Bankas pret valsti
Jautājums par banku peļņai piemērojamo nodokli 2023. gadā aktuāls kļuva ne tikai Latvijā, bet arī vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
“Lēmumiem par banku nodokļiem jābūt tālredzīgiem, ņemot vērā visas sabiedrības ilgtermiņa intereses. Ir jāņem vērā tiesvedības riski.” Šis ir viens no komentāriem, ko Latvijas Banka sniegusi Forbes, atbildot uz jautājumu par jaunajiem Latvijas banku ienākuma nodokļiem. Latvijas Banka kopā ar Finanšu ministriju ir viena no aktīvākajām banku nodokļa ieviešanas atbalstītājām. Šis jautājums tiek apspriests kopš 2023. gada pavasara, attiecīgie likumprojekti sākti izskatīt Saeimā. No komentāriem redzams, ka iestādes ir gatavas ieviest jaunos nodokļus un aizstāvēt tos arī tiesas zālē.
Banku nodokļi ir ļoti sarežģīts temats, bet šajā ziņā Latvija atbilst tendencēm ES dalībvalstīs, kas cita pēc citas palielina nodokļus bankām. Kāpēc?
No kurienes bankām lielā peļņa
Pateicoties programmām ekonomikas atbalstam pārvietošanās ierobežojumu laikā Covid-19 epidēmijas periodā, galvenā tendence ES 2022. un 2023. gadā ir banku ieņēmumu pieaugums. “Daudzu valstu valdības bija psiholoģiski nesagatavotas pandēmijas krīzei, kas ekonomiku padarīja par ķīlnieci, tāpēc sāka risināt problēmu ar tādiem pašiem līdzekļiem kā 2008. gada krīzē. Tika piešķirti milzīgi budžeta resursi, lai atbalstītu iedzīvotājus un biznesu,” saka analītiķis Anatolijs Drobjazko. Publiskie līdzekļi, kuru apjoms ES tiek lēsts miljardiem eiro apmērā, tika novirzīti, lai atbalstītu uzņēmumus, kas zaudēja tirgu piegādes ķēžu sabrukuma dēļ. Diskonta likmes tika samazinātas līdz nullei. “Naudas piedāvājuma pieauguma rezultātā tirgū sākās inflācijas procesi. Vienīgais centrālo banku instruments inflācijas kontrolei ir diskonta likmes paaugstināšana, kas automātiski nozīmē valdības aizdevumu izmaksu pieaugumu un IKP pieauguma palēnināšanos kredītresursu izmaksu pieauguma dēļ. Tajā pašā laikā bankas ir uzkrājušas pārpalikumu,” skaidro Drobjazko.
“ECB procentu likmju kāpums ir izdevīgs mūsu bankām, jo bankas ir spējušas saglabāt zemas noguldījumu likmes un kompensēt starpību. Arī konservatīvajai kreditēšanai nav nepieciešams liels papildu vērtības samazinājums,” saka Baiba Apine, bijusī Ukrainas valstij piederošās Oschadbank uzraudzības padomes vadītāja.
Bankām nepatīk aizdot krīzes laikā, jo īpaši tāpēc, ka pastāv zombiju uzņēmumu draudi. Tie ir uzņēmumi, kas pārmaiņu rezultātā zaudējuši tirgus un ir lēna bankrota kandidāti. Tāpēc bankām drošākais finanšu instruments ir vai nu valdības, vai centrālo banku vērtspapīri. Daļu likviditātes bankas saglabāja kontos Eiropas Centrālajā bankā, saņemot papildu ienākumus, kas pieaug līdz ar Euribor likmju kāpumu. Šis process sākās 2022. gada vasarā un turpinās joprojām, pateicoties augstajai inflācijai eirozonā. Likme pieauga no negatīvas līdz 4 %, un rezultāts ir banku peļņas pieaugums un valdību nodoms izņemt šo virspeļņu, izmantojot dažādus ieganstus, nosaukumus un likumdošanas modeļus.
Kad atņem virspeļņu
Virspeļņas nodokli parasti dēvē par negaidītu papildu nodokli. Tas tiek ieviests uz vienu diviem gadiem un tiek piemērots korporācijām, kuras kādu iemeslu dēļ ir saņēmušas negaidīti lielu peļņu. Tās vienmēr ir nepatīkamas ziņas biznesam, jo nodoklis tiek uzlikts, pamatojoties uz jau saņemto lielo peļņu. Pēc 2020. gada lokdauna tika apspriests negaidīts nodoklis farmaceitiem. 2022. gadā enerģētikas uzņēmumi saņēma superpeļņu, un vairākas Eiropas valstis, piemēram, Norvēģija, ieviesa tiem iepriekš neparedzēto nodokli. Saskaņā ar KPMG datiem Beļģija ir ieviesusi 100 % nodokli enerģētikas uzņēmumu virspeļņai, kas saņemta no 2022. gada augusta līdz 2023. gada jūlijam.
Par jaunu nodokli bankām, sākoties Euribor likmes paaugstināšanai, paziņoja vairākas ES dalībvalstis. Nodoklis jau ir ieviests Čehijā, Ungārijā, Spānijā un citās valstīs. Katrai valstij ir savs virspeļņas aprēķins un savs nodokļa piemērošanas modelis.
2023. gada augustā Itālijā nodokļa ieviešana izraisīja lielāko starptautisko banku, piemēram, Unicredit un Intesa SanPaolo, akciju vērtības samazināšanos, un Eiropas Centrālā banka kritizēja veidu, kā Itālijas iestādes ieviesa šo nodokli. Tā bija pirmā reize, kad ECB kritizēja ieviesto papildu nodokli bankām.
Svarīgi atzīmēt, ka dažās valstīs tas būtībā ir kara laika nodoklis. Kaimiņvalsts Lietuva banku peļņas nodokļa pagaidu paaugstināšanu nodēvēja par solidaritātes nodokli, pamatojot, ka nauda tiks izmantota militārām vajadzībām un valsts aizsardzības līmeņa paaugstināšanai. Līdzīgi argumenti tagad tiek minēti Ukrainā, kur arī apspriež šāda nodokļa ieviešanu. Jāatzīmē, ka pagaidu nodokli uzņēmumu peļņai patiešām var saukt par kara laika nodokli. Piemēram, to ieviesa Lielbritānija Otrā pasaules kara laikā.
Un kā ir Latvijā?
2023. gada pavasarī arī Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens ierosināja aplikt ar nodokli banku peļņu, kas tiktu novirzīta aizsardzības vajadzībām. Ir sākušās diskusijas par iniciatīvu izveidot Lietuvas solidaritātes nodokļa analogu. “Vai politika apstāsies pie bankām? Arī enerģētikas uzņēmumi ir guvuši papildu peļņu, IT uzņēmumiem klājas labi, mežizstrādes uzņēmumiem... Vai mēs arī viņiem uzliksim papildu nodokļus? Kur sākas/beidzas solidaritāte? Vai tas nav populārs veids, kā valsts paņem vairāk naudas?” vaicā Swedbank pārstāvis Jānis Krops.
Latvijā 2023. gada pirmajā pusgadā bankas guva aptuveni 350 miljonu eiro peļņu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2022. gada pirmā pusgada rādītājus. “Superpeļņa... Cik ilgs laiks nepieciešams, lai gūtu peļņu? 2009. gadā Swedbank Latvijā cieta zaudējumus apmēram 500 miljonu eiro apmērā. Tātad, ja mēs paņemam desmit gadu periodu, Latvijas banku vidējā kapitāla atdeve būs aptuveni septiņi procenti. Vai tā ir superpeļņa?” jautā Krops.
Saskaņā ar viņa teikto 2022. un 2023. gadā Swedbank saņēma lielākus procentu ienākumus, taču puse no šiem ienākumiem nāk no ECB izvietotā kapitāla, otra puse – no procentu ienākumiem no aizdevumiem. “Iemesls ir Euribor likmes. Diemžēl daļa sabiedrības sagaida, ka Euribor likme būs 0 %, kā tas ir bijis apmēram 7–8 gadus. Faktiski 0 % Euribor ir ārpus normas, un nākotnē to nevajadzētu gaidīt. Tas liek mums atgriezties pie jautājuma – vai mums ir papildu peļņa? Varbūt tajos gados, kad Euribor likme bija 0 %, banku peļņa bija zemāka, nekā tai vajadzēja būt,” saka Krops un atgādina, ka zaudējumu periodos bankas nekad nevienam nelūdza kompensēt 0 % Euribor, un pielāgojās tirgus situācijai.
“Ir grūti definēt, kas ir superpeļņa. Ja mēs ņemam vērā piecu līdz desmit gadu periodu, bankām, kas darbojas Latvijā, nav milzīgas peļņas. Banku sektora peļņa ir ciklisks bizness, un peļņa ir jāmēra ilgākā laika periodā, ekonomikas cikla kontekstā, nevis reizi ceturksnī. Daži labi ceturkšņi neraksturo normālu situāciju. Piemēram, banku sektora kapitāla atdeve Latvijā periodā no 2017. līdz 2021. gadam bija 7,2 procenti. Salīdzinājumam – vidējais ROE no 2017. līdz 2021. gadam visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs bija 12,7 procenti,” stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Saskaņā ar viņas teikto banku peļņas pieaugumu izraisa ļoti straujš procentu likmju pieaugums eirozonā. “Mēs redzam, ka procentu likmes pusotra gada laikā ir pieaugušas no mīnus līdz 4 %, un tas ir bijis straujākais pieaugums kopš eirozonas izveides. Bankām ir nepieciešams laiks, lai informētu patērētājus par naudas vērtību. Mēs sākām paaugstināt noguldījumu likmes šī gada sākumā, un patlaban banku noguldījumu likmes Latvijā un Baltijas valstīs ir vienas no augstākajām Eiropā. Tajā pašā laikā, ja atskatāmies pagātnē, kopš 2014. gada ir bijušas negatīvas likmes, taču bankas nav nodevušas negatīvu likmi patērētājiem un nekad nav piespiedušas viņus maksāt par banku noguldījumiem.”
Industra Bank dibinātājs Jurijs Adamovičs atklāj savu redzējumu: “Fiskālajai politikai nevajadzētu būt represīvai. Tam vajadzētu motivēt uzņēmumus nopelnīt vairāk un maksāt nodokļus valstī, kurā atrodas viņu uzņēmējdarbība. Tagad mēs redzam mēģinājumus risināt strukturālās problēmas, kas saistītas ar nepietiekamiem valsts budžeta ieņēmumiem, izmantojot mērķtiecīgus populistiskus risinājumus, neņemot vērā biznesa un nozares organizāciju viedokli.”
Latvijas Finanšu asociācija norāda, ka “nozare neatbalsta Lietuvas stila virspeļņas nodokļa ieviešanu, jo, ja paskatāmies uz Latvijas banku sniegumu kopš 2004. gada, banku vidējā kapitāla atdeve (ROE) bija 6,7 %, kas ir zemāka salīdzinājumā ar citām nozarēm. Vidējā kapitāla atdeve no 2017. līdz 2021. gadam visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs bija 12,7 procenti. Divdesmit procentu ienākuma nodokli var uzskatīt arī par jaunu nodokli, kura mērķis ir virspeļņa, jo tas tiks piemērots ar atpakaļejošu spēku līdz 2023. gadam.”
Lēnie kredīti
Specifisks iemesls nodokļa ieviešanai Latvijā ir kreditēšanas tirgus stāvoklis. Valdība vairākkārt aicinājusi bankas palielināt kreditēšanu. Pēc varas iestāžu domām, bankas neieklausās pieprasījumā.
Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens Forbes sacīja: “Ir maz pierādījumu tam, ka bankas būtu daudz gatavākas aizdot vai paplašināt savus finanšu pakalpojumus. Tam par iemeslu ir vairāki ārēji faktori, piemēram, Eiropas Centrālās bankas politika paaugstināt procentu likmes, lai ierobežotu inflāciju eirozonā. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra ziņojumu par patēriņa (nebanku) kreditēšanas tirgus stāvokli 2022. gadā arī patēriņa kredītu izsniedzēji, kā arī kredītiestādes gūst ievērojamu peļņu no augstajām aizdevumu procentu likmēm.”
Tāpēc banku sistēmas augstā likviditāte tiks novirzīta uz valsts budžetu. Tiek apsvērtas divas līnijas: ienākuma nodokļa palielināšana līdz 20 % un hipotēku pabalstu ieviešana noteiktu kategoriju aizņēmējiem.
“Vērtējot citu valstu praksi, tika identificētas divas valstu grupas. Viena ir ieviesusi negaidītu papildu nodokli banku virspeļņai, piemēram, Lietuva, Itālija un Spānija; citi ir veikuši izmaiņas spēkā esošajos nodokļu noteikumos, piemēram, par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem Igaunijā. Latvijas valdība ir nolēmusi grozīt uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu, nosakot īpašus noteikumus nodokļa piemērošanai bankām un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem,” saka Ašeradens.
Saskaņā ar viņa teikto Ministru kabinets lēmis par grozījumiem likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz, ka kredītiestādes un patēriņa kredītu izsniedzēji no 2024. gada maksās uzņēmumu ienākuma nodokļa gada uzrēķinu 20 % apmērā. “Nodokļa uzrēķins tagad tiks ņemts vērā uz neierobežotu laiku, aprēķinot nodokli, kas maksājams par dividenžu sadali,” ministrs skaidro.
Latvijas Finanšu asociācija norāda, ka jaunie nodokļi situāciju ar kredītu izsniegšanu padarīs vēl sarežģītāku. “Banku apņemšanās to darīt novedīs pie turpmāka banku fiksēto darbības izmaksu pieauguma, kas ietekmēs banku konkurences tālāku attīstību, jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, kā arī finanšu pakalpojumu, tostarp aizdevumu, izmaksas un pieejamību,” uzskata Finanšu asociācija.
“Latvijas iedzīvotāji un Latvijas Banka ir neapmierināti ar četru lielāko komercbanku nostāju. Regulējums ļauj bankām būt sociāli atbildīgām un nākt pie aizņēmējiem ar dažādiem īslaicīgi izdevīgiem risinājumiem,” norāda Latvijas Banka, “Mēs redzam, ka bankas to dara ļoti negribīgi un lēni.” Tāpēc Latvijas Banka atbalsta divus valsts ietekmes virzienus uz bankām. No vienas puses, izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī, kas paredz banku peļņas aplikšanu ar nodokli 20 % apmērā, un tas būs pastāvīgi; no otras – atbalsts hipotekārajiem kredītņēmējiem, kuram, pēc Latvijas Bankas domām, jāatbilst vairākiem kritērijiem. Piemēram, tas būs aktuāls tikai tik ilgi, kamēr procentu likmes saglabājas augstas.
Šī raksta iesniegšanas brīdī lēmumu izskatīja Saeima. “Mērķis ir panākt, lai iedzīvotāju atbalsts hipotekārajiem kredītiem tiek finansēts no komercbanku peļņas, kas saņemta, neveicot komercdarbību, nevis no valsts budžeta, kas rada būtisku risku tiesvedības gadījumā,” norāda Latvijas Banka.