Palīdz novērtēt biznesa ideju potenciālu
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
Intai Bušai prātā vienmēr ir dažādas biznesa idejas, taču visu laiku ir jautājums – kā zināt, ka šai idejai ir potenciāls? Tā viņa nonāca pie domas par platformu Dealita, kas palīdz investoriem novērtēt jaunuzņēmumus, analizējot to iesūtītās prezentācijas ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Patlaban platformas galvenā mērķauditorija ir agrīnas stadijas jaunuzņēmumu investori. “Man ir mērķis, lai šis kļūst par zelta standartu, kā novērtēt biznesa projektus un investīciju darījumus, sākot ar agrīnas stadijas jaunuzņēmumu biznesa idejas potenciālu, un izvērtēt, vai ieguldīt laiku projekta tālākā izvērtēšanā,” saka Inta.
Pirmo reizi ideja par šādu platformu Intai radās pirms vairākiem gadiem, kad viņa aizdomājās, kāpēc nav kāda vienkārša veida, kā saprast, vai biznesa ideja ir vai nav vērtīga. Piemēram, mācoties Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolā pie Viestura Sosāra, viens uzdevums bija minūtes laikā izdomāt 20 biznesa idejas un pēc tam uzreiz izvēlēties labāko no tām. Taču, lai to izdarītu, nepieciešama tirgus izpēte. “Kāpēc gan nav vienkāršāk veida, kā nonākt pie atbildes uz šo sarežģīto jautājumu?” Inta bija nesaprašanā.
Tāpat, vadot mārketinga aģentūru BSMS, viņai vairākos projektos vajadzēja palīdzēt klientiem noteikt dažādu ideju tirgus potenciālu. Te parādījās nākamais izaicinājums – kā noteikt, ka idejai ir nākotne citā valstī, par ko neko nezini? Šādos gadījumos uzņēmums sadarbojās ar pētījumu aģentūrām, bet rezultāts prasīja vairākus mēnešus, turklāt tas, protams, bija dārgi. Un Inta viņa ne vienmēr uzticējās rezultātiem, jo pētījumu aģentūras aptaujā cilvēkus, kuri var atbildēt ļoti dažādi, balstoties uz tā brīža sajūtām un garastāvokli.
Dealita palīdz investoriem izvērtēt jaunuzņēmuma prezentācijā minēto informāciju. Kā tas notiek? Investors uzraksta jautājumus, uz ko var atbildēt apstiprinoši vai noliedzoši, piemēram, vai komandā ir vismaz divi līdzdibinātāji, cik liels ir tirgus un vai tas ir augošs, vai jaunuzņēmums pārstāv nozari, kas interesē konkrēto investoru. Platforma piedāvā arī biežāk uzdotos jautājumus, no tiem var izvēlēties papildu jautājumus, uz kuriem meklēt atbildes. Investors platformā var nodefinēt, cik vien daudz kritēriju vēlas.
Balstoties uz šiem jautājumiem, Dealita ietvertais mākslīgā intelekta valodas modelis izanalizē jaunuzņēmuma prezentāciju un atbild uz jautājumiem. “Tas ļauj investoriem vairāk uzmanības veltīt 20 atbilstošākajiem, nevis, piemēram, visiem 80 jaunuzņēmumiem, kas viņam tajā mēnesī ir atsūtījuši savas prezentācijas,” saka Inta.
Ja atbilde uz konkrēto jautājumu prezentācijā nav atrodama, Dealita to norāda. Inta plāno automatizēt komunikāciju ar dibinātāju, lai uzzinātu prezentācijā neminētu informāciju. Tāpat viņa iecerējusi, ka ar laiku varēs pievienot papildu funkcijas un šo informāciju platforma iegūs no citiem avotiem.
Vaicāta, kā atšķiras vērtējums, ko par jaunuzņēmumiem pasaka platforma un ko secina paši investori, Inta skaidro, ka platformā parādās tikai fakti, ko Dealita ir atradusi par konkrēto jaunuzņēmumu investoram atsūtītajā prezentācijā. Piemēram, ja jaunuzņēmums nav norādījis, kādu nozari pārstāv vai cik cilvēku ir komandā, platforma informācijas laukā par šo kritēriju neko nevarēs pateikt. “Platforma uzrāda tikai faktus pēc investora norādītajiem kritērijiem. Mēs nespekulējam, vai tas ir labi vai slikti, taču investoriem ir vieglāk pieņemt lēmumus, ja tos var pamatot ar datiem. Visa kontrole ir investora pārziņā,” Inta uzsver.
Katram investoram savi kritēriji, līdz ar to par vienu un to pašu jaunuzņēmumu dažādiem investoriem atkarībā no viņu kritērijiem platformas sniegtā informācija var atšķirties. “Ir investori, kas vairāk skatās finanses, citi pievērš uzmanību komandai, tirgum un citiem rādītājiem,” paskaidro Inta.
Un kā ar Dealita idejas potenciālu? Inta līdz šim ir runājusi ar vairāk nekā 100 dažādiem cilvēkiem, jautājot, vai šāda platforma viņiem noderētu un cik viņi būtu gatavi par to maksāt. Pēc šīm sarunām Inta secina, ka viņas idejai ir liels potenciāls. “Es ticu, ka potenciāls ir liels. To apliecina arī dati, kas rāda, ka tuvākajos gados uzņēmējdarbības vide attīstīsies un cilvēki arvien vairāk gribēs strādāt ar savām idejām un biznesa projektiem, nevis algotu darbu.” Un tas nozīmē, ka arī investoriem būs vairāk darba.
Reizēm par mākslīgo intelektu runā kā par melno kasti, kur notiek nez kāda maģija, tāpēc Dealita investoriem parāda, no kurienes nāk visa informācija. “Investori saprot mākslīgo intelektu un noteikti grib pamatoti pieņemt lēmumus par savām investīcijām, tāpēc ir svarīgi parādīt, uz kādiem faktiem balstītas visas atbildes,” uzsver Inta.
Viņa uzskata, ka uzņēmuma vadītājam ir jāizprot arī pamata tehnoloģijas, kas saistītas ar produktu. “Tagad es pavisam noteikti par mākslīgo intelektu zinu daudz vairāk nekā pirms gada. Kad klausos lekcijas, kur cilvēki runā par mākslīgo intelektu, es jau varu atšķirt, vai tas ir pamatoti, jo šobrīd par šo tēmu izsakās ļoti daudzi, tostarp stāsta absolūtas muļķības.” Neapšaubāmi, zināšanas par nozari palīdz arī biznesā – ir vieglāk saprast, kuros gadījumos labāk izmantot mākslīgo intelektu, bet kuros gadījumos piemērotākas ir citas tehnoloģijas.
2022. gada decembrī Inta aizgāja no izpilddirektores darba BSMS. Dažus mēnešus viņa atpūtās un aprīlī sāka mērķtiecīgi strādāt pie sava projekta. 2023. gada septembrī Inta nodibināja savu uzņēmumu.
Kā saprast, ka ir īstais laiks pamest algotu darbu un pievērsties savas idejas realizācijai? “Ja tā būtu tikai kārtējā ideja, nebūtu prātīgi iet prom no darba, bet es tai ticēju un jau kādu laiku pie tās darbojos. Es savu lēmumu izvērtēju un pieņēmu apzināti, jo sapratu, ka man tas vienkārši ir jādara. Es netikšu sev pāri un nebeigšu par to domāt, ja nepamēģināšu to realizēt. Dažreiz ir tādas domas, kas vienkārši nepamet, un tad jau, ja tam tiešām tici, to realizēt ir gandrīz vai loģisks nākamais solis. Nav attaisnojumu nedarīt. Mana iekšējā pārliecība arī pašai par sevi ir mans lielākais motivators,” stāsta Inta.
Pēc atpūtas, sākot strukturizēt precīzākus plānus, Inta pievērsās paveicamo darbu sarakstam, lai ideju pārvērstu realitātē. Viņa nemeloja sev un apzinājās, ka tehniskā puse un mākslīgais intelekts ir jomas, kurās pati nav pārāk spēcīga. Pirms kāda laika Riga Com konferencē viņa bija dzirdējusi par jaunuzņēmumu Asya, kas darbojas mākslīgā intelekta nozarē. Inta uzrakstīja e-pastu tolaik pilnīgi nepazīstamam cilvēkam – šī uzņēmuma līdzdibinātājam Ēvaldam Urtānam. Viņi satikās, parunājās, Ēvalds uzdeva daudz dažādu jautājumu, lai pārliecinātos par Intas nodomiem, un vienojās par sadarbību. “Tas bija pagrieziena punkts – ne tikai tāpēc, ka viņš ticēja pašai idejai un man, bet arī tāpēc, ka bija spēcīgi partneri produkta tehnoloģijas pusē. Tas deva papildu enerģiju darboties tālāk. Nezinu, kā būtu bijis, ja Ēvalds teiktu, ka šai idejai nav potenciāla, taču es esmu pateicīga, ka mēs nolēmām sadarboties,” Inta ir gandarīta.
Līdz šim projektā Inta ir investējusi savus personīgos līdzekļus, taču tuvākā pusgada laikā plāno piesaistīt pirmssēklas investīciju – 300 tūkstošus eiro – tālākai attīstībai.
Kad cilvēki aiziet no algota darba un sāk strādāt pie sava projekta, reizēm viņiem ir dažādas ilūzijas par to, cik rožaina un viegla nākotne viņus gaida. “Man tādu ilūziju nebija. Iepriekš algotā darbā es biju zināmā komfortā un drošībā, bet jaunuzņēmumu pasaule ir nereālākā spriedze. Taču man ļoti patīk šis projekts, un esmu pārliecināta, ka tas var palīdzēt daudziem cilvēkiem. Man ir liela vīzija, kas mani iedvesmo un dzen uz priekšu,” Inta saka. Viņa ir pārsteigta, cik jaunuzņēmumu kopiena ir atvērta. Mārketinga nozarē valda liela konkurence un cilvēki sadarbojas tikai tad, ja tas ir savstarpēji izdevīgi, turpretī jaunuzņēmumu pasaulē cilvēki ir atvērti un labprāt palīdz arī tad, ja no tā pašiem nav nekāda labuma.
Tomēr viņa ir saskārusies arī ar kādu nepatīkamu pārsteigumu, proti, jaunuzņēmumu vidē valda nepārtrauktas strādāšanas reliģija. Klasiskajā biznesa pasaulē uzņēmumi aug pakāpeniski, ieguldot pašu nopelnīto, turpretī jaunuzņēmumu jomā viss notiek pavisam citādi un uzņēmumi attīstās, piesaistot investīcijas. Tas ir papildu spriedzes elements, kas visus spiež strādāt vēl vairāk, un izdegšana ir klātesoša daudzu uzņēmēju ikdienā. “Lai gan pati esmu darbaholiķe, esmu pārsteigta, cik ļoti tas ir normalizēts jaunuzņēmumos. Liela daļa dibinātāju strādā, upurējot savu veselību, ģimeni, attiecības. Var jau teikt, ka labie nākotnes rezultāti būs tā vērti, bet ja nu tā nebūs? Un pat ja tavs uzņēmums ir vienradzis, ko tu esi atdevis ceļā uz to?”
Tāpēc Inta vēlas lauzt pieņēmumu, ka veiksmīgs uzņēmējs var būt tikai tas, kurš strādā 16 stundu dienā. Viņa vēlas būt piemērs tam, ka var sasniegt ne mazāk, strādājot produktīvi un organizēti, bet neupurējot savu veselību un privāto dzīvi.
Inta gan nenoliedz, ka reizēm rodas šaubas, vai viņa ir piemērota jaunuzņēmumu pasaulei, kur ir pieņemts nepārtraukti strādāt, atbildēt uz e-pastu trīs minūšu laikā pēc tā saņemšanas un nekad nedoties atvaļinājumā. Taču viņai padomā ir kāds piemērs, kas saka – tas ir iespējams. “Ar trulu zāģi egli nozāģēt būs grūti. Labāk veltīt piecas minūtes zāģa uzasināšanai un tad ar labu instrumentu paveikt darbu daudz ātrāk. Arī investorus interesē rezultāts, nevis tas, vai uzņēmējs strādā gudri vai visu nakti.”