Vidējā darba alga “uz papīra” trešajā ceturksnī Latvijā sasniedza 1091 eiro
Forbes
Baltic edition
Šī gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa sasniedza 1091 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3% jeb 84 eiro. 2019. gada 1. un 2. ceturksnī gada pieauguma tempi bija zemāki – 7,8%.
Šī gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 801 eiro. Gada laikā tā pieauga par 7,7%, bet, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, pieaugums bija 0,3%.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,7%.
Bruto darba samaksas mediāna 2019. gada 3. ceturksnī bija 848 eiro. Salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni (779 eiro), tā auga straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums par 8,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 623 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,3%.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Kā uzsver CSP, tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
2019. gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par 45 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1 124 eiro (privātajā – 1 078 eiro), taču gada pieauguma tempi abos sektoros bija līdzīgi – attiecīgi 8,5% un 8,4%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 081 eiro jeb par 8,9%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Bruto darba samaksas fonds valstī šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,9% jeb 204,9 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,5% jeb 3900.
2019. gada 3. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10% arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē, būvniecībā – par 11% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2%).
Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē – par 1,1%.
2019. gada 3. ceturksnī 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1 000 eiro. Septiņās no tām – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.