Gada inflācija oktobrī Latvijā – 2,3%
Forbes
Baltic edition
Gada inflācija šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri – bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, precēm cenas pieauga par 1,9% un pakalpojumiem – par 3%.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+9,6%). Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,6%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,5%, ko galvenokārt ietekmēja cenu izmaiņas alum. Tabakas izstrādājumi bija vidēji par 4,6% dārgāki.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 3,6%. Dārgāka kļuva elektroenerģija, siltumenerģija, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īres maksa, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Savukārt lētāka bija dabasgāze un cietais kurināmais.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, kā arī farmaceitiskajiem produktiem.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bija degvielai (‑4,4%), tai skaitā dīzeļdegvielai – par 4,7%, benzīnam – par 4,6% un auto gāzei – par 1,1%. Cenas samazinājās arī lietotām automašīnām. Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 3,1%. Cenas palielinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu sadārdzinājums par 3,9%. Ēdnīcu pakalpojumi bija dārgāki par 3,9%.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī telekomunikāciju pakalpojumiem, apģērbiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Kā skaidroja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, no ārējiem faktoriem šobrīd visnozīmīgāk inflāciju Latvijā ietekmē naftas cenas pasaules tirgos, kas kopš aprīļa ir kritušās par vairāk nekā 15%.
Viņš atgādināja, ka nākamgad Latvijā turpinās palielināties patēriņa nodokļi. Nākamā gada budžetā tek plānots palielināt akcīzi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par gandrīz 30%. Papildus tam ar nākamā gada 1. janvāri spēkā stāsies jau iepriekš apstiprinātais akcīzes likmju palielinājums degvielai un tabakas izstrādājumiem, kā rezultātā benzīna cena pieaugs par 4, savukārt dīzeļdegvielas cena par 5 centiem litrā.
Šīs visas nodokļu politikas izmaiņas kopā inflāciju nākamgad palielinās vismaz par 0,5 procentpunktiem un tādējādi patēriņu cenu kāpums Latvijā turpinās pārsniegt eirozonas vidējo līmeni, paredzēja Āboliņš.