Uz visu banku

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

• Foto: Edmunds Brencis speciāli Forbes

“Kosmonauts,” nodomāju, pēc intervijas ejot ārā no pūļa finansējuma platformas Crowdestor biroja. Pilnīgi viss, ko stāstīja platformas īpašnieks Jānis Timma, izklausījās riskanti un neiespējami, bet vienlaikus – pārāk skaisti, lai būtu patiesība. Tomēr vairāk nekā 17 tūkstoši investoru no visas pasaules divu gadu laikā uzticējuši šai platformai vairāk nekā 40 miljonus eiro, un skaitļi turpina pieaugt. Finansēti jau 456 projekti. Covid-19 dēļ uzņēmumi, kas uzņēmušies saistības, bieži vairs nevar tās izpildīt – tāpat kā visā pasaulē. Vairākās valstīs, īpaši Āzijā, ieviesti moratoriji, kas pašlaik neļauj atprasīt naudu aizņēmējiem. Bankas Covid-19 laikā teju vai nešķirojot aizņēmējiem piešķīra kredītbrīvdienas. Teorētiski aizdevumu namiņam vajadzētu sabrukt. Forbes izpētīja kredītportfeli un krīzes menedžmentu un secināja – ja pasaule iemācīsies menedžēt Covid-19 krīzi tuvāko divu gadu laikā, Crowdestor izdosies ne tikai izdzīvot, bet arī uzlabot pozīcijas. Tiesa, investori diez vai nopelnīs tik daudz, cik cerējuši.

Kristus vecuma uzņēmēja Jāņa Timmas nonākšana finanšu lauciņā nav nejaušība. Viņa tēvs bija baņķieris, un puika vēl skolas laikā aizdeva klasesbiedriem četrus santīmus košļājamajai gumijai – ar nosacījumu, ka nākamajā dienā viņam atdos piecus. Divdesmit procentu likme dienā – nav slikti. Uz šā fona aizdevumi ar 30 % likmi gadā, kādus investoriem piedāvā Crowdestor, tāds nieks vien ir.  

Pabeidzis Ādažu vidusskolu un Franču liceju, Jānis sāka studēt finanses Latvijas Universitātē, bet vēlāk jurisprudenci Turībā. Viņš praktizējies PwC, bet tad nonācis BDO, kur atbildējis par enerģētikas sektoru. Enerģētika jauno censoni interesējusi vēl skolā – viņš rakstīja zinātniski pētniecisko darbu fizikā. “Sēdēju Cietvielu fizikas institūtā blakus zinātniekiem un visu pierakstīju. Darbs bija par saules baterijām, tur arī guvu pamatzināšanas par procesiem enerģētikā,” atceras Timma. Viņu interesēja, kā var uzbūvēt elektrostaciju. Jurisprudences studijas deva zināšanas arī par to, kā saprast MK noteikumus.

Vēlāk, pēc skolas, Jānis pat uzrakstīja projektu elektrostacijas būvniecībai, aizpildīja visu nepieciešamo dokumentāciju un nosūtīja uz Ekonomikas ministriju, lai izmēģinātu laimi. Laime – saskaņojumi un atļauja būvēt elektrostaciju – atnāca, kā noteikts likumā, pēc 30 dienām. Naudas stacijai nebija, tāpēc Jānis nolēma šo projektu pārdot – un kam tad vēl, ja ne Jurim Savickim. Savicka kungs arī piekritis, tomēr Līvānu pašvaldība, kur bija paredzēts slieties šim enerģētikas objektam, iebilda, un darījums nenotika.

Toties iegūtās zināšanas Jānim palīdzēja konsultēt BDO klientus un vēlāk pašam uzbūvēt biomasas katlumāju Rīgā, Ganību dambī – pavisam nesen, piesaistot naudu caur pūļa finansējuma platformu Crowdestate, kā arī aizņemoties no bankas. Un katlumāja, starp citu, strādā ar peļņu. Bijušais darba devējs Timmu atceras ar labiem vārdiem. “Jānis ir apveltīts ar izteiktu uzņēmēja talantu un apgriezieniem. Sajūt naudu. Labi pārvalda enerģētikas laukumu, OIK un citus zvērus,” saka BDO partneris, zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Bet tad Timma aizdomājās, ka no trīs miljoniem eiro, kas bija nepieciešami katlumājas būvniecībai, pusotru viņš bija diedelējis deviņus mēnešus no bankām un draugiem, bet otru pusotru miljonu savācis no 900 investoru pūļa finansēšanas platformā tikai 26 stundu laikā. Viņš sāka interesēties par šo jomu un feisbukā nolaikoja visas pūļa finansēšanas platformas, kādas varēja atrast, lai būtu lietas kursā, kas notiek šajā jomā. To pamanīja viņa paziņa Gunārs Ūdris, sabiedrisko attiecību speciālists un politologs pēc izglītības, kas iegūta Psiholoģijas augstskolā un Latvijas Universitātē. “Gunārs man uzrakstīja – klau, kāpēc tu nolaikoji visus crowdfunding’us,” atceras Jānis. Viņš brīnījies par šādu jautājumu – it kā tā nedrīkstētu darīt... Turklāt ar Gunāru viņš nekad īsti nebija pat runājis, viņi tikai mācījās vienā skolā, pat ne vienā klasē.

Gunāra darba pieredze ilgu laiku bija saistīta ar projektu vadīšanu, var teikt, ar sarežģītāko uzdevumu – novest iesākto līdz galam. Tas ietvēra dažādu dokumentu sagatavošanu, atļauju un saskaņojumu saņemšanu, vārdu sakot, garlaicīgo papīru darbu, kas bieži vien kļūst par klupšanas akmeni jauniem uzņēmējiem.  

Par to, ka jāpamēģina uztaisīt platforma, abi tiekoties vienojās desmit minūšu laikā. Galvenā doma – pietiek strādāt un darīt citiem, jāpamēģina pašiem sev. Skan jau labi, izņemot to, ka neviens no viņiem nav IT speciālists un programmēt neprot. “Gunārs teica, ka viņam ir pazīstami speciālisti, taču es biju skeptisks. Iedomājos, kā būs tagad kādam stāstīt, kaut kādus tehniskos uzdevumus rakstīt, domāt dizainu, tad termiņi, kuros neviens neiekļausies,” atceras Jānis. “Bet nē, jau pēc dažām dienām Gunāra piesaistītie speciālisti atsūtīja uzmetumu, kā tas viss varētu izskatīties. Tad uzreiz sapratu, ka tas nemaz nav neiespējami.”

2018.gadā Gunārs un Jānis nodibināja kopīgu uzņēmumu un uzreiz piereģistrēja to Igaunijā. Kāpēc Igaunijā? “Tāpēc, ka ne Latvijā, ne Igaunijā šai jomai nebija nekāda regulējuma, bet nostāja bija pilnīgi pretēja. FKTK pateica, ka nevaram strādāt, kamēr nav regulējuma, un uzlika sodu. Bet Igaunijā – kamēr nav regulējuma, strādājiet, kā mākat,” stāsta Jānis. Tagad gan regulējums būs, turklāt vienots visā Eiropas Savienībā un diezgan strikts, lai izslēgtu tādus gadījumus kā Envestio – krāpniekus, kas vienkārši aizvērās ciet, atstājot tūkstošiem investoru neziņā. Jānis Timma ir pārliecināts, ka visus nosacījumus izpildīs un jaunajam regulējumam kvalificēsies. Lielākais izaicinājums – regulējums paredz, ka pūļa finansējumu platformu īpašnieki nedrīkst aizdot paši sev, tas ir, saviem projektiem. Timma, tāpat kā lielākā daļa citu, to dara. Kā plānots risināt šo jautājumuu? “Pārdošu. Šis ir svarīgāks,” saka Jānis. Tā varētu būt, ka svarīgāks. Crowdestor komisija ir 9 % no piesaistītajiem līdzekļiem, un potenciāls nopelnīt starptautiskā līmenī ir lielāks, nekā uzturot katlumāju vienā Latvijā.

Pirmo projektu platformā palaida 2018. gada februārī. Līdz gada beigām investoru skaits bija pieaudzis līdz nepilniem 800, bet piesaistītās investīcijas nesasniedza pat miljonu. Toties otrais darbības gads nesa necerētu izaugsmi. Crowdesor bija plānojis no pūļa piesaistītās naudas apjomu kāpināt līdz pieciem miljoniem, tolaik investoriem solot vēl reālistiskas likmes, vidēji ap 20–23 procentiem. Kamēr Envestio un Kuetzal bija bankrota priekšā un meta ēnu arī pār citām kopfinansēšanas platformām no Latvijas un Igaunijas, Crowderstor samaksāja 12 tūkstošus eiro, lai uz divām dienām noīrētu 60 kvadrātmetru plašu stendu izstādē Frankfurtē, tieši blakus Commerzbank AG stendam pašā halles vidū. “Šai bankai ir dzeltens logo, blakus viņiem mēs izskatījāmies gandrīz kā meitasuzņēmums,” priecājas Jānis un Gunārs. Piesaistīto investīciju apjoms gada beigās pārsniedza 25 miljonus, bet investoru skaits bija jau teju 12 tūkstoši.

Investīciju pieauguma temps sāka samazināties uzreiz pēc Envestio, Kuetzal un vēl dažu platformu apzinātajiem krāpšanas gadījumiem, jo līdz ar to samazinājās uzticības līmenis. Kā risinājumu Crowdestor saskatīja potenicālo kredītņēmēju izvērtēšanas rīku, kas apkopotu datus no dažādiem avotiem un, balstoties uz formulām un algoritmiem, izvērtētu kredītspēju, izsniedzot arī plašu un detalizētu izziņu ar rekomendācijām. Šāds izvērtējums, analīze par katru uzņēmumu ir pieejama arī investoriem – viņi var iepazīties ar to, kur iegulda, un paši izvērtēt, vai risks atmaksāsies un cik reālistiski ir savu naudu atgūt. Crowdestor sāka šāda rīka izstrādi, un nu tas jau darbojas.

 Ziņojums par kredītspēju uz vidēji 14 lappusēm ir maksas pakalpojums – 200 eiro, taču saturs noteikti ir tā vērts. Tiek izvērtēti vairāk nekā 50 parametri, ieskaitot uzņēmuma īpašnieku maksājumu disciplīnu. “Nu, ja cilvēks nevar mājās par elektrību vai telefonu laikus samaksāt, tad kādas ir iespējas, ka viņš laikus maksās juridiskas personas saistības?” retoriski vaicā Gunārs. Tāpat tiek izvērtēts, piemēram, vai un cik daudz skaidras naudas tiek izņemts no uzņēmuma kontiem, bet gadījumā, ja uzņēmumam ir mazs pamatkapitāls, bet lieli aizņēmumi no īpašniekiem, var rekomendēt šos aizņēmumus kapitalizēt, lai uzņēmuma konts nav tukšs. Atšķirībā no citām platformām, kuras kredītreitingus izstrādājušas pašas, Crowdestor sadarbojas ar Moody’s un divām citām specializētām aģentūrām. Rezultātā noraidīti tiek līdz pat 80 % gribētāju piesaistīt naudu; saskaņā ar Crowdestor izvērtējumu, ir maz ticams, ka viņi aizdevumu varētu atdot.

Par vēl vienu izaicinājumu šogad kļuva fakts, ka komercbankas, ņemot vērā nozares īpatnības mūsdienās, bieži mēdza iesaldēt klientu naudu, pieprasot paskaidrojumus. Piemēram, ja uzņēmumam nepieciešami apgrozāmie līdzekļi un tie piesaistīti caur Crowdestor no 500 investoru, tad no bankas viedokļa, tas izskatās pēc aizdomīga darījuma, kad uzņēmumam, kuram naudas nav, pēkšņi kontā ienāk liela summa. Kamēr uzņēmums sniegs paskaidrojumus un pierādīs, ka 500 investoru nav aizdomīgs darījums, tikmēr ir risks jau arī bankrotēt. Lai šādus gadījumus novērstu, Crowdestor paši caur savu platformu piesaistīja 360 tūkstošus eiro un iegādājās nelielu jau strādājošu maksājumu sistēmu Čehijā, kurā ikviens var atvērt kontu. Tagad tas pārsaukts par Crowdestor Pay.

Bet pavasarī bez banku politikas un citu platformu bankrotiem sākās vēl arī Covid-19 krīze, kas, kā minimums, nozīmēja daļēju biznesa apstāšanos vismaz uz laiku teju visos sektoros. Un arī tajos segmentos, kas turpināja darbu, parādījās neziņa un vēlme nogaidīt.

Forbes piereģistrējās Crowdestor platformā, lai izpētītu, kas tad ir tie uzņēmumi, kuri aizņēmušies ar milzīgām likmēm. No kopumā 39 miljoniem, kurus investori šobrīd ir ieguldījuši, apmēram 10 % ir jau atdoti atpakaļ. Vēl 10 % portfeļa veido aizdevumi meža nozares uzņēmumiem un lauksaimniekiem. Gada sākumā koksnes cena būtiski samazinājās, taču ilgtermiņā mežs un lauksaimniecība ir jomas, kas noteikti izdzīvos un attīstīsies. Vienpadsmit procentu veido enerģētikas projekti, no kuriem apmēram puse ir paša Jāņa projekti, turklāt lielākā daļa ir saistīti ar atjaunojamo enerģiju. Arī enerģētika ir joma, kas ilgtermiņā nekur nepazudīs. Nekustamā īpašuma projekti un celtniecība ir 17 % – kādam vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi, cits vēlas kaut ko būvēt, vēl kāds nodomājis atjaunot vēsturiskas mājas. Tad vēl 11 % veido nu jau riskantākā joma – restorāni un tūrisms. Pārējie projekti – gan izklaides industrija, gan mazumtirdzniecība, gan rūpniecība. Šķiet, gana diversificēti, lai nebūtu riska, ka pēkšņi nemaksās neviens.

Piemēram, SIA Zemgaļi JR, kas norāda, ka pēdējos desmit gadus nodarbojas ar graudaugu, pākšaugu audzēšanu un elektroenerģijas ražošanu, strādājusi lielākoties ar zaudējumiem, tomēr pēdējos gados tie ievērojami samazinājušies. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,15 miljoni eiro. No kopumā 516 investoriem tas uz gadu aizņēmies 55 tūkstošus eiro ar 20 % likmi biogāzes stacijai. Igaunijas IT kompānija PrismaQuality, kurā strādā tikai viens cilvēks un kas nodarbojas ar IoT risinājumiem jeb lietu internetu, uz četriem mēnešiem aizņēmās desmit tūkstošus ar 25 % likmi. Uzņēmuma īpašnieks aizdevējiem devis personīgo garantiju. Viņam varētu izdoties aizņēmumu atdot – pērn uzņēmuma apgrozījums pieauga par 95 %, sasniedzot teju 200 tūkstošus eiro.

Bet ne viss ir tik rožaini. Piemēram, SIA Agro Set aizņēmās 70 tūkstošus eiro uz vienu gadu, solot 463 investoriem samaksāt 32 procentus. Uzņēmumam gan ir teju 32 tūkstošu eiro nodokļu parāds. Ņemot vērā, ka VID uzrēķina nokavējuma naudu 0,5 % dienā, pūļa finansējums vai pat jebkurš ātrais kredīts ir izdevīgs veids nodokļu parāda pārfinansēšanai, jo 32 % sanāk krietni lētāk.

Vērtējot restorānus, kas aizņēmušies caur Crowdestor, var secināt, ka arī tiem nauda nepieciešama, lai pārvarētu Covid-19 un attīstītos krīzes laikā. No 15 restorānu projektiem, kas finansēti caur Crowdestor, 12 pieder restorātoriem ar vārdu. Piemēram, Aleksandrs Slobins aizņēmās, lai atvērtu Āzijas restorānu The Catch Berlīnē. Turpat aizņēmušies restorānu Kabuki īpašnieki, lai atvērtu restorānu Maskavā. Šajā pulciņā ir arī Steiku Haosa īpašnieki, kas gan aizņēmās Meat Chef projektam. Ar 19,5 % likmi aizņēmās arī restorāna YAKUZA īpašnieki.. Jā, nav īstais laiks, un tomēr šis restorāns operēja arī lidostas Rīga B un C terminālī. Rīgā gan visi restorāni (raksta tapšanas laikā) ir atvērti.

Vislielāko atdevi – 36 % – investoriem sola Vācijas uzņēmums DiaFlux, kas aizņēmies 1,6 miljonus eiro tikai uz diviem mēnešiem. Uzņēmums ieguvis 5,8 miljonu vērtu līgumu ar Vācijas valdību, un tam bija nepieciešama nauda Covid-19 aizsarglīdzekļu un iekārtu saražošanai. Divos mēnešos DiaFlux procentos būs jāatdod 96 tūkstoši eiro, taču tie ir ap desmit procentiem no projektā paredzamās peļņas.

Naudu investori, visticamāk, atgūs, jautājums ir par solītajiem procentiem. Patlaban, pēc Timmas vārdiem, maksājumi tiek kavēti ap 20 % gadījumu. Dažiem nauda būtu jāatdod vēl šogad, taču lielākajai daļai maksājumu termiņš būs 2021. gadā. Ko darīt?

Timma sācis meklēt risinājumus. Un risinājums ir tikai viens – vienoties ar aizdevējiem par termiņa pagarinājumu, procentu likmes samazinājumu vai arī aizdevumu kapitalizāciju, kas der nekustamo īpašumu projektiem. Investori, visticamāk, piekritīs, jo kas gan viņiem atliek? Turklāt ieguldītās summas vidēji katrā projektā nav lielas un svārstās no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem eiro. Un arī alternatīvas ieguldījumiem īsti nav – neziņā par nākotni ir visa pasaule un ikvienas valsts ekonomika.

Tikmēr speciālisti ir vienisprātis – globālais pūļa finansējuma tirgus turpinās augt. Pērn tā vērtība bija 13,9 miljardi dolāru, un paredzams, ka līdz 2026. gadam šis tirgus trīskāršosies, liecina Statista dati. Turklāt Covid-19 laikā pieaugums crowdfunding tirgū ir īpaši liels tieši, jo šāds finansējums tomēr tiek izmantots labdarības mērķiem – savākt naudu tiem, kam tā nepieciešama, turklāt bez jebkādas atdeves. Trūkumcietējiem, bieži vien māksliniekiem, migrantiem – tiem, kas nevar strādāt tieši Covid-19 dēļ. Visvairāk līdzekļu pasaulē tiek savākti tāpēc, ka cilvēkiem ir tieksme palīdzēt citiem, liecina Mordor Intelligence pētījums.

Arī Crowdestor investori varētu cits citam palīdzēt, atgriežoties pie normālām procentu likmēm, pietuvinoties savām iespējām atgūt ieguldīto un augt ilgtermiņā. Pērn visā pasaulē tika organizētas 6,445 miljoni pūļa finansēšanas kampaņas dažādās jomās. No tām Crowdestor daļa ir 0,006 procenti. Šeit ir, kur augt.