93 triljoni bez nodokļiem

• Foto: Ītans Pains. Fils un Treviss Naiti

“Oregonā ir četras sezonas: rudens, ziema, pavasaris un dūmu sezona,” sūdzas Nike līdzdibinātājs Fils Naits (85). Viņa māja atrodas štata vidusdaļā, un uzņēmējs spriež, ka savvaļas ugunsgrēku dēļ redzamība no viņa logiem samazinājusies līdz aptuveni 30 metriem. “Šis ir visskaistākais štats pasaulē, un skatīties, kā to izkropļo dūmi, – tas ir ļoti sāpīgi. Esmu nedaudz ieguldījis šī jautājuma izpētē – ugunsgrēku kontrole Rietumkrastā ir iespējama.”

Drosmīgs apgalvojums. Tomēr Naits atzīst, ka viņam jārod risinājums kādam citam, daudz sarežģītākam uzdevumam – viņa 39,5 miljardus dolāru vērtā kapitāla turpmākajam liktenim. “Atrast labus filantropiskus projektus izrādījās grūtāk, nekā varētu iedomāties, un es sagaidu, ka maniem pēctečiem un padomniekiem būs daudz darba, kad es vairs nespēšu rast jaunas idejas,” prāto Naits. “Es nesteidzos.”

Viņš ir koncentrējis uzmanību uz to, lai nodrošinātu, ka viņa bagātību manto ģimene un labdarība – un nevis nodokļu iekasētājs. Teorētiski pastāv iespēja, ka būs jāmaksā 40 % nodoklis par mantoto īpašumu, bet tāpat kā citi Forbes 400 sarakstā iekļautie Naits ir nospriedis, ka šie procenti no viņa bagātības nepaņems pārāk daudz. “Tā ir sava veida māksla. Es bieži sarunājos ar savu finanšu konsultantu, un šī ir viena no tēmām, par kuru mēs spriežam nepārtraukti,” saka Naits. “Mana filozofija ir tāda – ja es to darīšu pareizi, labdarības organizācijas, kurām ziedošu, izmantos šo naudu labāk, nekā to darīs valdība. Tāpēc es tām ziedoju ar tīru sirdsapziņu.” Līdz šim viņš ir ziedojis 3,4 miljardus dolāru – galvenokārt Oregonas Universitātei (zinātnes centrs un basketbola arēna), Oregonas Veselības un zinātnes universitātei (vēža izpētes centrs) un Stenfordai (stipendijas ārvalstu studentiem, biznesa skolas ēka un pētījumi par kognitīvo spēju samazināšanos).

Amerikas būmeri (dzimuši no 1946. līdz 1964. gadam) kopā ar vēl dzīvajiem vecāko paaudžu locekļiem gatavojas visu laiku vērienīgākajai bagātību nodošanai. Saskaņā ar Federālo rezervju sistēmas aplēsēm būmeri pašlaik kontrolē 75 triljonus dolāru, bet viņu vecāki vēl 18 triljonus. Tā ir satriecoši milzīga summa, ja zinām, ka visas valsts mājsaimniecību kopējais kapitāls ir 141 triljons dolāru. Protams, daži vidusšķiras pensionāri iztērēs savus ietaupījums un nomirs bankrotējuši, bet bagātība ASV ir aizvien koncentrētāka – bagātākajam vienam procentam pieder 31 % neto aktīvu. Tātad lielākā daļa šajā grupā ietilpstošo (kapitāla minimālā vērtība desmit miljoni dolāru) saviem bērniem, mazbērniem un labdarībai atstās nu ļoti daudz naudas.

Jo īpaši tas attiecināms uz pašiem bagātākajiem. Starp 88 miljoniem dzīvo amerikāņu, kas dzimuši pirms 1965. gada, Forbes ir identificējis 572 miljardierus – tie ir 0,000007 procenti. Viņu kopējais kapitāls, kuru atstāt mantojumā, ir ap 3,9 triljoniem dolāru. Mantotā īpašuma mantojuma nodoklis? “Tikai stulbeņi maksā mantotā īpašuma nodokli,” pildot prezidenta Donalda Trampa galvenā padomnieka ekonomikas jautājumos pienākumus, teica bijušais Goldman Sachs prezidents Gerijs Kons.

Saprotiet pareizi – mantotā īpašuma nodoklis agrāk bija ievērojams ieņēmumu ģenerētājs, taču ceturtdaļgadsimtu ilgušie politiskie, regulatīvie un tiesu lēmumi – un privāto juristu atjautība – to ir iznīcinājuši. Kopš 2000. gada Kongress summu, kuru precēts pāris var nodot mantiniekiem bez mantojuma vai dāvinājuma nodokļa, ir palielinājis no 1,35 līdz gandrīz 26 miljoniem dolāru. Tagad veseli 26 miljoni var apiet dažādu veidu dāvinājuma nodokļus, novēlot kapitālu mazbērniem un pat tālākām paaudzēm (un šis kapitāls turpinās augt) vai dinastijas trasta fondam, par kuru nebūs nodokļu parādu. Turklāt jebkuri aktīvi, kas kādam pieder nāves brīdī, tiek palielināti, tāpēc kapitāla pieauguma nodoklis par vērtības pieaugumu nav jāmaksā līdz šim brīdim.

Tā visa rezultātā 2020. gadā tikai 0,04 % nāves gadījumu tika samaksāti mantotā īpašuma nodokļi. 2000. gadā nodokli samaksāja 2,18 % gadījumu. Tiesa, saskaņā ar pašreizējiem likumiem atbrīvojums no tā 2026. gadā, kad beigsies Trampa 2017. gada pagaidu nodokļu samazinājuma termiņš, samazināsies aptuveni uz pusi. Ieņēmumu dienests ir vienojies – ja tā notiks, tas nemēģinās atgūt (un pēc tam aplikt ar nodokļiem) naudu, kas jau ir pārskaitīta dzīves laikā, izmantojot lielākus atbrīvojumus.

Miljardieriem un tiem cilvēkiem, kuru kapitāls ir vismaz 100 miljoni dolāru, vēl lielākus atvieglojumus sniedz alfabētiskais abreviatūru kokteilis, kas apraksta bagātības nodošanas metodes: GRAT, FLP, IDGT, GST, CLT, ILIT, IDF. Dažas metodes gūst labumu no aizdevumiem starp ģimenes locekļiem. Citi, pamatojoties uz teorijām, kāpēc tirgojamības vai kontroles trūkums padara tos mazāk vērtīgus, ārkārtīgi diskontē nodoto aktīvu vērtību. Savās ikgadējās idejās par bagāto aplikšanu ar nodokli prezidenti Baraks Obama un Džo Baidens ir rosinājuši ierobežot dažas no šīm metodēm, taču tas nenotika pat tad, kad demokrātiem abās Kongresa palātās bija vairākums. Pašlaik šādas idejas nav pat vērts izvirzīt.

Viens no veidiem, kā bagātie jau izsenis tiek slavēti par izvairīšanos no nodokļiem, ir labdarība. Piekritīsiet, par to sajūsmināties ir daudz vieglāk nekā par to, ka tiek izmantotas nepilnības likumos. Pirms savas nāves 1919. gadā rūpnieks Endrū Kārnegijs, kurš aģitēja par moderno mantotā īpašuma nodokli, ziedoja gandrīz 90 % savas naudas (pašreizējā vērtībā apmēram seši miljardi dolāru), bet pārējo atstāja bezpeļņas organizācijai Carnegie Corp. “Cilvēks, kurš mirst tik bagāts, mirst apkaunots,” 1889. gadā viņš rakstīja savā esejā Bagātības evaņģēlijs.

Šīs atziņas pieklusinātajā mūsdienu versijā Vorens Bafets, Bils Geitss un Melinda Frenča Geita 2010. gadā izveidoja  vienošanos Giving Pledge, kas paredz, ka tās parakstītāji dzīves laikā vai nāves gadījumā lielāko daļu sava kapitāla veltīs labdarībai. Kopš tā laika vienošanos parakstījuši 104 miljardieri, kuru kapitāla kopējā vērtība ir 1,5 triljoni dolāru (ieskaitot 77 pirms 1946. gada dzimušo kapitālu – 950 miljardus dolāru). Taču ne visi ziedojumi ir tīra labdarība. Jauna veida sociālās labklājības bezpeļņas organizācijas nesen ir sākušas apšaubīt labdarības nozīmi. Atšķirībā no tradicionālajām labdarības organizācijām tās var iesaistīties neierobežotā jautājuma lobēšanā un tiešā politiskā darbībā.

Šajā numurā četri Forbes 400 saraksta dalībnieki dalās ar to, kādus pasākumus veikuši, lai viņu bagātība nonāktu ģimenes rokās un pašu izraudzītos labdarības projektos. Šie paņēmieni varētu būt noderīgi arī ne tik ļoti turīgiem cilvēkiem. Četrotne ir vecumā no 77 līdz 87 gadiem, kas viņus padara par klusās paaudzes (kurai sekoja būmeri) pārstāvjiem. Apspriežot savu kapitālu un mantojumu, viņi no jautājumiem neizvairījās. Mūsu meistarklases pasniedzēji ir Fils Naits, brīvā tirgus libertārietis Čārlzs Kohs ar 54,5 miljardiem dolāru, Harolds Hamms, kravas automašīnas vadītājs, kas kļuva par slānekļa naftas ieguvēju ar 25,2 miljardu vērtu kapitālu, un interneta uzņēmējs, TV personība Berijs Dillers, kurš ar savu 4,1 miljardu dolāru šajā kompānijā ir vistrūcīgākais un vienīgais demokrāts. Dillers ir vaļsirdīgs un nenožēlo, ka ir izmantojis nodokļu taupīšanas paņēmienu, kuru viņš uzskata par nelāgu. “Tu dzīvo saskaņā ar likumiem, kas regulē nodokļus, un, ja tajos teikts, ka jūs varat darīt šo vai to, un tā dara liela daļa sabiedrības, kāpēc lai kāds pie vesela saprāta esošs cilvēks rīkotos citādi?”

Čārlzs Kohs

Koch Industries galvenajā birojā Vičitā neilgi pirms saullēkta Čārlzs kāpj uz savu biroju trešajā stāvā. 2022. gadā šī konglomerāts, kurā viņš ir līdzpriekšsēdētājs, ieņēmumi bija 125 miljardi dolāru. Tepat atrodas viņa tēva, kompānijas dibinātāja Freda Koha, krūšutēls; Freds nomira 1967. gadā 67 gadu vecumā. Čarlzam, kad viņš pārņēma kompānijas vadību, bija 32 gadi.

Jautāts, kāpēc viņš vēl 87 gadu vecumā turpina strādāt, Kohs atsaucas uz psihologa Abrahama Maslova cilvēka vajadzību hierarhiju – pašrealizācija tajā atrodas visaugstāk. Tad viņš ieslīgst piezemētākā skaidrojumā. “Man ir draugi pensionāri, kas Palmspringas klubā spēlē deviņu bedrīšu golfu, pusdieno un visu pēcpusdienu dzer džinu. Ja man tā būtu, es iešautu sev deniņos, bet man tas nebūtu jādara, jo pēc sešiem mēnešiem šādas dzīves es pats nomirtu. Tā nav nekāda dzīve.” Čārlza dēls Čeiss (46) saka, ka tēvu uztur možu aizraušanās ar biznesu un sociālo pārmaiņu veicināšanu. “Viņš sešas reizes nedēļā trenējas un ir gana vesels – pieklauvē pie koka…”

Relatīvi labā veselība nav bijis iemesls, lai Čārlzs Kohs gandrīz jau būtu pabeidzis savus plānus laikam pēc viņa nāves. Viņš Čeisam un meitai Elizabetei (47) ir līdzīgās daļās pārrakstījis savas Koch akcijas, kurām nav balsstiesību. Pēc Čārlza nāves Čeiss iegūs visas tēva akcijas ar balsstiesībām, kas nodrošinās viņam 42 % kontroles. (Arī 2019. gadā mirušā Čārlza brāļa Deivida mantiniekiem pieder 42 % balsstiesīgo akciju.)

Pagājušā gada martā Deivs Robertsons (61), kas Koch Industries nostrādājis visu mūžu, līdz ar Čārlzu tika iecelts kompānijas līdzpriekšsēdētāja amatā. Vai tā Čārlzs gatavojas nodot kontroli Čeisam? “Es negribu izslēgt nevienu iespēju,” saka Čeiss, kurš martā tika paaugstināts par izpildviceprezidentu, un piebilst, ka pašlaik, vadot kompānijas meitasuzņēmumu – riska kapitāla kompāniju Koch Disruptive Technologies –, viņš spēj dot lielāku pievienoto vērtību. “Mēs par to nedomājam kā par ģimenes uzņēmumu. Mēs par to domājam kā par meritokrātiju. Tiklīdz mēs sāksim par to domāt kategorijās, ka nākamajam Koham jāieņem viens vai otrs amats, es domāju, ka mums būs problēmas.”

Čārlzs Kohs paskaidro, ka viņa bērni nesaņēma visas viņa akcijas bez balsstiesībām. Kad viņš būs parūpējies arī par savu sievu Lizu (78), atlikušās tiks novirzītas labdarībai. Viņš nav parakstījis Giving Pledge vienošanos un neatklāj, kādās proporcijās starp labdarību un ģimeni tiks sadalīts viņa kapitāls.

Taču viņš jau ir paveicis kādu ievērojamu un līdz šim nezināmu darbu. Pērn Čārlzs Kohs nodeva 4,3 miljardus dolāru vērtas akcijas bez balsstiesībām Vičitas bezpeļņas organizācijai Believe in People, kas radīta saskaņā ar Nodokļu kodeksa 501. panta c) punkta 4. apakšpunktu. Šis regulējums attiecināms uz plašu sociālās labklājības organizāciju loku, piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem vai Nacionālajai strēlnieku asociācijai, vai Amerikas pilsoņu brīvību savienībai. Atšķirībā no tā paša panta punkta 3. apakšpunkta regulējumā dibinātajām organizācijām, tai, kurai ziedojis Kohs, uz nenoteiktu laiku var piederēt vesela kompānija un (ja vien šīs darbības atbilst organizācijas galvenajam mērķim) tā var iesaistīties neierobežotā lobēšanā, tieši iesaistīties politikā un sniegt labumu privātpersonām.

Ziedojot naudu šāda veida organizācijām, nav jāmaksā ne ienākumu nodoklis, ne mantotā īpašuma nodoklis. Kongresa apstiprinātās izmaiņas, kuru rezultātā tapa juridiskā bāze, lai varētu bez nodokļiem ziedot šādām organizācijām, 2015. gadā panāca Koha lobists.

Tādējādi dzīvs miljardieris (vai kāds cits) var sniegt lielu augsti novērtētu akciju ziedojumu, nemaksājot ne dāvanu, ne kapitāla pieauguma nodokli. Pēc tam šāda organizācija var pārdot akcijas, nemaksājot kapitāla pieauguma nodokli, vai turēt tās nenoteiktu laiku un saņemt dividendes.

Lai gan identiski regulētām organizācijām vairāki miljardieri ir uzdāvinājuši veselas kompānijas, Koha 4,3 miljardu dolāru dāvana Believe in People naudas izteiksmē, cik mums zināms, ir lielākā starp tām. Believe in People vada Čeiss, Robertsons un Braiens Hūks, Čārlza Koha ceturtās grāmatas Believe in People: Bottom-Up Solutions for a TopDown World (2020) līdzautors. Hūks (45) vada arī Koha finansētu labdarības un politisku organizāciju tīklu Stand Together. 2020. gadā Kohs 975 miljonus dolāru ziedoja uz tās pašas juridiskās bāzes kā Believe in People dibinātai organizācijai CCKc4; arī to vada Čeiss. Abām nesen finansētajām organizācijām noteikts mērķis veicināt cilvēces progresu tādā veidā, kā tas definēts Koha grāmatās. Zem atsevišķa Stand Togerher jumta ir gandrīz 20 gadu vecā organizācija Americans for Prosperity. Tā ir tērējusi desmitiem miljonu dolāru gadā, strādājot ar politiku un politiķiem, cita starpā iestājoties pret prezidenta Obamas pārvēlēšanu. Politiskās rīcības komiteja, kas vāc līdzekļus vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai un ir saistīta ar Americans for Prosperity, tagad nostājusies gan pret Baidenu, gan Trampu.

Nelokāmais libertārietis Kohs ir atbalstījis virkni iniciatīvu, kas ietver nodokļu un nodevu samazināšanu, krimināltiesību reformu un marihuānas legalizāciju. Uzsverot, ka viņš Americans for Prosperity lēmumus nepieņem, viņš saka: “Tas, kas, manuprāt, ir ļoti bīstami, ļoti destruktīvi mūsu valstij, – ka abas puses kļūst arvien autoritārākas.”

Berijs Dillers

Pavadījis vasaru uz savas jahtas Vidusjūrā, interneta un mediju konglomerāta IAC dibinātājs un vadītājs Berijs Dillers septembrī ir atgriezies Manhetenas birojā, lai aizstāvētu ideju, ka nodokļu kodekss pret tiem, kas nevar atļauties savu jahtu, ir negodīgs. “Šī ideja, ka kapitāls ir pelnījis aizsardzību, bet strādājošo cilvēku algas nav, ir vājprātīga,” viņš saka.

Viena bagāto privilēģija, kuru Dillers īpaši necieš, – piešķīrējs patur mūža rentes trastu, kas ir populārs instruments, lai vērtībā augošus aktīvus mantiniekiem nodotu bez nodokļu nomaksas (GRAT). “Šī kārtība ir jāatceļ,” Berijs uzstāj. “Es neesmu dzirdējis nevienu argumentu, kāpēc tādai ir jelkāds sociālais pamats”.

Taču pašlaik šāda sistēma tiek plaši izmantota, un arī viņš pats nav izņēmums. Papildus 400 miljonu dolāru vērtām Expedia (tā tika atdalīta no IAC) akcijām Dilleram pašlaik pieder paša kritizētajā kārtībā veidoti trasti, kuros viņš citos aktīvos ir novirzījis vairāk nekā miljardu dolāru, kas paredzēti viņa mantiniekiem. “Es šajā jautājumā esmu centrisks. Mums nav juristu, kas likumos meklē jaunas nepilnības. Daži mani draugi tam velta ārkārtīgi daudz laika. Mēs to nedarām,” Dillers apgalvo.

Viens variants – Walton GRAT, kas pazīstams arī kā nulles GRAT. Walmart līdzdibinātāja Bada Valtona bijusī sieva Odrija Valtone 2000. gadā uzvarēja prāvu nodokļu lietā, kas šo sistēmu legalizēja. Vecāki nodod akcijas vai citus aktīvus savu bērnu trastā un apmaiņā saņem arī akcijās izmaksājamu mūža pensiju, kas aprēķināta tā, lai tā būtu vienāda ar tikko trastā ieguldīto aktīvu vērtību. Vienīgais nosacījums, ka aktīvu vērtība nedrīkst augt ātrāk par 1,6 % gadā, kas, šai sistēmai 2022. gada februārī stājoties spēkā, bija absurdi zems slieksnis – pirms Federālās rezerves sāka paaugstināt likmes. Ja GRAT aktīvu vērtība pieaug par vairāk nekā 1,6 %, bērnu trastā paliek iespaidīga bagātība (pat tad, ja vecāki visu savu naudu dabūjuši atpakaļ), kas nav apliekama ar dāvanu nodokli. Ņemot vērā, ka šī shēma darbojas tikai tad, ja vecāks pārdzīvo GRAT termiņu, parasti tiek izmantoti vairāki GRAT, kuru darbības termiņi pārklājas. Papildu ieguvums – vecāks maksā jebkuru ienākumu nodokli, kurš jāmaksā GRAT (piemēram, par akciju dividendēm vai kapitāla pieaugumu), šādi faktiski palielinot bērniem atstāto kapitālu.

Kaut arī viņš ir parakstījis Giving Pledge vienošanos, Dillers tomēr plāno saviem bērniem atstāt lielu naudu. “Manuprāt, Vorena Bafeta un citu ieteikums neatstāt savus bērnus bagātus, jo tas grauj ambīcijas, ir greizs,” saka Dillers, kurš uzaudzis augstākās vidusšķiras ģimenē Beverlihilsā, pametis augstskolu un karjeru sācis William Morris Agency kancelejā. “Viņi vai nu ir ambiciozi, vai nav. Es neticu, ka nauda kaut kā īpaši motivētu uz mērķtiecību.” Pats Berijs savulaik bijis par sasniegumiem apbrīnots Paramount Pictures un vēlāk FOX vadītājs. Piecdesmit gadu vecumā viņš nolēma, ka vēlas pats savu kompāniju.

Labdarībā viņš iesaista arī savus bērnus. “Pirms [Giving Pledge] kļuva publisks, man piezvanīja Vorens Bafets un jautāja, vai mēs apsvērtu iespēju būt vieni no pirmajiem vienošanās parakstītājiem. Es teicu – pajautāšu dēlam, jo viņš ir cilvēks, uz kuru tas attiecas vistiešāk,” atceras Dillers. Šis dēls ir princis Alekss fon Firstenbergs (53) – viens no diviem bērniem no sievas pirmās laulības ar Vācijas princi. Dillers ar pazīstamo modes dizaineri Diānu fon Firstenbergu apprecējās 2000. gadā. “Viņš ir savā veidā ārkārtīgi apdāvināts investors,” Dillers saka par Aleksu, kurš vada Dilleru/fon Firstenbergu ģimenes biroju un bija tas, kurš pamudināja patēvu parakstīt vienošanos.

Līdz šim Dillers labdarībai ir atvēlējis 430 miljonus dolāru, tostarp vairāk nekā 300 miljonus, kas paredzēti, lai attīstītu parku uz nelielas salas Hudzonā pie Manhetenas. Pēc gadiem ilgušām juridiskām problēmām un plānoto izmaksu pārsniegšanas parks tika atvērts 2021. gadā. Šis parks bija Dillera sapnis un rūpju bērns. “Man vienmēr patikusi publiskā māksla un publiskā telpa,” viņš saka. Alekss un viņa māsa princese Tatjana fon Firstenberga (52) kopā ar māti darbojas ģimenes labdarības fonda valdē; katrs Dillers apgalvo, ka viņam attiecībā uz lēmumiem par lieliem tēriņiem ir veto tiesības. Runājot par bērnu labdarības interesēm – Alekss jau iztērējis miljoniem savas naudas, veicinot iniciatīvas, kas palīdz nabadzīgiem amerikāņiem veidot savu kapitālu. “Viņam tik ļoti rūp nevienlīdzība,” saka Berijs Dillers.

Fils Naits

“Mantotā īpašuma nodoklis ir nozīmīgs faktors,” vaļsirdīgs ir Fils Naits. “Laikam jau tas ir viens no iemesliem, kāpēc es atdodu lielāko daļu no sava kapitāla. Šādi es varu gūt lielāku labumu, nekā rīkojoties citā veidā.” Rīkošanās citā veidā, protams, nozīmētu lielu summu atdošanu valdībai mantotā īpašuma vai dāvinājumu nodokļu veidā. Oregonā, kur viņš ir bagātākais rezidents, ir 16 % liels mantotā īpašuma nodoklis, kuru Naits gatavojas apiet.

Par bebru štatu dēvētā Oregona no Naita labdarības ir guvusi ievērojamu labumu, taču lielākās summas līdz šim saņēmusi Oregonas Universitāte, kuru uzņēmējs absolvējis. Studiju laikā viņš nodarbojās ar vieglatlētiku, pēc tam gadu dienēja armijā, Stenfordā ieguva MBA. Pēc tam pa ceļam uz Japānu viņš Havaju salās nodarbojās ar sērfošanu un pārdeva enciklopēdijas, bet Japānā nodrošināja ASV sporta apavu importa tiesības un kļuva par sertificētu grāmatvedi. To visu Fils paveica līdz 1964. gadam, kad kopā ar augstskolas vieglatlētikas treneri nodibināja Nike. Viņš noraida apsūdzības, ka skolā viņam bijusi pārmērīga ietekme, bet pašu kritiku gan nav aizmirsis; tas izskaidro, kāpēc Naits nav parakstījis Giving Pledge vienošanos. “Domāju, mūsu uz kritizēšanu kārie mediji man pārmestu, ka es savu kapitālu neziedoju pietiekami ātri,” Naits saka un piebilst: “Es nevēlos to sasteigt. Esmu nolēmis pievērsties fundamentāliem uzdevumiem, kuriem var būt liela ietekme. Tas ir nedaudz pretēji tam, kā rīkojusies [Amazon dibinātāja Džefa Bezosa bijusī sieva] Makenzija Skota, kura dažādām labdarības organizācijām ātri ziedoja lielas summas un ir paveikusi ļoti daudz laba. Bet daudzi no viņiem pārlieku steidzas.”

 Atbildība par viņa labdarības plānu turpināšanu būs jāuzņemas Naita sievai Penijai (55), kura ir “desmit gadus jaunāka par mani un labākā formā”. Pēc tam lēmumi būs jāpieņem dēlam Trevisam (50), bijušajam reperim ar skatuves vārdu Chilly Tee. Pašlaik viņš vada animācijas studiju Laika, kuru tēvs pārņēma 2002. gadā.

Savos 2016. gadā publicētajos memuāros Naits pauž nožēlu, ka, attīstot Nike, nav pietiekami daudz laika pavadījis ar dēliem. (Viņa vecākais dēls Metjū 2004. gadā gāja bojā, nirstot ar akvalangu.) Tagad viņš laiku ar Trevisu pavada, runājot par labdarību. Šis laiks kopā “patiesībā ir tādā kā viņa bērnības stadijā, jo tikai pirms pāris gadiem mēs sākām par šīm lietām runāt”, Naits atzīst. “Lēmumus joprojām pieņemu es, bet viņš, kamēr es to daru, visu laiku ir man blakus.” Treviss pamatzināšanas apguvis, strādājot Nike. 2015. gadā, domājot par pēctecību, viņš pievienojās uzņēmuma valdei, un nākamajā gadā viņā tēvs no tās atkāpās. “Savu klātbūtni valdē vienmēr esmu uztvēris kā sava veida kultūras sarga lomu,” saka Treviss.

Fils Naits izmantoja GRAT, lai tagad 3,8 miljardus dolāru vērtas akcijas pārskaitītu trasta fondam uz Trevisa vārda. Mantiniekiem nodoto akciju skaita un vērtību palielināšana līdz 4,4 miljardiem, pārskaitot tās dažādos trasta fondos, ir vēl viens Naita manevrs, kurā iesaistīta ģimenes kompānija ar ierobežotu atbildību Swoosh. Par to liecina vērtspapīru dokumentācija un nevalstiskās organizācijas Patriotic Millionaires eksperta Boba Lorda analīze; šī organizācija atbalsta lielāku nodokļu noteikšanu bagātajiem.

Kaut arī Trevisa trasta fondam tagad pieder gandrīz 20 % ģimenes balsstiesīgo Nike akciju 29,8 miljardu dolāru vērtībā, tehniski 85 % akciju joprojām pieder Filam Naitam. Bobs Lords norāda, ka Naits varētu izmantot vadošos testamentāros labdarības mūža pensijas trasta fondus (CLAT) – tā ir vispāratzīta shēma, kā samazināt vai vispār izvairīties no mantotajam īpašumam piemērojamā nodokļa. Tāpat kā ar Valtona izmantotajām shēmām, CLAT ļauj pilnībā izvairīties no nodokļiem. Ziedotāji uz noteiktu gadu skaitu iegūst pensijas, kas aprēķinātas tā, lai pilnībā atgūtu ziedotās summas, – pieņemot, ka viņi nepelna vairāk par jau iepriekšminētajiem 1,6 procentiem. Ja peļņa ir lielāka, mantiniekiem paliek trasta fondā atlikušie līdzekļi, kas ar nodokli nav apliekami. Naita pārstāvis atzīst, ka CLAT  ir “dzīvotspējīgs risinājums,” bet piebilst, ka “šāds plāns pašlaik netiek izskatīts”.

Naits šīs akcijas, nepakļaujot tās nodoklim, varētu atstāt arī savai sievai un tālāko plānošanu uzticēt viņai. Jautāts, kādu procentu no savas bagātības viņš atstās labdarībai, viņš skaidro: “Tas noteikti būs vairāk nekā 51 procents. Un tie noteikti nebūs 90 procenti. Tas būs kaut kur pa vidu. Taču gala lēmumi tiks pieņemti tad, kad manis vairs nebūs. Penija un Treviss šajā jautājumā ir vienisprātis, un viņi pieņems lēmumus šo summu.”

Harolds Hamms

“Nauda noteikti nav tā, kas viņu virza,” par savu 77 gadus veco tēvu Haroldu Hammu, kas ir šī biznesa dibinātājs, saka Continental Resources vadītāja kultūras un administrācijas jautājumos Šellija Lamberta. “Viņš mīl šo uzņēmumu. Tas ir viņa pirmais un mīļākais bērns. Tas ir viņa identitāte.”

Hamms audzis Oklahomas zemnieku ģimenē, kurā bija 13 bērnu, un bērnībā vācis kokvilnu, kailām kājām staigājot pa lauku. Daļu ražas ģimene atdeva par tiesībām izmantot lauksaimniecības zemi. Pēc vidusskolas Harolds naftas ieguves laukā strādāja par kravas mašīnas šoferi, 25 gadu vecumā sāka veikt naftas urbumus un neatlaidīgi turpināja iet uz priekšu, līdz kļuva par Amerikas slānekļa naftas revolūcijas līderi.

Hamms atklāj, ka pašlaik viņa galvenā prioritāte ir naudas taisīšana, lai atmaksātu 4,3 miljardus dolāru, kurus viņš aizņēmās, lai pērn novembrī pilnībā iegādātos Continental. Kopumā šis darījums izmaksāja 27 miljardus dolāru. Jau līdz tam viņš pusi ģimenei piederošo Continental daļu, kas tagad ir aptuveni 25 miljardus dolāru vērtas, bija nodevis savu piecu bērnu trasta fondiem.

Tas prasīja 25 gadus juristu darba un sarežģītu darījumu sēriju, kas iekļāva ģimenei piederošu SIA, aizdevumus trastiem un aktīvu pārvērtēšanu. “Pats svarīgākais ir sākt laikus, sākt, kad uzņēmums vēl ir mazs, vēl pirms uzņēmuma izaugsmes un pirms ir radīta vērtība,” saka Hamms. “Mirstot tu vēlies sakārtot lietas tā, taviem mantiniekiem nav jāpārdod uzņēmums tikai tādēļ, lai samaksātu nodokļus.” Viņš uzsver – kļūšana par privātu kompāniju nav mērķēta uz to, lai izvairītos no mantotā īpašuma nodokļa; tas bijis ekonomisks, tirgū balstīts lēmums – “tā it kā nafta un gāze pēc 2020. gada vairs neeksistētu”.

Līdz šim Hamms labdarībai (diabēta pētniecībai, enerģētikas institūtam un citiem mērķiem) ziedojis aptuveni 200 miljonus dolāru – mazāk nekā 1 % no savas bagātības. 2011. gadā viņš ar savu otro sievu parakstīja Giving Pledge vienošanos. Trīs gadus vēlāk, šķirot laulību, Hamms viņai izrakstīja šķiršanās izlīguma čeku par 975 miljoniem un zvērēja vairs nekad neprecēties.  Tikpat apņēmīgs viņš ir nodomā nedalīties savā kapitālā ar ieņēmumu dienestu. “Es neesmu redzējis neko, kas man liktu domāt, ka valdība ar naudu, ko Amerika tai jau ir iedevusi, būtu paveikusi kaut ko labu.”