Tet ar atbildību pret sabiedrību
Sadarbības projekts
Forbes Latvija
Pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai uzņēmumi ne tikai pelnītu, bet darīto to atbildīgi pret vidi un sabiedrību. Latvijas tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet nav izņēmums – tajā par ilgtspējas attīstību rūpējas Adriāna Kauliņa, kura pagaidām jaunajai nozarei pievērsusies, lai būtu viena no pirmajām, kas veido modernās uzņēmējdarbības nākotni.
Kas pamudināja, iegūstot grādu biznesa vadībā, specializēties tieši ilgtspējas jautājumos?
Ilgtspējas jeb ESG (tā angliski tiek apzīmētas uzņēmuma ietekmes jomas: ekoloģija, sociālā, pārvaldība) klātbūtne raksturo 21. gadsimta biznesu, normas, ko no uzņēmuma sagaida mūsdienu sabiedrība. 2023. gada sākumā publiskotais VA Communications mērījums Uzņēmumi un sabiedrības gaidas apliecina, ka nu jau vairākums – 78 % – Latvijas iedzīvotāju sagaida, lai uzņēmumi domā ne tikai par peļņu, bet arī par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. ESG kompetence ir viena no tām, pēc kuras tuvākajā desmitgadē darba tirgū būs nozīmīgs pieprasījums, līdz ESG kļūs par pašsaprotamu business-as-usual un līdzīgi kā finanšu vadību un stratēģiju to mācīs visu augstskolu biznesa vadības programmās. Bet pagaidām šī joma sniedz gandarījumu no celmlauža perspektīvas – pētīt, saprast, pielietot, izdarīt secinājumus un veidot jaunu dienaskārtību.
Kādi, jūsuprāt, ir lielākie mīti par ilgtspēju?
Liela daļa sabiedrības nav pārliecināta, ko šis vārds īsti nozīmē. Tās kontekstā uzņēmumi piesauc daudzas šķietami nesaistītas aktivitātes: emisiju skaitīšanu un dažādību, pretkorupciju un citas... Tas ir mulsinoši līdz brīdim, kamēr neizseko šo tēmu izcelsmei. Ilgtspēja ir par un ap trīs globālu sabiedrības problēmu risināšanu: klimata pārmaiņas, dabas daudzveidības mazināšanās un vienādas tiesības un iespējas visiem cilvēkiem. Katra sabiedrības struktūra – bizness, pilsētas, mājsaimniecības – to risina ar saviem instrumentiem. Jāpiebilst, ka sapratni nevairo vārda ilgtspējīgs lietošana sarunvalodā tā vietā, lai pateiktu ilggadīgs vai noturīgs, tā jaucot galvu vēl vairāk.
Viens no jūsu pēcdiploma sertifikātiem ir Towards Net Zero Emissions. Jūsuprāt, vai globāli ir iespējams sasniegt Net Zero? Un vai tas iespējams Tet atsevišķi?
Lai tas būtu iespējams, ir divi priekšnoteikumi. Pirmkārt, atzīt to par gana svarīgu mērķi. Mūsu acu priekšā ir spilgts piemērs – spēja pārorientēt Eiropas ekonomiku, atsakoties no Krievijas kā tirdzniecības partnera. Pirms desmit gadiem tas šķita neiespējami. Bet var, ja vien ir griba. Otrkārt, šodienas problēmām neder vakardienas risinājumi. Klimatneitralitātei nepieciešamas ne tikai tehnoloģijas un inovācijas, bet jaunas ekonomiskās sakarības un paradumi. Nevis tikai esošo sistēmu uzlabojumi – jaudīgākas baterijas vai lētāka zaļā enerģija –, bet konceptuāla transformācija. Līdzīgi kā gaismas iegūšanai esam nonākuši no sveces līdz LED lampai, tikai ātrāk.
Tet klimatneitralitātes stratēģiskie saskaitāmie, pirmkārt, ir pāriešana uz atjaunīgo enerģiju savā un nozīmīgo piegādātāju patēriņā. Tas ir lielākais solis emisiju mazināšanā. Citi saskaitāmie ir arvien kāpināma energoefektivitāte, iekārtu kalpošanas mūža pagarināšana, jauni tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumos balstīts biznesa modelis, piemēram, mākoņpakalpojumi. Un kā pēdējais solis – atlikušo emisiju kompensēšana. Tuvākajos pāris gados ceram sasniegt tādu emisiju apzināšanas un aprēķinu detalizācijas līmeni, lai izstrādātu pārejas plānu, ko validēšanai pieņemtu organizācija Science Based Targets, tādējādi izpildot ES gaidas strādāt ar klimatneitralitāti zinātniski pamatotā veidā.
Tet ir tehnoloģiju uzņēmums. Kā tādā izpaužas uz vidi attiecināmie ilgtspējas risinājumi?
IKT uzņēmumi ir lieli elektroenerģijas patērētāji un tāpēc, ja vien izmantojamā enerģija nav atjaunīga, veicina klimata pārmaiņas. Lai gan tīkla iekārtas un datu centri kļūst energoefektīvāki, to kopējais enerģijas patēriņš palielinās līdz ar uzņēmuma infrastruktūras paplašināšanos un datu plūsmas pieaugumu. Tehnoloģiju uzņēmumi tieši un netieši rada ievērojamu daudzumu elektronisko iekārtu atkritumu, tāpēc nozīmīga ir gan iekārtu kalpošanas mūža pagarināšana, gan atbildīga utilizācija.
Papildus tiešās darbības ietekmei IKT uzņēmumi, kā Tet, var arī palīdzēt samazināt emisijas, enerģijas vai citu resursu patēriņu citās tautsaimniecības jomās, piemēram, ēkas, transports, pilsētas. Inovācijas un tehnoloģijas ir atslēga uz ekonomikas dekarbonizāciju un mums jauna biznesa potenciāls. Piemēram, pēdējos mēnešos esam uzstādījuši dažādus viedā apgaismojuma risinājumus vairākos Latvijas uzņēmumos. To potenciālais elektrības patēriņa ietaupījums ir no 50 līdz 90 procentiem – atkarībā no uzņēmuma vajadzībām un apgaismojuma veida. Lielāko ietaupījumu rada apgaismojuma automatizācija – viedie gaismas stabi, kā arī dimmēšanas funkcija, kas ļauj samazināt un palielināt gaismekļu intensitāti. Vairāk nekā pirms gada Tet aprīkoja Ķīpsalas kvartālu ar 66 viedajiem apgaismes stabiem, viedajiem kontrolieriem un kustību sensoriem, kas ļāva pašvaldībai ietaupīt līdz 79 % elektroenerģijas izmaksu. Turpinot attīstīt viedo tehnoloģiju iespējas pilsētvides uzlabošanā, pērn oktobrī Ķīpsalas viedais kvartāls tika paplašināts, atklājot tajā vides un gaisa kvalitātes monitoringa staciju. Tās veiktie mērījumu dati ir publiski un ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.
Viedā pilsēta – kāda tā ir un kāda loma tajā būtu Tet un līdzīgiem uzņēmumiem?
Pašvaldību viedums ir tiešā veidā saistīts ar to spēju nodrošināt iedzīvotājiem ērtu, drošu un kvalitatīvu dzīves vidi. Būtiska tās sastāvdaļa ir aktīva, abpusēja komunikācija starp iedzīvotājiem un pašvaldību.
Pašvaldībām jābūt pieejamiem tādiem instrumentiem, sistēmām un metodēm, lai par vētras, lietavu un citu apdraudējumu tuvošanos spētu laikus brīdināt iedzīvotājus, aizsargāt viņu veselību un īpašumu, sniegt instrukcijas, kā pasargāt sevi, kā arī palīdzēt risināt sekas. Tas pats attiecas uz labas transporta kustības nodrošināšanu, kvalitatīvu un sakārtotu vidi, pieejamiem mājokļiem un pašvaldības pakalpojumiem.
Tet ir uzticams tehnoloģiju partneris pašvaldībām. Ar uzkrātajām zināšanām un kompetenci īstenot lielus, sarežģītus projektus Tet var palīdzēt tikt soli tālāk par plāniem un stratēģijām – līdz reāliem risinājumiem, kas nonāk iedzīvotāju mājās, telefonos un apkārtējā vidē. Tieši to mēs arī darām – uzklausām pašvaldību vajadzības un plānus, testējam jaunākās tehnoloģijas un risinājumus, prezentējam tās pašvaldību pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Ja atsauksmes ir labas, ieviešam tos dzīvē.
Otrs ilgtspējas pīlārs ir līdzsvarota sabiedrības attīstība. Ko Tet dara šajā ziņā?
Uzņēmumiem jānodrošina vispārēji atzītu cilvēktiesību ievērošana un aizsardzība. Tēmas, ar kurām jāstrādā, izriet no uzņēmuma iespējamās pozitīvās un negatīvās ietekmes uz cilvēktiesībām. Daudzi jautājumi ir tādi, ar ko saskarsies teju jebkurš uzņēmums, piemēram, darba vidē. No cilvēktiesību pamatkonvencijām izriet virkne principu, kas jāievēro darba attiecībās, piemēram, nodarbinātības paredzamība un sociālā aizsardzība, droša darba vide, vienlīdzīga attieksme un iespējas, diskriminācijas, vardarbības un aizskāruma aizliegums, darba un privātās dzīves līdzsvars, tiesības apvienoties savu interešu aizstāvībai, bērnu nodarbinātības ierobežojumi un citas. Būtiskākie principi, ar kuriem tiek nodrošināta cilvēktiesību ievērošana, ir iestrādāti darba likumdošanā. Savā darbībā nodrošinot atbilstību normatīvo aktu prasībām, mēs novēršam un mazinām cilvēktiesību aizskāruma iespējamību.
Katrs labs darba devējs sacenšas par labiem darbiniekiem, veidojot uzņēmumu par drošu, paredzamu, iekļaujošu, labbūtību un izaugsmi veicinošu darbavietu ar godīgu atalgojumu. Savus centienus esam aprakstījuši mūsu mājaslapā atrodamajā ilgtspējas pārskatā, bet jo īpaši nozīmīgs cilvēkvides jomā ir bijis pēdējais gads, liekot pamatus darbinieku atalgojuma principam vienāds atalgojums par vienādas vērtības darbu, regulāriem darbinieku snieguma novērtēšanas pārskatiem un sistēmiskai pieejai vadītāju kompetenču attīstīšanai.
Labas darba devēja prakses ir tikai ietekmes viena daļa. Tet darbība ir cieši saistīta ar digitālās vides sniegtajām iespējām un no tās izrietošajiem apdraudējumiem sabiedrībai. No cilvēktiesību perspektīvas piekļuve internetam ļauj indivīdiem brīvi īstenot cilvēktiesības un iegūt svarīgu pieredzi izglītības, veselības, profesionālās pilnveides, ekonomikas, pilsoniskās iesaistes un citās jomās. Vienlaikus interneta centrālā loma līdzi nes augošu un arvien modernāku, pielāgoties spējīgu kiberapdraudējumu. Mūsu atbilde ir sabiedrības izglītošanas programmas tehnoloģiju pratības jomā, kas palīdz saglabāt drošību, lietojot ierīces un internetu ikdienā un biznesā. Praktiskai kiberrisku ierobežošanai Tet nodrošina plašu IT drošības pakalpojumu klāstu.
Tet izveidojās no tā dēvētā dabīgā monopolista. Vai uzņēmumā vēl jūtama tam raksturīgā mentalitāte, vai arī kolektīvs pilnībā ir pārorientējies?
Es kā jaunpienācēja raksturotu uzņēmuma kultūru tieši pretēji – uz tirgu un konkurenci vērstu, ar fokusu uz panākumiem un rentabilitāti. Mums ir ļoti plaša dažādu biznesa virzienu, amatu lomu un pieredzes amplitūda, kas ved pie ļoti plašām iespējām kompetenču iegūšanai un iekšējai izaugsmei. Mani personīgi motivē, ka ieguldu savu darbu, ceļot Latvijas ekonomikai un drošībai nozīmīgu uzņēmumu.
Kā ar optisko internetu – vai tas iederas ESG stāstā? Laikā, kad Tet vēl bija Lattelecom, uzņēmumam bija ambiciozi plāni. Kā tie ir realizējušies un kad visiem rīdziniekiem būs pieejams šis pakalpojums?
Digitālās plaisas mazināšanā interneta pieejamība ir tikpat svarīga kā cilvēku digitālās prasmes, kas nepieciešamas tehnoloģiju lietošanai. Optiskais tīkls ir enerģiju taupošākais veids, kā nodrošināt internetu. Optiskā tīkla jauda ir priekšnosacījums, lai varētu izmantot jaunākās tehnoloģijas. Šobrīd Tet optiskais internets ir pieejams vairāk nekā 550 000 adrešu Latvijā, no tām 270 000 ir Rīgā, jo galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrējas puse valsts iedzīvotāju un lielākā daļa biznesa. Joprojām katru gadu turpinās optikas tīkla paplašināšana, aptverot 6000–7000 jaunu adrešu.
Cik lielā mērā Tet var ievērot trešā pīlāra nosacījumu, ka arī sadarbības partneriem jāievēro labas pārvaldības prakse, jānodrošina darbības ētika un pārskatāmība?
Saviem piegādātājiem lūdzam parakstīt Tet piegādātāju ētikas kodeksu par atbildīgu attieksmi pret vidi, darbiniekiem un pārvaldību. Maz ir tādu uzņēmumu, kas uzreiz saprot, par ko ir runa, lielākoties tas prasa skaidrojošo un iedrošinošo darbu. Zinām, ka neesam vienīgais uzņēmums ar tādu praksi, un šiem kolektīvajiem centieniem vajadzētu vairot uzņēmumu briedumu, lai tad, kad pēc gada sāksim ievākt jau detalizētāku informāciju par faktiskajām piegādātāju ESG praksēm, kā to sagaida Eiropas Komisijas izstrādātais regulējums, piegādātāji būs sadarbībai gatavi.
Kas ir lielākais izaicinājums ilgtspējas attīstības darbā?
Lielākais izaicinājums vienlaikus ir arī visas lielās transformācijas galvenais mērķis – nostiprināt ESG domāšanas klātbūtni visu jomu kolēģu ikdienas lēmumos. Visbiežāk tas veicams apstākļos, kad ESG nav vienīgais uzņēmuma izaicinājums. Pēc būtības tas ir klasisks pārmaiņu vadības uzdevums.