Vairs nav modē...
Neaizstājamo blokķēdes žetonu (NFT) tirgus pašlaik piedzīvo ne tos labākos laikus – digitālās bildītes, ko vēl pirms gada kolekcionāri pirka par miljoniem dolāru, tagad krietni zaudējušas vērtību. Kāpēc ažiotāža ap NFT atslābusi? Un kāpēc tehnoloģijai tas varētu nemaz nebūt tik slikti?
Spožums un posts
2021. gada februārī Amerikas grafiskais dizainers Maiks Vinkelmans nopelnīja 69,3 miljonus dolāru. Viņš Cristie’s izsoļu namā pārdeva savu NFT darbu Pirmās 5000 dienas – digitālu attēlu JPEG formātā, kas saistīts ar unikālu žetonu (tokenu). Attēls fiziskā formā nekad nav eksistējis, tā digitālo versiju var viegli nokopēt, taču īpašumtiesības ir nostiprinātas personai, kura to iegādājusies. To apliecina ar attēlu saistītais unikālais tokens, kurā glabājas informācija par mākslas darba īpašnieku.
Galvenā pazīme, kas raksturo lielāko daļu žetonu, – tos savstarpēji var viegli aizvietot. Kaut kādā ziņā žetons var salīdzināt ar fiat naudu – vienu dolāru, kas pieder pircējam, var samainīt pret citu dolāru, kas pieder citam cilvēkam. Taču ne visi digitālie (kā arī fiziskie) aktīvi var būt savstarpēji aizstājami. Vienkāršākais piemērs no reālās dzīves – mākslas priekšmeti. Munka darbu Kliedziens nevar aizstāt ar Aivazovska Devīto vilni – gleznas atšķiras. Tāpat ir ar dziesmām, video vai digitālajiem attēliem. Tā arī radās pieprasījums pēc NFT – ar to palīdzību autoriem radās iespēja blokķēdē nostiprināt unikālus priekšmetus. NFT ir non-fungible tokens jeb savstarpēji neaizstājami žetoni – ieraksts blokķēdes reģistrā, kuru nav iespējams aizstāt ar citu.
NFT tehnoloģijas parādījās 2017. gadā, bet augstāko popularitāti sasniedza 2020.–2021. gadā. Ar šo tehnoloģiju tika pārdoti ne tikai mākslas priekšmeti – tehnoloģija aktīvi tika ieviesta arī videospēlēs. Viena no NFT industrijas veiksmīgākajām kompānijām Dapper Labs izstrādāja spēli NFT spēli CryptoKitties, kurā NFT apliecināja īpašuma tiesības uz animēto spēles personāžu. Piemēram, 2021. gada septembrī viens no spēles personāžiem – Founder Cat#40 – tika pārdots par 225 ETH (tolaik gandrīz 900 tūkstoši dolāru). Cits uzņēmums, kas savu slavu izkaldināja ar NFT un atpazīstamību ieguva, pateicoties ar 10 000 pērtiķu attēliem, kuru cena sasniedza pat 2,8 miljonus dolāru – Yga Labs.
Tika pārdoti arī citi unikāli priekšmeti. 2021. gada martā Twitter ģenerāldirektors Džeks Dorsijs pārdeva pašu pirmo jelkad uzrakstīto tvītu kā NFT. Tā cena sasniedza 2,9 miljonus dolāru. Forbes ASV 2021. gada aprīlī kā NFT pārdeva žurnāla vāku. Lotes cena gan bija krietni mazāka par Dorsija izsolē izlikto – tikai 333 tūkstoši dolāru. Savukārt CNN radīja savu NFT platformu Vault. Tajā raidorganizācija pārdeva digitālos attēlus vai video fragmentus, kas bija veltīti dažādiem vēsturiskiem notikumiem.
2021. gada laikā NFT tirgus sasniedza 17,6 miljardus dolāru, kas bija 200 reižu lielāks nekā gadu iepriekš. Pieauga arī pircēju skaits – 2021. gadā tādu bija jau 2,3 miljoni, 2020. gadā – 75 tūkstoši.
Taču 2022. gadā situācija mainījās. Saskaņā ar Dune Analytics informāciju 2022. gada rudenī NFT tirgus saruka par 97 %, turklāt sabruka gan spēļu industrijas, gan mākslas priekšmetu NFT tirgus. CryptoSlam saskaitījis, ka spēļu industrijā NFT tirgus saruka par 93 %, bet mākslas priekšmetu – par 80 procentiem. Savukārt tirdzniecības apjoms otrajā lielākajā NFT tirdzniecības platformā OpenSea 2022. gada septembrī saruka no trim miljardiem līdz 350 miljoniem dolāru, liecina The Block apkopotā informācija. Google aprēķinājis, ka internetā visaugstākais pieprasījums pēc NFT bijis 2022. gada janvāra beigās. Novembra sākuma interese samazinājusies astoņas reizes.
Saskaņā ar DappRadar rīcībā esošo informāciju tikai 2022. gada trešajā ceturksnī kopējais NFT tirdzniecības apjoms sarucis par 60 %, apstājoties pie 3,4 miljardiem USD. Arī vidējā NFT tirgus cena pārliecinoši samazinās – vēl maija sākumā tā bija 3894 dolāri, bet jau jūlijā tikai 293 dolāri. Aprīlī kriptouzņēmējs Sina Estavī, kurš pagājušā gada pavasarī nopirka Dorsija pirmo tvītu-NFT par 2,9 miljoniem, izlika to pārdošanā OpenSea, bet saņemtais lielākais piedāvājums bija 9968 dolāri.
Sabrukuma iemesli
Lielo popularitāti NFT ieguva, pateicoties tieši mākslas priekšmetiem. Ar NFT tehnoloģijām mākslas darbu radītājiem bija ērti izveidot vienu neatkārtojamas informācijas žetonu un tādā veidā blokķēdē pārvietot dziesmas, žurnālu vākus, attēlus. Tajā pašā laikā NFT cena nekad nav korelējusi ar mākslas priekšmetu tirgu, uzsver blokķēdes projektu virzīšanas platformas Satoshi Spirit radītājs Aleksandrs Peresičans.
Viedo līgumu platformas Gear vadītājs Pāvels Salass skaidro – faktiski NFT kā investīciju aktīvs ir kriptotirgus atvasinātais instruments un NFT popularitātes kritums ir saistīts ar kriptovalūtas tirgus sarukumu. Kad bāzes aktīva – kriptovalūtu – tirgus sāka samazināties (novembrī bitkoina cena saruka trīs reizes, Ethereum – divas), tirgus dalībnieki vairs nav gatavi ieguldīt NFT.
Saikni starp kriptotirgus dinamiku un NFT tirdzniecību savā pētījumā apraksta uzņēmums Active. Lietotāji NFT var nopirkt tikai par kriptovalūtu, galvenokārt Ethereum, kuras blokķēdi izmanto vairāk nekā 86 % NFT projektu. Vēl vairāk – kriptovalūtu un NFT auditorija lielā mērā pārklājas, proti, vairāk nekā divas trešdaļas no tiem, kas pērk NFT, pērk arī kriptovalūtas. Tāpēc, kad samazinās kriptovalūtu cenas (īpaši Ethereum), tas tieši ietekmē NFT cenas, kas izteiktas fiat naudā (nav piesaistīta nevienai precei). Ar laiku, kad kriptomākslas segments būs vairāk nobriedis, tas, iespējams, vairs nebūs saistīts ar kriptovalūtu tirgu un vairāk atspoguļos situāciju tradicionālās mākslas tirgū, pieļauj Chinalysis ekonomists Ītans Makmens.
Saskaņā ar viņa teikto kriptovalūtu tirgus sabrukums varēja kļūt par iemeslu NFT darījumu skaita sarukumam, taču sarukums bija pārlieku krass, lai to varētu izskaidrot tikai ar to. Tirgus pats par sevi bija uzpūsts. Kā piemēru Makmens min digitālā mākslinieka Beeple darbus, kuru cena NFT ažiotāžas zenītā sasniedza pat 60 miljonus dolāru. Ja iepriekš NFT segments bija modē un to formēja investori, kas iegulda jebkurā šādā aktīvā, tad pašlaik, kad tirgus jau ir pārsātināts ar dažādiem NFT, modīgums un pieprasījums ir sarucis, skaidro Pāvels Salass. Viņš rezumē: “NFT vairs nepiesaista uzmanību, tas vairs nav tik moderni kā 2020.–2021. gadā.”
Uz vēl vienu tirgus sarukšanas iemeslu norāda Bloomberg – pieauga bažas, ka NFT atzīs par vērtspapīriem, un līdz ar to tie nonāks stingrā kontrolē. Oktobra sākumā aģentūra rakstīja, ka ASV Vērtspapīru un biržas aģentūra (SEC) sākusi izmeklēšanu pret Yga Labs – regulators ieinteresējās, vai NFT varētu uzskatīt par akcijām.
Kas sagaida NFT tirgu
Tematiskās interneta vietnes nonfungible.com dibinātājs Gotjē Cupingers norāda – ņemot vērā tirgus stāvokli 2022. gada nogalē, NFT nav “pats interesantākais objekts īstermiņā”. Vēl kategoriskāks ir GlobalData analītiķis Džordžs Monagans: “NFT bija acīm redzams burbulis. Cilvēki vēl ilgi pie tiem neatgriezīsies.”
Tiesa, ne visi tirgus dalībnieki ir tik pesimistiski. Neraugoties uz NFT mākslas cenu sarukumu, pirmām kārtām NFT joprojām ir tehnoloģija, uzsver Aleksandrs Peresičans. “Ja lūkojamies uz NFT no šīs perspektīvas, tad žetoniem nenoliedzami ir milzīgs izaugsmes potenciāls, jo šo tehnoloģiju var izmantot dažādos dzīves aspektos,” viņš uzskata. Šajā attīstības posmā NFT tirgus izaudzis tikai uz mākslas priekšmetu tirdzniecības rēķina, bet tā ir tikai ļoti maza daļa no tā, ko var realizēt, izmantojot NFT principus.
Pašlaik vērojamais NFT kā kriptoaktīva sabrukums ļaus mainīt žetonu nozīmi no tādiem, kuriem nav nekādu papildu vērtību (piemēram, digitālie avatāri), uz inovatīviem NFT izmantošanas variantiem – spēlēs, licenču maksājumos un reālu aktīvu īpašumtiesību apliecināšanā, norāda Makmens. Tādēļ NFT kā tehnoloģija no investoru pieprasījuma krituma varētu pat iegūt.
Nākamo tehnoloģijas attīstības soli NFT producente Olga Dvorecka saskata tās ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumos, piemēram, kā apliecinājumu tiesībām uz nekustamo īpašumu. Viņai piekrīt arī Salass. Viņš uzskata, ka NFT var labi darboties kā apliecinošs dokuments – vienalga, vai tā būtu biļete uz koncertu vai dokuments, kas apliecina īpašumtiesības uz māju vai automašīnu.
Arī nesenais Activate pētījums apliecina – NFT aizvien mazāk tiek uztverts kā investīciju vērts aktīvs un aizvien vairāk kā tehnoloģija. Ja 2021. gadā 76 % amerikāņu NFT iegādi uztvēra, kā investīciju, tad 2022. gadā šī proporcija samazinājās līdz 51 procentam. Savukārt tādu cilvēku skaits, kas šādi gatavi tērēt naudu, veidojot kolekciju, pieaugdzis no 14 līdz 33 procentiem. Uzņēmums uzskata, ka NFT tehnoloģijas savā arsenālā jāiekļauj lielajām kompānijām, kurām tā palīdzēs radīt lojālāku klientu kopienu un spēcīgākus zīmolus.
To, ka NFT kā tehnoloģiju joprojām saglabā potenciālu, netieši apliecina augošais riska kapitāla finansējuma pieaugums, ko piesaista NFT projekti. Saskaņā ar Activate aprēķiniem, kas balstīti PitchBook datos, uzņēmumi, kas izstrādā NFT spēļu projektus, pēdējā gada laikā investīcijās piesaistījuši 1,77 miljardus dolāru (gadu iepriekš 573 miljonus), bet NFT tirdzniecības vietnes – 1,1 miljardu dolāru (pirms gada – 294 miljonus).