Kriptomiljonārs
FTX līdzdibinātājs Sems Benkmens-Fraids nodrošināja sev 22,5 miljardu dolāru bagātību vēl pirms savas 30. dzimšanas dienas, pelnot ar kriptovalūtu trakumu, tomēr viņš nav īstens ticīgais.
Ir miglains vakars vasaras beigās, un Sems Benkmens-Fraids ienāk Electric Lemon – tīrā, atbildīgā ēstuvē pieczvaigžņu viesnīcas Equinox Hotel 24. stāvā Manhetenas Hudson Yards kompleksā. Divdesmit deviņus gadus vecais kriptovalūtu miljardieris ar privāto lidmašīnu atlidojis no Honkongas, tostarp tādēļ, lai novadītu šeit privātu pasākumu, tomēr viņš cenšas nepamanīts ieslīdēt telpas stūrī.
Viņš ir ģērbies kā parasti – melns džemperis ar kapuci, pelēki haki šorti, novalkāti New Balance apavi. Iespējams, tā ir maskēšanās ielām, bet uz šā spīdīgo aproču pogu un grezno kokteiļkleitu fona viņš izceļas vēl vairāk nekā divus metrus garais Ņujorkas Knicks uzbrucējs Obi Topins parastu cilvēku pūlī. Ilgi nav jāgaida, un Benkmens-Fraids jau nonācis cilvēku ielenkumā. Vai varu jums pastāstīt kādu savu ideju? Ko jūs domājat par kriptovalūtas vērtības kritumu? Kā būtu ar fotogrāfiju Instagram?
Tā ir daļa no pasaulē bagātākā divdesmitgadnieka darba ikdienas. Benkmena- Fraida kriptovalūtas birža FTX, kas ļauj tirgotājiem pirkt un pārdot digitālos aktīvus, piemēram, Bitcoin un Ethereum, jūlijā pie 18 miljardu dolāru novērtējuma piesaistīja 900 miljonus no Coinbase Ventures un SoftBank. Uzņēmums pārvalda 10 % no 3,4 triljonus dolāru vērtajiem atvasinātajiem instrumentiem (lielākoties nākotnes līgumiem un opcijām), kurus ik mēnesi tirgo kripto investori. FTX no katra darījuma iekasē vidēji 0,02 %, kas kopsummā nodrošina aptuveni 750 miljonu dolāru bezriska ieņēmumus – un 350 miljonus peļņā – 12 mēnešu laika posmā. Savukārt viņa treidinga kompānija Alameda Research pagājušajā gadā reģistrēja miljarda dolāru peļņu, pateicoties pareizajā laikā veiktiem izdevīgiem darījumiem. Nesen Benkmens- Fraids ir sācis arī no TV ekrāniem izteikt viedokli par Bitcoin cenu, regulējumiem un digitālo aktīvu nākotni. “Tas ir tiešām dīvains, neveikls starpposms nozarē,” viņš saka. “Pusē pasaules valstu valda nenoteiktība.”
Pirms četriem gadiem Benkmenam-Fraidam nepiederēja neviena Bitcoin monēta. Tagad, piecus mēnešus pirms savas 30. dzimšanas dienas, viņš debitē Forbes 400 saraksta 32. vietā ar kopējo aktīvu vērtību 22,5 miljardi dolāru. Neviens nekad iepriekš tik agrā vecumā nav kļuvis tik bagāts, izņemot Marku Zakerbergu. Ironiski? Benkmens-Fraids nav kriptovalūtu sludinātājs. Viņš, iespējams, pat pilnībā tām netic. Viņš ir algotnis, kurš nolēmis ar to nopelnīt tik daudz, cik vien iespējams (viņam gan nerūp, cik tieši) tikai tādēļ, lai varētu to atdot citiem (viņam arī nav vēl zināms, kam un kad).
Stīvs Džobss bija pārņemts ar saviem elegantajiem un vienkāršajiem produktiem. Īlons Masks apgalvo, ka ir ieradies ar savu biznesu izglābt pasauli. Bet Benkmens-Fraids nav tāds, viņš kriptovalūtu zelta drudzī ienāca vispirms kā treideris, bet tad kā biržas radītājs; viņš vienkārši zināja, ka ar to kļūs bagāts. Jautāts, vai aizies no kriptovalūtām, ja ieraudzīs citur lielākas peļņas iespējas, piemēram, tirgojot apelsīnu sulas nākotnes līgumus, viņš neapdomājoties atbild: “Protams, jā.”
Pagadām Benkmena-Fraida efektīvais altruisms, utilitāri atšķirīgais priekšstats – izdarīt visu maksimāli labi – ir pilnībā teorētisks. Līdz šim viņš ir ziedojis tikai 25 miljonus dolāru – aptuveni 0,1 % no savas bagātības, līdz ar to padara ir viens no Forbes 400 saraksta dalībniekiem, kurš ziedojis vismazāk. Pēc pasša aprēķiniem, šis skaitlis palielināsies vismaz 900 reižu, ja viņš turpinās sērfot uz kriptovalūtu viļņa tā vietā lai, pārdotu tās tagad.
“Mans mērķis ir radīt ietekmi,” viņš saka. Bet, lai to sasniegtu, Benkmenam-Fraidam, kurš 2018. gadā pārcēlās uz Honkongu un septembrī uz Bahamām, būs jāpārdzīvo aizvien pieaugoša interese no valdības puses, kā arī jāpārvar konkurentu armija sacensībā ar vairāk nekā 220 miljoniem treideru visā pasaulē, vienlaikus cenšoties turēties pretī kriptovalūtu vērtības uzplaiksnījumu un kritumu vētrām, kas var radīt milzīgas bagātības vēsturiski nepieredzētā ātrumā, bet arī tās tikpat ātri iznīcināt.
“Viņš ir fenomenāls,” saka Kevins O’Līrijs, telekompānijas ABC raidījuma Shark Tank zvaigzne, kurš nesen investēja FTX un kuram tiek maksāts kā runasvīram. “Viņš jau tagad ir daudz sasniedzis, un daudzi investori viņu ļoti ciena; es esmu viens no viņiem. Tomēr viņam tas ir tikai sākums.”
Divu Stenfordas Universitātes tiesību zinātņu profesoru dēls Sems Benkmens-Fraids uzauga, lasot grāmatas par Hariju Poteru, skatoties Sanfrancisko Giants beisbola komandas spēles un klausoties savos vecākos, kuri daudz runāja par politiku ar Rietumkrasta akadēmiķiem. Pēc nelielas privātas skolas pabeigšanas Sanfrancisko līča rajonā, kurā, kā atzīst pats uzņēmējs, “būtu bijis tiešām lieliski, ja es būtu lielāks hipijs un man vairāk patiktu zinātne”, viņš iestājās Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, kurš bez liela entuziasma un centības ieguva grādu fizikā, vairāk laika pavadot, spēlējot videospēles Starcraft un League of Legends. Sems vēlējās kļūt par fizikas profesoru, tomēr vairāk viņu interesēja ētika un morāle. “Piecas nedēļas fermā tiek mocīta vista, un mēs to apēdam pusstundas laikā,” saka Benkmens-Fraids, kurš ir vegāns. “Man to ir grūti saprast.”
Sems iedziļinājās praktiskajā filozofijā, un īpaši viņam iepatikās efektīvais altruisms, kuru viņš sev pārformulēja Silīcija ielejas filantropiskajā stilā, pētot Prinstonas filozofa Pītera Singera un Facebook līdzdibinātāja Dastina Moskovica piemērus. Pamatideja ir tāda, ka uz pierādījumiem balstītas zināšanas un loģika ir jāizmanto, lai maksimāli daudz dotu sabiedrībai. Cilvēki parasti mēdz iesaistīties ziedošanā populāriem mērķiem vai tādiem projektiem, kas viņus ietekmējuši personiski. Efektīvs altruists skatās uz datiem, lai noteiktu, kur un kādiem mērķiem ziedot, balstot savu lēmumu uz bezpersoniskiem mērķiem, piemēram, lai izglābtu maksimāli daudz dzīvību vai lai ģenerētu maksimāli lielākos ieņēmumus no katra ziedotā dolāra. Viens no svarīgākajiem mainīgajiem lielumiem šajā vienādojumā – sākumā nepieciešams daudz naudas, lai to vispār varētu kādam ziedot. Tāpēc Benkmens-Fraids atteicās no domas kļūt par profesoru, jo tādā veidā nav iespējams nopelnīt pasaules klases cienīgu bagātību. Pēc Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta absolvēšanas 2014. gadā viņš pieņēma augstu apmaksāta darba piedāvājumu ETF tirdzniecībā uzņēmumā Jane Street Capital, lai varētu lielu daļu savas ar sešiem cipariem rakstāmās algas novirzīt filantropiskiem mērķiem.
Viņš pievērsa maz uzmanības vētrainajam kriptovalūtu ēras sākumam – kad FIB 2013. gadā slēdza Silk Road nelegālo tiešsaistes tirgu, kurā tika tirgota visu veidu kontrabanda apmaiņā pret, piemēram, Bitcoin, vai kad 2014. gadā sabruka pirmā kriptovalūtu birža Mr. Gox, zaudējot 850 000 Bitcoin monētu ar kopējo vērtību 460 miljoni dolāru. Bet 2017. gada beigās, kad Bitcoin piedzīvoja savu pirmo un plašu rezonansi guvušo vērtības pieaugumu no 2500 līdz gandrīz 20 000 dolāru par monētu tikai sešu mēnešu laikā, viņš saskatīja savu iespēju. Viņš pamanīja, ka jaunizveidotais tirgus bija neefektīvs – uzņēmējs pats varēja ASV iegādāties Bitcoin, bet Japānā tos pārdot par līdz pat 30 % dārgāk. “Es iesaistījos kriptovalūtā bez jebkādas izpratnes par to, kas tā tāda ir,” viņš saka. “Vienkārši izskatījās, ka ar to varēs labi un daudz tirgoties.”
2017. gada beigās Benkmens-Fraids aizgāja no darba un nodibināja Alameda Research, kvantitatīvā treidinga uzņēmumu, izmantojot aptuveni miljonu dolāru no saviem iekrājumiem, kā arī ar naudu no draugiem un ģimenes. Viņš izveidoja veikalu Bērklijā, ievācās Airbnb noīrētā miteklī kopā ar vairākiem citiem koledžas absolventiem un sāka strādāt ar arbitrāžas tirdzniecību. Smagi strādāt. Dažreiz visi darbinieki pārstāja strādāt un pārslogoja valūtu apmaiņas kursa mājaslapas, jo nevarēja pietiekami ātri pārkonvertēt jenas dolāros. 2018. gada janvārī viņš katru dienu savam portfelim pievienoja Bitcoin monētas 25 miljonu dolāru vērtībā.
Bet drīz vien lielāko kriptovalūtu biržu kvalitāte nopietni nokaitināja Benkmenu-Fraidu. Viņi vēlējās, lai cilvēkiem būtu vienkāršāk iegādāties un pārdot dažas Bitcoin monētas, bet nekādā veidā nebija profesionāli treideri, kuriem bija nepieciešams ātri veikt darījumus par lielām summām. Sajuzdams šo mirkļa iespēju, viņš izlēma rīkoties un izveidot pats savu biržu.
2019. gadā viņš paņēma Alameda peļņu un vēl astoņus miljonus dolāru, ko bija piesaistījis no dažām nelielām riska kapitāla firmām, un nodibināja FTX. Drīz vien viņš pārdeva daļu uzņēmuma pasaulē lielākajai kriptovalūtu biržai Binance par 70 miljoniem dolāru.
Sākumā viss notika lēni. Desmit darbinieki Honkongas WeWork birojā mēģināja piesaistīt treiderus viņu biržai. Drīz viņš atrada nišu, kas apkalpoja izsmalcinātākus investorus, kuri tirgojās ar atvasinātajiem instrumentiem, piemēram, ar Bitcoin opcijām vai Ethereum nākotnes līgumiem. Daudziem derivatīvu treideriem ir ļoti maz (vai nemaz) ideoloģiskas pārliecības par kriptovalūtu. Līdzīgi Benkmenam-Fraidam viņi vienkārši vēlas taisīt naudu. Tāpēc viņi veic ievērojami vairāk darījumu un par lielākām summām nekā vidējais privātais investors. Tas noved pie lielākām komisijām FTX, kas iekasē no 0,005– 0,07 % par katru darījumu.
FTX ir arī viena no nedaudzajām biržām, kurā ir pieejama tradicionālo akciju tokenizētā versija, piedāvājot, piemēram, kriptovalūtu tokenus (žetonus), kuru segums ir Apple akcija. Tā kā šādam biznesam gandrīz pilnībā nav pieskaitāmo izmaksu, tam ir ļoti augsti peļņas rādītāji – aptuveni 50 procentu.
Benkmenam-Fraidam nebija atbilstošo licenču, lai strādātu Amerikas stingri regulētajā derivatīvu tirgū, tāpēc viņš savu biznesu balstīja Honkongā, un daļēji arī tāpēc, ka viņš apmeklēja Bitcoin veltītu konferenci netālu esošajā Makao. Sākumā tas viņam palīdzēja iegūt klientus Āzijā, kas ir kriptovalūtu tirdzniecības epicentrs. Tomēr kriptovalūtu klejotāji neiesakņojas kādā konkrētā vietā. Septembra beigās viņš paziņoja (protams, Twitter), ka plāno pārcelt savu 150 cilvēku komandu un galveno biroju uz Bahamu salām, kur kriptovalūtu regulējums ir daudz skaidrāks un kur ir mazāk ar Covid-19 saistītu ceļošanas ierobežojumu.
Tikai divu gadu laikā, strādājot ar prasīgākiem tirgotājiem, FTX bija izaudzis par īstu milzi. 11,5 miljardu dolāru vidējais dienas derivatīvu tirdzniecības apjoms padara to par ceturto lielāko derivatīvu biržu, atpaliekot tikai no Bybit (12,5 miljardi), OKEx (15,5 miljardi) un nozares līdera Binance (61,5 miljardi). Pirms gada biržā ik dienu kopumā 200 000 lietotāju apgrozīja tikai miljardu dolāru. Tā kā Benkmena Fraida lietotāju bāze ir izaugusi līdz diviem miljoniem, viņš ar steigu paplašināja serveru un klientu apkalpošanas kapacitāti un atbilstību. “Pateicoties sava rakstura spēkam, viņš var mainīt inženiertehniskās izstrādes ātrumu, pārsteidzoši to palielinot,” stāsta kriptovalūtas ar 43 miljardu dolāru tirgus kapitalizāciju Solana dibinātājs Anatolijs Jakovenko.
Benkmena-Fraida spēja pielāgoties un ātrā rīcība piesaistīja daudzu investoru uzmanību. 2020. gada janvārī uz kriptovalūtām fokusētas riska kapitāla kompānijas, ieskaitot Pantera Capital un Exnetwork Capital, pēc PitchBook aplēsēm, iepludināja 40 miljonus dolārus šajā biznesā, kas novērtēts par 1,2 miljardiem. Šķiet, ka līdz šā gada jūlijam pilnīgi visas blue chips riska kapitāla kompānijas vēlējās iegūt daļiņu FTX. Uzņēmuma dibinātājam izdevās piesaistīt milzīgu summu, 900 miljonus, kas palielināja novērtējumu līdz 18 miljardiem dolāru. Tagad FTX ir vairāk vērts nekā Carlyle Group vai Nippon Steel. Un uzņēmums ir dibināts tikai pirms 29 mēnešiem...
Neraugoties uz ātrajiem panākumiem, Benkmens-Fraids nekādi nedemonstrē savu vecumu; kā vienam no Amerikas 50 bagātākajiem cilvēkiem viņam ir pārsteidzoši pieticīgs skaidras naudas apjoms. Aizmirstiet par kontiem Šveices bankās vai labi sabalansētu akciju un obligāciju portfeli! Patiesībā visa viņa bagātība ir sasaistīta ar to, ka viņam pieder aptuveni puse FTX un FTX publiski kotēti tokeni FTT 11 miljardu dolāru vērtībā, ko iespējams izmantot maksājumiem ar atlaidi FTX biržā – līdzīgi dāvanu kartei vai lojalitātes uzkrājumam. Viņam pieder arī citas kriptovalūtas dažu miljardu dolāru vērtībā, kuras viņš atbalsta. Līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka viņš līdz šim ir vairāk pelnījis nekā ziedojis. Viņa 25 miljonu dolāru ziedojumu kopsumma ir novirzīta virknei mērķu, tostarp vēlētāju reģistrācijai, globālajai cīņai ar nabadzību un mākslīgā intelekta drošībai, kas aptuveni atbilst tipiskam 29 gadus vecam amerikānim, kurš Pestīšanas armijas ziedojumu spainītī ieliek 15 dolārus. “Mums priekšā vēl daudz darba,” viņš atzīst, sakot, ka ziedošana “nav īstermiņa mērķis. Tas ir ilgtermiņa mērķis.”
Pašlaik gandrīz nekas no viņa gūtās peļņas netiek izmantots filantropiskiem mērķiem – pat ne viņa solījums ziedot 1 % no visiem neto ieņēmumiem, jo līdz šim FTX un uzņēmuma darbinieki ir noziedojuši 13 miljonus dolāru. Tomēr lielākoties viņš reinvestē atpakaļ savos uzņēmumos, ieskaitot 2,3 miljardus, kurus jūlijā iztērēja, atpērkot no Binance 15 % FTX – ar plānu nākotnē dubultot šo apjomu, ja peļņa turpinās pieaugt kā līdz šim. Bet par ziedošanu viņš domās vēlāk.
Jau gadiem ilgi miljardieri ir cīnījušies ar dilemmu par pelnīšanu tagad un ziedošanu vēlāk. Vorens Bafets ķildojās ar savu bijušo sievu Sūzenu par to, vai ļaut saliktajiem procentiem palielināt viņu bagātību un vēlāk to ziedot, vai arī ziedot aktīvus savas dzīves laikā. Galu galā nauda piesaista vēl lielāku naudu, bet tieši tāpat palielinās arī problēmas visā pasaulē. Beigās Sūzena uzvarēja. 2006. gadā Bafets paziņoja, ka viņš sāks ziedot labiem mērķiem gandrīz visu savu dzīves laikā nopelnīto.
“Es neredzu iemeslu, kāpēc atlikt ziedošanu, ja, atbalstot vērtīgus projektus, iespējams panākt tik daudz laba,” 2019. gadā teica Čaks Fīnijs, 90 gadus vecais Duty Free Shoppers līdzdibinātājs, kurš ir ziedojis visu savu astoņu miljardu dolāru bagātību.
Bažas raisa arī tas, vai tiešām naudas pelnīšana ar kriptovalūtām pašos pamatos nav pretrunā ar Benkmena-Fraida misiju darīt labu. Vienu gadu ilga patvaļīgu matemātisko problēmu risināšana, lai ģenerētu jaunas monētas, patērē milzum daudz elektrības, ar ko pietiktu visai Beļģijai. “Šīs bažas ir pilnīgi pamatotas, bet dažreiz nedaudz pārspīlētas. Ja paskatās uz radīto oglekļa daudzumu uz katru saimnieciskās darbības dolāru, kriptovalūtu ieguve nav milzīgs piesārņotājs,” saka Benkmens-Fraids. “Iespējams, šis rādītājs ir divas līdz trīs reizes sliktāks nekā vidējam uzņēmumam, bet atšķirība nav 20 vai 30 reižu.” Viņš arī komentē, ka FTX iegādājas oglekļa izmešu kredītus, lai kompensētu lielo patēriņu, kā arī ir investējis miljonu dolāru oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstībā.
Iespējams, lielākais izaicinājums tagad ir – kurp uzņēmējam doties tālāk? Viņam nepieciešams atrast veidu, kā noturēt FTX milzīgo izaugsmi, nepārkāpjot valdības noteikumus.
Tādās valstīs kā Ķīna, Bolīvija un Turcija kriptovalūtas ir aizliegtas vai tām tiek noteikti drakoniski ierobežojumi. ASV Kongress jau ir ieviesis vismaz 18 likumprojektu tikai šogad vien, kas tieši ietekmē nozari. Braiens Armstrongs, miljardieris un Coinbase vadītājs, nesen sūdzējās Vērtspapīru un biržas komisijā par kriptovalūtu aizdevumu produktu Lend. Coinbase galu galā atteicās no idejas turpināt produkta izstrādi.
Tikmēr Benkmens-Fraids ir licis lietā FTX iegūto 900 miljonu dolāru finansējumu, medījot jaunus iegādes darījumus, kas paplašinās viņa lietotāju bāzi vai dos iespēju iegūt licences darbībai galvenajās jurisdikcijās. Augustā FTX paziņoja par LedgerX iegādes plāniem; tā ir Ņujorkā balstīta birža, kas jau ieguvusi ASV Preču nākotnes līgumu tirdzniecības komisijas atļauju kriptovalūtu derivatīvu tirdzniecībai. Tas nozīmē, ka drīz FTX var kļūt par pirmo vadošo kriptovalūtu atvasināto instrumentu biržu Amerikā, pārspējot Binance, Coinbase un Kraken. “Viņi pārliecinoši virzījās, lai ātri noslēgtu darījumu,” saka Kristofers Džankarlo, bijušais šīs komisijas priekšsēdētājs.
Kripto miljonārs Benkmens-Fraids arī iegulda simtiem miljonu mārketingā. Jūnijā viņs vienojās par FTX zīmola logotipu vadošajā pasaulē e-sporta līgā TSM par 210 miljoniem, martā noslēdza 135 miljonu dolāru vērtu darījumu, lai pārsauktu Miami Heat arēnu, augustā par 17,5 miljoniem vienojās par nosaukuma došanas tiesībām UC Berkeley’s futbola laukumam. Turklāt nesen uzņēmums palaida 30 miljonus dolāru vērtu reklāmas kampaņu, kurā paredzēts FTX zīmolu veicināt ar vēstnieku palīdzību, piemēram, Kevinu O’Līriju no Shark Tank šova, NFL leģendu Tomu Breidiju un NBA superzvaigzni Stefu Kariju. Visiem trim pieder FTX daļas.
Benkmena-Fraida mērķis ir pozicionēt divus gadus veco augsta riska finanšu uzņēmumu kā drošu un nobriedušu. Ja uzņēmuma nosaukums tiks plaši lietots ikdienā, politiski jutīgajiem regulatoriem būs krietni grūtāk to aizliegt. Tā ir PokerStars pirmā lielā tiešsaistes azartspēļu uzplaukuma laikā kaldinātā instrukcija, kuras augstākais punkts tika piedzīvots 2010. gadā, un vēlāk šo taktiku izmantoja arī sporta spēļu zīmoli FanDuel un DraftKings.
Sems Benkmens-Fraids vēlas paplašināt apvārsni arī ārpus kriptovalūtas. Pagājušajā gadā viņš ievirzīja FTX prognožu tirgū, kas ļauj treideriem likt likmes uz reālu notikumu iznākumu, piemēram, Super Bowl izcīņas finālā vai ASV prezidenta vēlēšanās. Viņam prātā ir vēl plašāka ekspansija. Ir cerība, ka kādu dienu klienti FTX varēs pārdot un pirkt visu – no Ethereum iespēju līgumiem līdz Microsoft akcijām vai kopieguldījumu fondiem. “Tur ārā ir plašu iespēju pasaule,” saka vienīgais un lielākais ieguvējs no kriptovalūtu popularitātes buma. “Mums nav jādomā par to, ka kriptovalūtas būs auglīgākā vide, kurā strādāt mūžīgi.”