Eva Fadejeva: "Bizness ar sievietes seju."
Sadarbības projekts
Forbes Latvija
Eva Fadejeva ir ieguvusi jurista izglītību un strādājusi gan prokuratūrā, gan Uzņēmumu reģistrā, bet sevi realizējusi viņa jūtas privātajā biznesā – vada informācijas tehnoloģiju uzņēmumu RIX Technologies un ir tā līdzīpašniece. Tā struktūrā nav izteiktas vertikālās hierarhijas, bet darbošanās horizontālajā biznesa struktūrā ļauj gadiem ilgi nodrošināt stabilu attīstību. Jo vairāk – šī aspekta dēļ nereti tiek piesaistīti citās darba vietās vīlušies speciālisti.
Tagad esat RIX Technologies īpašniece, bet savas gaitas uzņēmumā sākāt kā vadītāja. Kā nonācāt šeit un līdz īpašnieces statusam?
2004. gadā kompānija Tilde uzaicināja mani strādāt RIX Technologies, un sākotnēji es biju tikai šī uzņēmuma vadītāja. Tas bija Tildes uzņēmums, kas savu darbību sāka 2001. gadā, piedāvājot IT risinājumus apdrošināšanas un mājaslapu izstrādes jomā. Tildes paspārnē mūsu uzņēmums izstrādāja kādreiz pazīstamo dokumentu vadības sistēmu E-portfelis, kas turpmāko 20 gadu laikā, attīstoties tehnoloģijām un kompānijai uzkrājot pieredzi, atdzima jau jaunā veidolā – Namejs.
Piedāvājums izpirkt no Tildes kompāniju RIX Technologies nāca no manis, iegādājos 100 % akciju. Vēlāk kā kompānijas līdzīpašnieks pievienojās Sandis Kolomenskis, un tagad uzņēmums mums pieder vienādās daļās – 50/50. Es joprojām darbojos operatīvajā vadībā un esmu valdes priekšsēdētāja.
Ar ko nodarbojāties, pirms pievērsāties IT nozarei?
Paspēju pastrādāt gan prokuratūrā, gan daudzus gadus Uzņēmumu reģistrā kā galvenā valsts notāra vietniece. Šajā amatā es atbildēju par iestādes IT risinājumu darbības nodrošināšanu un attīstību, kā arī vairāku reģionālo nodaļu attīstību visā Latvijā. Tajā laikā tika izveidots komercreģistrs un ieviesta jauna sistēma, kas veiksmīgi darbojas arī šodien. Paspēju pabūt arī ASV, kur bija iespēja studēt tieši IT. Iespējams, tieši šīs pieredzes dēļ, kas tika uzkrāta vairākus gadus, es nonācu šeit.
Kā šajos gados veidojies kolektīvs, kā attīstījies pats uzņēmums?
RIX Technologies ir kļuvis par nozīmīgu nozares spēlētāju un ir vērā ņemams konkurents. Kopš Tildes laikiem ir notikusi liela kadru mainība, bet varam lepoties, ka viens darbinieks strādā joprojām – un joprojām ar dokumentu vadības risinājumiem. Kad kļuvu par RIX Technologies vadītāju un akciju īpašnieci, kompānija nomainīja darbības fokusu par 360 grādiem – mēs fokusējāmies uz apjomīgu informācijas sistēmu izstrādi. Paralēli nenogurstoši attīstījām dokumentu vadības sistēmu virzienu, ticot, ka elektronisko dokumentu aprite būs nākotne, un tā arī ir. Atbilstoši mērķim izveidojusies arī mūsu komanda, un pašlaik tajā ir 50 cilvēku. Kompānijas finanšu rādītāji ir stabili, ar ļoti labiem rentabilitātes rādītājiem.
Pa šiem gadiem ir bijušas kādas izteiktas neveiksmes vai veiksmes, kas noteica tālāko RIX Technologies attīstību?
Jāsaka, lielākā veiksme ir ne tikai mūsu komerciālā izaugsme, kas nav mazsvarīgi šajā straujajā laikmetā, īpaši IT nozarē, bet arī izveidotā komanda, kas spēj patstāvīgi darboties. Tā nav likusi vilties ne man, ne klientiem – 20 gadu pastāvēšanas laikā nav nepiegādātu risinājumu. Visvairāk lepojos, ka cilvēki pie mums strādā ilgstoši un neiet prom pēc pirmā aicinājuma.
Nav noslēpums, ka visā pasaulē, arī Latvijā, IT nozarē algas ir virs vidējā atalgojuma līmeņa. Bet arī mums dažkārt ir grūti konkurēt pat ar valsts pārvaldes piedāvāto atalgojumu, kur nu vēl ar Amerikas gigantu Microsoft, Apple un citu algām. Bieži mēdzam ironizēt – ja mēs būtu taisījuši e-veselību, arī tā labi strādātu. Es teiktu, ka mēs esam par to pārliecināti.
Arī partnerība ar lielajiem IT gigantiem ir sekmējusi mūsu risinājumu un produktu attīstību. Bijām pirmie, kas veidoja e-pakalpojumus, kad e-pārvalde Latvijā bija tikai bērna autiņos; pirmie, kas pilotēja valsts iestāžu darbību Microsoft mākonī ar sistēmu Namejs un tamlīdzīgi.
Runājot par neveiksmēm – vienmēr atceros kādu ne pārāk patīkamu situāciju pirms daudziem gadiem. Rezultātā risinājums tomēr tika piegādāts un ieviests, mēs tikām galā ar šo krīzes situāciju. Protams, ir ļoti nepatīkama sajūta, kad saņem valsts iestādes vēstuli par potenciālajiem tiesu darbiem. un tā sākas ar vārdiem – valsts prasībā pret RIX Technologies. Tas bija pirms kādiem 15 gadiem, kad mēs realizējām projektu par dokumentu aprites sistēmas izstrādi. Toreiz bija daudz negulētu nakšu un, protams, daudz izdzīvota stresa.
Man varbūt trīs reizes jānospļaujas pār plecu, jo lielu neveiksmju nav bijis. Citas neveiksmes? Man vienmēr ir žēl, ja kāds cilvēks aiziet no mums. Nosauksim to par mazo neveiksmi. Pie cilvēkiem ļoti pierodam, pieslīpējamies, iepazīstam dziļi personīgi. Katrs cilvēks ir kā dārgakmens, jo nozarē tiešām ļoti trūkst tādu gudro, labo, spēcīgo.
Vai bez Nameja un tam līdzīgiem dokumentu aprites risinājumiem ir arī citi virzieni, kuros strādājat?
Runājot par RIX Technologies, ir jāuzsver programmizstrādes novirziens, kuru atšķirībā no Nameja aktīvi nereklamējam. Strādājam – programmējam, integrējam, uzturam. Mēs esam ļoti spēcīgi un pieredzes bagāti šajā jomā, mums ir daudz realizētu sarežģītu projektu dažādās nozarēs. Fizisko personu reģistra izstrāde, bez kura datiem neiztiek neviena valsts informācijas sistēma un ar kura sniegtajiem pakalpojumiem ir sastapies katrs Latvijas pilsonis un iedzīvotājs. Vīzu sistēmas izstrāde, kas apstrādā vīzu pieteikumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kam nepieciešamas vīzas, tostarp veic biometrisko datu apstrādi. Risinājumi starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas jomā. Risinājumi kultūras mantojuma saglabāšanas un datu apstrādes jomā. Risinājumi izglītības nozarei. Elektronisko iepirkumu sistēmas izstrāde. Un vēl daudzi citi projekti.
Valsts ir maksātspējīgākais klients, bet kādas ir RIX Technologies attiecības ar privātajiem komersantiem?
Aizvien vairāk mums ir jaunu klientu privātajā sektorā, un šī izaugsmes līkne ir fantastiska – vairākkārtīga pēdējo pāris gadu laikā! Tā ir atkal pavisam cita pieredze, ko uzkrājam un attīstām.
Vai RIX Technologies ir plāns un kapacitāte pacelt kādu projektu mākslīgā intelekta jomā, kas patlaban ir karstākais temats IT nozarē?
Mēs aktīvi darbojamies šajā virzienā – veicam pētījumus un izstrādes sadarbībā ar Latvijas augstskolām. Ejam maziem solīšiem uz priekšu, jo tas ir dārgi un laikietilpīgi. Protams, ka esam atkarīgi no globālajām tendencēm šajā jomā un mums ir jāveic ieguldījumi savu produktu attīstībā, ja gribam būt konkurētspējīgi. ASV tehnoloģiju uzņēmumi Microsoft, Amazon, Alphabet ir izvēlējušies divas jomas, kur palielina ieguldījumus, – tā ir mākoņa infrastruktūra un mākslīgā intelekta iniciatīvas. Un mēs darām tāpat.
Mēs izstrādājam lietotāju atbalsta virtuālo asistentu Namejā, kas mācīsies no lietotāju atbalsta centra darbinieku saziņas ar mērķi to pārņemt un atbildēt uz jautājumiem. Mūsu plānos ir dokumentu viedās sistematizācijas robota ieviešana, kas atpazīs dokumentus Namejā un novirzīs tos konkrētam lietotājam.
Kā mākslīgais intelekts varētu ietekmēt paša uzņēmuma darbu? Atlaidīsiet darbiniekus, lai strādā mākslīgais intelekts?
Neatlaidīsim nevienu! Man ir cits uzstādījums –pieņemt vairāk darbinieku, lai varētu apkalpot vairāk klientu. Mākslīgais intelekts, protams, maina un mainīs cilvēku darba vidi, darbu saturu. Jo mašīna kļūst gudrāka, jo tā būs spējīga veikt vairāk cilvēku uzdevumu. Tāpēc mūsu – cilvēku – unikālās īpašības, kā radošums, kritiskā domāšana, empātija, iegūs aizvien lielāku nozīmi. Un bez cilvēka klātbūtnes neiztikt – ir utopiski domāt, ka visi cilvēku darbi tiks nodoti robotam.
Ir pētījumi par sievietes devumu biznesam. Vienā no tiem secināts, ka uzņēmums, kuru vada sieviete, pelna vairāk. Vērtējot savu pieredzi, jūs varētu piekrist šādam secinājumam?
Jā. Es arī lasīju šādu pētījumu, ka uzņēmumiem sievietes vadībā esot līdz pat 25 % lielāka peļņa. Ir arī pētījumi par to, ka digitālie jaunuzņēmumi, kas pieder sievietēm, visticamāk, nākotnē būs veiksmīgāki nekā tie, kas pieder vīriešiem. Es pieļauju, ka veiksmes atslēga slēpjas tādās sievietes īpašībās kā empātija, radošāka problēmu risināšana, spēja veiksmīgi līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi. Daba ir radījusi sievieti, lai viņa nemitīgi rūpētos par savu ģimeni, šajā gadījumā – arī par darba ģimeni.
IT jomā ir daudz iniciatīvu, lai palielinātu sieviešu īpatsvaru mūsu nozarē, kas ir ļoti zems. Sievietēm, kuras ir gatavas veidot karjeru IT jomā, ir daudz iespēju te strādāt un labi pelnīt – no datu analīzes iespējām, lietotāju atbalsta līdz pat kiberdrošības speciālistiem.
Pieminējāt attālināto darbu. No vienas puses, IT nozarē var strādāt gandrīz no jebkuras vietas, bet vadītāji vēlas, lai darbinieki nāktu uz biroju. Kā ar to tiekat galā?
Kā es saku, darbs IT jomā ir pārnēsājama karjera, var strādāt no jebkuras vietas attālināti. Tā ir realitāte, ka cilvēki vairs nav ar mieru katru dienu būt birojā, tērēt laiku ceļā uz to. Cilvēki tagad grib strādāt no mājām, un mums visiem jāpieņem šī paradumu maiņa.
Tomēr mēs gribam redzēt darbiniekus arī klātienē birojā vismaz pāris reižu nedēļā, lai sajustu kopīgu piederību uzņēmumam, darāmajam darbam. Ir svarīgi, lai cilvēki socializējas, un tad ir daudz vieglāk komunicēt savā starpā, risināt problēmsituācijas utt. Kaut gan esmu klātienes darba piekritēja, esmu pilnībā akceptējusi hibrīddarbu.
Mums ir pieredze, ka darbinieki pieteikušies darbā no citām kompānijām tikai tāpēc, ka tur obligāti jābūt ir birojā katru dienu. Tas cilvēkiem vairs nav pieņemams.
IT nozarē sūdzas par speciālistu deficītu un popularizē domu par pārkvalificēšanos uz IT no citām nozarēm. Vai 30 gadus un vecākiem cilvēkiem ir jēga pārkvalificēties – pēc viņiem būs pieprasījums?
Protams! Es uzskatu, ka arī 70 gados var to izdarīt, ja cilvēkam ir šāds mērķis. Jautājums, kādu amatu cilvēks vēlas un ko ir spējīgs paveikt. Šaurs ir uzskats, ka IT jomā strādā tikai programmētāji. Nē, nozarei trūkst labu lietotāju pieredzes ekspertu, kas atbild par to, lai sistēmu būtu ērta un viegli lietojama, trūkst testētāju, biznesa analītiķu, finanšu konsultantu, pārdevēju. Varu minēt veiksmīgu piemēru, kā jurists kļuva par ļoti labu biznesa analītiķi IT jomā, kas ļoti labi spēj aprakstīt valsts pārvaldes procesus, protot analizēt normatīvos aktus.
Jums patīk ceļot. Kur esat pēdējā laikā bijusi?
Es labāk izstāstīšu, kurp vēlos doties. Man šogad ir skaisti apaļa jubileja, un es jau kādu laiku sapņoju par Grieķijas salu Ikāriju. Tā ir nosaukta mitoloģiskā varoņa Ikara vārdā – saskaņā ar leģendu viņš, lidojot uz sauli, esot nogrimis netālu no Ikārijas krastiem. Tā ir viena piecām vietām pasaulē, kur cilvēki dzīvo visilgāk un visveselīgāk, tā saucamā zilās zonas valsts. Interesanti ir minējumi, kāpēc viņi tik ilgi dzīvo un kāds ir grieķu ilgmūžības noslēpums, – smags darbs, veselīga pārtika vai regulāra pusdienas laika snauda? Šī sala mani ļoti vilina – atliek vien paņemt mugursomu, pāris čību un doties to iepazīt.