Raibais kara gads
Atvadoties no 2021. gada un lūkojoties 2022. gadā, analītiķi, atzīstot, ka ekonomika un iedzīvotāji ir pielāgojušies pandēmijai, kas jau jūtami bija atslābinājusi tvērienu, par ekonomikas attīstību šajā gadā bija gana optimistiski – pat par spīti pirmajiem signāliem, ka gaidāma straujāka inflācija. Ievērojamas korekcijas šajās prognozēs ieviesa Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas veicināja energoresursu cenu kāpumu un līdz ar to baroja arī inflāciju. Taču ne visus skārušas šīs tendences.
Mērot vidējo temperatūru palātā, aina nav tā priecējošākā. Saskaņā ar atvērto datu platformas Okredo apkopoto informāciju pēdējā gada laikā (atskaites punkts ir oktobris) Latvijas ekonomiku ir pametuši 1192 uzņēmumi jeb nodibināti 9215 jauni uzņēmumi un slēgti 10 407.
Visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā reģistrēts transporta, apstrādes rūpniecības, pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības sektorā. Salīdzinot situāciju pusgada griezumā, uzņēmumu skaita samazināšanās kļuvusi straujāka – pēdējo sešu mēnešu laikā, no šā gada maija līdz oktobrim, Latvijā slēgti 5313 uzņēmumi, kas ir par 4,3 % vairāk nekā pusgada periodā pirms tam – no 2021. gada novembra līdz 2022. gada aprīlim (5094 uzņēmumi). Periodā kopš pagājušā gada sākuma visvairāk slēgto uzņēmumu viena mēneša laikā reģistrēts martā, kad darbību izbeidza 2792 uzņēmumi.
Procentuāli visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim, bijis transporta un uzglabāšanas sektorā – slēgti 462 uzņēmumi, kas ir 14,89 % no kopējā slēgto uzņēmumu skaita šajā periodā. Seko apstrādes rūpniecība (10,89 %), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumi (9,67 %), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi (9,25 %), kā arī vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta uzņēmumi (7,7 %). Tāpat darbību pēdējā gada laika izbeidzis ievērojams skaits informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (4,83 % gada laikā), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu (4,29 %).
Okredo vadītāja Gerda Jurkoniene skaidro, ka pašreizējos apstākļos uzņēmums var tikt slēgts daudzu iemeslu dēļ – noieta kritums, augstās izejvielu, transportēšanas un enerģijas cenas un citu izmaksu pieaugums tirgū rada nestabilitāti.
Viens no stabilas ekonomikas balstiem ir stabila inflācija, kas eiro zonā noteikta 2 % vidējā termiņā. Taču Latvijā un citās valstīs cenu kāpums šogad ievērojami pārsniedzis šos mērķus un sasniedzis jaunus antirekordus. Piemēram, oktobrī, salīdzinot patēriņa cenas ar 2021. gada oktobri, tās bija palielinājušās par 21,8 procentiem.
Eksperti norāda – sākotnēji straujāks cenu pieaugums bija skaidrojams ar to, ka, ekonomikai atmostoties no pandēmijas snaudas, kuras laikā piedzīvojām pat deflāciju, iedzīvotāju vēlme un iespējas tērēt līdzekļus pieauga, taču bizness nespēja turēt līdzi strauji augošajam pieprasījumam. Līdz ar to ir saprotams, ka palielinājās cenas. Tiesa, straujāk, nekā tas tika prognozēts, un tam ir vairāki iemesli.
Biznesu joprojām ietekmēja pandēmijas izraisītie piegāžu ķēžu pārrāvumi, kas bremzēja pasūtījumu laicīgu piegādi. Pārslogojot transporta sektoru, strauji pieauga arī tā sniegto pakalpojumu cenas. Patēriņa un līdz ar to arī cenu strauju kāpumu sekmēja arī uzņēmēji, kas, cenšoties nākotnē izvairīties no materiālu trūkuma, veidoja lielākus uzkrājumus.
Taču pašlaik noteicošais inflācijas dzinulis, kura dēļ cenu kāpums būs ilgāks, nekā sākotnēji prognozēts, ir Krievijas izvērstais karš Ukrainā. Tas veicināja straujāku energoresursu cenu pieaugumu, jo vairāk tāpēc, ka Krievija savus energoresursus izmantoja kā ieroci pret Eiropas valstīm, kas atbalsta Ukrainu.
Šo procesu dēļ Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no 4 % gada sākumā līdz 3 % tagad. Pašlaik Latvijas Banka lēš, ka no stagnācijas valsts tautsaimniecība sāks atkopties nākamā gada otrajā pusē, kad arī inflācijai prognozēta atgriešanās zemākā līmenī. Šogad saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm tai vajadzētu apstāties pie 16,9 % atzīmes, kas, salīdzinot ar centrālās bankas prognozi jūnijā, ir par 2,1 procentpunktu augstāka. Pie ierastā inflācijas līmeņa, kas būtiski nepārsniedz 4 %, proti, 3,4 %, Latvija atgriezīšoties tikai 2024. gadā.
Saskaņā ar valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM veikto uzņēmēju aptauju, krasi augošās energoresursu cenas būtiski ietekmē lielāko daļu Latvijas uzņēmumu, kuru apgrozījums ir vismaz divi miljoni eiro gadā. Trešā daļa uzņēmumu sākuši apsvērt, vai investēt energoefektivitātes uzlabošanā. Visbiežāk cenu pieaugumu izjutuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektora pārstāvji, būvniecībā un apstrādes rūpniecībā nodarbinātie, kā arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un transporta jomā strādājošie.
Respondentu vidū visvairāk uzņēmumu, kas izjutuši izmaksu kāpumu, reģistrēti Rīgas apkaimē, kamēr Latgalē būtisku izmaksu kāpumu izjuta 100 % aptaujātajiem organizāciju pārstāvju.
Vienlaikus ceturtā daļa jeb 25 % no uzņēmumiem ar vismaz divu miljonu gada apgrozījumu atklāj, ka enerģētikas krīze un augstās cenas nav atstājušas lielu ietekmi uz izdevumiem. Šādi savu situāciju visbiežāk raksturojuši uzņēmēji, kas darbojas informācijas, komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, kā arī mākslas un izklaides nozarēs.
Uzņēmumu aptaujas arī liecina, ka energoresursu augsto cenu dēļ Latvijā un pasaulē samazinās jauno pasūtījumu skaits rūpniecībā. Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka, piemēram, augustā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 0,3%, bet apstrādes rūpniecībā par 2,6 %, kas ir lielākais samazinājums kopš pandēmijas sākuma. Izaugsme rūpniecībā neesot prognozējama līdz nākamā gada vidum.
Palīdzīgu roku šajā situācijā uzņēmējiem cenšas sniegt valsts. No 1. oktobra visiem juridiskajiem lietotājiem, tai skaitā uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm tā apņēmusies kompensēt elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50 % apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 EUR/MWh. Atbalsts juridiskajiem lietotājiem tiek piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Ja situācija nemainīsies, atbalsta programma beigs darboties nākamā gada 31. martā.
Valsts visām juridiskajām personām pilnībā kompensē arī elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu, ieskaitot PVN, un atsevišķa atbalsta programma ir paredzēta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. Decembrim. Atbalsta apmērs – līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzotdivus miljonus eiro vienam komersantam.
Cik daudz naudas valstij būs nepieciešams, lai palīdzētu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, pašlaik ir grūti prognozēt, taču premjerministrs Krišjānis Kariņš pieļāvis iespēju, ka Latvija kompensācijām naudu vairs neaizņemsies un centīsies to sameklēt Eiropas Savienības fondu līdzekļos.
Energoresursu krīze veicinājusi atjaunojamo energoresursu izmantošanu gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos. Lielā mērā pateicoties straujajam cenu pieaugumam un neziņai par nākotni, 2022. gads ir rekordists saules bateriju uzstādīšanas ziņā. Saules enerģijas asociācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijā uzstādītā fotoelektriskā summārā jauda šogad (atskaites punkts 21.09.2022.) pieaugusi par 61,1 MWp jeb gandrīz četras reizes. 2021. gadā tā bija tikai 21,1 MWp, un šāda jauda tika sasniegta tikai 11 gadu laikā.
Šāds pieprasījuma lēciens nenoliedzami ir izdevīgs saules paneļu uzstādītājiem un pārdevējiem. Piemēram, mājsaimniecībai jāiztērē aptuveni 10–15 tūkstoši eiro, lai uzstādītu atbilstošu saules paneļu sistēmu. Tika prognozēts, ka arī nākamajā gadā pieprasījums pēc alternatīvajiem enerģijas avotiem pieaugs, taču uzņēmēju un to klientu optimismu par peļņas un lētākas enerģijas ieguvi sabojāja Sadales tīkls, kas vidēji par 75 % iecerējis paaugstināt tarifus.
Ja šī iecere realizēsies, saules paneļu īpašniekiem, kas Sadales tīkla infrastruktūru izmanto ar mazāku intensitāti, būs jāmaksā ievērojami augstāka cena nekā līdz šim. Līdz ar to saules paneļu uzstādīšana kļūs mazāk pievilcīga gan mājsaimniecībām, gan komercparkiem.
Kā jau iepriekš minēts, enerģētikas krīze un augstās cenas nav atstājušas lielu ietekmi uz izdevumiem finanšu nozares uzņēmumiem. To apliecina pensiju pārvaldītājs Indexo, kas gada sākumā paziņoja par plāniem īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un dibināt banku. Uzņēmums neatkāpās no saviem plāniem arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Kopumā IPO laikā saņemti investoru rīkojumi par akciju iegādi 9,99 miljonu eiro apjomā, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc akcijām par 2,5 miljoniem eiro pārsniedza piedāvājumu. Kopumā IPO piedalījās 3562 investori.
Vairāk nekā 91 % investoriem ir no Latvijas, vairums pārējo ieguldītāju – no Igaunijas. Vidējais akciju iegādes darījums bija 1900 eiro. “Šis IPO bija unikāls, jo to īstenojām saviem spēkiem, bez investīciju bankas piesaistes, kas ļaus IPO piesaistītos ieguldījumus pilnībā novirzīt mūsu plānu sasniegšanai, tas ir, nemaksājot būtisku atlīdzību investīciju bankai. Šāds IPO īstenošanas modelis ļauj maksimāli vairot ieguldījumu vērtību mūsu esošajiem un jaunajiem akcionāriem,” saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis. Biržā Indexo savas akcijas sāka tirgot 15. jūlijā. Sākuma cena bija 14 eiro, un tā līdz šim būtiski nav mainījusies.
Saņemot Eiropas Centrālās bankas atļauju veidot banku, tiks izveidota Indexo meitaskompānija, kas biržā netiks kotēta. Siksnis uzskata, ka Latvijā strādājošās bankas savu galveno funkciju – kreditēšanu – neveic pietiekami aktīvi, un iecerētā banka situāciju labos. Plānots arī samazināt kredītu izmaksas, kas Latvijā esot vienas no augstākajām eirozonā.
Indexo īpašnieki iecerējuši izveidot vietējā kapitāla banku Latvijas iedzīvotājiem. Nekas tāds banku nozarē Latvijā nav noticis jau ilgi. Ideju par nacionālām interesēm atbilstošu banku Siksnis paskaidrojis Latvijas Radio: “Vietējo banka vietējiem. Tas, ko mēs cenšamies izveidot – lai ir plašākai Latvijas sabiedrībai piederoša finanšu pakalpojumu grupa, kur Latvijas klienti ir vienīgie un tāpēc arī vissvarīgākie. Tas izpaužas gan bankas stratēģijā, gan lēmumu pieņemšanas kārtībā, gan attieksmē pret klientiem, gan produktu dizainā, īpašībās un tā tālāk.”
Latvijā pašlaik darbojas 12 bankas un četras citās ES dalībvalstīs strādājošu banku filiāles, taču nozares eksperti lēš, ka tirgū jauniem spēlētājiem vieta ir. No Sikšņa teiktā izriet, ka šī brīvā niša ir aptuveni 5–6 miljardu eiro lielu aizdevumu vērta.
Savu uzņēmumu virzīšana tirdzniecībai biržā Latvijas komersantiem nav iecienīta kapitāla piesaistes metode, tāpēc katrs šāds gadījums piesaista īpašu uzmanību. Ar rekordlielu IPO pagājušo gadu noslēdza vietējā kapitāla degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs Virši-A, kas piesaistīja 7,8 miljonus eiro. Gandrīz puse jauno investoru ir Latvijas iedzīvotāji. 2021. gada nogalē akciju sākotnējo publisko piedāvājumu īstenoja nebanku kreditors DelfinGroup, kam izdevās piesaistīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro.
Pārskatāmā pagātnē šie trīs ir teju vienīgie Latvijas uzņēmumi, kas sadūšojušies startēt biržā.