Platformas svars

• Ilustrācija: Modris Brasliņš speciāli Forbes

Trīsdesmit piecus gadus veco ziņojumapmaiņas lietotnes Telegram dibinātāju Pāvelu Durovu no Pēterburgas aizrauj ceļošana. Viņam ir Krievijas, kā arī Sentkitsas un Nevisas pases, pats viņš sevi dēvē par pasaules pilsoni un ir izvēlējies digitālā klejotāja dzīvesveidu. Sagaidīt pavasari Francijā vai uz vasaru noīrēt mājiņu Somijā savai nelielajai komandai (aptuveni 30 cilvēku) bija visai ierasta prakse, jo rakstīt kodus un vadīt projektu iespējams no jebkuras vietas. 2018. gadā Telegram menedžeriem bija saspringts braucienu grafiks. Gada laikā viņi apceļoja Dubaiju, Parīzi, Londonu, Maskavu un citas galvaspilsētas, stāstot potenciālajiem investoriem par jauno projektu – uz blokķēdes bāzes veidoto maksājumu platformu Telegram Open Network (TON) un jauno kriptovalūtu Gram.

2018. gada 9. janvārī Telegram dibinātājs slēgtā Londonas restorānā Arts Club tikās ar fonda Kleiner Perkins ģenerālpartneri Mamūnu Hamīdu. Londonā viņš tikās arī ar Da Vinci Capital līdzīpašnieku un vadošo partneri Oļegu Žeļezko – “bet jau tuvāk 2018. gada vasarai”, kad šis fonds savāca iespaidīgu summu, ko bija paredzēt investēt TON. “Durovs laistījās kā Ziemassvētku eglīte, viņš burtiski staroja,” atceras Žeļezko, “bet pēc es sapratu, ka tā ir tikai maska. Viņš uzvedās rietumnieciski – bija sabiedrisks, pareizs, korekts.” Wimm-Bill-Dann līdzdibinātājs Dāvids Jakobašvili ar Durovu divas reizes tikās Davosā un kopā ar dēlu Mihailu ir bijis pie viņa noīrētajā mājā. Šādas tikšanās, strādājot pie TON, Pāvelam nav bijis vairāk kā desmit, kaut arī daudzi ir izrādījuši vēlmi tikties ar pirmo personu, Forbes atklāja kāds Telegram pietuvināts avots. Durovs vēlējās aci pret aci runāt tikai ar lielākajiem potenciālajiem ieguldītājiem, uzsver Žeļezko.

Kopumā TON ir investējis 171 investors no visas pasaules. Bez iepriekšminētajiem viņu vidū ir arī miljardieri Romāns Abramovičs un Jurijs Milners, Qiwi dibinātājs Sergejs Soloņins, bijušais ministrs Mihails Abizovs (tagad attiecībā uz viņu tiek veikta izmeklēšana), biznesmenis Saids Gucerijevs un citi. TON piesaistījis rekordlielu summu, 1,7 miljardus dolāru, pārdodot 2,9 miljardus Gram tokenu. Tomēr šo naudu nāksies atdot. ASV Vērtspapīru un biržas komisija (SEC) atzina kriptovalūtu Gram par vērtspapīru un aizliedza tās izdošanu, un Ņujorkas dienvidu apgabala tiesa 2020. gada 24. martā šo komisijas lēmumu atbalstīja. Durovam un viņa struktūrai jāsamaksā 18,5 miljonu dolāru sods, kā arī jāatdod investoriem 1,224 miljardi dolāru. Daži investori piekrita daļu no summas noformēt kā aizdevumu – ar nosacījumu, ka tas tiks atdots 110 % apmērā no ieguldītā līdz 2021. gada 30. aprīlim. Forbes aprunājās ar Krievijas un Amerikas uzņēmējiem par viņu dalību pasaulē lielākajā blokķēdes projektā.

Jaunā ekonomika

Ikviens klejotājs agri vai vēlu kaut kur apmetas uz pastāvīgu dzīvi. Ar Durovu tas notika 2017. gadā, kad viņš nolēma apmesties Dubaijā. “Man šeit patīk,” viņš toreiz skaidroja intervijā Bloomberg, iekārtojies Siddharta Lounge ar skatu uz jūru netālu no sava biroja debesskrāpja Dubai Media City 23. stāvā. Telegram dibinātājs aizrautīgi runāja par kriptovalūtām un dēvēja tās par “digitālo zeltu”. Vēl dzīvojot Krievijā, viņš 2013. gadā iegādājās 2000 bitkonu, kuru vērtība četru gadu laikā pieauga no 1,5 miljoniem līdz 3,5 miljoniem dolāru. “Tieši tagad visa blokķēdes un kriptovalūtu kopiena ir pārgājusi uz Telegram,” stāstīja interneta uzņēmējs. Baudot jūras velšu paelju, Durovs apsolīja žurnālistiem tuvākajā nākotnē nākt klajā ar “kaut ko grandiozu”.

2018. gada janvārī tīmeklī parādījās kāds dokuments par blokķēdes platformu Telegram Open Network un kriptovalūtu Gram, kuru Durova komanda bija nosūtījusi potenciālajiem investoriem jau 2017. gadā. TON bija iecerēta kā decentralizēta platforma lietotnēm un servisiem, iekļaujot drošus zibmaksājumus TON Payments. Būtībā TON grasījās kļūt par kaut ko līdzīgu App Store vai Google Pay, un vienlaikus arī par Visa vai MasterCard, bet balstoties uz blokķēdi. “Tiks radīta pilnīgi jauna ekonomika – preces un pakalpojumus tajā būs iespējams iegādāties par kriptovalūtu,” bija teikts dokumentā. Investoriem tika piedāvāts iegādāties tiesības uz nākotnes kriptovalūtu Gram.

Pēc diviem gadiem tajā pašā Dubaijā, tikai šoreiz juridiskās firmas Hadef & Partners birojā Emaar Square, kas atrodas netālu no Burj Khalifa, Durovu divas dienas – 2020. gada 7. un 8. janvārī – daudzu stundu garumā pratināja SEC pārstāvji. Tieši SEC prasības dēļ pret Pāvela Durova un viņa brāļa Nikolaja struktūrām, kas tika iesniegta tiesā divas nedēļas pirms platformas paredzētās atklāšanas 2019. gada 31. oktobrī, tika pieņemts lēmums TON projektu apturēt. Regulatora galvenā pretenzija – Gram nav kriptovalūta, bet gan vērtspapīri, kurus paredzēts pārdot lielam skaitam investoru. Gram tokeni nav reģistrēti nevienā jurisdikcijā, bet, ja tie tiks izlaisti, tad izsekot un noteikt, kas tos ir pircis vai investējis projektā, faktiski nebūs iespējams – tā bija teikts prasībā. Durovu struktūras pieprasīja noraidīt šo pieteikumu. “Gram vēl neeksistē, bet, ja vispār kādreiz pastāvēs, tad tā būs valūta un/vai prece, nevis vērtspapīri, ko regulē attiecīgie federālie likumi,” norādīts Telegram atbildes iesniegumā. Pratināšanu Durovs spītīgi palika pie sava: “Gram ir kriptovalūta.”

Šim procesam ar lielu interesi sekoja investori no visas pasaules, kuri 2018. gadā Durova projektā divās kārtās bija ieguldījuši pa 850 miljoniem dolāru. Starp 171 pircēju tika sadalīti 58 % visas pieejamās Gram valūtas, kuru bija plānots laist tirgū. Bez krievu miljardieriem un biznesmeņiem investoru sarakstā ir daudzi ietekmīgi Silīcija ielejas fondi: Sequoia Capital, Benchmark, Kleiner Perkins Coufield & Byers un citi. Pratināšanas laikā Dubaijā Durovs skaidroja, ka komandai bijis ļoti svarīgi piesaistīt investorus “ar tik labu reputāciju, cik vien iespējams”, tāpēc slēgtajās kārtās piedalījās riska kapitāla fondi “ar vārdu”.

Dibinātāja burvības varā

Ja ieguldi eksistējošā uzņēmumā, nepieciešams vērtēt tā klientu skaitu, ekonomiskos rādītājus, peļņu, biznesa modeli, savukārt investīcija jaunuzņēmumā ir ieguldījums arī tā dibinātājā, spriež viens no TON Amerikas investoriem. “Ja dibinātājs ir pabeidzis skolu ar izcilību vai uzvarējis olimpiādē – tas jau ir pluss, tas nozīmē, ka viņš kaut ko dzīvē sasniegs. Ja Durovs ir radījis stilīgu lietu – VKontakte, tas nozīmē, ka viņš radīs vēl kādu,” skaidro Forbes sarunbiedrs. Protams, Durovs, prot labi kopēt (VKontakte radās drīz pēc Facebook, Telegram – pēc WhatsApp), tomēr arī kopēšana daļēji ir inovācija, viņs turpina. Ja produktā ir kaut 1 % kaut kā jauna, tas jau ir ārkārtīgi inovatīvi, jo arī, piemēram, iPhone pēc būtības no citiem viedtālruņiem atšķiras tieši par vienu procentu. Pēc investora vārdiem, viņš nolēma ieguldīt TON, arī pateicoties Pāvela Durova personībai.

Pārrunās ar investoriem Telegram dibinātājs bija diezgan pārliecinošs. Viņš stāstīja par blokķēdes platformas koncepciju, par tehniskajām detaļām, rādīja dokumentus un skaidroja, kādas var būt problēmas: veiktspēja, nepieciešamība sekundes laikā apstrādāt lielu skaitu transakciju, drošības nodrošināšana, tīkla organizācija. Durova ideja bija, lai konkrēti cilvēki uzņemtos uzraudzības padomes lomu, izveidotos kopiena, un aktīvisti saņemtu arī lielākas privilēģijas. Tā būtu kolektīva pārvaldība – līdzīgi kā parlaments. “Viss šķita labis pārdomāts un interesants,” atceras Forbes sarunbiedrs no ASV.

Durovs un viņa komanda iedvesmoja iesaistīties projektā arī Dāvidu Jakobašvili. “Mēs iegājām pirmajā kārtā ar desmit miljoniem dolāru. Daudz apspriedām TON, mana komandā pie tā strādāja. Projekts bija lielisks, Durovs arī lielisks, un mēs ticējām, ka var izdoties,” atceras Jakobašvili, kurš divās kārtās investējis TON kopumā 60 miljonus dolāru. Pirms pieņemt lēmumu, Jakobašvili sazinājās ar Durovu un Telegram viceprezidentu Iļju Perekopski, ar kuriem viņam, pēc paša teiktā, izveidojās draudzīgas attiecības. Ar Perekopski Jakobašvili tikās Maskavā, kā arī lidoja uz Barselonu nosvinēt viņa dzimšanas dienu.

Žeļezko par iespēju investēt TON uzzināja no saviem partneriem kriptobiznesā, kad jau tuvojās otrā kārta; uz pirmo viņš vairs nepaspēja. “Investori atbalstīja Telegram, jo viņiem patika ideja,” viņš spriež. “Tolaik kriptovalūtas un ICO bija karsta tēma. Lielās amerikāņu kompānijas pelnīja lielu naudu, un viss vienā brīdī sakrita: Telegram, svaiga ideja, jauns protokols. Ap projektu valdīja liela ažiotāža.” Kāds no amerikāņu uzņēmējiem skaidro: “Projekta ideja nebija tik daudz Gram un kriptovalūta, bet gan tas, lai cilvēki varētu viegli un bez problēmām veikt maksājumus, bet valdības nevarētu tiem izsekot.” Daudzās valstīs trūkst efektīvu maksājumu sistēmu. Bitcoin problēma bija tāda, ka tam nebija ērtas lietotnes – tas nebija masu produkts, uzskata kāds no krievu investoriem. “Telegram šādu trūkumu nebija, turklāt tas jau bija kļuvis populārs daudzās valstīs, kur nebija finanšu sistēmu un bija problēmas ar transakcijām. Bija acīm redzams, ka TON ieņems šos tirgus.”

“Durovam ir teicama pieredze,” secina amerikāņu investors, “un pati ideja bija interesanta. Bija skaidrs, ka, atklājot TON, tiks sagrauts dolāra monopols.” Un tieši tāpēc viņš uzreiz pieļāvis – ir 30 % iespēja, ka SEC varētu bloķēt šo projektu. Kāpēc tad vispār tajā ieguldīt? “Tas nebija domāts naudas pelnīšanai, bet drīzāk kā konceptuāls triks – pacīkstēties ar dolāru,” smaida investors no ASV.

Pilnīgs aizliegums

“Par SEC pieteikumu mēs uzzinājām no plašsaziņas līdzekļiem un sapratām, ka projektam ir lielas problēmas,” saka Žeļezko. Turpmāk Telegram komanda pastāvīgi informēja ieguldītājus par tiesas procesa gaitu; kaut ko varēja uzzināt arī no medijiem, stāsta Dāvids Jakobašvili. “Investīcijas bija ievērojamas, un mēs vēlējāmies saņemt izsmeļošu informāciju,” viņš saka. “Kad sākās tiesa, kļuva skaidrs – izredžu, ka paveiksies, ir maz. Amerikāņu tiesas tik vienkārši nepadodas,” atceras kāds cits uzņēmējs no Krievijas, kurš arī ieguldīja projektā.

Uzreiz pēc SEC prasības tiesā Telegram informēja investorus par platformas atklāšanas datuma pārcelšanu uz 2020. gada 30. aprīli un ziņoja par gatavību atdot 77 % investīciju tiem, kuri nepiekrīt jaunajam termiņam, tomēr lielākā daļa palika projektā. “Atbalstījām, jo TON komanda apgalvoja – mēs cīnīsimies, mums ir labi juristi, labs tiesnesis, un SEC nemaz nav tik liela problēma,” skaidro Žeļezko.

Jakobašvili atzīstas – pēc dabas būdams optimists, viņš līdz pēdējam ticējis, ka projekts tiks palaists. Arī Durova komanda turpināja darbu pie TON, kaut gan tokeni netika izlaisti. Slēgta TON testēšana ierobežotās komandās notika vēl 2019. gada aprīlī, bet jau septembrī, vēl pirms SEC pieteikuma, notika publiska testēšana. Pratināšanas laikā Durovs pastāstīja, ka no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada janvārim TON projektā aprīkojumam tika iztērēti aptuveni desmit miljoni dolāru. Taču no stenogrammas (pratināšanu vadīja SEC jurists Džordžs Tenreiro) izriet, ka Durovam no kopumā saņemtajiem 1,7 miljardiem dolāru bija palikuši tikai nedaudz vairāk par 1,2 miljardiem. SEC gribēja zināt, kur palikusi pārējā nauda.

Pēc tiesas pieprasījuma Telegram nācās atklāt transakcijas. 2019. gadā pašas ziņojumapmaiņas lietotnes atbalstam tika iztērēti 190 miljoni dolāru, 2020. gadā – 220 miljoni. Visvairāk naudas nepieciešams infrastruktūrai, skaidro Forbes sarunbiedrs, kurš ir pietuvināts Telegram. Šīs ziņojumapmaiņas lietotnes lietotāju skaits ir salīdzināms ar Snapchat un Twitter, kas savas infrastruktūras uzturēšanai tērē vairāk nekā  miljardu dolāru gadā. “Telegram pieejami kanāli, neierobežota izmēra faili, kā arī iespēja nosūtīt video; viņu infrastruktūra ir desmit reižu noslogotāka,” skaidro sarunbiedrs. Tiesai Durovs paskaidroja, ka komanda izmantoja vienu un to pašu aprīkojumu gan Telegram, gan TON; pie šiem projekta strādā lielākoties tie paši cilvēki.

Pēc vairākus mēnešus ilgas skaidrošanās SEC pozīcija tiesai šķita pārliecinošāka. Tiesa aizliedza izlaist tokenus un nodot tos investoriem, kā arī atzina Gram par vērtspapīru, balstoties uz Hovija testu, kas izstrādāts, lai noteiktu, vai ir iespējams konkrētu transakciju kvalificēt kā investīciju līgumu. Investori iegādājās Gram, lai vēlāk pārdotu to plašam lietotāju skaitam otrreizējā tirgū un nopelnītu, pateicoties Telegram centieniem. Sākotnēji Telegram komanda iesniedza apelāciju pret tiesas lēmumu un 30. aprīlī – dienā, kad bija otrais termiņš TON platformas atklāšanai, – nosūtīja investoriem vēl vienu vēstuli ar piedāvājumu atdot naudu, ja tiesa tiks zaudēta. Viņi varēja izņemt 72 % naudas uzreiz vai noformēt aizdevumu, lai pēc gada saņemtu atpakaļ 110 % no sākotnēji ieguldītā. Ja šajā termiņā Gram tā arī netiktu atklāts, Durovs bija gatavs norēķināties ar Telegram akcijām. Amerikāņu investoriem komanda piedāvāja tikai vienu variantu – atgūt 72 % ieguldītās naudas

Tagad, ar atpakaļejošu datumu, Žeļezko nav pārliecināts, ka platforma būtu varējusi sākt darbu 2019. gada 31. oktobrī, kā sākotnēji bija paredzēts. “Diez vai produkts bija gana labi nostrādāts; tas nepārtraukti kavējās. Projekta izpildījums neatbilda piesaistīto līdzekļu apjomam.” Pēc Telegram pietuvināta avota teiktā, TON kā maksāšanas rīks, ieskaitot lietotāju makus visās platformās un  izplatīšanas tīklu, bija pilnībā gatavs un pārbaudīts – šo komponenšu pirmkods bija un joprojām ir pieejams visiem interesentiem. “Tas ir tāpat, kā no nulles uzbūvēt pirmo Windows operētājsistēmu. Tas ir tikpat liela mēroga projekts, un līdz šim neviens neko līdzīgu nav darījis,” viņš uzsver. Arī viens no amerikāņu investoriem uzskata, ka “projekts kavējās”, bet viņaprāt, šāda aizkavēšanās par pusgadu nav problēma. Problēma bija tā, ka Durovs atteicās turpināt tiesāšanos ar SEC, bet vēlāk vispār projektu slēdza. Tas izraisīja daudzu investoru neapmierinātību.

Neapmierinātie ieguldītāji

No talantīga uzņēmēja un investoru mīluļa Pāvels Durovs acumirklī pārvērtās par veiklu manipulatoru... Daži ieguldītāji nespēja valdīt emocijas. “Viņš paņem 1,7 miljardus, bet sanāk, ka gandrīz 500 miljonus patur sev, tērē naudu, lai atbalstītu Telegram. Lietotne ir bezmaksas, bet tās uzturēšana ir dārga, vismaz 100–200 miljoni dolāru gadā,” satraucas kāds investors no ASV. “TON izstrādei tika iztērēti, maksimums, desmit miljoni dolāru – tur ir neliela krievu programmētāju komanda. Iespējams, ka advokāti izmaksāja vēl desmit miljonus. Bet kur tad ir pārējais?” Viņš uzskata, ka būtu pareizi pret Durovu celt kolektīvu prasību. “Telegram – tā ir neatkarīga, privāta, necaurspīdīga kompānija,” viņš spriež. “Es uzskatu, ka Durovam jāpārdod daļa vai pat viss Telegram, lai norēķinātos ar investoriem, jo viņš naudu iztērēja Telegram, nevis TON.” Viņš jūtas vīlies ne jau naudas dēļ. “Man patīk Durovs. Viņš ir gatavs tādiem projektiem, gatavs cīnīties ar SEC, viss ir  lieliski, bet jābūt arī biznesa ētikai.  Ja viņa biznesa ētika paredz, ka lietotājiem Telegram jābūt pieejamam bez maksas un jāpieder cilvēcei, tad arī ir jāiet līdz galam un tas jāpārdod. Kāpēc mums par to būtu jāmaksā? Pat ja tu esi tik lielisks, nevar vienkārši paņemt no cilvēkiem 500 miljonus un pat neatskaitīties.”

Šim viedoklim piekrīt Mindrock Capital vadošais partneris Pāvels Čerkašins, kurš arī ieguldījis Telegram. Pēc viņa teiktā, ir investoru grupas, kas gatavojas iesniegt prasību pret Durovu (arī biznesmenis no ASV par to ir dzirdējis). “Pastāv lielas pretrunas starp to, kas sākotnēji tika solīts saistībā ar TON, un to, kas tika atklāts tiesas procesā,” saka Čerkašins. Viņš nav apmierināts, ka piesaistītie līdzekļi tika izmantoti Telegram.

Tomēr dokumentos, ko parakstījuši investori, nav teikts, ka nauda tiks tērēta tikai TON projektam. “No dokumentiem var secināt, ka līdzekļi tiks novirzīti arī Telegram; tas bija rakstīts melns uz balta. Protams, TON nekad nekļūtu populārs bez Telegram. Visi lieliski saprata, ka nauda tiks izmantota gan tur, gan tur,” Forbes klāstīja Telegram pietuvinātais avots. Pēc viņa teiktā, TON komanda bija sagatavojusi “kaudzi dokumentu”, lai cilvēki izprastu visus riskus.

Vienošanās dokumentā bija teikts, ka TON vadībai ir tiesības izmantot līdzekļus pēc saviem ieskatiem, tostarp citiem projektiem, apliecina Čerkašins. “Taču tas nav pietiekams attaisnojums, lai iztērētu vairāk nekā 400 miljonus dolāru savām vajadzībām.” Ja projekts nav izdevies, bet tu atdevi 72 % līdzekļu, tas ir labs darījums, uzskata Forbes sarunbiedrs, bet “projekta komanda tomēr dezinformēja investorus un darīja nepavisam ne to, ko solīja”. Rezultātā, kā apgalvo Čerkašins, kad kļuva skaidrs, ka viņi nespēs paveikt darbu tā, kā sākumā vēlējās, Durovs atteicās piešķirt TON pircējiem nelielu daļu no Telegram, kam patiesībā tika iztērēta viņu nauda. “Tas viņiem dotu vismaz kādu pievienoto vērtību,” Čerkašins spriež.

Kāds cits investors no Krievijas nepiekrīt – piešķirt daļas visiem nav iespējams, bet izvēlēties, kuriem piešķirt akcijas, pēc kaut kādiem kritērijiem – tas nav pareizi. Lai investoriem piešķirtu daļas, nepieciešams novērtēt Telegram, bet audits prasa vairākus mēnešus. “Turklāt, kad tu kādam piešķir daļas, tu uzmanīgi skaties, kā cilvēks rīkosies. Viena lieta – finanšu darījums aizdevuma formā, bet pavisam kas cits, kad cilvēkam tiek piešķirtas akcijas. Pāvels to nevarēja piedāvāt visiem, jo publika ir dažāda. Kāds sēž cietumā, piemēram, Abizovs. Kā to skaidrot due diligance brīdī?” Forbes sarunbiedrs parausta plecus.

“Mēs vienmēr atbildam par saviem vārdiem un dokumentiem un esam cietuši visvairāk,” saka Telegram pietuvinātais avots. “Mēs šim projektam veltījām trīs gadus, ieguldījām mūsu labāko izstrādātāju darbu, piesaistījām līdzekļus. Un viss velti – naudas nav, tikai parādi. Mēs neko neesam ieguvuši.” Vēl vairāk – SEC veica izmeklēšanu, bet neatrada nekādus TON komandas neizpildītus solījumus; ja atrastu, ap to būtu izveidota visa apsūdzība, viņš uzsver. Savukārt Čerkašins uzskata, ka SEC savu panāca – atcēla TON atklāšanu, bet pārējais jau uz šo organizāciju neattiecas, tā ir investoru un uzņēmuma darīšana. Telegram pietuvinātais avots domā, ka pretenzijas ir tiem investoriem, kuri paši pārkāpuši līguma nosacījumus, piedāvājot Gram otrreizējā tirgū. Tagad viņu pircēji lūdz atgriezt komisiju, bet fondi to neatdod. “Tāpēc viņi cenšas visā vainot TON, lai pie viņiem neatnāktu viņu kreditori ar mēslu dakšām,” viņš ironizē. Pēc viņa vārdiem, ieguldītāji vilcinās iet uz tiesu, jo tad tiks atklāts, ka viņi ir pārdevuši Gram tālāk, un tas ir aizliegts.

Kāds biznesmenis no ASV pastāstīja, ka daži investori viņam tiešām ir piedāvājuši iegādāties Gram, uzskatot, ka projekts ir pārāk riskants, bet viņš atteicās. Jakobašvili nesteidzās ar Gram pārdošanu, kaut arī ir bijuši piedāvājumi. Da Vinci Capital, kā izriet no SEC dokumentiem, 2018. gada 20. jūnijā pārdeva Gram par vairāk nekā diviem miljoniem dolāru ITI Funds. “ITI Funds vienkārši parakstījās uz Disruptive Era Fund akcijām [Da Vinci Capital struktūra, kas noslēdza vienošanos ar Telegram tokenu iegādi – Forbes]; līdzīgi rīkojās citi investori,” komentē Žeļezko. “Da Vinci Capital neko nepārdeva, jo tokenu jau nebija.”

Politisks lēmums

Pāvels Durovs uzvedas kā konsekvents laissez-fair (tīrā kapitālisma) ekonomiskās doktrīnas sekotājs, kur valdība neiejaucas vai ļoti maz iejaucas ekonomikā – līdzīgi kā izklāstīts Ainas Rendas antiutopijā Atlants iztaisnoja plecus. Durovs apmetās Dubaijā ne tikai tāpēc, ka viņam tur patīk. Dubai Media City rezidenti nemaksā nodokļus. “Daudzi cilvēki Rietumu pasaulē nesaprot, cik ļoti nodokļi viņus ierobežo. Jūs varat maksāt gandrīz pusi no ieņēmumiem nodokļos, un tas nozīmē, ka strādājat valdības labā 180 dienas gadā,” viņš skaidroja Bloomberg reportieriem. “Es domāju, ka varu atrast labākus veidus, kā nopelnīto naudu tērēt visas sabiedrības labā.” Un tagad viena no spēcīgākajām valsts mašīnām – ASV – bez iespējas apstrīdēt ir lēmusi, ka cilvēkam, kurš netic tās eksistences nepieciešamībai, nav vietas ekonomikā.

Lēmumu par TON daudzi projekta investori dēvē par tīri politisku. Politiku, nevis biznesu šeit saskata, piemēram, Dāvids Jakobašvili. “Savulaik man ir bijusi darīšana ar SEC, kad Wimm-Bill-Dann izgāja biržā. Liels paldies viņiem, viss noritēja labi. Bet šodien pasaule ir mainījusies, viss ir pārāk politizēts,” uzskata uzņēmējs. “SEC velti to aizliedza – tas ir tikai politisks jautājums,” piekrīt amerikāņu investors. ASV ir tāds jēdziens sophisticated investor. “Ja esi pieredzējis investors, valdībai tevi nevajadzētu aizsargāt, Tev ir daudz naudas, tev ir padomnieks, advokāts. Ja tu esi parasts cilvēks, piemēram, vecmāmiņa, un tu pērc MMM akcijas, tad valdībai būtu tevi jāpasargā. Tam arī ir domāta SEC. Bet Telegram apguva līdzekļus tieši no pieredzējušiem investoriem.,” skaidro Forbes sarunbiedrs. 2017. gadā JP Morgan Chase vadītājs Džeimss Daimonds stāstīja, ka Bitcoin ir “nieki vien”, turpina amerikāņu biznesmenis. “Es jau toreiz sapratu, ka politiskā līmenī cilvēki, kuri kontrolē pasauli ar naudas palīdzību, bija pieņēmuši lēmumu izdarīt visu iespējamo, lai dolārs saglabātu monopolu.”

TON projekta likteni noteica vēl vairāki faktori, saka Oļegs Žeļezko. Viens no tiem bija investīciju apjoms, kuru piesaistīja komanda. Taču liels līdzekļu apjoms Proof-of-Stake sistēmās ir nepieciešamība, lai varētu savu validatoru likmēm piešķirt vērtību, un līdz ar to palielinās visa tīkla un transakciju platformas uzticamība, skaidro Telegram pietuvinātais avots. Pēc viņa teiktā, piesaistīto līdzekļu apjoms kopumā atbilda blokķēdes investīciju tirgum, bet tik un tā tas ir pārāk mazs finansējums, ja salīdzina ar to, kas nepieciešams vienkāršākai DPoS blokķēžu EOS sistēmu arhitektūrai un tās ieviešanai. Žeļezko komentē, ka Telegram komanda iesaistīja projektā pārāk daudz amerikāņu investoru, kuri ieguldīja aptuveni 400 miljonus dolāru. “TON atklāšana sakrita ar laiku, kad SEC pieteica karu kriptoplatformām, jo raizējās, ka tās piesārņos Amerikas tirgu un tajās iesaistīsies nepieredzējuši ieguldītāji.” Telegram pietuvinātais avots atgādina, ka tiesnesis Kastels savā lēmumā, kas nosaka TON darbības ierobežojumus visā pasaulē, norādījis – amerikāņu investoru līdzdalībai nebija nozīmes. Viņaprāt, projekts jebkurā gadījumā bija piekritīgs ASV jurisdikcijai, jo pastāvēja hipotētiskas iespējas, ka pēc tā darbības sākuma Amerikas pilsoņi varētu iegādāties kriptovalūtu.

Jau pēc tam, kad Durovs slēdza TON, to aizstāvēt sāka kāda ierēdne no iestādes, kas aizliedza projektu. Jūlijā Blockchain Association Singapore konferencē SEC komisāre Estere Pīrsa izteica “savu personīgo viedokli” , nosaucot situāciju ar Durovu un viņa platformu par “bēdīgu izmeklēšanas kulmināciju” , kuru viņa jau no paša sākuma nav atbalstījusi. Telegram nav Amerikas kompānija, un investori no ASV nedominēja tokenu pircēju vidū, viņa teica, bet, neraugoties uz to, SEC lūdza tiesai aizliegt Telegram izplatīt tokenus jebkurām personām. “Kad Telegram vērsās tiesā, lai saņemtu skaidrojumu par šādu ierobežojumu mērogu, uzņēmumam tika atbildēts, ka tas attiecas uz jebkuru iespējamo pircēju jebkurā vietā pasaulē. Tāda SEC pozīcija var izraisīt pamatotus jautājumus no citu valstu regulatoru puses.” Investori nelūdza SEC aizsardzību, bet nākamie inovatori, pēc viņas vārdiem, tagad izvairīsies no ASV jurisdikcijas. Piecus gadus pirms aprakstītajiem notikumiem Durovs intervijā TechCrunch atklāja, ka ASV brīžiem izjūtot pārāk lielu interesi par sevi.

“Mēs cilvēkiem piedāvājām noformēt aizdevumu – tas ir jāatdod. Mēs atradīsim veidu, kā atdot parādu,” pārliecināti saka Telegram pietuvinātais avots. “Taču tas nekādi nav saistīts ar TON – tā dēļ ir vieni vienīgi parādi.” Pāvelam Durovam ir iespējas izveidot globālu ekosistēmu uz Telegram bāzes. “Tas ir projekts, kas nav pat vēl savas attīstības pusceļā,” spriež kāds TON investors no Krievijas, kurš aizdeva naudu Telegram komandai.