Uzņēmēji 27. Augusts 2019
Liela nauda, mazi bērni un vērienīgs eksperiments
Suzana Adamsa
Forbes ASV
Vai izglītības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kurā Marks Zakerbergs, Pīters Tīls un Lorēna Pauela-Džobsa ieguldīja 174 miljonus dolāru, var izvairīties no neveiksmes?
“Pēc pieciem gadiem mēs, iespējams, vairs nepastāvēsim,” diviem publicistiem, kas vēro mūsu interviju, nosarcis saka Makss Ventilla, 38 gadus vecais AltSchool līdzdibinātājs un vadītājs. “Šo gan savā intervijā neiekļaujiet,” piekodina AltSchool komunikācijas direktore Megija Kveila, kamēr kāda jauna sieviete no Ņujorkas sabiedrisko attiecību korporācijas Rubenstein neveikli klusē.
Intervija notiek sutīgā, stiklotā sanāksmju telpā. Reiz tā bijusi trenažieru zāle, bet tagad – viena no divām AltSchool privātskolām Sanfrancisko bērniem no pirmsskolas vecuma līdz 8. klasei. Ventilla, kurš 2013. gadā aizgāja no Google, lai atvērtu AtlSchool, vairākus pēdējos gadus iztērēja 30 miljonus dolāru ik gadu, cenšoties atrast stabilu pamatu savam izglītības jaunuzņēmumam, kurā kopā ir četras skolas – divas Sanfrancisko un divas Ņujorkā.
240 AltSchool skolēni, ieskaitot arī divus Ventillas bērnus – piecus gadus veco Leonardo un septiņus gadus veco Sabīni – ir programmnodrošinājuma platformas izmēģinājuma trusīši. Šo platformu AltSchool cenšas pārdot simtiem privātu un valsts skolu. “Visa mūsu stratēģija ir tērēt vairāk, nekā mēs nopelnām,” saka Ventilla. Tā kā programmnodrošinājumu ir dārgi izstrādāt un lēti izplatīt, viņaprāt, zaudējumi strauji kļūs par peļņu brīdī, kad AltSchool noslīpēs savu produktu un piesaistīs pietiekami daudz klientu.
Sarunas gaitā Ventilla tomēr netīšām atzīst, ka sasniegt peļņu varētu izrādīties visai sarežģīti. Kā AltSchool nonāca šajā punktā? Dedzināja naudu, neveiksmīgi mēģinot izveidot pelnošu privātskolu tīklu un neatlaidīgi cenšoties pārdot produktu piesātinātajā izglītības tehnoloģiju tirgū... Tas tikai parāda to, ka labākie nodomi, iespaidīga karjera tehnoloģiju jomā un krietns daudzums Silīcija ielejas naudas un entuziasma tomēr ne vienmēr nozīmē veiksmes stāstu.
Ventilla ir ģērbies džinsa biksēs, nodilušās melnās ādas čībās, izbalējušā polo kreklā ar AltSchool logo un melnā žaketē. Kā viņš pats apgalvo, “es labi māku pastāstīt par AltSchool un labi piesaistu finansējumu sākumposmā”, tāpēc arī veiksmīgi ticis pie līdzekļiem. Tik veiksmīgi, ka, pēc PitchBook vērtējuma, 440 miljonu dolāru vērtais jaunuzņēmums piesaistījis 174 miljonus dolāru riska kapitāla – vairāk nekā gandrīz jebkurš cits jaunuzņēmums, kas darbojas izglītības jomā no pirmsskolas līdz 12. klasei. Šajā summā iekļauti 15 miljoni no Marka Zakerberga un viņa sievas Priscillas Čanas. 2014. gada beigās, kad AltSchool bija tikai 18 mēnešus vecs, Zakerbergs pats noorganizēja divas stundas ilgu tikšanos ar Ventillu. “Viņš ļoti koncentrējas uz detaļām, un viņam patīk iedziļināties,” saka Ventilla.
Ventillas panākumi tehnoloģiju miljardieru un investīciju piesaistē, cita starpā no Lorēnas Pauelas‑Džobsas Emerson Collective, Pjēra Omidijara Omidyar Network, Pītera Tīla Founders Fund un Marka Andrēsena Andreessen Horowitz, skaidrojami ar viņa augstprātīgo vēstījumu. “Mūsu misija vienmēr bijusi padarīt vislabāko izglītību par vispieejamāko,” saka Ventilla. “Skolēniem nevajadzētu būt tikai zobratiem mehānismā. Viņiem vajadzētu būt pašiem savu mērķu noteicējiem.” (Neviens no pieciem miljardieriem neatsaucās uz aicinājumu to komentēt.)
Klases priekšā:
miljonus dolāru ieguldījis Emerson Collective 19 valsts skolās
izglītības uzņēmumu atbalsta eBay dibinātāja Pjēra Omidjara kompānija Omidyar Network
"Es jūtu to dziļi sevī, ka bez skolas man nebūtu to iespēju, kādas man ir tagad,"
saka Lorēna Pauela - Džobsa par argumentiem, kādēļ viņa iegulda naudu skolās.
Pirms AltSchool atvēršanas Ventilla esot izlasījis divus desmitus grāmatu par izglītību, kā arī kļuvis par sera Kena Robinsona (britu TED Talks oratora, kurš pazīstams ar žēlošanos par radošuma trūkumu izglītības sākumposmā) un Andželas Dakvortas (psiholoģes, MacArthur ģēnija stipendijas ieguvējas, kura rakstīja pat nepieciešamību bērnos attīstīt krampi) sekotāju. Vidējās izglītības kvalitāte Amerikā ir iestrēgusi industriālās ēras modeļa līmenī un pēdējā gadsimta laikā strauji pasliktinājusies, apgalvo Ventilla, citējot jaunāko starptautisko PISA novērtējumu. Tas ir vispasaules lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu iemaņu novērtējums, un 15 gadus veci skolēni no ASV tajā ierindojās 38. vietā no kopumā 71 valsts. “Rūpnieciska pieeja pasaulē bez rūpnīcām rada bērnos apjukumu,” viņš skaidro. AltSchool risinājums: “Veicināt bērnos iekšējā kompasa attīstību, lai, pasaulei mainoties, viņi varētu pārorientēties.”
Lai to paveiktu, AltSchool liek lietā izglītības filozofiju, ko atbalsta Bila un Melindas Geitsu fonds un Emerson Collective. Līdzīgas idejas paustas arū Zakerberga plaši zināmajā vēstulē savai vecākajai meitai Maksimai, kura piedzima 2015. gadā - gadu pēc viņas tēva tikšanās ar Ventillu. Tā tiek dēvēta par personalizēto izglītību, kompetenču izglītību – filozofija, kas noraida tradicionālu apmācību modeli, kurā visu zinošs skolotājs runā klases priekšā. Tā vietā tiek piedāvāta bērnu izaugsme kopīgi ar pasniedzēju, individuālu mērķu izvirzīšana, to jomu padziļināta izpēte, kas visvairāk interesē skolēnus – protams, mācību programmas ietvaros, un darbs, lai panāktu atgriezenisko saiti.
Tomēr personalizētās izglītības pieejas tehnoloģiskā puse ir visai pretrunīga. Neviens nevēlas, lai skolēni visu dienu sēdētu ekrānu priekšā, pildot matemātikas uzdevumus, izmantojot programmnodrošinājumu, kas balstīts uz mākslīgo intelektu. Ventilla piedāvāja izstrādāt platformu, kurā skolotājs varētu efektīvi un viegli pielāgot uzdevumus, novērtēt rezultātus un komunicēt ar skolas administrāciju un vecākiem. AltSchool privātskolas viņš sauc par “izmēģinājuma skolām”, kurās skolotāji izmēģina dažādas pieejas darbā ar skolēniem, cieši sadarbojoties ar inženieriem, no kuriem daudzi tika pārvilināti no Google, Apple un Facebook.
Tomēr viņš saprata, ka izglītība ir daudz cietāks rieksts nekā meklētājprogrammas. Sākumā Ventillas plāns ietvēra ekspansiju Čikāgā, un viņš strādāja pie idejas attīstīt AltSchool franšīžu tīklu visā valstī. Tomēr 2016. gadā viņš atteicās no šīm idejām. Kopumā tika atvērtas deviņas skolas – Sanfrancisko, Paloalto un Ņujorkā. Līdz 2018. gadam viņš jau bija slēdzis piecas no tām, ieskaitot Paloalto skolu, kurā mācījās 62 skolēni. (Ventilla apgalvo, ka studenti no slēgtajām AltSchool skolām Sanfrancisko un Ņujorkā veiksmīgi pārgājuši uz citām mācību iestādēm.) Ar studiju maksu, kas sākās no 26 000 dolāru (tas ir dārgi, tomēr lētāk nekā daudzās Sanfrancisko līča rajona privātskolās) tās nespēja sevi uzturēt.
Ventilla stāsta, ka skolas ir izmēģinājušas vairākus modeļus. Vienā no Sanfrancisko skolām bija tikai viena klase un 32 skolēni no 6. līdz 8. klasei. Šī shēma nedarbojās – skola tika slēgta. Viņš skaidro, ka vecāki bijuši informēti par to, ka skolas ir eksperimentālas un ka tās, iespējams, strādās tikai īsu laiku. “Mēs daudz pielāgojāmies un mācījāmies.”
Ventilla pārtrauca arī tādus eksperimentus kā četru kameru uzstādīšanu katrā klasē, lai filmētu, kā skolēni mijiedarbojas ar skolotājiem. Viņš bija izlasījis Geitsa finansētu pētījumu, kas ieteica videonovērošanu. Skolotāji izmantoja kameras divus gadus, līdz Ventilla projektu pārtrauca. “Tas nešķita saprātīgi, ņemot vērā sistēmas uzturēšanas izmaksas,” viņš skaidro.
Tomēr bija vēl citas izmaksas, lielākas, kurām bija vēl mazāk pamatojuma. Tā kā neviens no īpašumiem nebija paredzēts kā skola, radās negaidītas problēmas, stāsta bijusī AltSchool izglītības vadītāja Karolīna Vilsone. “Mūsu kabatas visvairāk tukšoja nekustamā īpašuma pārbūves.” Vienā no Sanfrancisko skolām nepārtraukti bija jārisina problēma ar tualetēm. Nevienā no skolām nebija bērnu laukumu vai sporta zāļu, tāpēc AltSchool audzēkņi devās uz pilsētas parkiem. Vienā no šiem parkiem liela problēma bija cilvēku izkārnījumi - to bija iemīļojuši bezpajumtnieki. Lai nodrošinātu bērnu drošību, AtlSchool nolīga Maiku Gintiju, bijušo Uber globālā drošības dienesta vadītāju. Tagad AltSchool ir izstrādāta droša metodika, skolēni apmeklē gan publiskus parkus, gan privātus objektus, piemēram, YMCA Manhetenā.
2016. gadā Ventilla izdomāja izmaksu ziņā efektīvāko veidu, kā realizēt savu vīziju. Viņš plānoja pārtraukt attīstīt skolu tīklu un koncentrēties uz programmnodrošinājuma platformas izstrādi. To varētu pārdot klientiem, ko viņš pats dēvēja par “partneriem”. Šīs skolas nodrošināja inženieriem atgriezenisko saiti, kas bija nepieciešama turpmākai produkta attīstībai. Ventilla ir gatavs saderēt, ka atradīsies daudz tādu skolu vadītāju, kuriem būs nepieciešama personalizētā izglītība, un viņi būs gatavi maksāt par AltSchool dārgajiem risinājumiem. Tomēr ir vēl pusducis citu kompāniju, tostarp Schoology, Moodle, Blackboard un Canvas, kas piedāvā tā saukto izglītības pārvaldības sistēmu, iekļaujot arī personalizētu mācību saturu. Soltleiksitijas uzņēmums Canvas lepojas ar tūkstošiem klientu un tiek uzskatīts par tirgus līderi, piedāvājot gan bezmaksas, gan individuāli pielāgotu produktu, kura izmaksas par skolēnu gadā ir desmit dolāri vai mazāk.
Turpretī AltSchool jāmaksā 100–150 dolārus par studentu gadā. “No tā, ko esmu dzirdējis pārrunās ar skolu administrācijām un mācībspēkiem, var secināt, ka 150 dolāru par bērnu ir nepārvarams cenas slieksnis,” saka Tonijs Vāns, Kalifornijā izglītības tehnologiju mediju uzņēmuma EdSurge izpilddirektors. “Kurš gan to var atļauties?”
Ventilla noraida skeptiķu pārmetumus. “Spēles priekšplānā vienmēr ir mērogs,” viņš saka, paredzot, ka AltSchool programmnodrošinājuma cena var samazināties līdz pat 50 dolāriem par skolēnu. AltSchool ir izveidota arī atvērtu izglītības satura programma, ko iekļaut savā produktā, ieskaitot matemātikas un angļu valodas nodarbības, kas atbilst valsts standartiem, savukārt programma ģenerē autonomus paziņojumus skolotājiem par iespējamiem uzlabojumiem. “Mēs nepārdodam tikai programmu - mēs pārdodam izglītības satura aizvietotāju. Mēs pārdodam profesionālu izaugsmi. Skolas par to maksā daudz, daudz reižu vairāk, nekā prasa AltSchool.”
lasiet arī
Deripaskas neveiksme
miljonus dolārus ieguldījuši Marks Zakerbergs un viņa sieva Priscilla Čana izglītības tehnoloģiju uzņēmumos, bezpeļņas organizācijās un skolās
"Es domāju, viens no trūkumiem ir pārāk dadz izglītības, kas veicina pārāk intensīvu smadzeņu skalošanu,"
uzskata Pīters Tīls, Stenfordas absolvents, kurš ienīst tradicionālo izglītību.
Pats Ventilla neieguva izglītību šādā veidā. Viņš ir ungāru imigrantu dēls, kurš kopā ar māsu un vecākiem mitinājās divistabu dzīvoklī Manhetenas pievārtē. Viņa tēvs, kurš Ungārijā bija režisors, pelnīja iztiku kā skulptors un ilustrators. Māte, kura uzturēja ģimeni, bija biznesa kursu pasniedzēja Kolumbijas Universitātē. Būdams spējīgs zēns, Ventilla ieguva stipendiju Baklijā, privātā Manhetenas zēnu skolā, kas atbalstīja tradicionālu pieeju izglītībai. To savulaik apmeklēja arī Donalds Tramps juniors. Pēc skolas pabeigšanas viņš mācījās Jeilas Menedžmenta skolā, īpašā programmā Jeilas koledžas absolventiem ar izcilām sekmēm Silver Scholars (Sudraba akadēmiķi); tā sedza arī pirmā gada mācību maksu.
2000. gadā, vēl būdams students, viņš ar draugiem nodibināja datu ieguves programmas izstrādes uzņēmumu, piesaistot miljonu dolāru, un tikai 18 mēnešus vēlāk uzņēmums tika pārdots par summu, kas netiek izpausta. Kā apgalvo Ventilla, investoriem tika nodrošināta laba atdeve. Pēc biznesa skolas un darba slepenā reklāmas aģentūrā Eiropā viņš nonāca Google biznesa vadības un stratēģijas nodaļā.
Tomēr tur Ventilla aizkavējās tikai gadu un 2007. gadā nodibināja sociālo meklētājprogrammu Aardvark, kam piesaistīja desmit miljonus dolāru riska kapitāla. Mazāk nekā pēc trim gadiem viņš pārdeva uzņēmumu Google par 50 miljoniem dolāru, no kuriem viņa daļa, pēc Forbes aprēķiniem, bija liel;aka nekā 10 %, tātad vairāk nekā pieci miljoni dolāru. “Man tā bija nauda, kas izmainīja manu dzīvi,” atzīst Ventilla. Viņš iegādājās māju Sanfrancisko, Tvinpīkas apkaimē, kur dzīvot kopā ar savu sievu Dženniju Stefanotti, Bērklijas un Hārvardas absolventi; viņi satikās viņa Google. Pirms AltSchool nodibināšanas viņš atgriezās darbā Google vēl uz trim gadiem un strādāja nelielā grupā, kas izstrādāja Google Plus sociālo tīklu. Vēlāk Ventilla vadīja personalizācijas komandu.
Līdz 2012. gada ziemai viņiem ar Stefanotti jau bija pusotru gadu veca meitiņa Sabīne, un bija pieteicies dēls Leonardo. Jaunie vecāki sāka meklēt pirmsskolas izglītības iestādes, un viņus šausmināja tas, ko viņi atrada. “Labu bērnudārzu bija tik maz, un tajos bija ārkārtīgi sarežģīti tikt,” viņš atceras. “Sekas tam, ka bērni varētu nenonākt labā sagatavošanas grupiņā, būtu tādas, ka 30 gadu vecumā viņi būtu vieni un nabagi.”
Jau tad radās ideja izveidot uzņēmumu, un Ventilla mēģināja iztēloties skolu, kurā viņa Sabīne varētu uzplaukt, atklāt visus savus talantus. Pēc dažiem mēnešiem viņš pameta Google un sāka piesaistīt līdzekļus. Ventilla rādīja investoriem attēlu, kurā viņš kopā ar Sabīni un mazuli Leonardo guļ gultā un viņš lasa tiem Gandi citātu ekrāna augšpusē: “Esiet izmaiņas, kuras vēlaties redzēt pasaulē.”
Kaut arī Ventillas biznesa plāns nebija nekas vairāk par neskaidru melnrakstu, viņš tomēr bija savējais Silīcija ielejā, un investori uzķērās. “Viņš runāja par pāreju no apmācībām, kuru pamatā ir lekcijas, uz izglītību, kuras centrā ir apmācāmais,” stāsta pirmās investīciju piesaistes kārtas kapitāla partneris Džošs Kopelmans, kurš ir AltSchool valdē. “Tas mums šķita pilnīgi loģiski.”
AltSchool vidusskolā Manhetenā, Piektās avēnijas un 14. ielas stūrī, ir vairāk grāmatu, papīru, pildspalvu un zīmuļu nekā datoru, kaut arī katram skolēnam ir piešķirts Chromebook klēpjdators, ko viņi dažreiz izmanto. Humanitāro zinātņu nodarbībā melnās drēbēs ģērbusies pasniedzēja ar īsiem matiem Žakija Ruisa-Garsija ar astoņiem septītās un astotās klases skolēniem diskutē par Sokrātu. Viņi visi ir lasījuši vienus un tos pašu tekstus: Ta-Nehisi Koutsa (Ta-Nehisi Coates) Starp pasauli un mani, kas izdrukāti uz mirušiem kokiem, un Džeimsa Boldvina sacerējumu. Studenti paši raksta sacerējumus ar zīmuli vecmodīgās piezīmju grāmatās, un skolotāja padod mīksto rotaļlietu tam skolēnam, kurš vēlas kaut ko teikt.
"Cilvēki, kuri pelna 15 dolāru stundā, vēl aizvien ir paverdzināti", saka kāda meitene ar bizēm.
Pēc nodarbības Ruisa-Garsija, AltSchool veterāne ar piecu gadu pieredzi, skaidro, ka viņa veido nodarbības, kurās uzmanības centrā ir skolēns, un viņi paši izvēlas, cik daudz izlasīt un apgūt. Viņa izmanto arī AltSchool risinājumu ar nosaukumu Playlist, kas ļauj skolotājam personalizēt kartes; tās ir AltSchool uzdevumu versijas. Viena karte iesaka studentam mācīties pārfrāzēšanu. Platformas puse, ko redz skolotāja, ļauj viņai novērtēt studenta veikumu pēc septiņiem parametriem, ieskaitot informācijas apkopošanu un analizēšanu, kā arī pagātnes un tagadnes laiku izmantošanu. Un nekas te neliecina par jaunu izglītības sistēmu, ko transformējušas tehnoloģijas.
AltSchool Fortmeisonas skolā (Sanfrancisko) piecus gadus vecā Leonardo Ventillas skolotāja Dina Hamaui uz papīra darba lapām ir pierakstījusi viņa mērķus. Visi AltSchool skolēni bez akadēmiskajiem mērķiem izvirza sev arī sociālus un emocionālus mērķus. Vienā no Leonardo darba lapām rakstīts: “Es spēšu runāt par to, kurā dimensijā funkcionē manas smadzenes un ķermenis, un mācēšu izmantot stratēģijas, lai starp tām pārslēgtos.” Pabeidzot pildīt darba lapu, viņš to novieto uz balta molberta un nofotografē ar savu iPad, kā arī ar AltSchool tveršanas funkciju augšupielādē to AltSchool programmas platformā, lai to var apskatīt skolotājs, kurš var to nosūtīt e-pastā vecākiem.
Veidojot šo stāstu, aprunājāmies ar 11 vecākiem, un daudzi no viņiem bija priecīgi par ideju, ka viņu atvases tiek izmantotas AltSchool produkta testēšanā. “Mēs apzināmies, ka var rasties sarežģījumi,” skaidro Gamals Volkers no Ņujorkas, kurš strādā finanšu jomā. Viņa divām meitām šajā skolā iet ļoti labi, apgalvo Gamals. Viņam patīk arī tas, ka AltSchool ir sertificēta kā B klases korporācija, kas uzliek tai par pienākumu rūpēties par ieinteresēto un sabiedrības interesēm vairāk nekā par peļņu.
Bet citi vecāki nav tik apmierināti. Kāda māte, kuras dēls tagad apmeklē valsts skolu, saka, ka AltSchool nekorekti novērtējusi viņa lasītprasmi un viņš pavadīja veselu gadu bez jebkāda progresa. “Mēs vienkārši bijām kā izmēģinājuma trusīši, kas nodrošināja Maksam datus.” (Tā kā viņa pati strādā tehnoloģiju jomā, viņa vēlas palikt anonīma.) “Mēs sapratām, ka ir praktiski neiespējami patiešām pielāgot mācību pieredzi katram bērnam.”
Ventilla atsakās komentēt konkrētu skolēnu un viņu ģimeņu izteikumus.
Divi no AltSchool publisko partneru skolu apgabaliem ir Paramaunta un Arkādija Kalifornijā, Losandželosas tuvumā. Paramauntā dominē latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotāji, un gandrīz visi 4700 studentu tās lielākajā skolā saņem brīvpusdienas. Šī skola piedalās jaunajā AltSchool pilotprojektā Odyssey ar fokusu uz eksaktajām zinātnēm. Augustā uzsāktajā Odyssey piedalās 138 devītās klases skolēnu, un tiek plānots piesaistīt kopumā četras klases ar 550 skolēniem. Entuziasma pilni, bērni rāda projektus, pie kuriem viņi strādā radošās darbnīcas klasē; tur viņi var izmantot 3D printeri. Skolniece Hanija Robinsone, ģērbusies kā Maikls Džeksons ar cimdu tikai vienā rokā, prezentē savu ziņojumu. Viņa to sagatavojusi kursā, kurā studenti tiek informēti par to, kā iegūt prakses vietu, kurā vēlāk viņi var strādāt astoņas nedēļas.
Izskatās, ka Odyssey ir veiksmīgi sācis darboties, tomēr Raiens D. Smits, Paramauntas direktora vietnieks, atzīst, ka pagaidām šajā apkaimē netiek plānots izmantot AltSchool programmnodrošinājumu. “Jaunā skolā jums jau no paša sākuma ir iespēja darīt lietas pilnīgi citādi,” saka Ventilla. “Mūsu vecajās skolās mums bija jāpaveic daudz priekšdarbu, lai iegūtu kaut nedaudz personalizētu apmācību vidi mūsu skolēniem.”
"Skolēniem nevajadzētu būt tikai zobratiem mehānismā."
Un te Ventillas plāniem pienāca gals. Lielākā daļa AltSchool partneru ir nelielas privātskolas. Astoņos valsts apgabalos, kur atrodas uzņēmuma klienti, darbojas pilotprojekti, un tikai divos no tiem ir izdevies attīstīties arī tālāk par tikai projektu. Ventilla tomēr apgalvo, ka viss vēl ir priekšā. “Tiklīdz mēs sasniegsim 250 000 skolēnu mūsu partneru apgabalos, kur tiek izmantota AltSchool programma, mēs varētu samazināt cenu un sākt gūt peļņu.” Tomēr, ja tas neizdosies, kas ir diezgan iespējams, diez vai AtlSchool maz izdzīvos.
Ventilla un viņa komanda cīnās piesātinātā tirgū, kur uzņēmumi meklē digitālus risinājumus vienai no lielākajām pasaules problēmām – kā uzlabot vispārējās vidējās izglītības kvalitāti Amerikā. Līdz šim ir bijušas monumentālas neveiksmes un tikai vidēji panākumi. 2015. gadā NewsCorp norakstīja gandrīz 400 miljonus dolāru pēc tam, kad ieguldīja vairāk nekā miljardu izglītības tehnoloģiju nodaļā Amplify, kura aparatūrai un programmnodrošinājumam neatradās pietiekami daudz pircēju. (Tagad, kad lielākā Amplify daļa pieder Emerson Collective, Lorēnas Pauelas-Džobsas investīciju firmai, uzņēmums beidzot var sākt domāt par peļņu, pateicoties pārdošanas rezultātiem dabaszinātņu izglītības programmām, kas apvieno grāmatas, rīkus un programmas.)
Tiešsaistes sociālais tīkls klasēm Edmodo, kas dibināts 2008. gadā Sanmateo, piesaistīja vairāk nekā 100 miljonus dolāru un darbojās vairāk nekā 400 000 skolu gandrīz 200 valstīs. Tomēr tā bezmaksas produktam nekad nav bijis biznesa stratēģijas, un tā zaudējumi 2017. gadā sasniedza 19,5 miljonus dolāru, bet ieņēmumi bija ar tikai miljons dolāru. 2018. gada aprīlī Ķīnas NetDragon, kas veido tiešsaistes spēles, iegādājās šo uzņēmumu par 137,5 miljoniem dolāru.
Tomēr atlikušie AltSchool skolēni gūst labas sekmes. Divas līdz trīs reizes gadā viņi pilda matemātikas, lasīšanas un valodas izmantošanas testus MAP, kas palīdz novērtēt viņu progresu. Pagājušajā gadā atbilstoši testa rezultātiem viņi uzrādīja par 34 % augstākus vērtējumus nekā vidēji valstī. Turklāt AltSchool ir iekļuvis arī prestižās privātās vidusskolās, tostarp Likvilmerdingā, Sanfrancisko un koledžas sagatavošanas skolā Oklendā.
Taču uzņēmums pastāvēs tikai tad, ja tam izdosies palielināt savus programmnodrošinājuma pārdošanas rādītājus. “Tas jaunuzņēmumam ir liels risks,” piekrīt Ventilla. “Es pie tā strādāšu līdz pēdējam. Ir daudz uzņēmēju, kuri neiesaistās izglītības jomā, jo tas vienkārši nav to vērts. Ja viss izdodas labi, viņi saņem ārkārtīgi maz uzslavu. Es varētu nodarboties ar daudzām citām lietām, kurās es nopelnītu daudz vairāk, turklāt es kļūtu slavens.”
Bet kāpēc tad ar to nodarboties? “Es to daru tāpēc, ka man tas šķiet svarīgi, turklāt es nezinu daudz tādu uzņēmēju, kuriem ir pietiekami daudz resursu un kuriem varētu izdoties.”
lasiet arī
Cēlājs: latviešu uzņēmējiem ir uzvarētāju gēns