Lilita Beķere: "Grāmatvedības dievišķā daba"

Sadarbības projekts

Forbes Latvija

• Publicitātes foto

Jūsu uzņēmumam ir duāls nosaukums – tam ir kāda saistība ar Bībeli?

Nedaudz. Dievs jeb varbūt augstākā vara vispirms radīja pasauli un tad ieviesa tajā noteiktu kārtību. Vecās Derības ceturtā grāmata ir 4. Mozus grāmata jeb Numeri – Skaitļu grāmata. Var teikt, ka Numeri noteikta visu lietu kārtība. Arī mēs, grāmatveži, esam tie, kas ievieš kārtību. Bizness nemitīgi rada kaut kādu vērtību, produktu, un Numeri ir grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, kas tajā visā procesā ievieš nosacītu kārtību. Esam tie, kas strādā ar klienta finansēm un beigās klientam saprotamā valodā varam izstāstīt, kas notiek un kā izskatās viņa finanses.

Latvijas Numeri māteskompānija atrodas Igaunijā. Kā tā nonāca Latvijā, un kā jūs kļuvāt par līdzīpašnieci?

Mans stāsts ar Numeri ir saistīts jau daudzus gadus. Tiesa, šajā kompānijā neesmu no paša sākuma. Sākumā man bija savs uzņēmums – Kontu birža. Es biju mazs uzņēmums, kas sniedza grāmatvedības pakalpojumus.

Numeri sākās Igaunijā, bet 2001. gadā Numeri tika nodibināts Latvijā, tikai toreiz tam bija cits nosaukums. Viņiem šeit gāja dažādi, jo trūka vietējā cilvēka, kas šeit orientējas, taču viņi turpināja augt, un 2012. gadā uzņēmums, kas nu jau strādāja ar Numeri zīmolu, uzrunāja mani.

Mans viena cilvēka uzņēmums tolaik jau bija izaudzis tik tālu, ka man bija četri darbinieki, pati biju pilnībā noslogota ar ikdienas darbiem. Tā vairs nevarēja turpināt – vajadzēja pieņemt darbā vēl kādu cilvēku vai sākt jaunu biznesa virzienu, attīstīt jaunu pakalpojumu. Domāju arī par iespēju ar kādu apvienoties, lai varētu tālāk attīstīt biznesu. Numeri nāca īsti laikā, jo vienmēr biju vēlējusies strādāt starptautiskā līmenī, kas ļautu augt un attīstīties. Un šo piedāvājumu es ilgi neapsvēru – biju šādam solim jau nobriedusi. Kā jebkurš mazs uzņēmums, arī manējais nonāca pozīcijā, kad ir kaut kas jāmaina, ka netiec galā ar visu. Bez brīvdienām strādāt ilgi nevar.

Es redzēju apvienošanos ar Numeri kā ļoti lielu perspektīvu. Satikos ar akcionāru no Igaunijas. Man bija ļoti svarīgi, lai mūsu kā akcionāru vērtības ir līdzīgas, jo pretējā gadījumā, kad tu sāc strādāt kopā, bet vērtības nesakrīt, tad nekas labs nav sagaidāms. 2012. gadā pievienojos Numeri. Es pārdevu savu biznesu, pretī iegūstot mazākuma daļas Numeri. Man šeit pieder ir 20 %, bet tajā pašā laikā esmu ieguvusi milzīgas iespējas. Es vadu šo uzņēmumu, un tagad mums ir 43 cilvēki, pavisam drīz jau būsim piecdesmit. Pati esmu augusi līdzi uzņēmumam, mainījusi sevi, lai spētu būt vadītāja un motivēt savu komandu.

Pieņemu, ka esat karjeras grāmatvede ar attiecīgu izglītību...

Jā, esmu ekonomikas maģistre, esmu studējusi arī biznesa vadību RTU un Zviedru augstskolā esmu pabeigusi īso kursu stratēģiskajā menedžmentā. Esmu arī mediatore un integrālā prāta trenere. Mūsdienās ir nemitīgi jāmācās un sevi jāattīsta, lai spētu pieņemt visu jauno, kas ienāk mūsu ikdienā ar milzīgu jaudu.

Latvijā ir ļoti daudz mazu uzņēmumu, kas būtībā nav uzņēmumi. Ir viens cilvēks, kas ir uzņēmums, bet tas cilvēks tur strādā viens pats. Tas nav bizness klasiskajā izpratnē. Viņš nodrošina sevi ar darbu, varbūt viņam ir pāris cilvēku, bet reāli tas cilvēks strādā kā grāmatvedis. Savu ceļu es sāku tieši tā, bet vienā brīdī tu saproti – ja gribi attīstīt uzņēmumu, tu nevari pats strādāt kā grāmatvedis, jo tu pazūdi sīkumos. Ja gribi biznesu, ir jāspēj plānot, stratēģiski domāt, un tad jau tiek vākta komanda, klienti, un tu ej uz priekšu. Ir jāsāk domāt citās kategorijās.

Kāpēc uzņēmējiem izmantot ārpakalpojumu, nevis algot savu grāmatvedi?

Es teikšu tā – nekas nav tikai balts vai melns. Visiem nav jāizmanto ārpakalpojums, un visiem nav vajadzīgs savs grāmatvedis. Es šai biznesā esmu 18 gadus, un uztvere šajā laikā ir ļoti mainījusies. Sākumā tieši šādi jautājumi tika uzdoti ļoti bieži. Neuzticējās. Ja izvēlējās ārpakalpojumu, tad bieži domāja, ka tas būs lētāk. Pirka cenu, nevis pašu pakalpojumu. Bet tagad izpratne mainās, jo uzņēmumi vairāk koncentrējas uz saviem pamatbiznesiem, finanšu uzskaiti nododot profesionāļu rokās.

Bieži vien uzņēmumiem nevajag pilna laika grāmatvedi, kas strādā tieši uzņēmumā, bet ir tādi, kam vajag to grāmatvedi. Ir uzņēmumi, kas atstāj pie sevis finanšu direktoru, bet visu grāmatvedības uzskaiti, finanšu uzskaiti atdod ārpakalpojumam. Šādi tam nav jārūpējas par darba vietu, par programmām, nav jādomā par grāmatvežu atvaļinājumiem un slimībām; par to visu domā ārpakalpojums. Turklāt pašlaik ir tā, ka – līdzīgi daudzām citām nozarēm – ir ļoti grūti atrast labu grāmatvedi.

Grāmatvedis uzņēmumā bieži vien sēž pie priekšnieka rokas, mēdz arī kafiju viņam atnest, varbūt izdarīt vēl kādus darbus, kas būtībā nav grāmatveža pienākums. No resursu patēriņa viedokļa labs grāmatvedis maksā diezgan dārgi. Pieaug arī prasības grāmatvežiem – gan no valsts, gan klientu puses. Un tad, ja šis grāmatvedis ir noslogots ar datu ievadi, darot kaut kādas vienkāršas lietas, ko var izdarīt cita veida speciālists, – vai tas ir prātīgi no resursu izmantošanas viedokļa?

Ārpakalpojums piedāvā tieši šīs profesionālās grāmatvedības, nodokļu un finanšu pārvaldes zināšanas, nevis, kā savulaik domāja, ka grāmatvedis uzņēmumā darīs visu, tajā skaitā rakstīs rīkojumus, ievadīs datus, izrakstīs rēķinus un vēl kaut ko, ko neviens cits nav gatavs uzņemties. Tas vienkārši iznāk dārgi. Lētāk ir paņemt speciālistu, kas specializējies tieši uz to, ko vajag uzņēmumam, finanšu vai vadības atskaitēm, un paņemt darbā zemāk kvalificētu cilvēku, kurš vienkārši ievada datus vai sagatavo lietvedības dokumentus.

Teicāt, ka ar darbinieku atrašanu ir problēmas. Cilvēki nemācās, jo nozare nepiedāvā labas algas, vai arī šī profesija, ja tā var teikt, ir zaudējusi pievilcību?

Algas kvalificētiem grāmatvežiem pašlaik ir ļoti augstas. Domāju, ka Ekonomikas un vadības fakultāti beidz pietiekami daudz studentu, bet viņi kaut kā nevēlas strādāt grāmatvedībā. Neiztur prasību līmeni. Viņi aiziet citur.

Patiesībā grāmatvedība būtu jāmācās ciešā sasaistē ar kādām programmēšanas iemaņām, jo grāmatvedim tagad jāorientējas ļoti daudzās lietās, kas agrāk nebija. Tirgū strauji ienāk tehnoloģijas, tiek automatizēti uzņēmuma procesi. Grāmatvedim ir jāspēj orientēties šajos procesos un jāspēj klientam piedāvāt risinājumus finanšu uzskaites procesu automatizēšanai. Es nozarē esmu 18 gadus, un prasības grāmatvežiem šajā laikā ir ļoti būtiski mainījušās, viņiem tiek uzlikta milzīga atbildība. No mums prasa nesalīdzināmi vairāk nekā kādreiz.

Līdz ar to daudzi grāmatveži izvēlas pozīciju  nu kam man to vajag. Iespējams, tas ir arī algas jautājums, varbūt mazāki uzņēmumi tiešām nav gatavi maksāt grāmatvedim adekvātu algu, un jaunie speciālisti tāpēc neiet uz nozari.

Otra lieta... Kā man viens pazīstams cilvēks, kuram ir būvniecības uzņēmums, teica: “Man ir pietiekami inženieru un menedžeru, bet reāli nav, kas strādā būvlaukumā.” Šeit mums arī ir pietiekami daudz vadītāju, kas vēlas uzreiz būt  galvenie grāmatveži, bet negrib sākt ar pašiem pamatiem, lai vispār saprastu lietas.

Kādas nozares uzņēmēji labprātāk izvēlas Numeri un ārpakalpojumu vispār?

Dažādi. Nav tādas izteiktas nozares. Latvija ir ļoti mazs tirgus. Ja Amerikā vai citur vari koncentrēties uz vienu nozari, kurā esi speciālists, tad mēs strādājam gandrīz ar visām nozarēm. Mums ir dažādu nozaru uzņēmumi.

Pateicoties varbūt augstākiem spēkiem vai kam citam, 2008. gadā, kad bija pirmā krīze, es tāpat kā visi citi ar satraukumu vēroju, kas notiek. Taču mans bizness netika traucēts, jo manā portfelī nebija neviena būvnieka, tādēļ nepiedzīvoju ne apgrozījuma, ne peļņas kritumu.

Kad sākās kovids, mums portfelī nebija neviena ēdinātāja. Bija divi ceļojumu operatori, bet salīdzinoši nelieli. Bija mums arī viens sporta centrs, kas samazināja savu darbību, bet tie uz kopējā fona nebija tik smagi jūtami.

Turklāt mūsu priekšrocība bija tā, ka  jau bijām gatavi attālinātam darbam. Mums Numeri tāda iespēja ir bijusi vienmēr. Kad sākās kovids, mēs paņēmām savus koferīšus un aizgājām strādāt no mājām.

Kāpēc no visiem grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem uzņēmējam izvēlēties tieši Numeri?

Jo esam labākie! Lielais pluss ir tas, ka Latvijas tirgū esam jau 22 gadus un mums ir ļoti laba, zinoša komanda. Mums ir dažādu kategoriju grāmatveži, kas strādā arī, piemēram, ar konsolidācijām un IFRS. Otrs un ne mazāk svarīgs faktors – esam ļoti vērsti uz jaunā ieviešanu. Mēs varam palīdzēt uzņēmumiem. Ja mēs redzam, ka kaut ko var darīt citādi vai vienkāršāk, tad mēs par to informējam klientu.

Treškārt, mēs esam visās Baltijas valstīs. Kā jau teicu, Latvija ir ļoti mazs tirgus, tāpēc mums ļoti patīk sadarboties ar uzņēmumiem, kas strādā visās trijās Baltijas valstīs. Strādājam ar lielajiem uzņēmumiem, kas darbojas visā pasaulē, un Baltija ir viens no reģioniem, kur mēs viņiem vai nu rēķinām algas, vai kārtojam grāmatvedību, vai reportējam konsolidētos pārskatus.

Izmantojam arī jaunākās tehnoloģijas, dodam automatizētas atskaites. Mēs regulāri mācāmies. Tas ir tas atšķirīgais – mēs esam ar skatu uz nākotni, esam partneri saviem klientiem, iesakām viņiem veikt  uzlabojumus finanšu uzskaitē, lai pēc tam noteikti procesi uzņēmumā kļūtu ātrāki un vienkāršāki.

Latvija bieži tiek salīdzināta ar Lietuvu un Igauniju, kur darba produktivitāte esot ievērojami lielāka. Es nepaslinkoju un saskaitīju jūsu mājaslapā pieejamos datus. Izrādās, Numeri Latvijas birojā ir lielākais kafijas patēriņš uz cilvēku. Ko jūs teiktu par šo?

Ja ir apmierināts darbinieks, tad ir apmierināts arī klients. Mums nav tā, ka ir jāpārdod 100 % laika. Uzņēmumā ir jābūt laikam, lai varam pakomunicēt, lai varam satikties ar klientiem neformālā gaisotnē.

Un Numeri ir cilvēkam ļoti draudzīga darbavieta. Mēs rūpējamies par saviem darbiniekiem, jo cilvēks ir svarīgākais jebkurā biznesā. Aiz ikviena biznesa stāv cilvēks. Mums darbiniekiem ir bezmaksas kafija, ceturtdienās ir našķu galds, kur visi sapulcējamies un apspriežam lietas. Ir arī dažādi pasākumi. Mēs mēģinām savu ikdienu iekrāsot, dzīvot tā, lai ir labi atnākt uz biroju un satikties ar kolēģiem. Katru mēnesi mums ir lielāks pasākums, kad sveicam visus jubilārus.

Runājot par Igauniju – viņi, man šķiet, lielākoties strādā no mājām, attālināti. Mēs tomēr vairāk esam birojā.

Dzīve nav tikai darbs. Arī uzņēmumā var atrast laiku un veidu, kā padarīt savu darbinieku ikdienu krāsaināku.