Sieviešu trūkums - kļūda sistēmā

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Foto: Aleksejs Belokopitovs

Vēsturiski investīciju pasaulē ir dominējuši vīrieši. Patlaban Eiropā iespējkapitāla un privātā kapitāla fondu pārvaldnieku komandās tikai apmēram 15–20 % darbinieku ir sievietes. Situācija ir vēl sliktāka šo komandu partneru līmenī, jo lielākā daļa sieviešu nepiedalās investīciju lēmumu pieņemšanā. 2020. gadā vadošos iespējkapitāla un privātā kapitāla fondu pārvaldnieku amatos bija vidēji 10 % sieviešu. Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka Livonia Partners līdzdibinātāju un Latvijas privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu uztrauc tas, ka Eiropā apmēram 40 % fondu pārvaldnieku investīciju lēmumus pieņem tikai vīrieši: “Baltijā statistika ir līdzīga – 2021. gadā sieviešu proporcija fondu pārvaldniekos bija 25 % (neliels pieaugums no 23 % 2021. gadā), bet investīciju lēmumu pieņēmēju vidū – tikai desmit procentu.”.

Superangel jaunākā partnere Kāri Kinka stāsta, ka Igaunijā astoņu lielāko iespējkapitāla fondu partneru vidū ir tikai viena sieviete. Tas, ka tikai neliela daļa sieviešu kļūst par partnerēm, viņas skatījumā, nevar būt tikai tāpēc, ka sievietes izvēlas citu karjeras ceļu vai strādā sliktāk nekā viņu kolēģi vīrieši. “Kaut kur ir kļūda sistēmā,” ir pārliecināta Kāri Kinka. Arī eņģeļinvestoru vidū sievietes varot saskaitīt “uz vienas rokas pirkstiem”. Taču viņa priecājas, ka šajā jomā parādās dažas ievērojamas investores, piemēram, viena no pirmajām Skype un Wise darbiniecēm Trīna Hertmana, kura pirms pāris gadiem nodibināja investīciju platformu Grünfin, un Testlio dibinātāja Kristela Krūstuka. Redzot viņu piemēru, Kāri Kinka cer, ka ar laiku jaunuzņēmumu nozarē ieplūdīs vairāk naudas un tas veicinās sieviešu kļūšanu par eņģeļinvestorēm.

“Investīciju pasaulē pastāv būtiska dzimumu nevienlīdzība – sievietes nav pietiekami pārstāvētas ne kā iespējkapitāla fondu partneres, ne eņģeļinvestores,” saka Trīna Hertmana. Viņa piekrīt, ka eņģeļinvestoru vidū Igaunijā sieviešu ir maz – ne vairāk kā desmit sievietes, kuras aktīvi iegulda šādā formātā. Vienlaikus Igaunijas iespējkapitāla fondos ir arvien vairāk sieviešu – investoru un partneru, un proporcija ar katru gadu uzlabojas.

Reach UK partnere Nataša Terinova piebilst, ka Apvienotajā Karalistē fondu partneri 87 % gadījumu ir vīrieši. Šī tendence atspoguļojas arī viņas pārstāvētajā jomā – nekustamā īpašuma tehnoloģiju investīciju nozarē.

“Austrijā gandrīz katrā institucionālo fondu augstākā līmeņa vadībā ir vismaz viena sieviete, bet vairākums fondu partneru joprojām ir vīrieši. Mūsu komandā ir vairāk investoru sieviešu nekā vīriešu,” saka latviete Eva Arha, 3VC partnere.

Verge partnere Skārleta Čena piekrīt, ka iespējkapitāla nozarē ierasti dominē vīrieši. “Honkongā iespējkapitāla nozarē ir vairāk sieviešu nekā citviet. Es teiktu, ka visos līmeņos kopumā nozarē no desmit darbiniekiem trīs ir sievietes, bet partneru līmenī mazāk, varbūt divas no desmit,” viņa saka. Eņģeļinvestore, Un1ty Ventures dibinātāja un Node Kapital partnere Vilma Matila piebilst, ka arī Apvienotajos Arābu Emirātos iespējkapitāla nozarē ir maz sieviešu. Viņa lēš, ka tikai divas no desmit nozares pārstāvēm ir sievietes.

Sieviešu pārstāvība Somijas iespējkapitāla nozarē ir zema, jo tikai viens no pieciem investīciju profesionāļiem ir sieviete. Situācija ir vēl sliktāka, ja runājam par partneriem, – šajos amatos ir tikai 13 % sieviešu. Tomēr sieviešu skaits investīciju komandās pēdējos četros gados ir divkāršojies, liecina Finnish Industry Investments. Tāpēc es gribu ticēt, ka ir vērojams progress. Tāpat es redzu, ka starp jaunu uzņēmumu dibinātājiem, kas piesaista pirmo finansējumu, ir arvien vairāk sieviešu. Tas ir liels pavērsiens,” saka Inventure partnere Jekaterina Gianelli. Kad viņa pirms vairāk nekā astoņiem gadiem sāka strādāt iespējkapitāla nozarē, situācija bija citāda, un tolaik Jekaterinai šķita, ka viņa neiederas. Tagad ir grūti pateikt, vai tas bija tāpēc, ka viņa ir sieviete, jauna vai ārzemniece. “Taču kopš tā laika mēs esam veikuši garu ceļu. Pēdējo gadu laikā iespējkapitāla nozare ir attīstījusies – ienāk daudz jaunu cilvēku ar daudzveidīgāku izcelsmi, kā arī vairāk sieviešu,” viņa saka.

Arī Eva Arha uzskata, ka situācija uzlabojas, jo fondi proaktīvi cenšas padarīt daudzveidīgāku savu komandu, tāpat viņa saskata centienus fondu iekšienē veicināt sieviešu karjeras attīstību.

“Lai gan mēs Apvienotajā Karalistē joprojām esam tālu no dzimumu dažādības, ir dažas iedrošinošas pazīmes, kas liecina par izmaiņām iespējkapitāla komandu veidošanā un personālatlasē. Es nesen runāju ar pasaules mēroga nekustamā īpašuma nozares personāla atlases konsultantiem, kuri aktīvi atbalsta dažādību un iekļaušanu, un viņi saskata tendenci, ka sieviešu vadītajām lomām ir augstāka nozīme gan tehnoloģiju jomā, gan iespējkapitāla nozarē. Tāpat ir iepriecinoši redzēt sieviešu vadītu fondu pieaugumu Eiropā, tomēr mēs joprojām esam tālu no dzimumu paritātes iespējkapitāla jomā,” norāda Nataša Terinova.

Turpretī Kāri Kinka neuzskata, ka situācija uzlabojas; viņa spēj iedomāties tikai dažas sievietes pievienojoties zemākā līmeņa amatos. “Tā, protams, ir laba zīme, īpaši, ja viņas turpina virzību uz augstākiem amatiem. Ir vērojama tendence paaugstināt sievietes par partnerēm, bet ne uz vienlīdzīgiem pamatiem. Bieži vien viņām ir mazākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Tas savukārt nozīmē, ka dažas no šīm izmaiņām augstākā līmeņa vadībā ir saistītas tikai ar mārketinga mērķiem,” viņa secina. Arī Trīna Hertmana ir pamanījusi gadījumus, kad daži iespējkapitāla fondi apgalvo, ka fokusējas uz dažādību, bet viņu portfelī ir tikai daži procenti dažādu komandu. “Minot šos nedaudzos piemērus, rodas maldīgs priekšstats par reālo situāciju,” viņa piebilst.

Iespējkapitāla un riska kapitāla pārvaldību ir grūti iemācīties; jāsāk gandrīz no pašiem pamatiem, skaidro Kristīne Bērziņa. Tāpēc paies laiks, līdz sievietes, kuras nesen sāka strādāt nozarē, sasniegs investīciju komiteju līmeni. Viņa uzsver, ka ir svarīgi fondu pārvaldniekiem apzināti veidot vidi, kas nebremzē sieviešu profesionālo attīstību. “Agrāk uzņēmējdarbībā tika uzskatīts, ka līderiem jābūt dominējošiem, agresīviem, pārliecinātiem, vārdu sakot, stipriem. Tagad mēs aizvien vairāk saprotam, ka tikai šāda pieeja vairs nestrādā. Klausīties un sadzirdēt ir svarīgāk nekā runāt un dot norādījumus, bet sadarboties ir svarīgāk nekā komandēt. Vairs nevajag mācīt sievietēm, kā būt dominējošākām un skaļākām (kā vēl nesen tika uzskatīts), bet vadītājiem un uzņēmējiem jāmācās, kā sadzirdēt sievietes un dot viņām iespējas,” saka Kristīne.

Eva Arha atzīst, ka pašreizējais kurss nozarē ir pozitīvs, bet paies laiks, līdz būs vienlīdzība. Arī Trīna Hertmana uzsver, ka lielas pārmaiņas prasa laiku, un ir pārliecināta, ka mēs esjam pareizajā virzienā: “Ir daudz apbrīnojamu dibinātāju sieviešu, kuras tagad veido savus uzņēmumus un pierādīs, cik liels labums ir daudzveidīgam portfelim.”

Kristīne Bērziņa uzskata, ka ir virkne iemeslu, kāpēc sieviešu šajā jomā ir tik maz. Viens no tiem – šī profesija nav plaši zināma. Nesen viņas komanda atlasīja investīciju profesionāli Livonia Partners birojam Igaunijā, un no vairākiem desmitiem pretendentu tikai 20–25 % bija sieviešu. “Tātad ir maz sieviešu, kas vispār sāk karjeru šajā profesijā, un no tām, kuras sāk darbu šajā jomā, paliek tikai daļa. Tam arī ir vairāki kompleksi iemesli. Uzņēmumu vadītājiem ir tendence atbalstīt un paaugstināt amatos cilvēkus, kas ir līdzīgi viņiem. Tādējādi, ja nozarē dominē viena cilvēku grupa, tas tālāk tiek pastāvīgi nostiprināta neapzinātas neobjektivitātes dēļ. Veidojas apburtais loks – vīrieši bieži mēdz atbalstīt vīriešus,” teic Kristīne.

Arī Trīna Hartmana izceļ neobjektivitāti un stereotipus, šajā nozarē dodot priekšroku vīriešiem, kā arī piemēru un mentoru trūkumu. “Tāpat bieži vien trūkst dažādības kontaktu tīklos un kopienās, kas nodrošina piekļuvi ieguldījumu iespējām.” Viņa pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunijā eņģeļinvestoru vidū ir tik maz sieviešu, saistīts ar pieejamo kapitālu un vēsturisko turības akumulēšanos. Deviņdesmitajos gados visi sāka no nulles, šajā reģionā nebija vecās naudas, un pēdējās desmitgadēs tehnoloģiju pasaulē dominēja vīrieši. Veiksmīgie uzņēmumu pārdošanas darījumi radīja jaunu kapitālu dibinātājiem un agrīnajiem darbiniekiem, kuri lielākoties bija vīrieši. “Ir vajadzīgs laiks, lai sieviešu dibināti uzņēmumi tiktu pārdoti un viņas varētu kļūt par eņģeļinvestorēm. Lēnām tas notiek,” viņa novērojusi.

Vilma Matila uzskata, ka iemesls zemajai sieviešu pārstāvniecībai nozarē ir finanšu izglītības trūkums, tradicionālais skatījums uz investīcijām un arī mazāka fondu finansētāju uzticēšanās sievietēm. Pie vainas varētu būt arī datorprasmju un kopienas trūkums.

Līdzīgi kā ir problēma ar sieviešu pārstāvniecību tehnoloģiju pasaulē, viņas ir sarežģīti atrast arī iespējkapitāla fondiem. Eva Arha bieži saņem ziņas, ka kāds meklē kolēģus, bet kandidātu vidū ir tikai vīrieši, un prasa, vai viņa kādu var ieteikt. “Man nav datu, bet es domāju, ka agrāk daudzi tika pieņemti darbā, izmantojot kontaktu tīklu, meklējot noteikta profila speciālistus ar MBA grādu vai pieredzi investīciju bankās, kas parasti bija diezgan elitāra cilvēku grupa. Šodien daudzi fondi pieņem netipisku pieredzi,” viņa teic.

Savukārt Kristīne Bērziņa atsaucas uz pētījumiem, kas rāda – sievietes var tikt negatīvi vērtētas par uzvedību, kas ir svarīga iespējkapitāla un privātā kapitāla jomā: aktīvu kontaktu tīkla veidošanu, savu interešu aizstāvēšanu, sīkstumu un neatlaidību. Sievietēm parasti ir lielāka slodze un atbildība par bērnu audzināšanu un citiem ģimenes pienākumiem, un rezultātā viņas uzņemas vismaz dubultslodzi. Arī bērnu kopšanas atvaļinājuma izmantošana dažreiz tiek uzskatīta par motivācijas trūkumu veltīt sevi darbam. “Uzņēmumu vadītājiem ir tik daudz jādara, lai veidotu un nostiprinātu vidi, kur ne tikai sievietes, bet visi darbinieki nejūtas vainīgi sava darba devēja priekšā, ja viņiem pēkšņi ir jāuzņemas papildu pienākumi ģimenē, tai skaitā rūpes par bērniem vai sirgstošiem tuviniekiem,” norāda Kristīne.    

Vēl viens iemesls varētu būt tas, ka iespējkapitāla nozare var būt ļoti nogurdinoša – darbs tajā bieži vien līdzinās pārdošanai, spriež Eva Arha. Jaunuzņēmumu dibinātājiem ir jāpārdod fonda priekšlikums, tāpat arī iekšēji fondā ir jāpārdod darījumi. Arī darbs, piesaistot finansējumu fondam, ir sava veida pārdošana. “Mana intuīcija, kas nav balstīta nekādos datos, saka, ka vīriešiem tas varētu patikt vairāk nekā sievietēm,” saka Eva.

Skārleta Čena uzskata, ka nozarē nepieciešams pieņemt darbā vairāk sieviešu, lai viņas kļūtu par augstākā līmeņa investorēm. Tāpat viņa rosina pieņemt darbā vairāk sieviešu tieši augstākās vadības līmenī, kā arī veicināt tīklošanos sieviešu starpā. “Daudzas sievietes pievienojas iespējkapitāla fondiem dažādās pozīcijās – ir svarīgi, lai viņas varētu gūt panākumus savā darbavietā,” piebilst Eva Arha. Viņa akcentē – pieņemts, ka fondu partneri iesaistās finansiāli, tāpēc, lai situācija mainītos uz labu un iespējkapitāla nozarē ienāktu vairāk sieviešu, būtu nepieciešams meklēt veidus, kā cilvēki, kuri vēl nav tik turīgi, varētu sevi pierādīt.

Kāri Kinka uzsver, ka neobjektivitāte pastāv ne tikai darbā pieņemšanas procesos, bet arī darba paaugstinājumos un lēmumos par ieguldījumu veikšanu. “Neobjektivitāte izpaužas dažādos veidos, bet liela loma ir līdzības neobjektivitātei, kas izpaužas kā tendence atbalstīt cilvēkus, kuri ir līdzīgi mums pašiem, un noraidīt tos, kuri tādi nav. Tas attiecas uz mums visiem – ne tikai vīriešiem. Mums tas ir jāapzinās un no jauna jāizvērtē, kā tiek pieņemti lēmumi, lai novērstu nevēlamu diskrimināciju. Šodien lielākā daļa lēmumu pieņēmēju ir vīrieši, un, lai risinātu dzimumu līdzsvara problēmu, viņiem pie tās ir jāstrādā īpaši smagi.” Kāri uzskata, ka labi pārdomāta darbā pieņemšanas prakse ar apzinātu stratēģiju, lai novērstu neobjektivitāti šajā procesā, ir svarīgs solis, kas nodrošina, ka iespējkapitāla fondi piesaista un pieņem darbā dažādus kandidātus.

Arī Trīna Hertmana piekrīt, ka ir apzināti un neapzināti aizspriedumi par sievietēm. “Palīdz runāšana par faktiem un datiem, bet, lai visiem radītu vienlīdzīgas iespējas, ir jādara vairāk. Tāpat es domāju, ka labāku vidi un drosmi rada piemēri, teiksim, lieliskas uzņēmējas, kuras dalās savā pieredzes stāstā. Tas pats attiecas uz jebkuru citu nepietiekami pārstāvētu grupu,” viņa saka.

Kristīne Bērziņa piebilst, ka investīciju vides pārstāvjiem ir jāstāsta jauniešiem un jaunietēm skolās un augstskolās par šo nozari. “Latvijā sievietes līderu pozīcijās šajā jomā saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem. Manuprāt, tas mums uzliek īpašu pienākumu popularizēt šo profesiju starp jaunietēm un jaunām sievietēm, stāstīt viņām, ka šī ir jēgpilna profesija, kas var nest tik daudz gandarījuma.” Viņa spriež, ka mainīt kultūru bez spiediena ir ārkārtīgi sarežģīti; paies gadu desmiti. Tāpēc aktīvāku lomu vajadzētu uzņemties pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām un bankām – institucionālajiem investoriem, kas iegulda iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos un izvēlās fondu pārvaldības komandas. “Šo institucionālo investoru rokās ir reāla iespēja un svira, lai veicinātu dzimumu līdztiesīgu pārstāvniecību fondu pārvaldnieku komandās. Kaut kādā ziņā tas pat ir samērā vienkārši – nevajag ieguldīt fondos, kur starp investīciju lēmumu pieņēmējiem nav sieviešu. Piemēram, jāizvirza mērķis, ka līdz 2030. gadam visās pārvaldnieku komandās jābūt līdzsvaram sieviešu un vīriešu investīciju komiteju locekļu pozīcijās, un jāizstrādā pakāpenisks grafiks šīs proporcijas pieaugumam laika periodam starp 2023. un 2030. gadu. Līdz 2030. gadam ir tieši pietiekami daudz laika, lai sievietes, kuras patlaban strādā analītiķu amatos, progresētu līdz partneru līmenim,” uzskata Kristīne Bērziņa.

“Aptuveni 15 % jaunuzņēmumu dibina sievietes, un šī proporcija nedaudz pārsniedz 20 %, ja pieskaita arī jauktās komandas. Diemžēl tikai 1 % Eiropas iespējkapitāla 2022. gadā investēja sieviešu dibinātos uzņēmumos. Tas ir samazinājies no 3 % iepriekšējos gados, kas jau tā bija ļoti maz. Labā lieta ir tā, ka šis temats pēdējā laikā ir pievērsis lielu uzmanību, un tas ir viens solis, lai atzītu problēmu un virzītos uz priekšu,” saka Trīna Hertmane. Pirms kāda laika viņa pamanīja īpašu mācību kursu sievietēm, lai sagatavotos finansējuma piesaistei, kā arī pārliecinātu investorus vīriešus. “Es drīzāk ieteiktu investoriem veikt taisnīgu sākotnējo novērtējumu neatkarīgi no dibinātāju dzimuma,” viņa uzsver.

Arī Kāri Kinka akcentē, ka ir svarīgi, lai sievietēm būtu piekļuve kapitālam, kas ļautu viņām kļūt par eņģeļinvestorēm, veidot savu investīciju fondu vai kļūt par partnerēm. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs vairāk sieviešu, kuras līdzdibina jaunuzņēmumus un investē tajos. Mēs esam redzējuši, kā pēc jaunuzņēmumu pārdošanas gadījumiem rodas investores, piemēram, Trīna Hertmana, kura bija viena no pirmajiem Wise darbiniekiem. “Neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai ne, nauda runā. Jo vairāk ir sieviešu ar kapitālu šajā nozarē, jo vairāk viņas var paust savu viedokli,” uzsver Kāri.

Ir divreiz lielāka iespēja, ka sieviešu vadīti iespējkapitāla fondi ieguldīs sieviešu dibinātos uzņēmumos, uzskata  Trīna Hertmana. “Vairāk sieviešu investīciju pasaulē ir iespēja nodrošināt vienlīdzīgāku kapitāla sadali, jo pastāv cieša saistība starp to, kas pieņem lēmumus par investīcijām, un to, kas saņem šo finansējumu. Jo vairāk sievietēm būs ir iespēja izlemt, kur investēt, jo vairāk sieviešu dibinātos uzņēmumos arī tiks ieguldīts. Tas pats attiecas uz darbinieku pieņemšanu –  sievietes parasti iesaista savās komandās citas sievietes,” teic Jekaterina Gianelli. Arī Eva Arha ir novērojusi, ka sievietes klātbūtne fondā palīdz piesaistīt citas sievietes.

Nataša Terinova uzsver, ka ar daudzveidīgākām komandām un sieviešu vadītu fondu īpatsvara pieaugumu pastāv lielāka iespēja, ka tiks atbalstīti produkti un pakalpojumi, kurus, iespējams, neatbalstītu viendabīgas komandas. “Dažādība paver iespējas, kas citādi tiktu zaudētas. Sievietēm paredzēto risinājumu un preču tirgus nav pietiekami novērtēts un izpētīts, jo vīrieši izmanto daudzus produktus, ko ir finansējusi vīrieši,” norāda Vilma Matila. Tāpat domā Skārleta Čena: “Ja iespējkapitāla jomā būs vairāk sieviešu, viņas varēs vairāk atbalstīt sieviešu dibinātus uzņēmumus un ieguldīt vairāk ar sievietēm saistītās kompānijās. Tādās nozarēs kā sieviešu veselība ierasti tiek ieguldīts mazāk, piemēram, tikai 2 % no veselības aprūpes izdevumiem nonāk sieviešu veselības aprūpē.”

Eva Arha gan nav tik pārliecināta, ka lielāka sieviešu pārstāvniecība investoru vidū novestu pie lielāka atbalsta sieviešu dibinātiem uzņēmumiem. “Lai gan investori ir pārliecināti, ka jauktas komandas strādā labāk, mēs nevaram iziet uz kompromisu attiecībā uz gaidāmo peļņu,” viņa saka.

“Mūsu komandas diskusijās ir ļoti skaidri redzams, cik vērtīga ir abu dzimumu klātbūtne. Tā ienes dažādas perspektīvas, apsvērumus, stratēģijas. Tas noved pie daudz labākiem lēmumiem un arī iespējām iegūt iespējas investēt labos uzņēmumos,” teic EvaArha.

Kristīne Bērziņa uzsver, ka neskaitāmi pētījumi pierāda – daudzveidīgas komandas, tai skaitā tādas, kur ir dzimumu līdztiesība, sasniedz veiksmīgākus rezultātus vairākos kritērijos: kvalitatīvu lēmumu pieņemšanā, radošumā, problēmu risināšanā, darbinieku motivācijā, finanšu rezultātos. McKinsey & Company 2022. gadā secināja, ka uzņēmumi, kur vadības komandās ir vairāk sieviešu, visticamāk, būs vismaz par 25 % rentablāki. “Ir pierādīts, ka dažādās komandas visās dzīves jomās darbojas labāk. Tas attiecas arī uz jaunuzņēmumiem, iespējkapitāla fondiem un eņģeļinvestoriem,” piebilst Trīna Hertmana.

Ir nepieciešams apvienot dažādu personu grupu intelektuālo kapitālu ar atšķirīgu domāšanas veidu, lai bagātinātu komandas spējas, veicinātu labāku lēmumu pieņemšanu un uzlabotu rezultātus, ir pārliecināta Nataša Terinova. “Dažādības vērtība komandās ir acīm redzama, publiska un ar datiem pierādāma. Līdzsvarota un dažāda iespējkapitāla fonda komanda ir neticami svarīga,” viņa teic.

Par dažādību ir jārunā arī plašākā nozīmē, uzskata Jekaterina Gianelli. Viņas skatījumā dažādība ir laba biznesa pazīme, un ar dažādības palīdzību var nopelnīt daudz naudas. Tā ienes komandā atšķirīgas perspektīvas – ja tajā ir plaša dzimumu, vecumu, kultūru un izglītības dažādība, ir iespējams izstrādāt labākus risinājumus. “Var redzēt, kā mainās uzņēmumi, kuros investējam, dažādojot mūsu pašu komandu. Ja vēlamies šajā nozarē redzēt pārmaiņas, ir nepieciešams mainīties,” viņa ir pārliecināta.

Arī Kāri Kinka uzsver, ka iespējkapitāla nozare ir galvenais pārmaiņu katalizators un priekšnoteikums tam, kā mēs dzīvosim pēc desmit gadiem. “Ja lēmumu pieņemšanā nebūs dažādības, mēs atstāsim lielu iedzīvotāju daļu bez inovācijām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, un tikai padziļināsim sabiedrības nevienlīdzību.” Savukārt Kristīne Bērziņa atgādina, ka lēmumi par kapitāla ieguldīšanu ir paši svarīgākie, ko pieņem fondu pārvaldnieki, un uzsver: “Jo daudzveidīgāki viedokļi tiks izteikti un sadzirdēti, jo kvalitatīvāki būs šie lēmumi.”

Wells Fargo 2022 pētījums atklāj, ka sievietes kā privātās investores sasniedz augstāku ieguldījumu atdevi nekā vīrieši. “Sievietēm ir tendence rūpīgāk izpētīt iespējamos investīciju objektus, pieņemt lēmumus savaldīgāk un turēt investīciju ilgāk. Pārdomātība un disciplīna, zinātkāre, atvērtība padomiem un citiem viedokļiem palīdz sievietēm pieņemt labākus lēmumus, kā arī biežāk ņemt vērā ilgtspējības faktorus,” saka Kristīne Bērziņa.

Viņas viedokli atbalsta Trīna Hertmane, kura uzskata, ka sievietes ir lieliskas investores – ilgtermiņā viņas ir veiksmīgākas nekā vīrieši. Viņas ir konsekventākas, apzinās risku un ievēro savu stratēģiju. Lielākā problēma ir tā, ka daudzos gadījumos sievietes vienkārši nesāk investēt, jo baidās no neveiksmes vai ir pārāk konservatīvas. Trīna spriež, ka investēšana lielā mērā ir saistīta ar emocijām – galvenokārt to kontrolēšanu – un neatkāpšanos no sava rīcības plāna. Tāpēc viņa iedrošina sākt investēt, apzināties savas emocijas, bet rīkoties pēc plāna, un “tad turība būs blakusefekts”.

Nataša Terinova atsaucas uz Harvard Business pārskatā publicēto pētījumu, kas liecina, ka fondi ar lielāku sieviešu partneru skaitu sasniedz 1,5 % pieaugumu ikgadējos fondu ienākumos un par 9,7 % ienesīgākus pārdošanas darījumus. “Sieviešu vadīti fondi pārspēj tos, kurus vada vīrieši,” viņa secina.