Pieaugšana

• Foto: Gverins Blasks

Sēžot konferenču telpā ar stikla sienām, kas tiek dēvēta par akvāriju, Marks Zakerbergs analizē izmaksas un ieguvumus tēmai, kuras dēļ viņš šogad nokļuva ziņu virsrakstos, – jauktajām cīņas mākslām (MMA). Šodien viņš izvērtē sitienu pa galvu un korpusu plusus un mīnusus. “Sitiens pa seju nemaz tik ļoti nesāp,” vienaldzīgi saka Zakerbergs. “Tas tikai nodara kaitējumu smadzenēm.”

Cīņa būrī ar Īlonu Masku, kas, protams, nekad nenotiks (“Es pieņemu, ka viņš to nedarīs.”), Zakerberga vārdu ziņu virsrakstos atgrieza vismuļķīgākajā veidā, bet tas palīdzēja arī viņa biznesa mērķiem – lielu daļu savas karjeras viņš diskreditēja savus monumentālos sasniegumus, brienot cauri kļūdu un demokrātiju kropļojošu skandālu purvam. Tādēļ kašķis ar Masku bija reta iespēja Tesla bērnišķīgi gražīgajam nelietim parādīt, ka Facebook bijušais vadītājs-puišelis ir kļuvis par cienījamu un prasmīgu Meta vadītāju. “Tavu likteni nenosaka konkurents, bet gan tas, kā tu rīkojies,” saka Zakerbergs.

Pie šādām pārdomām viņš nonācis pareizajā laikā. Zakerbergam, kuram pieder 106 miljardu dolāru kapitāls (Forbes 400 sarakstā viņam ir astotā vieta) un nākamā gada maijā apritēs 40 gadu. Kapitāls viņam ir filantropisks instruments, kas veidots tā, lai viņa veikumam, pārveidojot vienu no ietekmīgākajām kompānijām pasaulē, pār kuru viņam ir teju totāla kontrole, būtu maksimāla efektivitāte un ietekme. Daudzējādā ziņā viņš piedzīvo sava veida Bila Geitsa momentu. Tāpat kā Zakerbergs, Geitss pameta Hārvardu, lai izveidotu vēsturiski nozīmīgu tehnoloģiju uzņēmumu. Tāpat kā Zakerbergs, Geitss bija nūģisks savas nozares brīnumbērns. Tāpat kā Zakerbergs, viņš radīja fanus, ienaidniekus un pretmonopola bažas par viņa pēkšņo un nerimstošo augšup. Un tad, savos 40, Geitss mainīja uzvedību. Viņš pārveidoja savu tēlu no pašpārliecināta monopolista par globālu labdari, un ieguvējs no tā bija gan viņš pats, gan viņa uzņēmums.

Kā tas varētu izskatīties Zakerberga gadījumā? Viņa draugs un līdzgaitnieks, Spotify dibinātājs Daniels Eks raksturo notikumus, kas noveduši mūs līdz šai situācijai, attīstību. “Mums ir sociālo Marks,” saka Eks, atsaucoties uz 2010. gada filmu, kas Facebook dibinātāju attēloja kā iedomīgu, krāpniecisku ģēniju. “Un tad mums ir Cambridge Analytica jeb ļaunais Marks,” atgādinot par skandālu, kā kompānija ieguva datus, saka Zakerberga līdzgaitnieks.

Un tad mēs nonākam pie šodienas Marka. “Kā publiska persona viņš ir kļuvis autentiskāks,” saka Eks, uzsverot, ka viņa trīs Marki atspoguļo sabiedrības uztveri, nevis viņa paša viedokli. “Šo pēdējo gadu laikā viņš ir daudz iemācījies, un viņam parādījušās jaunas ambīcijas. Marks ir sapratis, ka jārīkojas atbildīgi, jo viņam ir šī milzīgā platforma... Taču viņā joprojām ir arī daļa vecā Marka, kas stūrgalvīgi pieķeras lietām, par kurām daudzi saka, ka tās ir bezcerīgas.” Viens no šādiem projektiem ir 100 miljardu dolāru investīcijas, kas varētu neatmaksāties vēl nākamos septiņus gadus, fantastiskā virtuālajā pasaulē, kuru dēvē par metavisumu, lai gan šī pasaule joprojām nav guvusi apliecinājumu tās pielietojamībai.

Zakerbergs stāsta, ka personīgajā dzīvē un biznesā integrējis “kaujas mākslu dzīves filozfiju”, proti, cieņa, mērķis, disciplīna un daudzas citas klišejas no vadības mācību grāmatām. Bet galu galā šis trešais, nobriedušākais Zakerbergs balstīsies uz citu MMA principu – pašapzināšanos. “Kad tu ej uz sacensībām, tu necīnies ar citu cilvēku. Tu cīnies pats ar sevi, vai ne?” saka Zakerbergs. “Tu vienkārši centies būt labāka sevis versija.”

Cenšoties realizēt kompānijas pārveidošanu, Zakerbergam ir ārkārtēja rīcības brīvība. Profesionāli neviens viņam nevar teikt, ko darīt. Facebook ir duāla akciju struktūra, kas Markam nodrošina neapstrīdamu kontroli. Pašlaik viņam pieder 99 % B klases akciju, kas nodrošina neproporcionāli lielākas balsstiesības, bet kopumā viņa balsij ir 61 % no visām balsstiesībām, līdz ar to viņu nevar atlaist, un patiesībā viņam arī nevienam nav jāatskaitās.  “Vai tu spēj mobilizēt visus pārējos parastos akcionārus balsot pret Marku?” jautā viņa draugs un Facebook līdzdibinātājs Dastins Moskovics. “Nē, tu nespēj.”

Dibinot uzņēmumu, bija sociālo tīklu Marka izvēle, kuru ieteica neviens cits kā Napster līdzdibinātājs, bijušais  Facebook prezidents Šons Pārkers. Šo izvēli uzskatāmi ilustrēja Zakerberga agrīnās vizītkartes, kuras rotāja uzraksts I'M CEO, BITCH. Facebook agrīnajās dienās nepieciešamība palielināt kontroli pār savu likteni tikai auga. Zakerbergs atceras laiku, kad 2006. gadā tikai divus gadus veco kompāniju par miljardu dolāru vēlējās nopirkt Yahoo. “Kad es negribēju uzņēmumu pārdot, pieņemu, ka investori domāja – iespējams, mums vajadzētu nomainīt komandu. Bet… jūs nevarat,” klusi smejoties, viņš saka.

Saprotamu iemeslu dēļ Zakerbergs šādu kārtību uzskata par ieguvumu, nevis problēmu. “Pasaulē ir ļoti daudz uzņēmumu, kuriem ir ļoti liels kapitāls, bet nav tādu līderu vai valdes struktūras, kas ļauj tām pieņem nozīmīgus, tālejošus lēmumus. Mēs esam dibinātāja kontrolēta kompānija,” Zakerbergs uzsver.

Tas Facebook, bez šaubām, palīdzējis realizēt vairākas  iegādes kas reiz tika uzskatītas par pārdrošām, bet tagad tiek vērtētas ar cieņu (WhatsApp), zinātkāri (Oculus) vai bijību (Instagram – viens no labākajiem korporatīvajiem pirkumiem šajā gadsimtā). Taču šie sasniegumi, kad Facebook 2012. gadā kļuva par 82 miljardus dolāru vērtu publisko akciju sabiedrību, rezultējās ļaunā Marka periodā, ko lakoniski varētu dēvēt – pārspīlēta pašpārliecinātība.

Tie nav nekādi joki. 2014. gadā Facebook algoritms pastiprināja aicinājumus uz etnisku vardarbību Mjanmā, tādējādi palīdzot kūdīt uz genocīdu pret rohindžu minoritāti. 2016. gadā Cambridge Analytica, kas konsultēja Donalda Trampa kampaņu, neatbilstoši izmantoja no Facebook savāktos datus, lai pirms prezidenta vēlēšanām izveidotu vēlētāju profilus. Tajā pašā gadā Krievija būtībā pārvērta Facebook par antidemokrātisku instrumentu, kas izraisa nesaskaņas. 2021. gadā trauksmes cēlējs Franciss Hogens atklāja, ka Facebook vadība ir zinājusi par kaitējumu, ko var nodarīt tās produkti, bet par prioritāru tika atzīta peļņa un izaugsme.

“Marka Zakerberga sabiedrībai atstātā mantojuma centrā būs viņa kompānijas centrālā loma demokrātijas graušanā,” saka riska kapitālists, agrīns Facebook investors (un bijušais Forbes investors) Rodžers Maknamē, kas kļuvis par Zakerberga atklātu kritiķi. “Bez Facebook pasaule izskatītos citāda – daudz labāka. Kādam, kuram bija tik daudz iespēju darīt labu, šī ir traģēdija.”

Uz to Zakerbergs, kas sākotnēji aizdomas par Facebook iejaukšanos 2016. gada vēlēšanās sauca par “traku domu”, kaut gan tas viss notika viņa deguna galā, saka: “Dažas valdības joprojām mēģinās īstenot līdzīgas kampaņas. Domāju, ka mūsu komandas ir kļuvušas daudz prasmīgākas, lai tiktu ar to galā.”

Visticamāk, par šo tēmu mēs no viņa vairs neko nedzirdēsim. Kontrole pār balsojumiem lielā mērā viņu pasargā no citas atbildības, kā vien atvainošanās. “Mēs nepietiekami plaši lūkojāmies uz savu atbildību, un tā bija liela kļūda,” Zakerbergs sacīja 2018. gadā, atvainojoties par Cambridge Analytica skandālu. “Tā bija mana kļūda, un es atvainojos. Es nodibināju Facebook, es to vadu un esmu atbildīgs par to, kas šeit notiek.”

Bet atbildība un peļņas ir divas dažādas lietas. It īpaši, ja tādas milzu aktīvu firmas kā Vanguard, BlackRock un Fidelity redz, ka, par spīti neveiksmēm, Zakerbergs akcionāriem ir nodrošinājis neapstrīdami lielisku peļņu. Tiesa, pēdējos trīs gados Meta akcijām nepietika gandrīz 16 procentpunktu, lai iekļūtu S&P 500 sarakstā, bet pēdējos piecos un desmit gados tās pārspēja indeksu attiecīgi par 31 un 367 procentpunktiem.

Labdabīgas diktatūras – vismaz teorētiski – var būt diženas. “Vienkārši uz pasaules nav tik daudz vietu, kur jūs varat pieņemt tādus ilgtermiņa lēmumus, kādus pieņemam mēs,” taktiski nosaka Zakerbergs. Bet bez pašapzināšanās šī labdabība vairāk izskatās pēc ļaunā Marka, kuru piesauc Eks. It īpaši, ja kompānijas vadītāja valdīšanas laiks varētu pārsniegt pusgadsimtu. “Es domāju, ka Meta vadīšu ilgu laiku,” Zakerbergs izklausās pārliecinošs.

Ir grūti precīzi pateikt, kad cilvēks kļūst pieaudzis, bet, lūkojoties uz Zakerbergu un trešo Marku, labs minējums būtu 2021. gads. Facebook akciju cena bija sasniegusi savu visu laiku augstāko līmeni, uzņēmums vērtība bija gandrīz 1,1 triljonu dolāru, bet paša Zakerberga kapitāls – aptuveni 136 miljardi. Viņš strauji attīstīja savu metavisuma ideju. Un viņš paziņoja par lēmumu mainīt Facebook nosaukumu uz Meta Platforms, šādi apliecinot, ka ir pārliecināts – metavisums kļūs par skaitļošanas nākotni.

Tad pienāca laiks maksāt par iepriekš pieļautajām kļūdām. Nākamo 14 mēnešu laikā Meta akciju vērtība samazinājās par 75 %, jo 2022. gadā pirmo reizi par 41 % saruka kompānijas neto ienākumi. Zakerberga kapitāla vērtība saruka līdz 33 miljardiem dolāru. Tajā sava loma bija arī Apple, kas ar 2021. gada privātuma atjauninājumu mobilajai operētājsistēmai iOS tehnoloģiju uzņēmumiem dažādās lietotnēs apgrūtināja lietotāju izsekošanu. Vēl viens iemesls – konkurence ar TikTok.

Pērn Zakerbergs beidzot rīkojās citādi – ne vairs kā buldozers. Nesekoja novēlota daļēja atvainošanās. Tā vietā viņš mainījās. Pēc tam kad četru gadu laikā uzņēmuma darbinieku skaits pieauga no 33 600 līdz 87 000, Zakerbergs pērn novembrī paziņoja par vairāk nekā 11 000 jeb 13 % darbinieku atlaišanu. Šogad martā tika paziņots par vēl 10 000 darbinieku atlaišanu. “Pagājušajā gadā mēs pieņēmām dažus patiešām sarežģītus lēmumus. Protams, tas nav nekas tāds, ko tu vēlies darīt,” Zakerbergs atzīst. “Mēs mēģinājām izstrādāt kompānijas darbības sistēmu divu mērķu sasniegšanai,” viņš turpina. “Viens no šiem mērķiem bija padarīt mūsu darbību efektīvāku un radīt labākus produktus īsākā laikā. Otrs – pārliecināties, ka mums ir pietiekama fiskālā telpa, lai amortizētu visas problēmas, ar kurām varētu nākties saskarties, un vienlaikus varētu turpināt investēt ilgtermiņa vīzijā, kas lielākoties ir šie divi virzieni – mākslīgais intelekts un metavisums.”

Par spīti tam, ka daži jau ir nodēvējuši metavisumu par neveiksmi, un arī Zakerbergs publiski teicis, ka paies desmit gadi, līdz šis projekts nopelnīs naudu, vīzija nemainījās. Meta, ieguldot idejā par alternatīvo virtuālo visumu, kuru vada tās atzars Reality Labs, jau ir uzkrājusi aptuveni 40 miljardus dolāru zaudējumu, taču Zakerbergs joprojām iet uz visu banku. Viens no zaudējumu ģenerētājiem ir Horizon Worlds – bezmaksas virtuālās realitātes lietotne Quest VR brillēm, kam vajadzēja ieskandināt visaptverošas pieredzes un virtuālās realitātes konferenču zvanu laikmetu. Tiek ziņots, ka Horizon Worlds nespēja sasniegt savu 2022. gada mērķi – 500 000 aktīvu lietotāju ik mēnesi. Pusmiljona vietā ir mazāk nekā 200 000, liecina kompānijas iekšējais dokuments, kuru februārī citēja Wall Street Journal. Pat Zakerbergs piekāpjas un atzīst, ka Horizon Worlds nav tik piesaistošs, kā tam vajadzētu būt. “Viena lieta ir teikt, ka tā ir iespaidīga pieredze, bet kaut kas cits – rīkot šādu konferenci katru nedēļu,” saka Zakerbergs.

Meta finanšu vadītāja Sūzana Lī saka: “Ja lēmumus pieņemtu es, tad droši vien investētu citur, piemēram, Reality Labs.” Viņa atzīst, ka Zakerbergam, kas iedrošina šāda veida debates, viņas replika nebūs pārsteigums. Viņam pieņemot kritiku un labojot savus lēmumus, tirgi attiecīgi reaģēja. Meta akciju vērtība kopš 2022. gada nogales ir vairāk nekā trīskāršojusies. Tam palīdzēja arī lēmums atpirkt akcijas par 38 miljardiem dolāru. Analītiķu konsīlijs prognozē, ka šogad ieņēmumi pieaugs par 14 % un sasniegs gandrīz 133 miljardus dolāru, kas līdz 34 miljardiem jeb par 50 % audzēs arī tīros ienākumus. Šādi Meta tuvināsies saviem visu laiku labākajiem rādītājiem. Akciju vērtības kāpums Zakerbergu atkal padarīja par vienu no desmit pasaules bagātākajiem cilvēkiem.

Metavisums ir daļa no Zakerberga ilgtermiņa vīzijas, kas ietver ne tikai virtuālo realitāti un paplašināto realitāti, bet arī mākslīgo intelektu. Tāpat kā Geitss, kurš februārī  intervijā Forbes ASV aprakstīja nesenos sasniegumus mākslīgā intelekta jomā kā “tikpat svarīgus kā datoru vai internetu”, arī Zakerbergs mākslīgā intelekta iedzīvināšanu sadzīvē redz kā transformējošu elementu. Tāpat kā daudzi citi tehnoloģiju giganti, arī Meta ir izveidojusi lielu valodas modeli, uz kura pamata apmācīt mākslīgo intelektu, kas noteiks kompānijas nākotni. Šis modelis Llama 2 ir atvērtā pirmkoda un tiks integrēts dažādos Meta produktos.

“Mākslīgais intelekts būs visur,” ieskicējot jauno pasauli ar inteliģentiem asistentiem un kolēģu hologrammām biznesa sanāksmēs, saka Zakerbergs. Viņš arī paredz mākslīgā intelekta darbinātus personāžus, kas mitinās daudzajās Meta platformās. “Viņiem būs profili Instagram un Facebook, un jūs varēsiet ar viņiem sarunāties WhatsApp, Messenger un Instagram, un virtuālajā realitātē tie tiks iemiesoti kā avatāri.”

Zakerbergs atzīst, ka mākslīgais intelekts ir vēl vienas nākotnē virzītas investīcijas, kas prasa lielus finanšu līdzekļus. Bet viņš ir vienīgais Meta akcionārs, kuram ir teikšana, un viņam pacietības netrūkst. “Būs nepieciešams vēl kāds laiks, lai tiktu pie pilnvērtīgām paplašinātās realitātes brillēm. Un tieši tam tiek novirzīta liela daļa Reality Labs budžeta. Tad, kad cilvēki prasa, kam jūs tērējat visu šo naudu, mēs atbildam – nu, mēs cenšamies superdatoru ietilpināt parastās brillēs.”

Ja Meta izdosies to paveikt pirmajai un pārliecinošā veidā, tas varētu radīt jaunu tirgu. Ja neizdosies, tā būs tāda pati ātra un dārga neveiksme kā daudzas citas pirms tam: Facebook telefons, tagad pamestā videočatošanas ierīce Portals vai nevērīgi realizētais kriptovalūtas Libra projekts.

“Mūsu dzīves pieredze ir neveiksmes – pastāvīgas neveiksmes, ko mēs piedzīvojam, darot lietas, kuras, mūsuprāt, cilvēkiem patiks,” saka Meta tehnoloģiju vadītājs Endrū Bozs Bosvorts. “Viņiem šīs lietas nepatīk, un tas liek mums jautāt – kāpēc? Mēs šo jautājumu uzdodam neatlaidīgi. Mēs neatlaidīgi cenšamies novērst visas nepilnības, līdz konstatējam, ka produkts ir piemērots tirgum. Un tas mums ļoti labi padodas.”

Ja pirmie divi Marki ir sabiedrības uztveres projekcijas, tad trešais Marks noteikti ir sapratis, kā savu tēlu pārveidoja Geitss, pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas pievēršoties labdarības projektiem. Tolaik tikai 26 gadus vecais Zakerbergs bija viens no pirmajiem, kurš parakstīja Geitsa un Vorena Bafeta iniciatīvu Giving Pledge, kas miljardierus aicina apņemties vismaz pusi savas bagātības tērēt labdarībai. “Bils ir cieši pārliecināts – ja novecojot vēlies būt labs filantropijā kā disciplīnā, tad tev nepieciešams praktizēties,” saka Zakerbergs.

2015. gadā, tieši pirms meitas piedzimšanas, Zakerbergs un viņa sieva Priscilla Čana uzrakstīja viņai vēstuli, apņemoties 99 % savu Facebook akciju atdot labdarības misijai, kas vēlāk tika nodēvēta par Čanas-Zakerberga iniciatīvu (CZI). Pašlaik šo akciju vērtība ir aptuveni 103 miljardi dolāru (plus 4,2 miljardi, ko viņi jau ir atdevuši). Ja viņi tā turpinās – un nekas neliecina, ka viņi to nedarīs, – CZI kļūs par vienu no pasaules lielākajiem filantropiskajiem nodibinājumiem, ierindojoties otrajā vietā aiz Bila Geitsa un viņa bijušās sievas Melindas. Taču iespējams, ka iniciatīvas iniciatori tiks apsteigti; tas ir atkarīgs no Meta turpmākās darbības.

Čana CZI raksturo kā “absurdu iespēju”. Nodibinājums izveidots netradicionāli – kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas papildus naudas ziedošanai veic arī riska ieguldījumus peļņas gūšanai uzņēmumos, kuri atbilst nodibinājuma mērķiem. Tā arī finansē sabiedrības izglītošanu, lobismu un pētniecību. SIA juridiskās formas izmantošana nozīmē, ka Zakerbergs un Čana nesaņem tūlītēju nodokļu atvieglojumu, kā arī viņiem nav jāatklāj sava darbība. Bet, kad viņi nodos aktīvus CZI labdarības fondam, kura rīcība jau ir septiņi miljardi dolāru (saskaņā ar pēdējo nodokļu deklarāciju), pāris saņems nodokļu atskaitījumu un tam būs obligāti jāatklāj informācija par savu darbību. CZI mērķis ir ārkārtīgi ambiciozs – līdz gadsimta beigām palīdzēt zinātnei izārstēt, pārvaldīt un novērst visas slimības. Visu cieņu par ambiciozajiem mērķiem, bet medikamentu un ārstniecības metožu izstrādāšanas realitāte ir sarežģīta. Čana saglabā mieru: “Ir gandarījums strādāt pie problēmām, kuras, pēc cilvēku domām, nav atrisināmas.”

Šim nolūkam CZI plāno izveidot vienu no pasaulē lielākajiem mākslīgā intelekta skaitļošanas klasteriem dzīvības zinātņu pētniecībai. Tas centīsies pilnīgāk modelēt dažādas cilvēka šūnas, lai saprastu, kā tās uzvedas, kad ir veselas, un kā, kad slimas. Čanas-Zakerberga uzlabotās bioloģiskās attēlveidošanas institūts Redvudsitijā jau izstrādā jaunus veidus, kā skatīt šūnas augstā izšķirtspējā, lai veicinātu slimību agrāku atklāšanu.

Tik ekspansīva domāšana ir mainījusi Zakerberga uzvedību. Tā kā viņa CZI atbalstītās organizācijas pēta slimības, Marks trešais, lai palielinātu savu produktivitāti, ir pievērsies aktīvam un veselīgam dzīvesveidam. Viņš gandrīz katru dienu vingro un guļ pilnas astoņas stundas. Ar džiudžitsu un MMA viņš iesaistās cīņā, bet cieņpilnā, pārdomātākā veidā. Un skaidri apzinās, ka viņa pēdējās desmitgades grēki var tikt piedoti, ja viņš sasniegs kaut nelielu daļu no tā, ko sasniegt apņēmies CZI. “Ja kaut trešdaļa no tā, ko esi sācis, tiek realizēta, arī tad pasaulei tiek ļoti daudz labā,” saka Marks Zakerbergs.