Alexela – enerģijas tirgus zaļais inovators
Sadarbības projekts
Forbes Latvija
Negribīgi, tomēr pasaule tomēr atsakās no fosilajiem enerģijas avotiem, un pašlaik viens no ekonomiski pamatotākajiem šo enerģijas veidu aizstājējiem ir elektroenerģija. Patērētājam aizvien vairāk pievēršoties elektrībai, nenovēršami radīsies dažādi izaicinājumi, piemēram nepieciešamo jaudu nodrošināšana. Zaļus risinājumus jau 30 gadus meklē un atrod Igaunijas enerģētikas uzņēmums Alexela, kas šogad ienāca Latvijas tirgū. Kompānijas vadītājs Latvijā Māris Avotiņš stāsta, kāpēc nolemts iespraukties Latvijas tirgū un kādām problēmām Alexela apņēmusies rast risinājumu.
Kāpēc nolēmāt ienākt Latvijā, kur jau ir vairāki spēlētāji, arī Igaunijas uzņēmumi?
Tā patiešām ir, bet jāsaprot, ka tie visi ir uzņēmumi, kuri veidojušies no dabiskajiem monopoliem, un kā tādi tie tikai tagad sākuši pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem. Runājot par Alexela pieredzi Igaunijā – tā ir viena no kompānijām, kas radīta laikā, kad Igaunijā atvēra enerģijas tirgu. Tajā laikā uzradās ļoti daudzi interesenti, kas vēlējās iekļauties šajā tirgū, bet šodien Alexela no šīm kompānijām ir vienīgā, kas turpina veiksmīgi attīstīties gan dabasgāzes, gan elektrības un citos enerģijas veidos. Strādājam arī ar ūdeņradi.
Mūsu uzņēmumam ir spēcīga pieredze, kā konkurēt ar šiem dabīgā monopola pēctečiem un piedāvāt klientiem tādu servisa līmeni, kādu viņi vēlas. Mēs par enerģiju domājam kā par servisu, jo ilgtermiņā klientam ir diezgan vienalga, kādu enerģijas veidu viņš izmanto – vai tā ir elektrība, dabasgāze, sašķidrinātā gāze vai kas cits. Turklāt šajā tirgū var gan konkurēt, gan ar konkurentiem sadarboties.
Enerģijas tirgū pašlaik ļoti strauji notiek izmaiņas, un nākamo desmit gadu laikā enerģija transformēs ikviena dzīvi – gan privātpersonu, gan uzņēmumu. Tādēļ mēs saskatām ļoti labu iespēju ienākt Latvijā un piedāvāt klientiem savu servisu.
Mēs esam ļoti elastīgi un juridiskām personām varam piedāvāt tieši tādu risinājumu, kāds tām ir vispiemērotākais. Uzņēmumiem ir atšķirīgas filosofijas, piemēram, vienam ir svarīgi, lai jau gada sākumā precīzi zinātu, cik izmaksās enerģija,uun tam obligāti vajag nofiksēt cenu. Un mēs to spējam piedāvāt. Citam savukārt šķiet, ka biržas cena ir izdevīgāka. Mūsu pievienotā vērtība ir tā, ka mēs ar uzņēmumiem komunicējam, cenšamies saprast to vajadzības un tad piedāvāt pietiekami elastīgu risinājumu. Mums nav fiksētu tarifu plānu, no kuriem izvēlēties, mēs piedāvājam specifiskus risinājumus konkrētiem klientiem. Tā ir pamatlieta, kā mēs skatāmies uz biznesu.
Vēl viens aspekts – atceramies pagājušo gadu, kas bija visas tās nedienas ar dabasgāzi un nevarējām būt droši, būs gāze vai nebūs, pietiks tās vai nepietiks. Alexela Somijā pieder terminālis, tas spēj uzņemt tankkuģus ar sašķidrināto gāzi, kas nodrošina teravatstundu enerģijas. Un šo gāzi mēs varam piedāvāt Latvijas tirgū. Igaunijā tā jau tiek ļoti plaši izmantota, jo tur vispārējo gazifikāciju ar tai nepieciešamo sadales tīklu vērtē kā ekonomiski nepamatotu.
Alexela nestrādā tikai ar vienu produktu – elektrību –, tādēļ mēs esam elastīgāki, spējam ātrāk reaģēt uz tirgus radītiem izaicinājumiem un klientiem varam piedāvāt to, kas tam konkrētajā brīdī ir ekonomiski izdevīgāks.
Kas Alexela gadījumā ir šis serviss?
Redzat, elektrību ir ļoti grūti uzglabāt, bet pašlaik, kad lielā mērā pārejam uz atjaunīgajiem energoresursiem, šis jautājums kļūst vēl aktuālāks. Piemēram, viena no šādas enerģijas īpatnībām – to var saražot tikai tad, kad pūš pietiekami spēcīgs vējš vai ir saulains laiks. Noteiktos apstākļos tas var radīt pārlieku daudz enerģijas, kuru nav iespējams izmantot, tādēļ viena no kritiskajām lietām būs šīs enerģijas uzglabāšana. Otrs aspekts, varbūt vēl svarīgāks – jāpanāk, ka saražoto enerģiju patērē pēc iespējas tuvāk šai ražotnei, jo elektrības pārvadīšana ir dārgs process. Viens no mūsu darba virzieniem ir tieši šie jautājumi.
Pašlaik Igaunijā Alexela ir viens testa režīma projekts (mēs to dēvējam par virtuālo energostaciju), kurā vairāki tūkstoši klientu vienlaikus ir gan enerģijas ražotāji, gan patērētāji. Mēs viņiem piedāvājam tehnoloģiskos risinājumus, kā šo saražoto enerģiju izmantot iespējami efektīvāk – kad un kā to darīt. Un esam konstatējuši, ka, izmantojot mūsu tehnoloģisko risinājumu, klientiem izmaksas par enerģiju divu gadu laikā sarūk par 40 %, jo mēs optimizējam patēriņu un ražošanu.
Pašlaik aktuāli ir elektroauto – cilvēki aizvien biežāk iegādājas elektromobiļus. Prognozējam, ka nākamo desmit gadu laikā ar tādiem pārvietosies lielākā daļa iedzīvotāju. Un tad ir svarīgi, cik mums jāmaksā par kilovatu. Tas savukārt nozīmē, ka aizvien svarīgāks kļūs jautājums, kur un kad to auto uzlādēt, cik tas izmaksās.
Ja skatāmies mūsu valsts enerģijas balansu, naktī patēriņš ir gandrīz divas reizes mazāks nekā dienā, un attiecīgi naktī enerģija ir lētāka. Mūsu risinājums dod iespēju pieslēgt auto pie tīkla, bet tas sāks lādēties tikai tad, kad enerģijas cena būs viszemākā. Tas ir izdarāms ļoti vienkārši, bet nodrošinās pamatīgu ekonomiju elektrības rēķinos.
Vēl viena lieta. Piemēram, būvējot māju un pieslēdzot to elektrotīklam, mēs, ņemot vērā, kādas elektroierīces izmantosim, aprēķinām, kāda maksimālā jauda būs nepieciešama. Tas parasti izmaksā ievērojamas summas. Taču visas ierīces vienlaikus mēs izmantojam varbūt reizi mēnesī, un tikai stundu vai mazāk. Pārējā laikā mēs pieslēgtās jaudas neizmantojam, bet turpinām par tām maksāt. Šādai situācijai ir vairāki risinājumi, piemēram, var uzstādīt akumulatoru sistēmu, kas uzlādēsies tad, kad elektrība ir vislētākā, un nodrošinās saimniecību ar enerģiju šajā maksimumstundā, bet atlikušajā laikā mums pietiks ar mazākas jaudas pieslēgumu.
Pašlaik patērētājs koncentrējas uz enerģijas kilovata izmaksu, bet uz to vajadzētu lūkoties kā uz servisu, kas mums nodrošina ērtu dzīvi un vienlaikus samazina kopējās izmaksas. Projicējot Igauniju, kurā mums ir aptuveni 20 % enerģijas tirgus, uz Latvijas situāciju, mēs redzam, ka šos risinājumus mēs varam ieviest arī te. Protams, šogad, ienākot Latvijā, mēs sākām ar dabasgāzes un elektrības piedāvājumu tirgū.
Vai Alexela arī ražo enerģiju, vai arī ir tikai starpnieks starp klientu un ražotāju?
Mums ir pietiekami lieli saules parki, trīs vietās ražojam biometānu, un paralēli mums ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar hidroelektrostacijām un vēja parkiem. Mums ir pašiem sava ražošanas infrastruktūra.
Pieminējāt dažādus tehnoloģiskus risinājumus. Vai Alexela izmanto citu izstrādātāju risinājumus, vai arī pati strādā pie jaunu tehnoloģiju radīšanas?
Alexela īpašnieki jau sen daļu investīciju novirza tehnoloģiju attīstībā, piemēram, biometāna, ar kuru faktiski bez problēmām var aizstāt dabasgāzi, ražotņu attīstībā un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībā, pie kā mēs strādājam jau kopš 2009. gada. Mums ir pētījumi arī par ūdeņraža enerģijas komercializēšanu.
Viens no mūsu tehnoloģiskajiem virzieniem, kurā strādājam – kā samazināt kopējo slodzi uz elektrotīklu, kas radīsies, aizvien vairāk patērējot elektrību. Vecais modelis ir tāds, ka ir pāris lielu ražotāju, piemēram, hidroelektrostacijas vai atomelektrostacijas, kas saslēgtas milzīgā un dārgi uzturamā elektrotīklā. Mēs nākotni pēc desmit vai divdesmit gadiem redzam tādu, ka vairs neieguldām milzīgus līdzekļus, savienojot patērētāju ar šiem lielajiem ražotājiem. Tā vietā būs lokāli ražotāji, kas netērēs resursus elektronu dzīšanai lielos attālumos, bet izmantos elektrību uz vietas, lokāli. Šāda pieeja uzlabotu arī energodrošību, jo pašlaik lielākais risks ir šī lielā infrastruktūra, kas velkas pa jūrām, kur tā ir diezgan ievainojama. Jo pašpietiekamāks esi komūnu līmenī, jo vairāk samazināsies izmaksas, un tas pavisam noteikti ir arī zaļāk.