Cēlājs: latviešu uzņēmējiem ir uzvarētāju gēns

Forbes

Baltic edition

• Ģirts Cēlājs. Foto: Aleksejs Belokopitovs

Ģirts Cēlājs: dosjē

• Vada 9 uzņēmumus, kas specializējas minerālmēslu ražošanā, eksportā, lauksaimniecības inovācijās, nekustamā īpašuma attīstībā un elektrokartingu ražošanā.
• NPK Expert zīmola tiešās pārstāvniecības ir Lielbritānijā, Spānijā, Lietuvā, Īrijā, Ganā, Kamerūnā, Senegālā, Brazīlijā, Dominikānas Republikā
• Izstrādājis vairāk nekā 300 minerālmēslu formulas. Kopā ar izgudrotāju Alanu Amronu veicis patentu procesu “gudro minerālmēslu” jomā 
• Precējies, 3 bērni
• Atbalsta jaunuzņēmumus, bērnus ar īpašām vajadzībām, sportu un arī pats aktīvi sporto: nodarbojas ar hokeju, tenisu, golfu, snovbordu.

- Jums nemēdz vaicāt - kā no baņķiera kļuvāt par Molotova kokteiļu jaucēju? 

- Pirms privātā biznesa bankās tiešām strādāju, bet par minerālmēslu receptūru jums nav gluži pareizs priekšstats. Tāds stereotipizēts! Lauksaimniecības minerālmēsli ir kas pavisam cits, tie ir vajadzīgi augsnes bagātināšanai. Šis ir bizness ar lielu potenciālu, jo pasaulē aramzemes mazinās, bet cilvēku skaits pieaug – pārtiku vajag visiem. Ražošanu var efektivizēt, lietojot pareizas minerālmēslu kombinācijas, lai augsne būtu sulīgāka. Tāpat kā cilvēkam vajag labu A, B un C vitamīnu kombināciju, tā jebkurai augu sugai, lai veiksmīgi iegūtu ražu, vajag minerālmēslu kombināciju N-P-K (slāpekli, fosforu un kāliju). No tā arī radies zīmola NPK Expert nosaukums. Minerālmēsli ļauj jebkurai kultūrai būt stiprākai, izturīgākai pret laika apstākļiem, ātrāk augt.

- Vai skolas laikā jau domājāt par biznesu?

- Vidusskolas laikā iesaistījos Junior Achievement iniciatīvā. Daži veidoja skolas avīzi, plānoja kopēšanas pakalpojumus, bet es tur neredzēju peļņu. Redzēju, ka skolas ēdnīcā ir bulciņas, bet nav saldējuma. To sāku tirgot savā kioskiņā. Iemācījos pirmos biznesa pamatus un uzsitu arī pirmo punu biznesā. Toties man pietika līdzekļi piektdienas diskotēkām un pat varēju nopirkt pirmo mobilo telefonu – laikā, kad tas vēl bija tikai dažiem skolēniem.

- Globālais tirgus atnāca pie jums jeb jums bija jāatsper durvis Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā?

- Tas neatnāca pats - pie globālā tirgus durvīm ir mērķtiecīgi jāklauvē, jāinvestē nauda, jābrauc pie klientiem. Ja strādā nozarē kā Amazon vai Alibaba, tad vairāk pietiek ar neklātienes tikšanos un reklāmu, bet mūsu joma ir B2B. Nepieciešamas tikšanās ar partneriem – līgumus noslēdz tad, kad saņemta dziļāka uzticamība. Kad sapratu, ka minerālmēsliem tirgus niša ir, tikai pēc tās iespējas ir jābrauc, sāku intensīvi lidot uz daudzām valstīm un tikties ar nozares smagsvariem. Pakāpeniski sākām savu zīmolu NPK Expert parādīt eksporta tirgos, ar mums sāka rēķināties tādi cienījami partneri kā konglomerāts Japan Tobacco International, augļu ražotājs un izplatītājs Del Monte, kokvilnas koncerns Rietumāfrikā un daudzi citi. 

- Kas bija pirmie sadarbības līgumi?

- Sākumā bija līgumi ar zviedriem, lietuviešiem, poļiem, kanādiešiem. Ja domājam Āfriku, tad pirmā bija Čada – valsts bez jūras robežas un ostas. Attiecīgi piegādes ceļi ir sarežģīti – pa iekšzemi. Jāšķērso vai nu Nigērija vai Kamerūna, pēc tam produktus jāved pa dzelzceļu, tad ar auto. Transportēšanas ceļš bija sarežģīts, mēs to uzņēmāmies, jo tādēļ arī cena bija izdevīga. Piegāde bija veiksmīga, parādot, ka nevajag baidīties no grūtiem galamērķiem – tas labi atmaksājas. Jo vieglāks ceļš, jo mazāka būs peļņas robeža.

- Vai noslēgt darījumu jūsu jomā prasa mēnešus vai gadus? 

- Citreiz pēc pasūtījuma dzenamies divus trīs gadus, bet ir līgumi, kas sākas strauji. Pirms dažiem gadiem ofisā pienāca pieprasījuma zvans no ukraiņu jaunieša, kam tēvs ir no Burkinafaso (Rietumāfrikā). Negribējās sākumā noticēt, ka darījums varētu būt īsts. Ko zaudēt? Nopirkām biļeti, aizlidojām uz Burkinafaso. Notika nopietnas biznesa pārrunas, prezentējām pieredzi pat šīs valsts prezidentam un vinnējām piekto daļu no piegādes kopapjoma. Jau pēc trim mēnešiem kuģis ar astoņu miljonu vērtu produktu dodas uz šo valsti. Mācība? Ja ir pārliecība, tad vajag kāpt lidmašīnā un braukt pie klienta! Citā reizē NPK Expert uzrunāja tabakas konglomerāts Japan Tobacco International. Aizbraucu uz reģionālo ofisu Johanesburgā (Dienvidāfrikā), kuru pārraudzībā ir arī Malāvijas, Zambijas, Zimbabves, Mozambikas tirgus. Aizbraucu viens pats – līdzi ņemot tikai pieredzi, apņēmību un trīs produktu paraugus. Galda otrā pusē – 10 pārstāvji no Japānas megauzņēmuma. Visi uzdod detalizētus jautājumus. Mēs pagaidām neesam multimiljardu kompānija, kur par katru detaļu atbild 10 cilvēki, tāpēc man un maniem kolēģiem jāpārzina ļoti daudz atbilžu. Darījums bija pamatīgs un veiksmīgs. Savukārt pats ātrākais noslēgtais darījums sākās, kamēr biju Ķīnā, meklējot jaunas piegādes rūpnīcās. Potenciālais klients – japānis, kurš bija ieguvis par mums labas atsauksmes, atbrauca uz Pekinu, satikāmies viesnīcas vestibilā, iedzērām tēju, apspriedāmies par cenu un jau pēc mēneša sākām piegādes.

- Un kā ar konkurentu viltībām?

- Ir jau ar tām nācies saskarties. Lai pārliecinātu klientu, nav daudz citu viltību kā cena, piegādes laiks un personīgās attiecības. Mēdz gadīties, ka konkurenti mēģina nomelnot un iestāstīt to, kas nav, bet partneri jau nav akli – uz provokācijām neatbildam. 

- Jūs esat izbraukājis Āfriku krustu šķērsu. Kādi ir nosacījumi darbam Āfrikā? 

- Jā, tiešām - no 54 Āfrikas valstīm esmu bijis 25, kopumā esam eksportējuši uz 28 valstīm šajā kontinentā. Āfrikā partneri mani sauc par lielāku vietējo par pašiem. Tirgus un pārdošanas principi ir vienādi kā Zviedrijā, tā Vācijā, Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā. Protams, gadiem ejot, arvien vairāk nodrošināmies, lai samaksa tiktu veikta. Klišejiski ir domāt, ka Āfrika ir korumpētāka par Latīņameriku vai to pašu Eiropu. Ir prece, ir pieredze, preces kvalitāte un cena. Mēdz būt stereotipi, kā kurā valstī jāattiecas pret cilvēkiem un ciktāl var uzticēties. Āfrikā mums nav bijis neviens partneris, kas būtu palicis parādā. Savukārt karjeras sākumā Zviedrijā mums bija partneris, kam bija niķis iepirkt preci, nesamaksāt atlikušos 10% un tad sākt konfliktēt, neraugoties uz to, cik labi esi piegādājis preci. Naudu esam pazaudējuši arī Somijā, jo automātiski uzskatījām, ka visi somi ir ļoti pragmatiski. Arī Šveices un Vācijas uzņēmumi var palikt parādā. Runa nav par valstīm, bet par atsevišķiem indivīdiem. Tas būtu tas pats, kas stereotipizēt, ka veidojot biznesu Krievijā, noteikti jādzer vodku; ka Izraēlā līgumu noslēgsi sev par sliktu vai no Ķīnas preču kvalitāte noteikti būs apšaubāma. Dzīve bieži parāda citādu ainu.

- Vai inovācijas šajā nozarē atmaksājas? Kas jūs pamudināja domāt par viedo fermu (“Smart farmhouse”)? 

- Minerālmēslu nozare ilgstoši ir bijusi inerta. Tā ir pamatizejvielas joma, kur lielas izmaiņas nenotiek daudzus desmitus gadu - tāpat kā gāzes un degvielas nozarē. Izmaiņas notiek lauksaimniecībā – tur mainās gan inovācijas, gan tehnoloģijas, piemēram, pašlaik jau ir traktori, kas no jumta analizē situāciju uz lauka. Mūsu partneri Malāvijā pamudināja izgudrot “Smart farmhouse”, vaicājot, vai nav kāds produkts, kas palīdzētu risināt darba problēmu sieviešu komūnās. Redzējām šo produktu kā nepieciešamu Latīņamerikā un Āfrikā. Jaunie speciālisti no mūsu Somijas ofisa teica, ka ir redzējuši hipiju komūnas, kur izvietotas mazgabarīta mājiņas. Hipijiem tas ļauj dzīvot nost no pilsētas, audzējot zaļu pārtiku. Mēs šo ideju atvasinājām uz citu produktu - efektīvu lauksaimniecības moduli. Tā ir ērti pārvietojama konteinera tipa lauksaimniecības ēka vai maza ferma, kur nelielā zemes gabalā (1-5 ha) var kultivēt līdz pat trīs ražām gadā. Zemniekam ir viss nepieciešamais – apūdeņošanas sistēmas, saules panelis, lietus kolektors, minerālmēsli, sēklas un kontrolieris, kas vada visu sistēmu. Par inovācijām domājam daudz – gan tehnoloģiju, gan partneru jomā, piemēram, pašlaik NPK Expert Spānijas ofiss sāk sadarbību ar futbola komandu Real Madrid.

- Vai uzņēmējiem Latvijā nav bail riskēt? 

- Pirms gadiem 10-15 latvietī uzdrošināšanās gēns bija visai aizmidzis. Tagad redzam, ka rodas daudzi jaunuzņēmumi. Līdz ar to arī vairojas apziņa, ka varam. Problēmas un iespējas ir mūsu galvā. Redzu, ka ar jaunām iniciatīvām nebaidās riskēt ne jaunieši, ne arī biznesmeņi, kas jau ir tuvu pensijai. Daudz ko pasaulē var izdarīt, ja ir uzdrošināšanās. Aizbraukt uz citu valsti un pārdot preci. Izdomāt, kā saražot labāku preci. Tam tikai jāķeras klāt! Nevar sevi apstādināt ar vārdu “grūti”. Tur, kur sākas vārdi “sarežģīti” un “neiespējami”, beidzas inovācijas. Mums vajag vairāk runāt par labajiem piemēriem. Šo uzdrošināšanās gēnu var attīstīt, daloties pieredzē. Mums ir daudz ražotāju, kuri eksportē, un ir pareizi, ka viņi apmainās ar pieredzi. Tur arī dzimst Latvijas veiksmes stāsti. 

- Vai jūsu biznesu ietekmē globāli satricinājumi kā COVID-19, kuģa iestrēgšana Suecas kanālā?

- Par spīti pandēmijai, kuras laikā bija apgrūtinoši aizbraukt pie klientiem, mūsu rezultāti ir labi, piemēram, AS Fertiliser Group uzņēmums SIA Blendex par 20 reizēm kāpināja apgrozījumu. Tāpat arī NPK Expert apgūst jaunus tirgus. COVID-19 laikā cilvēki saprata, ka vairāk jāstrādā laukos, pieauga pieprasījums pēc lauksaimniecības produktiem, arī minerālmēsliem. Suecas krīzes gadījumā mums nācās mainīt kuģa maršrutu, braucot apkārt Dienvidāfrikai un piestājot Kenijā. Redzams, ka lieli satricinājumi ietekmē cenas visām preču grupām. Piemēram, pašlaik ir jauni izaicinājumi – Ķīnā milzīgā ostā saslimst viens darbinieks, un ostu slēdz, bet Baltkrievijas sankciju gadījums maina tranzīta būtību. Tagad būtiski domāt, kā Latvijas ostas var iegūt Baltkrievijas kravas, ko Lietuva sankciju dēļ neņem pretī. Tas ir svarīgi Latvijas ekonomikai.

- Jūsu ģimenes mājas ir Liepājā. Kādu redzat Liepājas potenciālu? 

- Liepājas attīstībai ir uzņemts labs kurss.  Industriālā ziņā tā nav koncentrējusies tikai uz lielām beramkravām (kā citas Baltijas ostas). Liepājā ir ražojoši uzņēmumi, kas pilda ostu. Pie šī scenārijas jāturas. Pilsētai ir milzīgs potenciāls. Tā jāatīsta ne tikai kā industriāls areāls, bet arī tūrisma pilsēta ar enkurprojektiem. Nevajadzētu domāt tā fragmentāri, bet īstenot lielas idejas – zīmīgus projektus, kas kalpo kā magnēts tūristiem, lai viņi atstāj pilsētā naudu. Dažas idejas: SEZā atvēlēt vietu ar atbilstošu infrastruktūru un īpašu regulējumu IT un IKT nozares jaunuzņēmumiem, attīstīt audiovizuālās mākslas centru multimāksliniekiem, SPA atpūtas bāzi “Cara dūņu centrs”, sporta fizioterapijas, modernu traumu novēršanas un diētas centru, Paula Berči Arhitektūras un izaugsmes centru. Šādus enkurprojektus var sadzirdēt ne tikai skandināvi un vācieši, bet arī spāņi, amerikāņi. Kad gūglējot par Liepāju, parādīsies atslēgas vārdi “pludmale”, “kaitbords”, “unikāla kūrorta viesnīca” vai “vieta inovācijām”, tad jutīsim, ka tūrisms attīstās. Liepājā varētu arī būt globālā treidinga un baņķieru domnīca, kur Rietumi ar Austrumiem var piesēst pie viena galda – bet tas, iespējams, šobrīd ir tāds pārāk augsts ģeopolitiskais lidojums. Varbūt pēc gadiem... Protams, vajadzīgi arī čarterreisi uz lidostu. Kā tad Dubaija tuksnesī uzbūvēja mega pasaules centru? Kā pensionāru paradīze Maiami tagad pārorientējas un vilina pie sevis gudros prātus no Silīcija ielejas un kriptomagnātus? Labi, mums nav Vidusjūras saule kā Kiprā vai citās salās, bet mums ir labs ēdiens, gaisa kvalitāte un daudz citu priekšrocību.

 - Vai Cēlājam ir kādi biznesa lēmumi, kas nav paceļami?

- Nevienā brīdī! Gadiem ejot un krājoties biznesa pieredzei, dažādas situācijas kļūst arvien paceļamākas. Bez minerālmēslu nozares esmu strādājis arī citos virzienos, investējot skriešanas aplikācijās, bungu ražotnē, tagad Blue Shock Race elektrokartingu ražošana izaudzis par pasaules līderi kartingu spēka ķēžu ražošanā un noslēdzis piecu gadu piegādes līgumu ar lielāko tirgus spēlētāju BirelART (20% sporta kartingu pasaules tirgus). Katru gadu biznesā izbaudu arvien vairāk. Jaunībā likās, ka pēc 30 gadiem viss apstāsies. Laiks no 30 līdz 40 gadiem bija ļoti pamācošs, ienesīgs, prātu atverošs un straujš. Man ir kolosāls darbs, superīga komanda, burvīga sieva un talantīgi bērni. Es aktīvi sportoju. Mani nebaida ne tagadne, ne tā pasaule, kas būs tad, kad man būs 80 vai 90.

Sadarbības projekts.