Risina Eiropas zemās investīciju kultūras problēmu
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
Cilvēki Eiropā nav tie naskākie uz investēšanu. Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos vēlas to mainīt, piedāvājot ieguldīt diversificēti, ilgtermiņā un pasīvi.
Eiropā tikai 10–20 % mājsaimniecību vienā vai otrā veidā pieder akcijas, Amerikā tie ir 50 procenti. “Atšķirība ir super liela,” uzsver Mārtiņš Šulte, Mintos līdzdibinātājs. Iemesli šai atšķirībai ir vairāki, viens no tiem – cilvēki ir piesardzīgāki pret risku. Cits nopietni apsverams iemesls ir sociālā sistēma. Eiropā tā ir krietni sakārtotāka nekā ASV, un cilvēki paļaujas uz sociālo atbalstu, piemēram, pabalstu slimības vai bezdarba gadījumā, pensiju. Amerikā katram pašam ir jādomā par nākotni. “Amerikā cilvēki investē no paaudzes paaudzē, tur ir pieredze, ka jau simt gadu no investīcijām akcijās var pelnīt vidēji 8 % gadā,” stāsta Mārtiņš. Viņš vēlas mainīt situāciju Eiropā, tāpēc Mintos komanda piedāvā produktu, kas ļauj viegli, saprotami, pasīvi un diversificēti investēt ilgtermiņā. Summa, ko cilvēks ir gatavs investēt, tiek sadalīta dažādos aktīvos. Kaut kas ies uz augšu, kaut kas – uz leju. “Taču ilgtermiņā atdeve varētu būt 6–8 procenti. Varbūt mazliet vairāk vai mazāk – atkarībā no izvēlētā investīciju portfeļa.”
Ko īsti dara Mintos? Sākotnējā izpildījumā 2015. gadā tika izveidota platforma savstarpējiem aizdevumiem, savedot kopā tos, kuri grib aizņemties, ar tiem, kuri grib investēt. Pirmos klientus nebija grūti atrast, jo daudziem cilvēkiem nepieciešams aizdevums. “Mēs bijām nišā, kur neviens cits īpaši nestrādāja. Tie bija kredīti par salīdzinoši saprātīgu likmi – 10, 15, varbūt 20 % gadā. Tas izklausās daudz, bet, piemēram, mūsu klientei Ventspilī, kura vēlas aizņemties desmit tūkstošus eiro, lai nomainītu mājai jumtu, neviens kredītu nedeva. Vienīgā alternatīva bija patēriņa aizdevums, kam procentu likme bija vēl augstāka. Līdz ar to mums nebija problēmu ar aizņēmēju piesaisti,” saka Mārtiņš Šulte. Savukārt aizdevējus vilināja un aizvien vilina pievilcīgās iespējas nopelnīt. Pirmie platformas investori bija radi, draugi, paziņas, taču visai drīz viņš investoru vidū ieraudzīja arvien vairāk nepazīstamu cilvēku vārdus.
Diezgan ātri izdevās iegūt pirmo investoru bāzi, vienlaikus par platformu sāka interesēties arī citi aizdevēji, piemēram, Capitalia, Creamfinance, Eleving Group (iepriekš Mogo Finance). Šī aktivitāte parādīja, ka tirgū ir interese un daudz plašākas iespējas, nekā sākotnēji cerēts. Komanda pārstrādāja platformu, un rezultātā teju puse uzrakstītā programmatūras koda tika izmesta ārā. Un no 2015. gada septembra Mintos ir zināma kā platforma ieguldījumiem aizdevumos. Patlaban Mintos ir kredītu piedāvājums no 34 valstīm, finansēto aizdevumu portfelis jau pārsniedz pusmiljardu eiro.
Jau no pašiem pirmsākumiem platforma tika veidota tā, lai tajā varētu investēt jebkurš Eiropā. Mārtiņš stāsta: “Es nekad neesmu gribējis veidot kaut ko super lokālu, kas būtu tikai Baltijas līmenī. Līdz ar to no pirmās dienas platforma bija uzreiz latviešu, krievu, vācu un angļu valodā.”
Mintos platformā patlaban ir 440 tūkstoši lietotāju. Lielākā daļa ir no Rietumeiropas – Vācijas, Spānijas, Nīderlandes. Ir arī Baltijas investori. Vidējā investīcija ir 3500–4000 eiro, bet pie šāda investoru skaita Mārtiņa skatījumā vidējās summas nav reprezentatīvas. Investoru vidū ir gan 18 gadus veci jaunieši, kuri investē savus pirmos 50 eiro, gan cilvēki, kuri iegulda platformā vairākus miljonus. Mintos pelna komisijas maksu no administrētā kapitāla, ko investori iegulda platformā.
Jaunie uzņēmēji parasti vispirms kādu gadu strādā ar pašu līdzekļiem un tad ar īpaši veidotu prezentāciju vēršas pie potenciālajiem investoriem, demonstrējot progresu. Mārtiņš atzīst, ka bija privileģētā situācijā – apņemšanos investēt viņa projektā pirmie biznesa eņģeļi bija apstiprinājuši vēl pirms uzņēmuma dibināšanas. Viņš labi pazīst Aigaru Kesenfeldu, Albertu Poli, Kristapu Ozolu un Māri Keišu, kuri nesen bija pārdevuši 4Finance, un Mārtiņš zināja, ka viņi investē citos projektos. Mārtiņš viņus uzrunāja, jo redzēja savu ieceri kā atbilstošu viņu investīciju un pieredzes profilam. “Kā cimds ar roku,” nosaka Mārtiņš. Viņu gadījumā bija cits uzticības līmenis, ko nevar salīdzināt ar situāciju, kad savā starpā nezināms investors un jaunuzņēmums vienojas par ieguldījumu uzņēmumā.
Sākotnēji bija runa par viena miljona investīciju, bet kopumā līdz šai dienai viņi ir ieguldījuši 4,5 miljonus eiro. “Startā tas bija neatsverami. Mēs nesaucam viņus par līdzdibinātājiem, bet tikpat labi varētu dēvēt arī tā. Viņi nekad nav bijuši iesaistīti operacionālajos procesos, bet, kad zīmējām, kā platforma izskatīsies, mēs tikāmies katru nedēļu pat vairākas reizes. Sākumā tas bija super labs avots, kur meklēt pēc padoma,” saka Mārtiņš.
Kopējais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma piesaistītais finansējums ir 11 miljoni eiro, no kuriem 6,5 miljoni tika piesaistīti pērn pūļa finansējuma kampaņā. Tā ir lielākā summa, kāda ir piesaistīta pūļa finansēšanas kampaņās kontinentālajā Eiropā.
Šovasar Mintos saņēma ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sabiedrības, kā arī elektroniskās naudas iestādes licences. “Tagad viss tikai sākas,” Mārtiņš teic. Šīs licences ļaus Mintos pārdot privātpersonām uz kredītiem balstītus finanšu instrumentus un citus jebkāda veida finanšu instrumentus (ETF, akcijas, obligācijas utt.). “Tagad varam uzrunāt privātpersonas visā Eiropā, piedāvāt savus pakalpojumus un risināt problēmu, ka cilvēki Eiropā neinvestē.”
Visticamāk, ar laiku ieguldījumi kredītos būs maza daļa no tā, ko piedāvās Mintos. Nākamais produkts būs fondi (, Exchanged Traded Funds – ETF). Tālākā nākotnē iespējams šāds scenārijs – cilvēks aizpilda anketu, kas demonstrē viņa riska apetīti, un, balstoties uz to, viņa nauda tiek ieguldīta akcijās, obligācijās, aizdevumos, nekustamajā īpašumā un varbūt pat kriptovalūtās. Tādā veidā iecerēts palīdzēt cilvēkiem sasniegt viņu finanšu mērķus. “Ar to, kas šodien ir tirgū, ir diezgan grūti. Tu nevari iedomāties, cik daudzi cilvēki man prasa, kur investēt. Viņi nezina, kur sākt. Viss šķiet sarežģīti,” novērojis Mārtiņš Šulte. Uz šo jautājumu viņš atbild pavisam citādi, nekā cilvēki būtu iedomājušies. Vispirms –vai cilvēks tērē mazāk nekā nopelna? Vai ir sakrāts drošības spilvens? Vai izmanto konkrētās valsts nodokļu atvieglojumus investīcijām? Piemēram, Latvijas gadījumā tā būtu uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Un tikai tad Mārtiņš iesaka investēt – mazliet akcijās, mazliet obligācijās, vēl kādu daļu nekustamajā īpašumā un kredītos. Ja ir gana daudz naudas, ar ko spēlēties, var apsvērt arī investīcijas kriptovalūtās. “Ierindas cilvēkam, kurš nav gatavs dienu un nakti tirgoties ar akcijām, ir vajadzīga diversifikācija,” viņš uzsver. Arī pats Mārtiņš investē aptuveni šādi.
Piemēram, Amerikā ir platforma Rally, kur var investēt mazā daļiņā no kāda mākslas darba, antīkas automašīnas vai pat vecas basketbolistu kartītes. Vaicāts par NFT jeb ieguldījumiem neaizstājamos blokķēžu žetonos, Mārtiņš teic, ka viss jaunais ir super šaura niša salīdzinājumā ar visu pārējo ieguldījumu pasauli. “Jā, tas ir ļoti interesanti. Iespējams, tā ilgtermiņā ir laba investīcija, bet neviens to nevar paredzēt.”
Bieži vien jaunuzņēmumu pasaulē mēdz teikt, ka šajā stadijā uzņēmums ir sasniedzis tikai 1 % no tā, kas tas varētu būt pēc gadiem desmit. Mārtiņš ar šādiem izteikumiem ir visai piesardzīgs, bet arī viņam ir lieli plāni, tāpēc piebilst – ja viss labi izdosies... Viņš apzinās, ka var būt visdažādākie šķēršļi. “Eiropā vien finanšu aktīvi veido piecus triljonus eiro. Pagaidām ar Mintos starpniecību ir investēts pusmiljards eiro. Tas ir piliens jūrā. Mums ir iespēja mērogot biznesu desmitiem, ja ne simtiem reižu,” saka Mārtiņš.
Tagad, kad uzņēmums ir regulēts tirgus spēlētājs, tas var daudz aktīvāk mērogot klientu skaitu. Mārtiņš paredz, ka šajā gadījumā runa nav par divreiz vai trīsreiz lielāku investoru skaitu, bet par izaugsmi desmit un divdesmit reižu. Piedāvājot dažādus investīciju veidus, augs arī vidējais portfelis. “Tagad tie ir 3500–4000 eiro, bet pēc kāda laika tie varētu būt piecreiz vai sešreiz lielāki skaitļi,” uzskata uzņēmējs.
Ceļā uz to drīzumā iecerēts sākt riska kapitāla piesaistes kampaņu. Tehnoloģijas finanšu nozarē ir daudz ko mainījušas, un Mārtiņš cer, ka tas notiks arī labklājības vadības un investīciju jomā. Mintos šajā lauciņā ir lieli plāni. Mārtiņam ambīciju netrūkst: “Es gribu uztaisīt kaut ko jēdzīgu vismaz Eiropas līmenī.”
Mārtiņu biznesā visvairāk sajūsmina iespēja radīt. “Tā ir neaprakstāma sajūta! Es te esmu no pašas pirmās dienas, kad nekā nebija; startā biju es, četri programmētāji un balts galds. Tagad, aizbraucot uz Berlīni, daudzi jau ir dzirdējuši par Mintos, pat Brazīlijā ir cilvēki, kas par mums zina. Man ļoti patīk šī sajūta, ka esam radījuši kaut ko, ko cilvēki izmanto un kas vienlaikus ir kaut kas jauns un ne triviāls.”
Mārtiņš ir lasījis, ka mūsdienās katram cilvēkam dzīvē būs četras karjeras, kas mainīsies aptuveni ik pa desmit gadiem. Viņa pirmā karjera pirms Mintos bija finansēs. Kāda būs trešā un, cerams, arī ceturtā, vēl nav zināms, bet Mārtiņš rēķinās, ka kādudien viņa karjera Mintos beigsies. “Brīdī, kad man pietrūks ideju, ko jaunu veidot Mintos ietvaros, es, visticamāk, domāšu par nākamo savas karjeras posmu. Taču nākamie gadi solās būt ļoti interesanti,” Mārtiņš spriež.
“Es diezgan agri zināju, ka gribu būt uzņēmējdarbībā,” saka Mārtiņš. Viņš biznesā ir gandrīz vai no bērna kājas. Vecāki deviņdesmitajos gados bija juku laiku uzņēmēji, kuri darīja visu – audzēja tulpes un veda uz Rīgu pārdot, tirgoja pārtiku. Tagadējā Cēsu novada Zaubē viņiem vienubrīd piederēja pat trīs pārtikas veikali. No šodienas perspektīvas skatoties, Mārtiņa vērtējumā tas bija daudz. Arī viņu iesaistīja biznesā. Bija reizes, kad dēlam tika iedoti, piemēram, pieci lati, un viņš varēja izlemt, kādas preces izvēlēties piedāvāšanai veikalā. “Tā veidojās mana pirmā izpratne par biznesu,” Mārtiņš atceras. Deviņu gadu vecumā viņš izvēlējās kūkas ar zefīra pildījumu šokolādes glazūrā. To, cik labi tās tika pārdotas, gan viņš vairs neatceras, taču tolaik bija skaidrs plāns B – ja nepirks, varēs tās apēst pats.
Pēc vidusskolas, iestājoties Rīgas Ekonomikas augstskolā, Mārtiņš jau 18 gadu vecumā sāka pats sevi uzturēt, tāpēc tolaik izvēlējās darbu, lai varētu atļauties dzīvot patstāvīgi. Gadu viņš nostrādāja Ernst&Young, tad vairākus gadus investīciju bankā SEB Enskilda. Saprotot, ka ir pienācis laiks nākamajam posmam dzīvē, viņš izvēlējās studijas Insead. “Zināju, ka gribu mācīties ārzemēs, un mana doma bija šāda – vai nu braucu mācīties kādā no labākajām skolām, vai arī nemācos vispār,” saka Mārtiņš.
Iestājeksāmenu esejā viņš aprakstīja savu vēlmi veidot savu biznesu. Oriģinālā doma bija piecus līdz desmit gadus pastrādāt ārzemēs, lai uzkrātu pieredzi un atmaksātu skolas kredītu, un tad atgriezties Latvijā, lai sāktu ceļu uzņēmējdarbībā.
Pēc skolas absolvēšanas viņš ieplānoja brīvu mēnesi, ko pavadīja pie māsas, kura tolaik dzīvoja Maltā. Pa galvu malās divas domas – par valsti un nozari, kur strādāt. Daļa mācību notika Singapūrā, un radās priekšstats, ka viņš nevēlētos dzīvot Āzijā. Doma par Ameriku bija atmesta jau senāk – Mārtiņam nepatīk šīs zemes kultūra. Atliek Eiropa. Ar viņa valodas zināšanām, kurās bez daudziem Latvijā zināmās latviešu, angļu un krievu valodas kombinācijas bija arī pieticīgas zināšanas vācu mēlē, par piemērotāko variantu tika atzīta Londona. Varbūt – Cīrihe un Berlīne.
Domājot par nozari, bija skaidrs, ka tā būs saistīta ar finansēm; Mārtiņam ir finanšu izglītība, pieredze investīciju bankā, MBA un CFA sertifikāts. Sākotnējā iecere bija strādāt privātā kapitāla fondā. Tad domas nosliecās par labu riska kapitāla fondam. Ar šodienas acīm viņam tā šķiet visai naiva ideja. Tupinot pētīt finanšu un investīciju pasauli, viņš nonāca līdz savstarpējiem aizdevumiem. “Kad uzzināju par šo jomu, man bija skaidrs – wow, tas ir kaut kas!” saka Mārtiņš. Pirmajā mirklī gan likās, ka viņš no tehnoloģijām neko nesaprot. Tomēr tehnoloģijas Mārtiņam vienmēr ir patikušas, vidusskolā viņš varēja saskrūvēt un pārskrūvēt savu datoru bez problēmām. “Tehnoloģijas mani vienmēr ir fascinējušas,” viņš saka.