Cīkstoņa iespēja

• Foto: Ītans Pains

Savā rančo Meksikā, austrumos no Gvadalaharas, valsts slavenākais bokseris Sauls Alvaress iekārtojas ādas krēslā, kas novietots blakus uz grīdas izklātai zebras ādai. Viņam aiz muguras ir liels logs no grīdas līdz griestiem, kas paver skatu uz hipodromu, kurā viņš var izjāt ar kādu no saviem 30 zirgiem, iespaidīgu zirga skulptūru un pāviem, kas sveic pa galvenajiem vārtiem ienākošos īpašuma viesus. Sētas ieeja nav mazāk iespaidīga – tur stāv Mercedes-AMG G65, gatavs savu saimnieku caur milzīgiem metāla vārtiem, kas ir gluži kā no filmas Juras laikmeta parks,  aizraut līdz netālajam golfa laukumam. Iekšā un ārā no īpašuma pa šiem vārtiem automašīnās, kas izrotātas ar viņa segvārdu Kanelo, traucas īpašuma darbinieki.

Alvaress Forbes 2023. gada pasaules vispelnošāko sportistu sarakstā ar saviem 110 miljoniem dolāru (pirms nodokļu nomaksas) ierindojās piektajā vietā. Kopš 1990. gada, kad sākām veidot šādu sarakstu, viņš ir tikai viens no 15 sportistiem, kas gada laikā spējis sasniegt ar deviņiem cipariem rakstāmus ienākumus, pievienojoties tādiem grandiem kā Rodžers Federers, Laionels Mesi un Kristiano Ronaldo. Patiesībā Alvaress, kas 2018. gadā tika iekļauts Forbes sarakstā 30 līdz 30, pusi no šīs summas var iekasēt tikai vienā cīņā, 12 raundos tiekot tiekot pie 1,2 miljoniem dolāru minūtē. Tas 33 gadus vecajam supervidējā svara atlētam karjeras laikā nodrošinājis 600 miljonu dolāru ienākumus (pirms nodokļu nomaksas), liecina Forbes aprēķini. Un, kad Alvaress saka, ka viņš “neboksējas naudas dēļ”, tas daļēji ir tādēļ, ka viņam to nevajag.

“Man patīk viss, kas saistīts ar boksu,” saka Alvaress, kurš profesionālajā boksā ir jau 18 gadus. Viņa sejā pēc pārliecinošās uzvaras pār Džermellu Šarlo septembrī nav redzama ne skrambiņa. “Man patīk mana rutīna. Man patīk trenēties. Man patīk būt sporta zālē, mans uzturs, mans sparings – man patīk viss.”

Uz viņa kreisā bicepsa ietetovēta mantra Bez boksa nav dzīves. Alvaress ir tik disciplinēts atlēts, ka sporta zāli apmeklēja pat sava medusmēneša laikā. Nav šaubu, darbs ir smags, bet viņš ir bokseris, kas izauga nabadzībā un mēdza cīkstēties par 40 dolāriem un 2016. gadā kādas cīņas otrajā raundā salauza labo īkšķi, bet vienalga uzvarēja ar nokautu. 2018. gadā, kad viņam  bija jācīnās par titulu, Alvaresam nācās vest sarunas ar noziedzniekiem, kas bija nolaupījuši viņa brāli. Ja salīdzina ar šo visu, kas gan ir neliels treniņš agrā rītā...

“Tas man lika sajusties dzīvam,” Alvaress saka par 2013. gada cīņu ar leģendāro oponentu Floidu Meivezeru junioru (viens no viņa zaudējumiem) un Genādiju Golovkinu (no 2017. līdz 2022. gadam viens neizšķirts un divas uzvaras ar tiesnešu lēmumu). Alvaress arī labprāt piekrīt 12 raundu cīņām, kamēr daudzi viņa līdzgaitnieki apstājas pie desmitā raunda. “Tieši tādēļ esmu šeit – lai riskētu, izaicinātu sevi.”

Tagad Alvaress meklē jaunus izaicinājumus ārpus boksa ringa, un tas nozīmē, ka viņam daudz jātrenējas, lai veidotu un stiprinātu savus biznesa muskuļus. Viņam ir jauns mērķis, kas varētu būt vēl grūtāk sasniedzams par visu laiku labākā boksera titulu. “Kļūt par miljardieri,” sejā nenoraustoties ne muskulim, saka Alvaress.

Tikai četriem atlētiem ir izdevies uzkrāt šādu kapitālu, un tikai divi no viņiem – Losandželosas Lakers uzbrucējs Lebrons Džeimss un golferis Taigers Vuds – sasniedza šo mērķi, vēl atrodoties aktīvajā sportā. (Maikls Džordans un Maģiskais Džonsons miljardieru klubiņam pievienojās ilgi pēc tam, kad pameta NBA.) Forbes lēš, ka Alvaresa kapitāls ir 275 miljoni dolāru – mazliet mazāk nekā tādiem slaveniem sportistiem kā Rasels Vestbrūks (375 miljoni) un Serēna Viljamsa (290 miljoni).

Īpaši iespaidīgi šie rādītāji ir tāpēc, ka viņa biznesa impērija vēl ir ļoti jauna. Pēdējo divu gadu laikā Alvaress Meksikā atklājis piecu degvielas uzpildes staciju ķēdi Canelo Energy un 20 mazumtirdzniecības veikalu ķēdi Upper. Nesen viņš patērētājus iepazīstināja ar tekilas kokteili VMC un sporta dzērienu un pārtikas piedevu ražotāju Yaoca. Šie biznesi papildina viņa portfeli, kurā līdz šim atradās boksa un izklaides uzņēmumi (Canelo Promotions un Canelo Espectaculos), fitnesa aplikācija (I Can), apģērba līnija viņa tiešsaistes veikalā Canelo Store, kā arī kopā ar brāli Gvadalaharā atvērtais meksikāņu restorāns El Pastor Del Rica. Drīz tiks atvērts arī otrs šāds restorāns – Sandjego. (Alvaress pārmaiņus dzīvo abās pilsētās.)

Šo biznesu kopīgie ieņēmumi nav lieli – mazāk nekā 50 miljoni folāru. Turklāt, ņemot vērā šo biznesu zemo maržu, Forbes lēš, ka to kopējā vērtība ir līdzīga – aptuveni 50  miljoni. Taču dažiem Alvaresa biznesiem ir iespaidīgs potenciāls, un tie ātri aug. Alvaresa partneris VMC ir Meksikas alkoholisko dzērienu ražotājs Casa Lumbre, bet Yaoca – meksikāņu uzņēmējs Hosē Karloss Montibellers. Tie ir vienīgie investori viņa biznesos, pārējos viņš ir 100 % īpašnieks.

“Tam ir ļoti liela nozīme, jo es augu nabadzībā, skolā negāju. Tādēļ man tas ir svarīgi un es jūtos lepns, ja citiem varu parādīt – tu vari darīt un sasniegt jebko pat tad, ja tev nekā nav,” saka Alvaress.

Viņš auga mazā pilsētiņā Huanakatlanā netālu no Gvadalaharas kā jaunākais bērns astoņu bērnu ģimenē. Pirmā saskare ar biznesu Sauls bija, kad viņš bērnībā savam tēvam, ielu tirgotājam, palīdzēja tirgot ledenes. Septiņu gadu vecumā Alvaress sāka palīdzēt tēvam un apliecināja sevi kā labu pārdevēju. “Varbūt tāpēc, ka esmu rudmatis; sievietēm tas patika,” viņš smaidot saka. Viņa Meksikā neierastie gaišie mati sagādājuši Alvaresam arī problēmas. Citi bērni viņu saukāja par Enchilado un Chilaquil – tie izplatīti meksikāņu ēdieni ar sarkanu nokrāsu. Sauls lika lietā dūres, un pāridarītājiem nācās nožēlot apsaukāšanos.

Desmit gadu vecumā, pateicoties vecākajam brālim Rigoberto, kurš kopš 22 gadu vecuma ir profesionāls bokseris, Alvaress atrada labāku boksa treniņa veidu un vietu. Trīs gadus vēlāk Rigoberto aizveda Saulu uz Edija Rejnoso un viņa tēva Hosē Čepo Rejnoso sporta zāli. Viņi palīdzēja attīstīt Alvaresa cīņas mākslu un izdomāja arī ar segvārdu Canelo, kas nozīmē kanēlis. Alvaress par profesionālu bokseri kļuva 15 gadu vecumā, kad pameta skolu, lai varētu koncentrēties uz sportu un pārdot ledenes. Tās viņš turpināja tirgot vēl divus gadus. Kad 17 gadu vecumā viņš kļuva par tēvu savai pirmajai meitai (tagad viņam ir divas meitas un dēls), darbs kļuva vēl svarīgāks.

Būdams 1,73 metrus garš, Alvaress nav uzskatāms par fiziski iespaidīgu pat pēc supervidējā svara klases standartiem, bet viņam ir letāls pretuzbrukums un viņš ir izcils taktiķis. Viņa profesionālā sportista rekords ir 60-2-2, ar 39 nokautiem un viņš ir neapstrīdams čempions starp 76 kilogramus smagajiem bokseriem.

Alvaresam piederējuši arī tituli trijās citas svara kategorijā, viņš ir arī sociālo mediju čempions – 16,7 miljoni sekotāju Instagram; vairāk nekā jebkuram citam viņa paaudzes bokserim. Alvaress ir izpārdevis arēnas Lasvegasā (un jebkur citur, kur viņš vēlējies cīnīties) desmit gadus un ir izdevīgs ieguldījums arī kabeļtelevīzijās un straumēšanas pakalpojumos. “Šis ir vīrs, kurš pastāvīgi var nodrošināt 500 000, 700 000, 800 000 un miljonu maksājumu par viņa cīņas noskatīšanos,” saka Matchroom Boxing vadītājs Edijs Hērns, ar kura palīdzību, pirms abu ceļi pērn šķīrās, popularizētas sešas Alvaresa cīņas. “Ja neskaita megacīņas, Amerikā neviens bokseris neko tādu nespēj. Un, ja tā ir tiešā pārraide, tad mēs runājam par 12, 15, 20 miljoniem dolāru. Un jau atkal – neviens Amerikā, ja vien tā nav megacīņa, nevar sacensties ar šo.”

Meksikā, kas lepojas ar savām boksa tradīcijām, Alvaress ir nacionālais varonis. “Esmu redzējis Maiklu Džordanu Čikāgā, esmu redzējis Dereku Džeteru Ņujorkā, esmu redzējis Tomu Breidiju Bostonā, bet nekas nespēj līdzināties viņam,” saka boksera aģents Maiks Fonseka. Kad 2022. gadā Alvaress vienai no savām meitām Gvadalaharā bija noorganizējis dzimšanas dienas ballīti, pie notikuma vietas pulcējās 20 tūkstoši viņa fanu, lēš Alvaresa draugs un padomdevējs biznesā Karloss Brēmers, finanšu pakalpojumu uzņēmuma Value Grupo Financiero prezidents. Atceroties līdzīgu situāciju maijā, kad pirmscīņas svēršanās laikā desmitiem tūkstošu fanu cerēja kaut uz mirkli ieraudzīt aci savu elku tuvumā, Hērns saka: “Tas ir gluži kā būt kopā ar kādu no Beatles – sajūsmas pārpilns haoss.”

Daudzi sportisti ir apmierināti, ja ātri, neraugoties uz produktu, kura iepakojums tiek izrotāts ar viņa seju, var nopelnīt kādu naudas summu, taču ne Alvaress, kurš vienmēr bijis ļoti izvēlīgs attiecībā uz to, ko reklamēt. Viņam pašlaik ir tikai viens ievērojams reklāmas darījums – aptuveni divu miljonu dolāru līgums ar Anheuser-Busch. Viņš savu seju ne vienmēr izmanto pat sava biznesu popularizēšanai, ļaujot šo saikni saskatīt pašiem patērētājiem. Piemēram, viņa mazumtirdzniecības veikaliem dots nosaukums Upper (no aperkots), bet tajos pārdod ekskluzīvu kafiju Santos – Alvaresa tēva vārds. Lietošanai gatavo kokteiļu iepakojuma aizmuguri daiļo viņa portrets un paraksts, bet priekšpusē rakstīts VMC – Viva Mexico, Cabrones. Tas ir viņa sauklis pēc uzvarām, ko var tulkot aptuveni šādi: “Ilgu mūžu Meksikai, veči!”

Alvaress arī neslēpj, ka pat biznesā viņš var būt sentimentāls. 2022. gadā bokseris nopirka maršruta autobusu līniju, kurā viņš bērnībā pārdeva ledenes, un vēlas ASV atklāt arī pats savu saldējumu veikalu ķēdi.

Bet tā nav vienkārša bezrūpība. Tie ir smagi biznesi ar zemu peļņas normu valstī, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 14 tūkstošiem dolāru gadā. Pozitīvi – ja Alvaress gūs panākumus, viņa bizness varētu būt daudz vērtīgāks par tipisku licencēšanas darījumu. “Viņš varētu pelnīt dažus miljonus dolāru gadā, ja reklamētu kādu zīmolu divus vai trīs gadus, vai arī viņš varētu izveidot biznesu un zīmolu, ko varētu pārdot par 300, 400 vai 500 miljoniem dolāru,” saka Fonseka.

Gūstot motivāciju no atlētiem, kas bankrotējuši, Alvaress, tuvojoties 30 gadu vecumam, nopietni pievērsās biznesam. Viņam tuvie cilvēki Alvaresu slavē par gudrību, kas gadu gaitā noslīpēta, sadarbojoties ar spēcīgiem industrijas pārstāvjiem. Viņa brālēns Giljermo Orozko, Canelo Energy un Upper holdingsabiedrības direktors, mēdz teikt, ka Alvaress iet uz priekšu ar “vadošo pēdu” – lēnām, bet pārliecinoši. Viņam vajadzēja trīs gadus, lai palaistu savas pirmās degvielas uzpildes stacijas, un divus gadus, lai izplānotu veikalu ķēdes iegādi.

Palīdz arī tas, ka Alvaresam padodas veidot sakarus ar ietekmīgiem cilvēkiem un viņš labprāt uzklausa padomus. Līdz ar Brēmeru viņa prominento mentoru vidū ir arī Meksikas bagātākais cilvēks – telekomunikāciju miljardieris Karloss Slims Elu – un Meksikas konglomerāta Grupo Empresarial Angeles dibinātājs Olegario Vaskezs Ranja. Katru dienu – “katru mīļu dienu”, Alvaress lai uzsver, – viņš iepazīstas ar savu kompāniju datiem un pārskatiem. Atrast tam laiku neesot grūti, jo viņa treniņu režīms nepārsniedz piecas stundas dienā. “Es esmu iesaistīts katrā biznesā, kas man ir, katrā lēmumā, vai tā ir produktu izstrāde, iepakojuma dizains vai mārketinga stratēģija,” saka Alvaress. Viņa partneri VMC kokteiļos, Casa Lumbre Meksikā un Spirit of Gallo ASV stāsta, ka viņš ir bijis ne tikai aizrautīgs produktu reklamētājs, valkājot VMC kreklu un runājot par dzērieniem pēccīņas intervijā, bet ir arī iedziļinājies operatīvās problēmās, piemēram, kā paplašināt izplatīšanu un kā novērst situāciju, kad veikalos nepietiek preču krājumu.

VMC ir ideāls tirgus tendenču sajaukums. Tekila un lietošanai gatavie kokteiļi ir divi no visstraujāk augošajiem stipro alkoholisko dzērienu nozares segmentiem, bet latinos – mērķa demogrāfiskā grupa – tagad veido gandrīz piekto daļu ASV iedzīvotāju. Pēc divām mārketinga akcijām zīmols ir pieejams aptuveni 120 000 veikalu Meksikā un aptuveni 6000 veikalu ASV.

Kalifornijā bāzēts alkoholisko dzērienu vairumtirgotājs Spirit of Gallo pauž, ka starp mazalkoholiskajiem dzērieniem VMC Kalifornijā ātri kļuvis par septīto populārāko un otro populārāko veikalos, kas pazīstami ar Kroger zīmolu. Forbes lēš, ka gadu pēc tam, kad VMC pirmo reizi parādījās veikalu plauktos, zīmols ir pārdevis preci par vairāk nekā miljonu dolāru.

Plaša profila biznesa impērija dāvā Alvaresam daudz pašreklāmas iespēju. Viņa Upper veikalos ir VMC kokteiļi un Yaoca sporta dzērieni, kā arī Canelo apģērbs. Veikali bieži tiek būvēti blakus Canelo Energy degvielas uzpildes stacijām.

Tomēr Alvaress sastopas arī ar spēcīgiem izaicinājumiem. Meksikā degvielas nozare ir stingri reglamentēta, un aizķeršanās kāda projekta realizēšanā nozīmē, ka jaunas degvielas uzpildes stacijas izveidošana var aizņemt gadu. 2021. gadā Alvaress izraisīja ažiotāžu, paziņojot televīzijas moderatoram Grahamam Bensingeram, ka Canelo Energy atvērs 100 stacijas, taču uzņēmumam neizdevās iekļauties savā grafikā, līdz ar to neizdevās noslēgt arī darījumu par 80 uzpildes staciju iegādi, un tagad kompānija plāno atvērt vien 5–10 jaunas DUS gadā. Mazumtirdzniecības veikaliem Meksikā ir mazāks birokrātiskais slogs nekā DUS, tādēļ Upper plāno ik gadu atvērt 50 jaunu veikalu. Tā ir agresīva stratēģija, bet sākotnēji bija paredzēts atvērt 80 jaunu veikalus gadā.

Alvaress tic, ka vismaz pagaidām sava biznesa paplašināšanos viņš primāri var finansēt no peļņas boksā un reinvestētajiem ieņēmumiem biznesā, taču tas nebūs lēti. Jaunas DUS atvēršanas izmaksas Meksikā ir 1–2 miljoni dolāru, norāda pētniecības analītiķis Zoltans Rusbakijs no Lielbritānijas enerģētikas konsultāciju uzņēmuma Wood Mackenzie. Turklāt peļņa ir niecīga – neto ienākumi 2021. gadā ASV degvielas stacijās veidoja 2,1 % no kopējiem ieņēmumiem. Tikpat drūma aina vērojama mazumtirdzniecības veikalos – 2,2 %, liecina pētījumu firmas IBISWorld dati.

Nedrīkst aizmirst arī konkurenci. Mazumtirdzniecības veikalu tīklu smagsvaram OXXO Meksikā ir vairāk nekā 21 000 lokāciju, kamēr Upper tikai divdesmit. Valstij piederošā degvielas kompānija Pemex līdz pat 2016. gadam bija DUS monopolists, un tai joprojām pieder vairāk nekā 7000 benzīntanku. Saskaņā ar Wood Mackenzie datiem tā ir vairāk nekā puse Meksikas DUS. Kopš tirgus liberalizācijas šajā nišā parādījušies arī starptautiskie giganti – ExxonMobil ir vairāk nekā 500, bet Shell vairāk nekā 200 DUS.

Tiesa, Alvaress ir pieradis, ka viņu dauza smagāki pretinieki. Degvielas pieprasījums Meksikā aug, un Wood Mackenzie prognozē, ka tas šis pieaugums turpināsies līdz pat 2040. gadam. Bet, kamēr Pemex izmērs un kontrole pār naftas ieguvi uzņēmumam sniedz cenas noteicēja priekšrocības, mazākas ķēdes biznesā, kas balstīts uz apjomu, ne vienmēr ir bezcerīgā situācijā. Atcerieties Costco, kas ne iegūst naftu, ne to rafinē, bet tajā pašā laikā bieži savam benzīnam nosaka zemāku cenu nekā tā lielākie konkurenti. Uzpildes stacijas var arī diversificēt savus riskus, piemēram, ar izdevīgākām un patīkamākām tirdzniecības vietām. Orozko atzīmē, ka Canelo Energy atšķirībā no dažām novecojušām Pemex stacijām papildus degvielai koncentrējas uz klientu apkalpošanu un ērtībām, piemēram, tīrām labierīcībām, labu apgaismojumu un potenciālajiem nākotnes produktiem, piemēram, motoreļļu un smērvielām.

Ārpus saviem uzņēmumiem Alvaress investē arī dzīvojamajos un komerciālajos nekustamajos īpašumos, viesnīcās. Viņš un Orozko neslēpj, ka vēlētos paplašināties loģistikas nozarē. Iecerēts, ka preču izplatīšanas centrus sāks būvēt pusotra gada laikā. Turklāt, neskatoties uz Alvaresa vēsturisko piesardzību, Fonseka atklāj, ka viņi apsver arī Alvaresa vārda izmantošanu dažādu preču reklamēšanā un zīmološanā – no automašīnām līdz apakšveļai. (“Padomājiet par Canelo bokseršortiem,” Fonseka aicina.)

Atgādināsim – nav tā, ka Kanelo Alvaresam vajag naudu, bet, runājot par boksa pamešanu nākamo četru vai piecu gadu laikā, bokseris un uzņēmējs atzīst, ka dzīvē viņš sacenšas it visā. “Es tiku pie sava pirmā miljona, kad biju 20 gadus vecs, un man, kas audzis nabadzībā, miljona nopelnīšana bija tas moments, kad sapratu, ka vēlos nopelnīt vēl vairāk. Man nekad nav gana. Pat ne tagad.”