Kristīne Sarkane: "Ilgtspēja nozīmē arī grūtus lēmumus"

Sadarbības projekts

Forbes Latvija

• Kristīne Sarkane, AS Sadales tīkls valdes locekle un finanšu direktore. Publicitātes foto

Īsumā iezīmējiet savu karjeras gājumu līdz uzņēmumam Sadales tīkls! Vai darbs enerģētikas jomā bija mērķtiecīga izvēle?

Vienpadsmit gadu strādāju telekomunikāciju nozarē – dažādos amatos Tet grupā. Pamatā kā finansiste, bet noslēdzošajā šīs pieredzes posmā vadīju stratēģijas ieviešanas programmu un līdzdarbojos Tet transformācijā no fiksētā tīkla operatora par izklaides un tehnoloģiju uzņēmumu. Vēlāk septiņus gadus strādāju finanšu sektorā – DNB un Luminor bankās. Arī tur atbildēju par finanšu, vēlāk arī iepirkumu un administratīvajiem procesiem Latvijā, visbeidzot arī par regulācijas pārskatu un grāmatvedības funkcijām Baltijā. Enerģētika kā nozare nav bijis mans mērķis, noteicošais karjeras izvēlē vienmēr bijušas izaugsmes iespējas – darba saturs, atbildības jomas un izaicinājumi, komanda. Man ir svarīgi, lai darbs, ko daru, sniedz jūtamu devumu uzņēmuma attīstībai. Enerģētika ir interesanta un dinamiska nozare, un esmu gandarīta par iespēju piedalīties tās transformācijā, ieviešot nepieciešamās izmaiņas AS Sadales tīkls.

Jebkurā biznesā svarīga ir ilgtspēja. Ko ar to saprotat jūs?

Šo salikteni veido vārdi ilgt un spēja. Tas nozīmē izvērtēt, kā šodien pieņemtie lēmumi mūs ietekmēs ilgtermiņā. Domāt ne vien par produktu vai pakalpojumu, ko piedāvāsim klientam, bet arī par to, kādu patērētāja rīcību ar to stimulēsim. Tālāk jāņem vērā šī produkta piegādes ķēde, dzīves cikls un ar to radītās sekas. Visbeidzot, jāvērtē, kādu mantojumu pieņemto lēmumu rezultātā atstāsim nākamajām paaudzēm, tostarp kā ietekmi uz vidi, sabiedrības labklājību, drošību.

Sadales tīklā sākāt strādāt 2021. gadā. Ko īsti nozīmē ilgtspēja elektroapgādē?

Elektroapgāde ir visas valsts ekonomikas stūrakmens, turklāt elektroenerģijas kā energoresursa loma nākotnē tikai augs, tātad elektrosadales sistēma pilnīgi noteikti jāveido ar skatu uz nākotni. Tas pirmām kārtām nozīmē labas uzņēmuma pārvaldības veidošanu – procesu optimizācija, automatizācija un digitalizācija, cieņpilna attieksme pret darbiniekiem, sadarbības partneriem un piegādātājiem. Protams, tas nozīmē arī sekot līdzi, lai mūsu ietekme uz vidi būtu iespējami mazāka, ko īstenojam ar atkritumu un tehnoloģisko materiālu pārpalikumu šķirošanu, nodošanu pārstrādei, dabai iespējami saudzīgāku elektrotīkla materiālu apstrādes līdzekļu izvēli u. tml. Šis ir pats pamats.

Tā kā mēs zinām, cik bīstama var būt elektrība, neapdomīgi ar to rīkojoties, esam uzņēmušies arī atbildību izglītot sabiedrību elektrodrošības jautājumos – gan sadzīvē, gan atrodoties mūsu infrastruktūras tuvumā. Ticu, ka mums izdodas arī izglābt dzīvības, jo pēdējos gados elektrotraumu skaitam Latvijā ir tendence samazināties.

Mainīties atbilstoši laikmetam un klientu vajadzībām – arī tā pavisam noteikti ir ilgtspēja. Arvien straujāk pārejot uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, sadales operatora loma fundamentāli mainās. Spēji augot tīklam pieslēgto ražotāju skaitam (katrs saules parks un katrs mājoklis ar saules paneļiem), elektroenerģija tīklā vairs neplūst vienā virzienā, kā tas bijis vēsturiski. Šī plūsma kļūst izkliedēta un decentralizēta, un tas nozīmē daudz sarežģītāku tīkla pārvaldīšanu, jaunus izaicinājumus tīkla jaudu attīstībā. Piemēram, ar mikroģenerācijas bumu, kas Latvijā sākās salīdzinoši vēlu, bet ārkārtīgi strauji, līdz šim esam tikuši galā ļoti veiksmīgi – ap 99 % gadījumu spējam nodrošināt mikroģeneratora pieslēgumu bez tīkla pārbūves, nepieciešamo dokumentāciju sakārtojot pāris dienu laikā.

Mēs esam liels, regulēts valsts uzņēmums, un mums jāapzinās, ka strādājam sabiedrības labā. Lai novērtētu savu sniegumu, cenšamies salīdzināties ar kaimiņvalstīm, un kopumā esam ļoti labā formā. Skatot tādu kvalitātes rādītāju kā atslēgumu ilgums vidēji uz vienu klientu gadā, esam labākie Baltijā, turklāt par zemākajām izmaksām, rēķinot uz vienu elektrotīkla kilometru. Lielā mērā šo rezultātu sasniegt ļāva Sadales tīkla īstenotā darbības efektivizācijas un viedizācijas programma, kuras laikā, kā mēdz teikt, apgriezām katru akmeni, lai atrastu veidus, kā pilnveidot savu darbību, samazinot izmaksas un vienlaikus kāpinot darba kvalitāti.

Visbeidzot, pēdējā pusotra gada nenoliedzami sarežģītākais jautājums bijis izmaiņas sadales tarifos. Arī tarifiem ir jābūt ilgtspējīgiem – veidotiem maksimāli vienlīdzīgi un taisnīgi pret visiem sistēmas lietotājiem, pamatotiem, atbilstošiem zaļās ģenerācijas un elektrifikācijas laikmetam.

Izstāstiet, kas ir sadales tarifs – par ko cilvēki maksā?

Sadales tarifs ir maksa par milzīgās elektroapgādes infrastruktūras uzturēšanu. Reti kurš zina, ka kopējais šo līniju garums (gan gaisvadi, gan pazemes kabeļi) visā valstī pārsniedz 92 000 kilometru, tās savstarpēji savieno ap 30 000 transformatoru apakšstaciju, vēl daudz vairāk sadales skapju. Infrastruktūras daļa ir arī vairāk nekā miljons viedo elektroenerģijas skaitītāju. Katra elektrolīnija un transformatora punkts ir jāuztur, laikus jānomaina vai jāremontē, lai ik dienu un nakti varētu piegādāt elektrību gandrīz 800 000 iedzīvotāju un uzņēmumu visā Latvijā. Visas šīs izmaksas – gan elektrotīkla materiālu, gan infrastruktūras apkalpošanas – tiek ietvertas tarifā.

Kad kļuva skaidrs, ka jūtams tarifa kāpums būs neizbēgams?

Diskusijas par potenciālajām izmaiņām notika jau visu 2021. gadu un turpinājās 2022. gadā. Tomēr sākotnēji to pamatā bija paša tarifu koncepta jeb struktūras (izmaksu attiecināšanas modeļa) maiņa, to veidojot iespējami līdzvērtīgu katram patērētājam neatkarīgi no viņa juridiskā statusa, kā arī tuvinot faktiskajām infrastruktūras izmaksām. Redzot, kā mainās nozare, elektrības lietotāju vajadzības un paradumi, bija skaidrs, ka līdzšinējā struktūra, kas primāri bija balstīta klientu patēriņa paradumos, turklāt veidojot atsevišķus tarifus privātpersonām un uzņēmējiem, vairs nebūs ilgtspējīga. Izmaiņas nozarē prasa arvien vērienīgākus ieguldījumus pašā elektroapgādes sistēmā (viedais tīkls, sensori), elektrotīkla kapacitātes palielināšanā. Un šīs izmaksas ir fiksētas – tās nemainās atkarībā no klientu patēriņa vai juridiskā statusa. Tāpēc plānojām izmaiņas, virzoties uz reālajām elektroapgādes izmaksām atbilstošāku struktūru.

Diemžēl šis solis 2022. gada nogalē sakrita ar neplānoti lielu tarifu vērtību kāpumu, jo ļoti strauji auga ārējās izmaksas, kas ietekmēja arī mūsu spēju nodrošināt pakalpojumu. Ar to, sākot tarifa reformu, nebijām rēķinājušies, tas mums bija kā šoks, gluži tāpat kā sabiedrībai kopumā. Tā brīža prognozes rādīja, ka jau gada laikā uzņēmums nespēs nodrošināt kritiski nozīmīgo elektroapgādes pakalpojumu līdzšinējā kvalitātē, ja nesekos izmaiņas tarifos. Jebkāds tarifa kāpums nav viegls, bet, laikam ejot, tas diemžēl ir neizbēgams lēmums. Un katras izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu tarifos, iekļauto izmaksu pamatotību vienmēr ļoti rūpīgi izvērtē regulators.

Kas ir šīs ārējās izmaksas, kas izraisīja tarifu kāpumu?

Tarifā iekļautās izmaksas ietekmē trīs galvenie ārējie (sadales operatora neietekmējami) faktori – AS Augstsprieguma tīkls (AST) jeb pārvades tarifa apjoms, elektroenerģijas cena tirgū un kopējā inflācija.

AST nodrošina augstsprieguma infrastruktūru un izraksta mums rēķinu par savu pakalpojumu, kas tālāk tiek iekļauts tarifā Sadales tīkla klientiem, un sākotnēji AST publiskotais jaunais tarifu projekts dubultoja mūsu maksu – no 71 līdz 144 miljoniem eiro gadā. Paralēli turpinājās vēl līdz šim nepieredzēti straujš elektroenerģijas cenas kāpums tirgū. Sadales tīkls ir lielākais elektroenerģijas patērētājs Latvijā, un mēs šo elektrību tāpat kā jebkurš cits uzņēmums, iegādājamies tirgū, tāpēc mūsu izmaksas pieauga par vairākiem miljoniem eiro mēnesī, sākām strādāt ar zaudējumiem. Iesaistoties valdībai ar ārkārtas atbalsta risinājumiem, kā arī stabilizējoties elektrības cenu prognozei, šīs izmaksas izdevās daļēji samazināt jau tarifa izstrādāšanas procesā.

No visām sadales sistēmā pārvadītajām kilovatstundām nepilni 4 % tiek izmantoti tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai; tie ir tā saucamie tehnoloģiskie zudumi elektrības pārvadīšanas procesā. Kaut arī šo rādītāju esam būtiski samazinājuši un tagad mūsu zudumu apjoms ir viens no zemākajiem Eiropā, cena, par kādu tiek apmaksātas šīs kilovatstundas, ir būtiski palielinājusies. Ja pirms pieciem sešiem gadiem tirgus cena bija 25–30 eiro par megavatstundu (2,5–3 eiro centi par kilovatstundu), patlaban tie ir 120–150 eiro par megavatstundu (12–15 eiro centi par kilovatstundu), pīķa stundās vēl vairāk. Šī cenu dinamika ir kāpinājusi mūsu ikgadējās izmaksas vēl par aptuveni 30 miljoniem eiro gadā, salīdzinot ar vēsturiskiem rādītajiem. Zinot, ka Latvijā elektroenerģijas cena ir un būs saistīta ar izejvielu un ražošanas tirgiem Nord Pool biržas reģionā, tai skaitā dabasgāzes cenu un ogļskābās gāzes (CO2) emisijas kvotu pieaugumu, nav pamata optimismam, ka elektroenerģijas cena tuvākajos piecos gados varētu atgriezties vēsturiski zemos līmeņos.

Runājot par pārējo inflāciju, visvairāk mūs ietekmē tīkla materiālu pieejamība un cenu kāpums. Transformatoru, kabeļu, apakšstaciju iekārtu izmaksas gandrīz dubultojušās.

Vai tarifu kāpumu tiešām nevarēja atlikt, kaut kā ietekmēt ar iekšējās optimizācijas pasākumiem?

Pirms 2023. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā palielinātie sadales tarifi, pēdējās izmaiņas tarifos notika 2020. gadā – uz labo pusi, proti, tarifi samazinājās. Šis samazinājums bija iespējams saistībā ar visaptverošu darbības efektivizācijas programmu, kas uzņēmumā Sadales tīkls tika sākta 2017. gadā – tika pārskatīti, digitalizēti un automatizēti procesi, tostarp sākta viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešana, reorganizēti loģistikas procesi, atbilstoši optimizēts darbaspēks (kopējais darbinieku skaits samazināts aptuveni par 900 štata vietu), ievērojami samazināts autoparks un pārvaldāmo ēku skaits. Tās bija apjomīgas pārmaiņas, kas ļāva jūtami samazināt Sadales tīkla operacionālās izmaksas un atbilstoši samazināt arī tarifus. 2022. gads diemžēl nāca ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tālāko zinām – energoresursu cenu krīze, vispārēja inflācija. Strauji kāpa preču un pakalpojumu cenas, kā jau teicu, pieauga elektrotīkla uzturēšanai un pārbūvei nepieciešamo materiālu un pakalpojumu izmaksas.

Jaunais tarifs, kas pērn apstiprināts, ievērojami atšķiras no iepriekšējā. Kādas ir galvenās izmaiņas?

Jaunajā tarifā vairs nenodalām fizisko un juridisko personu tarifus, jo sadales pakalpojuma izmaksas nemainās atkarībā no klienta juridiskā statusa. Mums nav pamata no viena klienta iekasēt divas reizes lielāku maksu tikai tāpēc, ka tas ir ģimenes veikaliņš, nevis privātmāja. Šis arī bija viens no smagākajiem lēmumiem, kas padarīja tarifa pieaugumu daudz straujāku iedzīvotājiem, bet vienlaikus veidoja tarifu konkurētspējīgu uzņēmumu segmentā Baltijas mērogā.

Otrkārt, tarifa ieņēmumu struktūras tuvināšana mūsu izdevumu struktūrai. Ko tas nozīmē? Jāatgādina, ka sadales tarifu veido divas daļas – fiksētā maksa par izvēlētās jaudas uzturēšanu un mainīgā maksa par piegādātajām kilovatstundām. Strādājot pie tarifu izmaiņām, ir būtiski pārskatīta maksa par pieslēguma jaudu. Tas saistīts ar to, ka sadales operatora izmaksu lielākā daļa (virs 80 %) ir fiksēta, tāpēc ir pamats noteikt būtisku tarifa daļu kā fiksētu, piesaistītu pieslēguma jaudai, jo tas atspoguļo infrastruktūras investīciju un apkalpošanas izmaksas. Tas arī ļāvis noturēt mainīgo maksu par piegādāto elektrību tuvu iepriekšējam tarifam. Augot elektrifikācijas līmenim, šāda tarifa struktūra pakāpeniski kļūs klientiem izdevīgāka, jo, palielinoties patēriņam, sadales pakalpojuma izmaksas augs relatīvi lēnāk.

Treškārt, esam atteikušies no dienas/nakts tarifu izmantošanas un  dažādu specializētu tarifu uzturēšanas konkrētām nozarēm vai klientu grupām – primāri tāpēc, ka šādiem specifiskiem tarifiem bija izteikti mazs pieprasījums. Patlaban ir divi tarifu plāni – Pamata un Speciālais. Pamata tarifs ir īstā izvēle ap 90 % klientu (domāts ikdienas patēriņam), savukārt Speciālais tarifs piemērots neaktīviem pieslēgumiem ar nulles patēriņu (vai tuvu tam), piemēram, pārdošanā izliktam, neapdzīvotam nekustamajam īpašumam, vasaras mājai ziemas sezonā vai sezonālam uzņēmumam ārpus aktīvās darbības perioda. Plānus var mainīt atbilstoši nepieciešamībai.

Lielākā sabiedrības neapmierinātība bija ar straujo fiksētās maksas pieaugumu mājsaimniecībām. Kāpēc tik straujš šīs daļas kāpums bija tieši privātpersonām?

Līdzšinējā kārtībā, pastāvot atsevišķiem mājsaimniecību un juridisko personu tarifiem, lielāka fiksētās maksas daļa tika attiecināta tikai uz juridiskajām personām, tādēļ tagad privātpersonām veidojās lielāks maksas lēciens. Apzinos, ka šis aspekts sabiedrībā radīja neizpratni, un mums bija to saprotamāk un aktīvāk jāskaidro. Tā ir tikai viena no ļoti daudzām vērtīgām mācībām, kas gūtas šajā procesā. 

Pēc pārmaiņām princips visiem klientiem ir vienots – jo jaudīgāku pieslēgumu izvēlamies, jo lielāka ir ikmēneša sadales tarifa maksa. Tas rosina klientus rūpīgi pārdomāt, cik jaudīgs pieslēgums nepieciešams, atbrīvojot pieteiktās, bet neizmantotās jaudas. Efektīvi noslogots tīkls ir visas sabiedrības interesēs, jo ilgtermiņā tas samazinās kopējās tarifa izmaksas. Īstermiņā izmaksu pieaugums iedzīvotājiem diemžēl bijis ļoti jūtams, bet to politikas veidotāji ir atrisinājuši ar valsts atbalsta mehānismiem.

Otrs būtiskais ilgtermiņa aspekts – vienādojot tarifus, Latvijā radīta vēl konkurētspējīgāka vide uzņēmējiem. Tas dos pozitīvu efektu uzņēmējdarbības attīstībai un, domājams, piesaistīs arī investoru interesi. Jo labāku vidi varēsim radīt mūsu uzņēmumiem, jo plaukstošāka ilgtermiņā būs valsts ekonomika un sabiedrības labklājība.

Kas ir svarīgākais, kas cilvēkiem būtu jāzina par sadales tarifiem no šā gada 1. janvāra?

No 2024. gada 1. janvāra tarifos ir divas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, tarifiem visās sprieguma pakāpēs samazinātas pērn 1. jūlijā apstiprinātās vērtības: fiksētā maksa samazināta par 7–11 %, mainīgā aptuveni par vienu procentu. Samazinājums bija iespējams līdz ar elektroenerģijas cenas kritumu tirgū, zemāku inflācijas prognozi un pārvades tarifa samazinājumu. Tātad, ja samazinās izmaksas, mēs samazinām tarifu – par to klienti var būt droši. Otrkārt, stājies spēkā politiķu izstrādātais atbalsta mehānisms – likumā iestrādātie tarifu fiksētās daļas pieauguma griesti noteiktiem privātpersonu pieslēgumiem. Tas nomainīs 60 % samazinājumu valsts atbalsta mehānismu, kas bija spēkā no pagājušā gada septembra līdz decembrim. Tātad sadales tarifa maksa no janvāra privātpersonām ir mazāka nekā pērn no 1. jūlija, vienlaikus tomēr lielāka, nekā bija ar 60 % samazinājumu, jo mainās valsts atbalsta politika.

Vienkāršākais veids, kā saprast, kāda turpmāk būs maksa par sadales pakalpojumu – apskatīties mājaslapā www.sadalestikls.lv pieejamajā tarifu kalkulatorā. Tajā jāievada pieslēguma parametri (cik fāžu un cik ampēru) un ikmēneša patēriņš (cik kilovatstundu).

Vai esat pārliecināta, ka jaunais sadales tarifs ir ilgtspējīgs? Kā Latvija ar spēkā esošo sadales tarifu izskatās Baltijas kontekstā?

Lai cik karstas bija diskusijas par tarifa izmaiņām, kopējo izmaksu kāpumu, savlaicīgumu un ietekmi uz dažādām klientu grupām, tieši tarifu struktūra izrādījās tas aspekts, kuru izprata un novērtēja eksperti, uzņēmēji, lēmumu pieņēmēji. Tādēļ arī izstrādātā tarifu struktūra pie dažādu korekciju un atbalsta mehānismu ieviešanas nav mainīta. Tā veicina vienlīdzīgu samaksu par tīkla infrastruktūras izmantošanu un ir vērsta uz valsts elektrifikācijas veicināšanu. Cilvēcīgi saprotu, ka tas pašlaik ir grūti pieņemams, jo dzīvojam ļoti trauksmainos laikos, kad viss kļuvis dārgāks un ir grūti paraudzīties uz izmaiņu ilgtermiņa ietekmi. Bet šo skatu nedrīkstam pazaudēt – jo īpaši, ja esam valsts kapitālsabiedrību vadītāji vai politikas veidotāji.

Runājot par konkurētspēju Baltijā, jau ar pirmajām tarifa izmaiņām panācām uzņēmējiem daudz konkurētspējīgākus tarifus nekā līdz šim. Līdz ar tarifu vērtību samazinājumu šī gada janvārī, tas kļuvis vēl izdevīgāks.

Mājsaimniecību segmentā situācija Baltijā tikai tagad sāk izlīdzināties. 2023. gada 1. jūlijā apstiprinātie tarifi, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, bija augstāki, tomēr būtiskas ir nianses. Lietuvā elektrotīkla garums uz vienu klientu ir par aptuveni 40 % mazāks nekā Latvijā. Igauņi vidēji uz vienu klientu patērē elektrību aptuveni divas reizes vairāk nekā Latvijā. Tāpat kaimiņvalstu operatoru tarifi tiek pārskatīti salīdzinoši biežāk – Igaunijā 2022. gadā sadales tarifs mainījās trīs reizes un 2024.gadā atkal, visticamāk, gaidāms jauns tarifs. Lietuva 2023. gada nogalē publicēja jaunos tarifus 2024. gadam, un atbilstoši šai informācijai vismaz daļai mājsaimniecību atkarībā no pieslēguma un patēriņa profila tie gaidāmi augstāki nekā Latvijā. Bet vienmēr uzsveram, ka tieši tarifus dažādās valstīs salīdzināt ir grūti iepriekšminēto iemeslu, tāpat arī atšķirīgas tarifu struktūras dēļ.

Vai varētu teikt, ka Latvija Baltijā ir celmlauze ar jauno tarifu konceptu (struktūru)?

Jāatzīst, mēs no citu valstu operatoriem esam saņēmuši atzinīgus vārdus par jauno struktūru, arī par privātpersonu un juridisko personu tarifu izlīdzināšanu. Arī mūsu uzņēmēji šo pieeju vērtē atzinīgi. Tāpat zinām, ka pakāpeniska pāreja uz augstāku fiksētās tarifa daļas īpatsvaru ir kopēja tendence Eiropā. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka katrai valstij ir sava situācija, tāpēc tieši salīdzināties vienai pret otru nav korekti. Atšķiras gala elektroenerģijas patēriņš, klientu ieradumi, pieejamie enerģijas avoti un cena, nodokļu un sociālā atbalsta politika. Tāpēc katra valsts pielāgo elektroapgādes tarifu struktūru savai situācijai. Vienlaikus, jā – nebaidos teikt, ka Latvijā ieviestā tarifu struktūra ir pareiza, jo ilgtermiņā veicinās valsts tautsaimniecības izaugsmi un elektrifikāciju.