Saspringti apstākļi darba tirgū un nosacīts pārsteigums

Forbes

Baltic edition

• Foto: Imelda, Unsplash

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece:

“Strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija. Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 8.3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tas ir straujāk, nekā novērojām gada pirmajā pusē. Enerģiskāku kāpumu palīdzēja nodrošināt sabiedriskais sektors, kur pēc palēnināšanās gada sākumā, vidējās algas pieauguma temps atkal sasparojās. Algas auga apmēram tikpat braši kā privātajā sektorā, kur vēl aizvien būtiska bremzēšanās nav vērojama.

Pēc nodokļu nomaksas vidējās algas kāpums trešajā ceturksnī bija 7.7%. Ja izņemam ārā inflāciju, tad strādājošo pirktspēja uzlabojās par vidēji 4.6%. Darba ņēmējiem labvēlīgais darba tirgus, zemais bezdarba līmenis un augošie ienākumi veicina iedzīvotāju optimismu par ekonomikas un savas finanšu situācijas attīstību. Augošā rocība un optimisms ļauj iedzīvotājiem tērēt vairāk, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi.

Vidējā alga aug gandrīz visās nozarēs, bet pieauguma tempos vērojamas atšķirības. Iemesli ir dažādi. Piemēram, būvniecībā daļa pieauguma ir saistīta ar aplokšņu algu legalizāciju, proti, lielāku algas daļu izmaksā oficiāli, jau pirms ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē stāšanās spēkā novembrī. Savukārt veselības nozarē vidējās algas pieaugumu ietekmē valdības budžeta lēmumi. Ar pieaugumu virs 10% var dižoties būvniecība, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvie un apkalpojošie dienesti, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Savukārt lauksaimniecībā, tirdzniecībā, ieguves rūpniecībā, finanšu sektorā, kā arī mākslas un izklaides industrijā vidējās algas pieaugums bija ap 6% vai mazāk.

Ņemot vērā pakāpenisku ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos, vairāku uzņēmumu apgrozījuma pieaugums var apstāties vai pat samazināties. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem var nākties pārskatīt savus izdevumus, tai skaitā algu fondu. Tādējādi algu pieaugumam, lai gan ar novēlošanos, bet būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jāaug lēnāk. Šobrīd prognozējam, ka 2020. gadā vidējās bruto algas pieaugums varētu būt nedaudz virs 6%.”

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis:

“Uzvirmojušās krīzes gaidas un izaugsmes bremzēšanās ir ietekmējusi uzņēmēju noskaņojumu un attīstības plānus ne tikai Latvijā. Taču mūsu veiktās aptaujas norāda, ka izmaiņas noskaņojumā ir nebūtiskas, jo, lai arī izaugsmes tempi sabremzējas, situācija ir tālu no kritiskās. Turklāt darba tirgus, kas jau kļūst reģionāls, turpina diktēt savus nosacījumus. Inerce darba samaksas jomā var turēties ilgāk un kādu laiku ignorēt makro tendences. Tādēļ algu kāpuma paātrināšanās 3. ceturksnī līdz 8.3%, sasniedzot 1091 eiro, ir nosacīts pārsteigums.

Noteikti, ka gada pēdējā ceturkšņa kāpums būs tikpat iespaidīgs un algas sasniegs jaunas virsotnes. Pozitīvais aspekts ir labāki dzīves apstākļi un dilstoša interese doties strādāt citviet. Nākamgad tempiem ir jāpalēninās līdz 6-6.5%. No otras puses tas joprojām ir augsts temps un daudzām nozarēm arvien grūtāk risināms izaicinājums. Šāds temps ne visiem būs noturams, kas nozīmē, ka pie izteiktākas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, to skaits, kam rodas finansiālas grūtības pieaugs. Īpaši tas skartu reģionus. Papildus spiedienu uz darba tirgu uzturēs publiskais sektors, kur īpaši pamanāmi būs aicinājumi celt darba samaksu valsts budžeta iestādes darbiniekiem. Lieki teikt, ka darba devēji arvien vairāk meklēs veidus kā piedāvāt alternatīvas (alternatīvi bonusi, darba laiks, atvieglojumi, darba vide) un nosacīti izvairīties no tik strauja algu kāpuma.”

“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

“Lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nav jūtami ietekmējusi darba tirgu un algu kāpums ir saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada trešajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā ir augusi par 8,3% un ir sasniegusi 1091 eiro pirms nodokļu nomaksas. Par pietiekoši strauju ienākumu pieaugumu liecina arī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu kāpums Latvijas komercbankās, kas šī gada desmit mēnešos ir palielinājies par 7,4%. Līdzvērtīgi spēcīgs algu kāpums 8-9% robežās šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan darbaspēkā nodokļu samazinājuma rezultātā Lietuvā algu pieaugums pēc nodokļiem šogad pārsniedz 10%.

Darba samaksa starp strādājošajiem nav sadalīta vienmērīgi un vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% no strādājošajiem, savukārt alga ko saņem vismaz puse strādājošo šobrīd ir sasniegusi 848 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vienlaikus algu kāpums Latvijā ir pietiekoši visaptverošs gan no nozaru, gan reģionālā aspekta. Trešajā ceturksnī gandrīz visās nozarēs algu kāpums pārsniedz 6% un visstraujāk darba algu augusi veselības aprūpē (+15,1% pret iepriekšējo gadu), kā arī profesionālajos (+10,2%) un administratīvajos pakalpojumos (+11,8%).

Siltais darba tirgus Latvijā veicina iekšējā patēriņa un tirdzniecības pieaugumu, no kā arvien vairāk ir atkarīga arī kopējā ekonomikas izaugsme. Tomēr IKP pieaugums šogad ir kļuvusi lēnāks un arī nākamgad tas, visticamāk, būs 2-2,5% robežās. Minimālā alga nākamgad netiek mainīta un arī budžeta iespējas palielināt algas valsts sektorā strādājošajiem nākamgad bija ierobežotas. Papildus tam pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums rūpniecībā un būvniecībā, tādēļ nākamgad darba samaksa Latvijā varētu augt nedaudz lēnāk kā šogad. Vienlaikus demogrāfija un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir ļoti liels izaicinājums darba devējiem, tādēļ spiediens uz darba algām noteikti turpināsies. Pēc manām prognozēm nākamgad vidējā darba samaksa Latvijā augs par 6-7% un 2020. gada otrajā pusē vidējā darba samaksa Latvijā tuvosies 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ar šī brīža 2-3% ekonomikas izaugsmi tik straujš algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs, tādēļ uzņēmēju un visas ekonomikas prioritāte ir papildus investīcijas produktivitātē. Algu jautājums īpaši akūts ir nozarēs, kur strādājošo vecums ir jūtami virs vidējā, piemēra, veselības aprūpe, kā arī daļa apstrādes rūpniecības, un kur nepieciešams domāt par paaudžu maiņu. Vidējās darba samaksa Latvijā cilvēkiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem šobrīd jau ir tuvu 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas un par 25-35% pārsniedz vidējo algu, ko saņem strādājošie vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Tīri aritmētiski ar mūsu jauniešiem tuvākajos 10 gados nebūs iespējams nodrošināt paaudžu maiņu un izaugsmi esošajās nozarēs, kā arī attīstīt jaunas nozares. Tas būs īpaši liels izaicinājums zemo algu eksportētājiem, jo globālā konkurence būtiski ierobežo uzņēmēja iespējas algu kāpumu iekļaut preces cenā.”