Palīdz jebkuram kļūt par investoru
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
Iepriekš apdedzinājusies attiecībās ar investoriem, tagad Fintelum līdzdibinātāja Liza Aizupiete vēlas palīdzēt citiem piesaistīt naudu kopfinansēšanas platformā ar caurspīdīgiem noteikumiem blokķēdē.
Fintelum ir kopfinansēšanas platforma, kas uzņēmumiem palīdz piesaistīt līdz trim miljoniem eiro. 2022. gadā paredzēts pāriet uz darbību saskaņā ar Eiropas Kopfinansējuma regulas normām, un tad tiks izskatīti arī piecus miljonus vērti projekti. Minimālā ieguldījuma summa ir 50 eiro, maksimālā – 100 tūkstoši eiro. Platformā jebkurš var iegādāties tur pārstāvēto uzņēmumu kapitāldaļas un kļūt par mazākuma akcionāru mazos un vidējos uzņēmumos. Šādi Liza vēlas dot iespēju privātajiem investoriem veidot personīgo ieguldījumu portfeli. Uzņēmumiem tā ir iespēja piesaistīt alternatīvu finansējumu, kas nav ne bankas aizdevums, ne riska kapitāla fondu investīcija.
Platforma Fintelum digitalizē akcionāru līgumu – vienošanos ar investoru par ieguldījumu projektā, emitējot akcijas, parādzīmes, kā arī produktus un pakalpojumus. Platforma līgumus piefiksē blokķēdē un pieņem arī kriptovalūtas. “Esmu pārliecināta, ka kriptonauda ir reāla alternatīva visām citām valūtām,” saka Liza.
Pirmais bizness Lizai bija jau 18 gados. Kas tas bija? “Man tagad par to ir kauns,” viņa smejoties saka. Liza studēja modes dizainu lietišķajos, bet nolēma pamest studijas un izveidoja savu modes dizaina kompāniju. Taču visai ātri nācās atzīt, ka viņa vēl neko nezina par pasauli un to, kā strādā ražošana, piegādes ķēdes, ko nozīmē piedalīties izstādēs un tamlīdzīgi. Tolaik Lizai radās iespaids, ka mode ir nenopietna nodarbošanās un nav viņas laika vērta. Lai gan mode var būt visplašākā mēroga izteiksmes līdzeklis, tajā pašā laikā tas ir tikai drēbes gabals, kas apsedz ķermeni.
Domājot par tālāko, Liza izvēlējās filozofijas studijas Šveicē, kur mācības varēja apvienot ar savu aizraušanos – snovbordu. Lai iestātos Ženēvas Universitātē, vispirms vajadzēja nokārtot iestājeksāmenu Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, kur viņa ieguva 900 punktu no 1000. “Vēl tagad atceros, kā kundze dekanātā man negribēja atdot vajadzīgos dokumentus, ko vajadzēja iesniegšanai Šveicē, jo tik labs rezultāts vēl nevienam neesot bijis,” Liza pasmaida.
Jau tolaik viņu interesēja tehnoloģijas, un studiju laikā Liza nopietni apsvēra iespēju nomainīt fakultāti, tomēr beigās palika uzticīga filozofijai un iepazinās ar Austrijas ekonomiku. Šī ekonomiski politiski filozofiskā skola ietver privātā īpašuma neaizskaramības pamatprincipu. Lizas skatījumā visus noteikumus varētu reducēt šajā vienā likumā, jo viss pārējais ir ar to saistīts. Cita starpā saskaņā ar Austrijas ekonomiku visveselīgākā ir tāda monetārā sistēma, kur ir noteikts naudas vienību skaits. Pēc šāda principa ir radusies arī kriptonauda bitkoins – ar precīzi noteiktu 21 miljona vienību skaitu.
Ar kriptovalūtām Liza pirmo reizi saskārās 2012. gadā. Ilgu laiku viņa domāja, ka tas nebūs nekas nopietns, jo arī agrāk ir bijuši mēģinājumi radīt digitālo naudu ar zelta segumu. Iepriekš visi mēģinājumi atdūrās pret problēmu, ka digitālas lietas var nokopēt, savukārt kriptovalūtu gadījumā kriptogrāfiskie principi šo problēmu atrisina. “Kopija pieder visai kopienai, kas uztur šo transakciju bloku ķēdi, un to nevar tā vienkārši nokopēt,” skaidro Liza. Jau 2014. gadā viņa ar komandu kala plānus regulētai biržai, kur apmainīt bitkoinus pret eiro, un kopīgiem spēkiem izveidoja Globitex. “Kad esi jauns un zaļš, tu domā, ka investori vēl tev tikai labu. Tā gluži nav. Uzticība var būt starp komandas biedriem, bet ar investoriem ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. Šajās attiecībās džentlmeņa rokasspiediens ne vienmēr strādā. Mēs tam bijām lielisks piemērs – pavisam ārēju iemelsu dēļ, nespējot laikā izpildīt noteiktus akcionāru līguma noteikumus, izzuda mūsu opciju izpirkuma iespēja atgūt lielākā daļā pašiem savu kompāniju. Palika tikai rokasspiediens, ka atgriezīsimies pie sarunām par kapitāldaļu sadalījuma jautājumu. Un, kad pie tām atgriezāmies, nenonācām līdz vēlamajam rezultātam. Varbūt mūsu pieredze palīdzēs kādam neiekrist riska kapitāla slazdā, kur nonācām mēs,” saka Liza.
Šī pieredze viņu mudina palīdzēt drošāk piesaistīt investīcijas projektiem, kam ir liels risks zaudēt kontroli pār uzņēmumu lielāku summu piesaistīšanas rezultātā. Tāpēc Fintelum dod iespēju emitēt B klases akcijas un neatdot kontroles daļu pūļa investoram vai riska kapitāla investoram. “Man vienmēr gribas visu uzlabot. Ja ir iespēja kaut ko padarīt labāku, es to darīšu,” uzsver Liza. Un to viņa dara jau gadiem ilgi. Kad Liza tika pie sava pirmā iPhone, kurā vēl nebija video funkcijas, viņa atrada veidu, kā to uzlauzt un dabūt gatavus video, kas tiek salipināti no daudzām bildēm. Uzņēmēju fascinē ideja, ka cilvēks spēj likt datoram darīt tieši to, ko viņš vēlas. “Tas ir kaut kas unikāls!”
Viņa norāda, ka Fintelum platforma ir visai sarežģīta. Piemēram, katram investoram, kas projektā iegulda kaut vai 50 eiro, tiek veikta skrupuloza zini savu klientu (KYC) pārbaude. Tāpat ceļā ir bijuši daudzi izaicinājumi, kā juridiski nokārtot visas nianses, lai sistēma labi darbotos. Vēl jo vairāk – platformā var ieguldīt ne vien eiro, bet arī bitkoinus.
Liza ir pārliecināta, ka Latvijā var radīt lielas lietas, tomēr bieži vien investīcijas tām ir jāmeklē ārpus Latvijas. Lai gan Latvijas bankās naudas atlikumi neesot mazāki kā kaimiņvalstīs, to īpašnieku riska apetīte esot mazāka. Taču, lai izveidotu kaut ko vērienīgu, ir vajadzīgas tikpat nopietnas investīcijas.
“Man patīk, ka kriptonaudas ienākšana mūsu ikdienā ir radījusi ļoti vēlamu, miermīlīgu un nopietnu konkurentu esošajām monetārajām sistēmām. Labs piemērs ir zibmaksājumi. Esmu diezgan droša, ka tā bija reakcija uz to, cik tūlītēji ir kriptonaudas pārvedumi. Visticamāk, fiat valūtas, kā eiro un dolārs, nekur nepazudīs, bet tās noteikti kļūst labākas. Tiklīdz ir konkurence, patērētājs ir ieguvējs,” uzskata Liza. Viņa cer, ka pavisam drīz kriptonauda sasniegs to līmeni, kad tā strādā kā apmaiņas līdzeklis – arī vērtspapīru gadījumā. “Ja noņem robežas no maksāšanas sistēmas, pēkšņi jebkurš produkts kļūst pieejams. Piemēram, šodien tā jau ir realitāte, ka elektroauto zina biržas cenas un nopērk elektrību par labāko biržas cenu tajā laikā, kad ir vajadzība uzpildīties. Visdrīzāk, labākais veids, kā dažādas ierīces savā starpā sarunāsies, būs tieši blokķēdes un tajās bāzēta nauda.”
Liza domā, ka kādudien arī valstu budžeti būs blokķēdē. Pat ja šodien budžeta informācija nav slēpta, realitātē neviens tai netiek klāt un līdz ar to arī nevar pamatoti analizēt. Viņa saka: “Varam tikai dumji bļaustīties par valdības neizdarību, bet realitātē mēs šo viedokli izsakām bez jebkāda seguma. Ja gribētu izteikt informētu viedokli, vajadzētu iedziļināties. Taču, lai to izdarītu, ir vajadzīga pieejama forma. Es negribētu apgalvot, ka pašreizējais atskaites formāts ar nodomu ir komplicēts, bet tā izskatās.”
Liza uzskata, ka uzņēmēji inovatīvos projektos redz tikai šodienu un rītdienu. Tālāku nākotni prognozēt ir visai neiespējami. “Pilnīgi visi uzņēmēji ir spekulanti. Mēs visi liekam likmi uz to, ka kaut kas notiks tā vai citādi. Mums var izrādīties taisnība, bet tikpat labi mēs visi varam kļūdīties. Tāpēc cepuri nost visu uzņēmēju priekšā, kuri dara kaut ko jaunu,” saka Liza.
Viņa savu kārti liek uz to, ka jebkurš cilvēks var kļūt par investoru. Tāpat Lizai ir pieņēmums, ka nākotnē cilvēki savus privātos līdzekļus glabās paši pie sevis un katrs būs banka pats sev. Liza tic, ka nākamās paaudzes būs daudz apzinīgākas tajā, kā tur un pārvalda savus līdzekļus. Pašlaik sabiedrības gan tehniskā, gan finanšu pratība – vai, drīzāk, neprātība – viņu apbēdina. Tāpēc Liza vēlētos, lai skolās programmēšanu mācītu no pirmās klases un vismaz viena grāmata par Austrijas ekonomiku būtu skolu obligātajā literatūrā, piemēram, The Ethics of Liberty vai Human Action.