Zane Rēvalde: "Neļaut saslimt veselajiem."

Sadarbības projekts

Forbes Latvija

• Veselības centrs 4 filiāļu vadītāja un Anti-aging institūta izveidotāja Zane Rēvalde. Publicitātes foto.

Kā nonācāt līdz Veselības centram 4? Vai šī jums ir pirmā darbavieta?

Pabeigusi vidusskolu, iestājos RSU Medicīnas fakultātē, kuru arī pabeidzu – man diplomā ir ārsta grāds. Bet Veselības centrā 4 dažādos amatos strādāju paralēli gan mācībām vidusskolā, gan studijām universitātē. Būtībā es jau augstskolas laikā vadīju vairākas klīnikas un struktūrvienības. Kad pabeidzu RSU, bija jāizvēlas specialitāte, kurā rezidentūrā stāties. Es biju lielas dilemmas priekšā, jo iestāties kādā no novirzieniem nozīmētu atteikšanos no tā, ko es esmu darījusi pirms tam.

Sapratu, ka nevar mācīties, piemēram, par ķirurgu, un paralēli vadīt klīnikas, turpināt jau iesākto. Mans tēvs domāja citādi, bet man šķita, ka tad es kādā jomā noteikti būšu slikta speciāliste. Kad pabeidzu universitāti, paņēmu nelielu pauzi. Tieši augstskolas gala eksāmenu laikā man piedzima dvīņi.

Vēlāk mani uzrunāja RSU, teica, ka būs jauna programma, veselības aprūpes vadība, un aicināja pagaidīt, kad tā būs pieejama. Šāda programma Latvijā parādījās pirmo reizi, un, nospriedusi, ka tā ir fantastiska iespēja, nolēmu to sagaidīt. Tad arī iestājos šajā maksas programmā un kādu laiku mācījos. Pabeidzu dažus moduļus, nokārtoju dažus eksāmenus un sapratu, ka programma vēl ir bērna autiņos un es no tās par savu naudu ļoti maz ko iegūstu. Tādēļ atkal paņēmu pauzi, un tad pēc neilga laika arī Turība izveidoja līdzīgu programmu. Iestājos Turībā un pabeidzu arī šo maģistra programmu. Jāatzīst, RSU programma kopš pirmsākumiem ir krietni mainījusies un lieliski izstrādāta. Esmu vadījusi prakses pāris šīs programmas studentiem.

Bet visu laiku es paralēli esmu strādājusi. Mans pirmais amats Veselības centrā 4 bija reģistratūras vadītājas asistente. Citiem vārdiem, kalpone – darīju visu, ko man lika.  Un darīju ar interesi un prieku!

Vidusskolas laikā man tēvs apmaksāja nagu kopšanas speciālista kvalifikācijas apgūšanu. Nagu kopšanas speciāliste – tāds bija mans pats pirmais oficiālais darbs, pirms tam kabatas naudu varēju nopelnīt ar zāles pļaušanu laukos. Mūsu ģimenē kabatas nauda bija jānopelna.

Vēlāk, lai darbu varētu apvienot ar mācībām universitātē, uzņēmos dažādu projektu vadību, kur bija elastīgāks darba laiks, bet pirmais lielais, nopietnais, vadošais darbs bija Pēdu centra vadītāja, un es to vadu vēl joprojām. Pēdu  centrā strādā nedaudz vairāk kā 30 pēdu aprūpes speciālistu, bet sākumā bija varbūt četri vai pieci. Veselības centrā 4 kādreiz bija podiatrijas skola, tur viņi tika apmācīti. Mēs bijām pirmie, kas izveidoja tādu pēdu aprūpes centru, kur strādā īpaši specializējušies cilvēki.

Tad cik gadu jau strādājat Veselības centrā 4?

Jau kādi 16 vai 17 gadi ir. Šis ir ģimenes uzņēmums – esmu līdzīpašnieka Māra Rēvalda meita. Es vispār esmu uzaugusi lauku ambulancē, esmu redzējusi tikai medicīnu. Vecmāmiņa ir ārste, krustvecāki ir ārsti, tēvs ir ārsts.

Dzīvojām Zaubē mācītājmuižā, otrajā stāvā bija dzīvoklis, pirmajā – ambulance, tētis bija ģimenes ārsts. Kad abi vecāki bija darbos, mani pieskatīja laborantes un medicīnas māsas. Braucu tētim līdzi lauku izbraukumos, un tā mēs tur dzīvojām. Es visu laiku dzīvojos pa ambulanci starp mediķiem un pacientiem. Biju klāt un zinu, kā no vienas ambulances un poliklīnikas Rīgā ir izaudzis šis bizness.

Tagad Veselības centram 4 ir 26 filiāles un 13 saistītie uzņēmumi visā Latvijā, kā arī saistītais uzņēmums Igaunijā, kas ar vienu kāju darbojas arī Somijā.

Attīstot uzņēmumu, ģimene aizvadījusi daudzus gadus. Kādus pakalpojumus tas sniedz tagad?

Veselības centrs 4 tagad nosedz gandrīz visu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu spektru, tāpēc mēs nevaram nosaukt pilnīgi visus pakalpojumus. Taču mums ir svarīgākie virzieni, kuros vēlamies vienmēr būt pionieri, kuros esam visspēcīgākie un kuri mums stratēģiski ir ļoti svarīgi, jo mēs tos Latvijā pat esam aizsākuši.

Pirmais stratēģiskais virziens ir vizuālā diagnostika. Veselības centra 4 uzņēmumu grupai pieder lielākā daļa magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas iekārtu visā valstī. Cilvēki apmeklē magnētiskās rezonanses kabinetu un varbūt nemaz nezina, ka tas pieder Veselības centram 4. Tas pat nav būtiski, jo mēs šīs iekārtas integrējam ne tikai savās struktūrvienībās, bet arī citās privātajās un pašvaldības klīnikās, valsts klīnikās, piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Saldus medicīnas centrā, Kuldīgas slimnīcā.

Otrs virziens, kas mums ir ļoti svarīgs, – viss, kas saistīts ar vēnu veselību. Mums ir Baltijas Vēnu klīnika, jo mēs jau ļoti daudzus gadus – aptuveni kopš 2000. gada – esam tie, kas Latvijā un arī Baltijā ieviesa vēnu mazinvazīvās ārstēšanas metodes. Kādreiz, lai izoperētu vēnas, bija smaga operācija, pēc tās bija ilgi jāguļ slimnīcā, bija ilga rehabilitācija, un kājas pēc tam bija vienās rētās. Tad parādījās lāzeriekārtas un radiofrekvences iekārtas, ar kurām vēnas var aizvērt saudzīgāk.

Tagad mēs lepojamies, ka pārstāvam pilnīgi visas pasaulē atzītās metodes. Mēs nepielāgojam pacientus metodei, mēs metodi piemeklējam pacientiem.

Mums ir svarīgi, lai ārsti pacientiem varētu sniegt labāko rezultātu, no visiem instrumentiem izvēloties to, kas konkrētajam pacientam ir piemērotākais. Ar to mēs vienmēr atšķirsimies no saviem konkurentiem, kurus vēnu nozarē paši esam radījuši. Lielākoties viņi ir bijuši mūsu darbinieki, bet nu gan jau tagad ir arī kāds jaunais, kas nav mūsu roku darbs.

Trešais valis, uz kura balstās Veselības centrs 4, ir viss, kas saistīts ar ādas veselību. Mums jau daudzus gadus Skanstes ielā ir Dermatoloģijas klīnika, kā arī vairākas dermatoloģijas nodaļas dažādās klīnikās. Pie mums strādā lielākā daļa no visiem sertificētajiem dermatologiem Latvijā. Mums ir pilnīgi viss, ko saistībā ar ādas veselību pasaule tehnoloģiski var sniegt.

Arī estētiskā medicīna un plastiskā ķirurģija ir mūsu lauciņš. Turklāt plastiskajā ķirurģijā drīz paplašināsimies – atklāsim vēl vienu plastiskās ķirurģijas klīniku.

Ceturtais virziens ir anti-aging jeb preventīvā medicīna. Mūsu Anti-Aging Institute darbojas jau četrus gadus.

Pastāstiet vairāk par to! Anti-aging – tā ir utopiska vēlme padarīt cilvēku nemirstīgu?

Anti-Aging Institute maģistra darba ietvaros Turībā, kad jau vadīju filiāli Veselības centrā 4, izveidoju es. Studēt uz Turību es negāju papīra, ieraksta CV vai atalgojuma dēļ, tā man bija iespēja piesēsties un izpētīt, kas ir preventīvā medicīna pasaulē, nevis ātri uzmest plānu un konceptu. Izzināt, ko šajā jomā dara cilvēki pasaulē un ko varam darīt mēs.

Kad aizstāvēju savu darbu, teicu, ka “drīz varēsiet manā maģistra darbā ienākt”, un tā arī bija. Tāpēc šī vieta man ir īpaši mīļa, un tas, manuprāt, iezīmē tādu kā jaunu ēru Veselības centra 4 attīstībā. Līdz tam mēs nodarbojāmies ar esošu slimību diagnostiku un ārstēšanu – cilvēks sagaida problēmu un tikai tad nāk pie mums, bet mēs viņu ārstējam.

Preventīvā medicīna ir tā, kur mēs mēģinām nesagaidīt nelabvēlīgu veselības notikumu. Preventīvā medicīna ir jauna ēra ne tikai Latvijā, bet vispār pasaulē. ASV ķirurgs onkologs Pīters Atija (Peter Attia), kas kļuvis par preventīvās medicīnas speciālistu, par to ir uzrakstījis labu grāmatu Outlive. Viņš cilvēkiem, kas nav saistīti ar medicīnu, ļoti labi izskaidrojis, kas ir preventīvā medicīna.

Medicīnu varam iedalīt trīs lielās ērās. Pirmās ēras medicīna bija līdz tam laikam, kad Pastērs atklāja antibiotikas un Listērs ieviesa aseptikas un antiseptikas pamatus. Pirms tam cilvēki lielākoties nomira no infekcijas dzemdību vai ķirurģisko manipulāciju laikā.

Otrās ēras sākumu spilgti iezīmēja gaismas mikroskopa izgudrošana, un tas ir tehnoloģiju attīstības aizsākums medicīnā. Otrās ēras sasniegums ir pierādījumos bāzētas medicīnas izveide. Manuprāt, augstākais šīs ēras sasniegums ir vakcinācija, sevišķi kovida vakcīnas, kas tika radītas ļoti īsā laikā. Lielākā daļa pasaules un arī Latvijas joprojām dzīvo otrajā ērā, bet daudzviet pasaulē un arī Anti-Aging Institute jau vairākus gadus sākusies trešā ēra. Runājot par hronisku slimību ārstēšanu un novēršanu, otrās ēras iespējas ir stipri ierobežotas, jo varam iejaukties, kad ir jau par vēlu. Otrās ēras medicīnai raksturīgi, ka pacientus ar vienādām problēmām ārstē vienādi, balstoties uz evidence based iegūtiem rezultātiem, kas ir vidējie aritmētiskie rādītāji vai vidējie aritmētiskie rezultāti, lietojot kādas metodes vai zāles. Problēma ir tajā, ka mēs katrs esam atšķirīgs indivīds un diezgan tālu no vidējā aritmētiskā.

Turpretī trešās ēras medicīnai raksturīgs tas, ka tā skatās uz cilvēku kā uz unikālu indivīdu. Jā, ņem vērā vidējos aritmētiskos datus, bet analizē dziļāk – cik ļoti indivīds ir līdzīgs vai atšķirīgs no vidējā aritmētiskā, kādas varētu būt individuālās atbildes reakcijas un kas ir jāpielāgo, jāpersonalizē. Trešajā ērā uzsvars ir nevis uz cīņu ar sekām, bet uz prevenciju, cēloņu novēršanu. Daudzi uzskata, ka trešās ēras lokomotīve ir tehnoloģiju attīstība, bet es teiktu, ka vairāk ir mindset izmaiņas. Grūtākais ir mainīt domāšanu no otrās uz trešo ēru – no cīņas ar sekām uz preventīvu jeb proaktīvu domāšanu un medicīnu.

Mēs, kas esam iesoļojuši trešajā ērā, skatāmies katru cilvēku individuāli. Mēs ņemam šo pierādījumos bāzēto medicīnu kā pamatu, bet cilvēka veselībai pievēršamies paplašinātāk, liekam klāt jaunas zināšanas. Mēs negaidām, ka ar cilvēka veselību notiks kaut kas slikts, mēs jau zinām, ko darīt, ko pārbaudīt, kā uzlabot, kā pieskatīt, lai cilvēks nesagaidītu šo slimību. Ir dažādi ģenētiskie testi, mērījumi, daudz risinājumu, kā mēs varam attālināt saslimšanu.

Tas ir kaut kas līdzīgs tiem gadījumiem, kad pasaulē pazīstamas aktrises lika nogriezt sev krūtis, jo ģenētiskie testi vēstīja, ka viņām teorētiski pastāv iespēja saslimt ar krūts vēzi?

Tas ir ar to saistīts, bet tas ir viņu personisks lēmums. Šāds lēmums tiešām ir ļoti skarbs, bet, manuprāt, ir gudri izmantot tehnoloģijas un zinātnes sasniegumus, lai tu varētu mazliet prognozēt, kas ar tevi var notikt, lai saprastu savus riskus un izdomātu, ko ar šiem riskiem darīt. Piemēram, ja zini, ka tev ir milzīgs risks saslimt ar plaušu vēzi, un turpini smēķēt 20 cigaretes dienā – tā ir tava darīšana, bet tu zini šo risku. Ja turpini riskēt, tā ir tava izvēle.  Ārējās vides faktori var ieslēgt vai neieslēgt gēnos iekodēto mutāciju, kas rada risku konkrētas slimības attīstībai. Turpini sevi bendēt, bet vismaz nebāz galvu smiltīs! Tu saproti, kas ir kas, un vari no tiem risku palielinošiem faktoriem izvairīties.

Otrās ēras medicīnā mēs pārsvarā sagaidām notikumu, ar kuru pēc tam cīnāmies ar procedūras, ķirurģijas vai medikamentu palīdzību. Sagaidām hroniskas slimības attīstīšanos un tad ar medikamentiem atvieglojam simptomātiku un paildzinām slimībā nodzīvoto gadu skaitu, jo veselība vairs nav atgūstama.

Bet trešajā ērā mēs varam palielināt veselībā nodzīvoto dzīves gadus skaitu. Mēs varam ilgāk dzīvot veselībā, pirms nonākam slimībā, jo varam apzināties riskus, ieskaitot arī hronisku slimību riskus. Mēs varam regulāri pārbaudīties, un Veselības centra 4 speciālisti pievērš uzmanību pilnīgi visam – arī šūnu līmenī, mikroelementiem, vitamīnu balansam u. tml. Citi domā, ka tas nav svarīgi, bet tas ir ārkārtīgi svarīgi, tas ļoti ietekmē veselību. Mūsu mērķis nav pagarināt cilvēka mūžu līdz 120 gadiem – kam gan tas vajadzīgs? Vajadzīga ir dzīves kvalitāte – lai pēc iespējas kvalitatīvāk nodzīvotu savu mūžu.

Latvijā šī pieeja ir jaunums, bet attīstītajās valstīs to pēta jau sen. Tam ir milzīga perspektīva, jo tad, kad tu tērē naudu pārbaudēm savas veselības uzlabošanai, tā ir investīcija. Izdevumi ir tad, kad esi atnācis pie ārsta, jo tev sāp.

Tātad cilvēks atnāk pie jums. Kas tālāk?

Mēs konceptuāli strādājam trīs lielos soļos. Pirmais solis ir diagnostika, mūsu pirmais valis. Aicinām klientu vismaz vienu reizi mūžā veikt diagnostiku no matu galiņiem līdz papēžiem. Mēs vēlamies noskaidrot, kas lācītim vēderā, mēs iedrošinām cilvēkus izzināt sevi, pārbaudot visu – sākot ar to, vai mati krīt ārā vai nekrīt, ir blaugznas vai nav, un beidzot ar iedzimtu problēmu atklāšanu, kas rada potenciālus riskus veselībai. Un piedāvājam arī ģenētiskos testus, ja cilvēks vēlas. Protams, tikai dažiem ir vēlme to uzzināt, jo nezinot ir mierīgāka gulēšana. Tomēr aizvien vairāk cilvēku izvēlas tieši ģenētiskos testus.

Pēc diagnostikas mums ir iespēja izvērtēt katra cilvēka individuālos riskus. Mēs tos prioritizējam pēc četru karodziņu principa. Zaļš nozīmē, ka ar pārbaudīto orgānu vai orgānu sistēmu viss ir kārtībā, bet tev ir vajadzīgs plāns, ko darīt, lai viss būtu kārtībā pēc iespējas ilgāk, un varbūt ir kaut kas tāds, ko var darīt papildus, piemēram, lietot vitamīnus, lai vēl vairāk uzlabotu šo sistēmu.

Dzeltenais karodziņš nozīmē, ka ir nelielas novirzes no ideālas veselības. Konkrētajā brīdī tas neapdraud dzīves kvalitāti, cilvēks to nejūt nekādā veidā, bet ik pa laikam tas jāpieskata, lai tas nepārvērstos par oranžo karodziņu, kas nozīmē, ka jau jūti kaut kādas pārmaiņas, ka tas apdraud tavu dzīves kvalitāti un dzīvildzi, tāpēc to ir nepieciešams plānveidīgi atrisināt.

Sarkanais karodziņš – tās ir situācijas, kad jārīkojas nekavējoties. Piemēram, pēkšņi atklāj onkoloģiju. Tad tur ir nekavējošs plāns, pārējie karodziņi paliek fonā. Atrisina sarkano un tad pievēršas mazāk akūtajiem.

Tad mēs ar klientu vienojamies, ko darām – strādājam ar visiem četriem karodziņiem vai tikai daļu. Ideālā gadījumā strādājam ar visiem četriem, bet ir situācijas, kad tā nenotiek. Citreiz cilvēks saka – labāk atrisinām sarkanos un oranžos, jo nepietiek laika un naudas resursa, vai nav pietiekamas uzticības mums. Iemesli var būt dažādi.  

Kad strādājam ar visiem četriem karodziņiem, mēs sagatavojam individuālu veselības atgūšanas un aprūpes plānu. Šim klientam pie vienas rokas ir viņa privātais veselības asistents (ja klients vēlas, par papildu samaksu arī 24/7), pie otras rokas ir savs vadošais ārsts, kas palīdz realizēt veselības atgūšanas un aprūpes programmu. Tas ir ārsts, kas visu laiku liek to puzli kopā, sadarbojas ar pārējiem iesaistītājiem veselības aprūpes speciālistiem. Un tā soli pa solim mēs savu klientu mēģinām tuvināt kondīcijai, kad visi karodziņi ir zaļi.

Kad tas ir paveikts – kādam tie ir daži mēneši, kādam gads vai pat divi; tas atkarīgs no problēmu kopuma –, mēs piedāvājam trešo soli, kas ir ilgtermiņa sadarbība. Tā ir veselības vadība un novecošanas procesu vadība, kur mēs proaktīvi domājam klienta vietā. Mēs atgādinām, ka, piemēram, pirms pusgada pārbaudījām dzimumzīmes un konstatējām, ka ar laiku kāda varētu radīt problēmas, un nu atkal jāpārliecinās, vai ar tām joprojām viss ir kārtībā.

Trešajā solī klientam ir skaidri zināms plāns – tieši viņa obligātais plāns; tā nav kaut kāda universāla programma, ko var iegādāties internetā. Tas ir veselības uzturēšanas minimums, kas reizi gadā obligāti jāpārbauda. Tas ir arī par to, cik tas maksā, lai klients var rēķināties ar finansēm un ieplānot vizītes. Šādi mēs panākam, ka arī gadījumā, ja kaut ko atklājam, mēs to atklājam sākuma stadijā, kad visbiežāk tas ir ārstējams, bet daudzas lietas novēršam preventīvi un nepiedzīvojam nekādas problēmas.

Mūsu vīzija, mūsu mērķis ir pēc iespējas vairāk strādāt ar cilvēkiem, kuri vēl nav kļuvuši par pacientiem. Protams, mēs strādājam un strādāsim arī ar pacientiem.

Kāda Anti-Aging Institute klientu vidū ir dzimumu attiecība?

Atbilde jūs pārsteigs – patiesībā vīrieši un sievietes ir puse uz pusi. Tas ir tikai stereotips, ka vīrieši nerūpējas par veselību, ka vīrieši pie ārstiem jāvelk aiz matiem.

Mums lielākoties uz anti-aging koncepta programmām nāk tieši vīrieši. Mans novērojums, kāpēc tā, – viņiem pēkšņi ir saprotams, kā tas viss notiek. Viņiem vairs nav jāsēž rindās pie neskaitāmiem kabinetiem, pašiem nav jāmeklē, kur tie ārsti atrodas. Viņiem ir personiskais asistents veselības jautājumos, kas visu noorganizē un, ja vajag, sagaida, aiz rokas aizved, visu atgādina un sakārto. Viņam ir ārsts, kas visu sakoriģē, pastāsta, kāda šobrīd ir situācija un ko vēl var darīt. Vīriešiem tas ir interesanti, viņiem tas vairs nešķiet grūti vai sarežģīti, un viņi ir tie, kas atved pat savas sievas pie mums.

Kādā vecumā vajadzētu veikt šo visaptverošo pārbaudi?

Vidējais vecums mūsu klientiem ir 45–50 gadi, bet vajadzētu jau ātrāk, ap 30 gadiem.  Slimības piezogas nemanot. Kad tās ir ārstējamas, tās pārsvarā ir nemanāmas. Kad tās ir pamanāmas, tās bieži vien jau vairs nav ārstējamas vai ir tikai apārstējamas.

Tas ir jautājums par prioritātēm. Ja esi gatavs čubināt savu auto, lai tas ilgāk ripotu, lai nebūtu dārgu remontu un tu nepaliktu ceļmalā, tad vajadzētu būt gatavam parūpēties arī par savu veselību, lai nepakristu kaut kur ceļa malā un būtu nepieciešama neatliekamā palīdzība.

Tev ir iespēja aiziet pie veselības aprūpes speciālista, pārbaudīt, vai viss ir kārtībā, vai nevajag kaut kur eļļu pieliet vai pievilkt kādu skrūvi. Un tas ir mīts, ka tas ir ļoti dārgi. Cik dārgi ir slimot, cik tas izmaksā cilvēkam, kad viņš saslimst, kad nonāk slimnīcā, kad bērniem aukles jāmeklē vai sievai no darba jāiet prom, jo jāaprūpē? Par to neviens nedomā… 365 eiro gadā – tas ir eiro dienā jeb viena kafijas krūze dienā. Tas ir viens no piemēriem – par 365 eiro var veikt veselības pārbaudi.

Protams, par šādu naudu nevar veikt visaptverošo pārbaudi, bet arī tā ir vienreizēja investīcija, ko veic vienu reizi mūžā, lai apzinātos visus savus veselības riskus.  Un tālāk jau ik gadu veikt obligāto veselības minimumu, kas ir individuāli sagatavots katram klientam, atšķiras pa dzimumiem un mainās, gadiem ejot.

Savu klientu mentālajai veselībai arī pievēršat uzmanību?

Tieši tā. Tā ir holistiskā pieeja. Mums ir psihoterapeiti, psihiatri, psihologi, kouči, un tas viss ir ļoti svarīgi.  Visas smagās slimības lielā mērā ir saistītas ar to, kādi notikumi mums ir apkārt, ko mēs piedzīvojam: emocionāla vardarbība, ilgstošs stress darbā, ģimenes locekļu zaudējums. Tie ir reāli pierādāmi fakti, ka tas palielina risku saslimt ar konkrētām slimībām.

Kā jūs, otrās ēras mediķu ģimenē augusi, otrās ēras medicīnu universitātē apguvusi, sākāt domāt pavisam jaunā virzienā?

To līdz šim neviens nav jautājis, un es par to neesmu domājusi...

Savā ziņā piemērs varētu būt mans tēvs – fantastisks speciālists visā, kas saistīts ar medicīniskajām tehnoloģijām.  Viņš visu atceras, viņš vienmēr zina, kur kas ir izgudrots. Es nekļuvu, piemēram, par ķirurgi, kas koncentrētos vienā virzienā, es skatījos plaši – uz kurieni pasaulē virzās medicīna. Es visu laiku strādāju globālajā informācijas mākonī, man tas ir interesanti, un es tajā patiesi iedziļinos.

Kāda mana darbiniece sāka interesēties par ģenētiskajiem testiem un mācīties preventīvo medicīnu Monako, lai iegūtu papildu kvalifikāciju. Tas bija visai ilgs process, un es viņai visu laiku biju līdzās. Viņa bija viena no pirmajām (Latvijā vispār ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi preventīvās medicīnas speciālisti), un man bija jāvirza viņas jaunais pakalpojums. Es sāku skatīties, kā to var izdarīt, kādi ir plusi, kurus cilvēks iegūst.

Jā, šis pakalpojums ir salīdzinoši dārgs, un man bija jāpamato, kāpēc tas ir tā. Kad pieņēmu lēmumu neiet rezidentūrā un studēt tālāk, sapratu, ka mani ļoti interesē veselības aprūpes nākotne. Tas bija kārtīgi jāizpēta – ko cilvēki pasaulē dara – un jāieved šis virziens arī Latvijā. Ja jau mūsu uzņēmums, mans tēvs bija pionieris daudzās veselības aprūpes nozarēs, tad es varētu būt tā, kas paver plašāk Latvijas durtiņas uz trešo ēru. Strādāt ne tikai ar slimiem cilvēkiem, bet arī ar veseliem, lai viņi nekļūtu slimi, – tas ir svarīgākais attīstības ceļš, kur medicīnai būtu jāvirzās.