Plūstošie griesti
Eiropas Savienības izpildvara – Eiropas Komisija – ir nosaukusi maksimālos gāzes cenu griestus Eiropai. Tie izrādījās divas reizes augstāki nekā gāzes cena patlaban. Šie cenu griesti līdz ar citiem piedāvājumiem 24. novembrī bija jāapstiprina dalībvalstu atbildīgajiem ministriem, taču viņi par to vienoties nespēja un pie šī jautājuma atgriezīsies decembrī. Forbes centās noskaidrot, vai piedāvātais mehānisms patiešām spēs pasargāt patērētājus no strauja gāzes cenu pieauguma.
Eiropas Komisija piedāvāja cenu gāzes cenu griestus noteikt 275 EUR/MWh jeb apmēram 3000 dolāru par 1000 kubikmetriem. Šie cenu griesti noteikti nākotnes līgumiem ar izpildīšanas termiņu nākamajā mēnesī, ko tirgo Nīderlandes biržā TTF un kas kalpo kā cenu orientieris visai Eiropai. Paredzēts, ka ierobežojumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī un būs spēkā gadu, taču šis termiņš var tikt pagarināts pēc revīzijas, kuru paredzēts veikt līdz nākamā gada novembrim.
“Kopš augusta Eiropas Savienībā gāzes cenas ir samazinājušās, pateicoties pieprasījuma sarukumam, obligātajai krātuvju uzpildei, piegāžu diversifikācijai un citiem pasākumiem, kurus komisija ieviesusi pēdējo mēnešu laikā. Taču mūsu instrumentu klāstā nebija tāda, kas novērstu un nepieļautu krasus cenas lēcienus. Šodien mēs piedāvājam noteikt tādus griestus TTF gāzei, kas mūsu cilvēkus un uzņēmumus pasargās no krasa cenu pieauguma. Šis mehānisms ir rūpīgi izstrādāts, efektīvs un neapdraudēs piegāžu drošību, ES enerģijas tirgus un finansiālo stabilitāti,” teica ES komisāre enerģētikas jautājumos Kadrija Simsone.
Saskaņā ar EK piedāvājumu tirgus korekcijas mehānisms sāks darboties automātiski, ja izpildīsies divi priekšnosacījumi: gāzes cena divas nedēļas pārsniegs 275 eiro un starpība starp TTF gāzes cenu un pasaules cenu sašķidrinātajai dabasgāzei (SDG) desmit tirdzniecības dienas pārsniegs 58 eiro. EK paziņojums vēsta, ka cenu griestus ierobežo tikai viens fjūčersu produkts – lai gāzi, kas nepieciešama piegāžu drošībai, varētu iepirkt arī spot un ārpusbiržas tirgos. Šā mehānisma darbību var apturēt nekavējoties, ja izrādīsies, ka noteiktā atšķirība starp TTF un SDG cenu nesaglabājas noteiktās desmit dienas vai parādās draudi ES apgādei ar gāzi, centieniem samazināt gāzes pieprasījumu, gāzes plūsmai ES vai Eiropas finanšu stabilitātei kopumā.
23. novembrī decembra gāzes nākotnes līgumi TTF tika tirgoti par 131 EUR/MWh jeb 1417 dolāriem par 1000 kubikmetriem. Augustā TTF nākotnes līgumu cena pieauga gandrīz līdz 350 EUR/MWh, un virs 225 eiro atzīmes tā saglabājās līdz 6. septembrim.
Šie EK priekšlikumi ir pēdējie kopš pavasara ieviesto vairāku pasākumu virknē, kurus Komisija izstrādāja, lai atrisinātu enerģijas nesēju augsto cenu radītās problēmas. Starp ES dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem ir pienākums izveidot gāzes krājumus un samazināt tās pieprasījumu. Septembrī EK arī piedāvāja papildu ārkārtas pasākumus elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanai un enerģētikas sektora virspeļņas pārdali par labu pilsoņiem un uzņēmumiem. Oktobrī tika piedāvāti jauni pasākumi ES dalībvalstu kopīgiem gāzes iepirkumiem un juridiskais pamats tirgus korekcijai, lai īstermiņā risinātu augsto cenu radītās problēmas.
Tas nozīmē – nekad
Forbes aptaujātie eksperti uzskata, ka EK priekšlikumi par gāzes cenu griestiem ir tālu no ideāliem un šā mehānisma izmantošana ir maz ticama.
EK piedāvātā formula liecina, ka plāns netiks pilnvērtīgi izmantots, ir pārliecināts ir Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs. Viņš norāda, ka bez TTF ir arī citas biržas, ārpusbiržas tirgus un SDG spot tirgus. “Ja spot SDG cena būs augstāka nekā fjūčersiem, cenu griesti iedarbināti netiks. Šādā gadījumā neviens gāzi nepārdos caur TTF, visi metīsies pārdot, izmantojot citus mehānismus, vai SDG plūdīs nevis uz Eiropu, bet Āziju,” uzskata Mitrahovičs.
Lai SDG neplūstu uz Āziju, Eiropai nepieciešams visu laiku uzvarēt cenu arbitrāžā, proti, cenām jābūt pietiekami augstām, bet cenu griesti to ierobežos. Eksperts pieļauj, ka daži piegādātāji vispār var atteikties piegādāt gāzi Eiropai. Viņš atgādina, ka Katara jau brīdinājusi – ja Eiropa ieviesīs cenu griestus gāzei, tā savas piegādes var novirzīt uz citiem reģioniem.
Sākotnēji EK domu par iejaukšanos līdz šim tirgus veidotajā gāzes cenā vērtēja skeptiski, bet ilgu laiku lavierēja starp tām dalībvalstīm, kas atbalstīja šo ideju, un tām, kas bija pret to, norāda Enerģētikas un finanšu institūta direktora vietnieks Aleksejs Belogorjevs. Eksperts uzskata – EK galējais piedāvājums faktiski nozīmē, ka Komisija pieņēmusi to dalībvalstu pozīcijas, kas ir pret cenu griestu noteikšanu. “Citādi ir grūti interpretēt sarkano līniju – 275 EUR/KWh, kas noteikta TTF derivatīviem mēnesi uz priekšu, kā arī nosacījumus, pie kuriem šī līnija skaitīsies pārkāpta. Galvenais no tiem – tik astronomisku cenu saglabāšanās veselas divas nedēļas. Tulkojot šo no birokrātu valodas uz ekonomisko, tas nozīmē – nekad", uzskata eksperts.
Pēc viņa domām, tas pats attiecināms arī uz otru nosacījumu – TTF biržas un SDG cenu atšķirību 58 EUR, kurai jāsaglabājas divas nedēļas. “Turklāt šie divi nosacījumi nav no sērijas vai/vai, tiem jārealizējas abiem, un tas krietni samazina šī mehānisma iedarbināšanas iespēju. Nemaz nerunājot par to, ka arī pašu mehānismu viņi veido gana neveiklu,” saka Belogorjevs.
“Ņemot vērā nosacījumus, ar kuriem jāaktivizē cenu griesti (ilgstošs augstu cenu periods un ievērojami augstākas cenas par SDG), mēs saprotam, ka mehānisms tiks iedarbināts tikai ārkārtas gadījumos,” uzskata Telegram kanāla Manas investīcijas analītiķi.
Noteiktie cenu griesti 275 eiro ir veids, kā saglabāt ideju par cenu griestiem, atņemot tai gandrīz jelkādu ekonomisko jēgu, ar kolēģiem vienisprātis ir neatkarīgā analītiķe Jeļena Anaņkina. Viņa norāda, ka 2022. gada novembrī TTF gāzes cenas saglabājās 110– 20 eiro līmenī, bet augstāko cenu laikā augustā 275 eiro robežu pārsniedza krietni mazāku laiku par divām nedēļām. “Pašlaik Eiropas krātuves ir piepildītas par 95 %, rudens bija netipiski silts, SDG pieprasījums Ķīnā ir ievērojami samazinājies, un tas paaugstina izredzes, ka ziemu aizvadīsim bez lieliem satricinājumiem, it īpaši, ja nepiedzīvosim aukstuma viļņus februārī un martā un neradīsies problēmas ar vēja un ūdens elektrostaciju darbību vai nenotiks kāda tehnoloģiskā avārija SDG eksportētājiem,” saka Anaņkina. “275 eiro ierobežojums par megavatstundu var nospēlēt savu lomu, kad tiks piepildītas krātuves 2023.–2024. gada ziemai. Taču arī tad ilgtermiņa politiskie un komerclīgumi ar SDG piegādātājiem būs daudz nozīmīgāki par formālajiem cenu griestiem, kurus turklāt ir viegli apiet.”
Turklāt piedāvātais mehānisms neaizliedz ārpusbiržas darījumus, kur pircēji un pārdevēji var izmantot jebkādas cenas, ne tikai “pieregulēto” TTF, saka eksperte. No otras puses, 275 eiro ne īpaši pasargā Eiropas pircējus no enerģijas cenu kāpuma, bet Eiropas uzņēmumus – no zaudējumiem un likviditātes krīzēm, kuru dēļ vispār sākās saruna par cenu griestiem. “Tas nozīmē, ka šajā ziemā katra Eiropas valsts nodarbosies ar savu patērētāju un energokompāniju patstāvīgu glābšanu, kā to jau dara Vācija, Somija un citas valstis,” uzskata Anaņkina.
Runājot par Krieviju – tā sniedz tikai 9 % no Eiropas patērētās gāzes, un uz šīm piegādēm daudz lielāka ietekme ir politiskajiem faktoriem, sankcijām un Ukrainas gāzes transporta sistēmas fiziskais stāvoklis, nekā gana teorētiskajiem cenu griestiem, uzsver eksperte.