Lietuvā teju divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā un Igaunijā neveic nekādus uzkrājumus
Forbes
Baltic edition
Aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas iedzīvotāju uztrauc tas, kāda būs viņu finansiālā situācija, dodoties pensijā. Vienlaikus daudzi arvien neko nedara, lai uzkrātu papildu līdzekļus savai pensijai, liecina Baltijas valstīs veiktā “Luminor” aptauja.
Tikai 17% latviešu, 23% lietuviešu, un 18% igauņi ir pārliecināti par savu finansiālo pozīciju pēc pensionēšanās, atklāj aptaujas rezultāti.
Latvijā papildu uzkrājumus pensijai neveic 8% respondentu, savukārt 7% neveic uzkrājumus vispār. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (36%) Latvijā norādījuši, ka uzkrājumus visos pieejamos pensiju līmeņos neveic, jo nevar to atļauties, vai arī neuzticas pensiju sistēmai (35%).
Igaunijā attiecīgi papildu uzkrājumus pensijai neveic 9%, savukārt vispār neuzkrāj - 8% respondentu. Vienlaikus gandrīz piektdaļa (19%) lietuviešu norāda, ka neuzkrāj papildu līdzekļu pensijai, vēl 5% vispār neveic nekādus uzkrājumus. Tas ir teju divreiz vairāk nekā Latvijā un Igaunijā.
Cilvēki kūtri izmanto citas iespējas papildu pensiju 2. līmenim, lai veiktu uzkrājumus pensijai. Piemēram, iemaksas pensiju 3. līmenī, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu un uzkrājumus bankas kontā nevienā no Baltijas valstīm neizmanto vairāk par ceturto daļu no aptaujātajiem.
Aptauja apliecina, ka papildu uzkrājumus pensijai iedzīvotāji pārsvarā veic pensiju 2. līmenī, kas ir obligāts lielākajai daļai sabiedrības visās trīs Baltijas valstīs.
Latvijā vairāk cilvēku izmanto pensiju 3. līmeni nekā veic uzkrājumus skaidrā naudā vai depozītā. Statistika rāda, ka Latvijā aptuveni trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju veic uzkrājumus pensiju 3. līmenī.
Lietuvā, papildu 2. pensiju līmenim, vēl starp biežākajiem uzkrājumu veidiem ir uzkrājumi skaidrā naudā vai depozītā, iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.
Arī igauņi vairāk uzkrāj skaidrā naudā vai depozītā, kā arī pensiju 3. līmenī, bet uzkrājošā dzīvības apdrošināšana nav tik populāra. Toties aptuveni 15% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju investē vērstpapīros vai nekustamajā īpašumā, kas ir teju divreiz vairāk nekā Latvijā (7%) un Lietuvā.
“Luminor” pētījums par Baltijas iedzīvotāju paradumiem veikts sadarbībā ar tirgus pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījuma ietvaros 2019. gada vasarā reprezentatīvā izlasē kopumā tika aptaujāti 3126 respondenti vecumā no 18-65 gadiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.