Preču eksporta izaugsme gandrīz apstājusies, norāda “Swedbank” ekonomiste
Forbes
Baltic edition
Ja pērn preču eksporta vērtība auga par turpat 10%, tad šī gada desmit mēnešos bijis vien 0,6% pieaugums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Oktobra dati ar 0,5% kāpumu iezīmē līdzīgas tendences kā gadā kopumā, portālam “Forbes.lv” norādīja “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
“Klupšanas akmeņu ir bijis gana daudz. Kopējo eksporta izaugsmi šogad ierobežo kritums mehānismu un iekārtu, metālu, kā arī koka un tā izstrādājumu eksportā,” klāstīja Buceniece.
Aptauju rezultāti rāda, ka aizvien vairāk ražošanas sektorā strādājošo uzņēmumu nosauc nepietiekamu pieprasījumu kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas ierobežo biznesa attīstību. Arī statistikas dati rāda, ka ekonomikas izaugsme vairākās mūsu tirdzniecības partnervalstīs ir kļuvusi lēnāka.
“Visdrūmākā aina vērojama kokrūpniecībā, kur eksporta pasūtījumi ir pēc-krīzes perioda zemākajā līmenī. Koka un tā izstrādājumu eksporta apgrozījumu negatīvi ietekmē arī cenu kritums. Tas vērojams arī citās preču grupās, tai skaitā metāliem un to izstrādājumiem,” norādīja “Swedbank” ekonomiste.
Šobrīd tieši pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports palīdz kompensēt kritumu citās preču grupās.
Ekonomiste paredz, ka arī turpmākajos mēnešos kopumā preču eksporta izaugsme saglabāsies vārga. “Lai gan izaugsme tirdzniecības partneru ekonomikās turpinās bremzēties, eksporta sniegums, izzūdot pārejošajiem faktoriem, nākamgad varētu nedaudz uzlaboties,” pieļāva Buceniece.
Kā liecina Centrālās statiskas pārvaldes dati, Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 10,62 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% jeb 62,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, savukārt importēja preces 13,056 miljardu eiro vērtībā, kas ir samazinājums par 1,1% jeb 140,2 miljoniem eiro.
Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,56 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,5%, bet importa vērtība samazinājās par 12,8%.