Tikai viens virziens - izaugsme

Sadarbības projekts

Forbes Latvija

• Andrejs Kuzņecovs, kompānijas Kreiss dibinātājs. Publicitātes foto

Kā sākās Kreiss?

Andrejs Kuzņecovs: Uzņēmuma Kreiss pirmsākumi meklējami nu jau tālajā 1994. gadā. Tolaik es biju cilvēks orķestris – gan šoferis, gan plānotājs, gan krāvējs, gan grāmatvedis, gan biznesa vadītājs. Laikam ejot un krustojoties ceļiem, liktenis 2000. gadā saveda kopā mani un Sergeju. Atradām kopsaucējus, izvirzījām mērķus un ambiciozi virzījāmies uz priekšu. Tolaik man bija jau četri kravas auto, ar Sergeja atnākšanu iegādājāmies vēl trīs. Zīmīgi un liktenīgi, ka piektajam, sestajam un septītajam jaunajam kravas auto reģistrācijas numurzīmes beidzās ar atbilstošajiem cipariem – 5; 6; 7. Tā arī tika pieņemts lēmums sākt numerāciju un automobiļu uzskaiti. Kreiss pirmie reisi pamatā bija Latvijas un Baltijas robežās, šad tad arī sanāca doties Krievijas virzienā.

Ko var dēvēt par uzņēmuma pirmo attīstības izrāvienu?

Andrejs Kuzņecovs: Protams, pirmais izrāviens bija mans un Sergeja kopdarbības sākums. (Smejoties.) Ģeogrāfiskais novietojums, 20. gadsimta izskaņas tirgus situācija un palielinātais pieprasījums pats par sevi stimulēja kravu pārvadājumu biznesa izaugsmi. Bija ļoti daudz darba, savukārt kravas auto tirgū pietrūka. Tā arī ar stabilu izaugsmi gājām uz priekšu. Kā būtisku attīstības izrāvienu var nosaukt Afganistānas projektu divtūkstošo gadu vidū, kad iegādājāmies papildu piekabes un to bija divreiz vairāk nekā vilcēju. Šim projektam beidzoties, nolēmām nevis pārdot liekās, bet gan nopirkt kravas auto, lai katrai piekabei būtu savs vilcējs. Tā ievērojami paplašinājām floti un kļuvām konkurētspējīgāki Eiropas tirgū.

Kreiss pirmsākumos liela nozīme bija arī autovadītāju profesijai. Tai bija prestižs, tā bija iespēja apceļot pasauli, izbaudīt sava veida piedzīvojumu, nozarē strādāja veselas dinastijas. Tagad tas ir mainījies. Mūsdienās uzskats par profesiju ir novecojis.

Kā mainījusies nozare Kreiss pastāvēšanas laikā?

Sergejs Zaļizko: Pati pārvadājumu būtība nav mainījusies, bet ir pamainījies viss, kas saistīts ar tiem. Transportlīdzekļi ir kļuvuši videi draudzīgāki. Pirms divdesmit gadiem kravas auto vidējais dīzeļdegvielas patēriņš bija 36–37 litri uz 100 kilometriem, tagad tie ir 25–26 litri.

Tehnoloģijas ir ieviesušas vislielākās izmaiņas – gan uzskaitē, gan kontrolē, gan auto dīleru tīklu attīstībā. Agrāk, aizbraucot 100 kilometru no sava uzņēmuma bāzes un gadoties tehniskai ķibelei, autovadītājs varēja rēķināties tikai pats ar sevi. Tagad auto servisu tīkli ir attīstījušies, ir palīdzība uz ceļa, ir dažādi attālināti rīki, lai noteiktu, kas vainas automobilim, un citi risinājumi, kuri atvieglo tieši tehnisko pusi.

Ir augušas prasības no valsts puses attiecībā uz pārvadājumiem, nākuši klāt daudzi noteikumi, likumi un pat liegumi. Tas viss no autovadītāja prasa ne tikai prast vadīt transportlīdzekli, bet arī zināt lielu daudzumu noteikumu un likumu, tos ievērot, arī prasmi tikt galā dažādās nestandarta situācijās. Šādi rodas papildu slogs un izdevumi vadītāju apmācību procesā.

Kā pārdzīvotas visas līdzšinējās krīzes un attiecību saasināšanās ar Krieviju?

Sergejs Zaļizko: Ģeopolitiskā situācija kravu pārvadājumu biznesā ir noteicošais faktors. Divdesmitā gadsimta izskaņas un finanšu krīze 2008. gadā mūs ietekmēja ļoti smagi, būtībā bijām uz bankrota robežas, un tā notika arī ar daudziem konkurentiem. Protams, arī karš Ukrainā ieviesa savas korekcijas. Šo nepilnu divu gadu laikā konkurence mainījās no Austrumiem uz Rietumiem. Piemēram, poļu uzņēmumi, kas pirms tam brauca uz Krieviju un nebankrotēja, tagad pārorientējās un sāka aktīvāk apgūt Eiropas tirgu, palielinot konkurenci un samazinot pārvadājumu cenas līdz nepiedienīgam līmenim.

Mūsu pārvadājumi pamatā notiek Eiropas Savienībā, tikai maza daļa Skandināvijā, Apvienotajā Karalistē un NVS. Redzam potenciālu Uzbekistānā un Azerbaidžānā.

Kā Kreiss funkcionē pašlaik, cik valstīs uzņēmums ir pārstāvēts?

Sergejs Zaļizko: Ievērojam vienu principu – izaugsme. Varam lepoties un teikt, ka kravu pārvadājumu uzņēmums Kreiss ir kļuvis par grupu. Par spīti ne visai labvēlīgajiem tirgus faktoriem un ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, esam jaunu virzienu un risinājumu meklējumos. Pirmām kārtām mēs fokusējamies uz attīstību Eiropas Savienībā. Kreiss meitasuzņēmumi darbojas Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Polijā un Latvijā.

Esam izauguši par TOP 5 privātā sektora darba devēju Latvijā pēc vidējā darbinieku skaita, 2022. gadā nodarbinājām vidēji 2472 cilvēkus. Ja pieskaitītu meitasuzņēmumu štatus, šis skaitlis būtu vēl iespaidīgāks. Lepojamies, ka profesionāļu komanda ļauj mums veikt dažādu veidu manevrus. Arī breksits ieviesa savas korekcijas. Lai nezaudētu tirgus daļas un būtu vēl konkurētspējīgāki, ar lielāku pakalpojumu portfeli, 2022. gada izskaņā iegādājāmies kravu pārvadājumu uzņēmumu Lielbritānijā C. Neil Dowson. Tagad investējam šī uzņēmuma attīstībā un autoparka paplašināšanā.

*Sergejs Zaļizko, kompānijas Kreiss līdzīpašnieks

Vai nozari regulējošajā normatīvajā bāzē nepieciešami uzlabojumi, lai bizness spētu attīstīties straujāk?

Edijs Purmalis: Mūsu darbība pamatā notiek Eiropā, tāpēc izjutām Eiropas Parlamenta izveidotās Mobilitātes pakotnes ietekmi. Esam spiesti astoņu nedēļu laikā atgriezt no Eiropas valstīm savu kravas automobili atpakaļ Latvijā. Lai brauciens atmaksātos, mēs braucam atpakaļ ar pasūtījumiem un kravu, tā papildus stimulējot importu Baltijas valstīs. Šie pēc būtības liekie braucieni palielina arī CO2 izmešu daudzumu un ietekmi uz vidi.

Notiek pārrunas, lai atceltu daļu normatīvu no šīs pakotnes, un ir parādījies cerības stars, ka mūsu uzņēmējdarbības nosacījumi Eiropā uzlabosies. Tas dos atspērienu izaugsmei, ļaujot būtiski optimizēt izmaksas un ļaus sniegt pakalpojumus vēl labāk. Kopumā nozari regulējošā normatīvā bāze būtu jāmodernizē atbilstoši mūsdienu realitātei, lai mums kā darba veicējiem un darba devējiem uzņēmējdarbība noritētu sekmīgāk.

*Edijs Purmalis, kompānijas Kreiss izpilddirektors

Daudzi uzņēmēji sūdzas par darbaspēka trūkumu. Vai arī Kreiss saskaras ar tādu problēmu?

Andrejs Kuzņecovs: Tā ir ne tikai mūsu, bet gan visas Eiropas problēma. Diemžēl izglītības šajā profesijā nav. Mēs paši apmācām un gatavojam vadītājus, esam izveidojuši Kreiss braukšanas akadēmiju. Testējam, kvalificējam un bez apstājas apmācām jaunos un esošos darbiniekus. Arī likums diemžēl nav mūsu pusē, lai papildus stimulētu jaunos kravas auto vadītājus. Ja tā īsi un vienkārši – lai saņemtu vieglā auto vadītāja apliecību, nepieciešams sasniegt 18 gadu vecumu un nokārtot atbilstošos pārbaudījumus, bet, lai Latvijā kļūtu par pilnvērtīgu kravas auto vadītāju, vajag sasniegt vismaz 21 gada vecumu, nerunājot par to, ka ir jāatkārto teorētiskā daļa no B auto vadītāja kategorijas. Ar šādiem nosacījumiem jauniešiem nav intereses izskatīt šo amatu, pabeidzot vidusskolu. Daudzi izvēlas izglītību citā nozarē, citu nodarbi vai pat dodas darba meklējumos ārpus Latvijas.

Vai atbalstāt robežu atvēršanu darbaspēkam no trešajām valstīm?

Andrejs Kuzņecovs: Sirdī mēs to neatbalstām, bet darbaspēka Latvijā mūsu nozarē nepietiek. Sanāk, ka esam spiesti izmantot citu valstu darbaspēka resursu, lai pilnvērtīgi varētu nokomplektēt savu autoparku un turpinātu augt. Jāņem vērā, ka mēs nodarbinām gan Eiropas Savienības pilsoņus, gan trešo valstu pārstāvjus, tātad izmantojam visas iespējas, bet ar lielāko prieku gaidām autovadītāju pieplūdumu arī no Latvijas.

Kā Kreiss modernizē savu autoparku?

Edijs Purmalis: Tas ir nepārtraukts process. Sākot 2024. gadu, mūsu autoparkā nebūs vecāka kravas auto par 2022. gada ražojumu. Tehnika tiek piemeklēta un modernizēta atbilstoši ilgtspējības principiem. Visi mūsu kravas auto flotē 100 % sastāv no EURO 6 standarta un tiek nokomplektēti ar papildu degvielas ekonomijas pakotnēm, tā mazinot CO2 izmešus. Tas ir viens no faktoriem, kuram pievēršam pastiprinātu uzmanību. Arī drošības asistenti ir gan pamainījuši, gan atvieglojuši braukšanu. Lai šīs lietas stiprinātu, mēs no savas puses veltām lielus spēkus, lai apmācītu ekonomiskākai un drošākai braukšanai katru kravas auto vadītāju. Esam sākuši aprīkot refrižeratoru piekabes ar saules paneļiem un arī iegādājamies tādas piekabes, kam jau rūpnīcā tie ir iestrādāti. Jau tagad izmantojam un turpināsim iegādāties transportlīdzekļus, kurus darbina sašķidrinātā dabasgāze.

Droši vien nozari ietekmē arī elektroautomobiļi, kas kļūst arvien populārāki. Cik liels potenciāls tiem ir šajā biznesā?

Edijs Purmalis: Protams, esam izmēģinājuši arī pilnībā elektrificētus vilcējus. Lieliska pieredze, apbrīnojamas tehnoloģijas, tomēr vēl pilnībā neatbilst mūsu darba specifikai – tālsatiksmes pārvadājumi. Pagaidām šāda tehnika der tā saucamajam pēdējam plecam – piegādei no noliktavas līdz klientam, jo veicamais attālums ar vienu uzlādi ir no 250 līdz 350 kilometriem. Jāņem vērā arī ilgais akumulatoru uzlādes laiks. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Jāņem vērā, ka nepieciešama ne tikai elektroautomobiļu attīstība, bet arī uzlādes infrastruktūra. Tas ir ļoti komplekss jautājums, kas skar gan autoražotājus, gan klientus, gan valdību. Mēs būtu priecīgi izmantot tikai tāda veida tehniku, bet tā ir vidēji trīs reizes dārgāka nekā ar dīzeļdegvielu darbināms vilcējs. Tas viss nesīs cenu kāpumu arī pārvadājumiem. Ar azartu skatāmies uz tehnoloģiju attīstību, bet diemžēl tās īsti vēl nevaram pielietot.

Kam nākotnē būs noteicošā loma, lai veiksmīgi konkurētu ar citiem loģistikas uzņēmumiem?

Edijs Purmalis: Esam viens no lielākajiem kravas pārvadājumu nozares uzņēmumiem Eiropā. Lai nostiprinātu savas pozīcijas, atslēgas vārdi ir uzņēmuma darbības efektivitāte. Mēs strādājam tirgū, kurā cenu diemžēl ietekmēt nevaram, taču varam ietekmēt savas izmaksas.

Iekšējo procesu sakārtotība, pakalpojumu kvalitāte, attieksme pret klientiem un ilgtspējības būtības izpratne komplektā ar profesionālo darbības jomu sertifikāciju  ir mūsu konkurētspējas pamatā. Tieši tāpēc pasaulē pazīstami zīmoli ar mums sadarbojas ilgtermiņā.