Sarežģītā misija

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

• Publicitātes foto

Pastāstiet par savu karjeru! Kā nonācāt līdz tabakas industrijai, kas bieži tiek nosodīta?

Pabeidzu Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga), kā jau tas ir tipiski Latvijā. Tas ir tāds gandrīz vai standarta ceļš. Matemātika bija mana stiprā puse, tāpēc izvēlējos šo skolu, lai arī ikdienā vidusskolas laikā bija jāveic pusotru stundu ilgs ceļš no Vecumniekiem Bauskas rajonā. Vectēvs arī bija beidzis 1. ģimnāziju, un mēs ģimenē nolēmām, ka tas ir mans virziens. Ģimnāzija labi sagatavoja Rīgas Ekonomikas augstskolai – bija daudz loģikas, matemātikas, ātrums, spēja izdomāt labāko risinājumu, ne tikai cipari. SSE Riga tobrīd bija ļoti populāra skola ar sīvu konkurenci iestājoties, bet es izturēju konkursu, un vēlāk augstskola pamainīja manu redzējumu gan par stilu, kā mācīties, gan komandas darbu un spēju sadarboties ar dažādiem cilvēkiem.

Skolas laikā sapratu, ka finanses nebūs man piemērota joma, gribēju kaut ko radošāku. Sāku strādāt Unilever kā zīmola vadītāja. Man bija Dove zīmols, kas bija ļoti iedvesmojošs – mācīja par iekļaujošu sabiedrību, par dažādību bez stereotipiem.

Vēlāk pievienojos reklāmas aģentūrai The Guru, kas gan vairs neeksistē, jo nodarbojās pārsvarā ar korporatīvo pasākumu organizēšanu. Kad sākās 2008. gada krīze, tā bija pirmā pozīcija, no kuras uzņēmumi atteicās, – no izklaidēm, pasākumiem. Tad strādāju Publicis grupā, kur vadīju vienu no uzņēmumiem – Ninja Communications. Darbs bija 24/7, un, kad man bija ap 30 gadiem, jutu, ka sagurstu, ka šāds darba ritms vairs nav man piemērots.

Iespēja pievienoties Philip Morris komandai radās, kad par brīvu pozīciju pastāstīja mana draudzene, kura jau strādāja šajā uzņēmumā. Pieteicos uz lielo klientu vadītājas pozīciju. Tā bija atgriešanās pie kalkulācijām, darbs ar pārdošanu. Taču tā brīža vadītājam, manam priekšniekam, bija cits redzējums – viņš meklēja kādu, kurš varētu uzlabot attiecības un sadarbību starp mārketinga un pārdošanas nodaļām, jo bieži vien tās strādā nesaskaņoti, katra savā lauciņā. Man bija pieredze mārketingā un arī pārdošanā, tāpēc mani pieņēma.

Tagad vadāt jau visu Latvijas filiāli. Kā tas attīstījās?

Iesaistījos dažādos projektos ārpus saviem tiešajiem pienākumiem, to pamanīja kolēģi un piedāvāja man uzņemties Baltijas zīmola vadītājas amatu, kā arī pārcelties uz Viļņu. Tur biju pusotru gadu. Mūsu uzņēmumā ir izplatītas īstermiņa attīstības iespējas, kad var uz pusotru gadu rotēt uz citu valsti. Pēc tam sapratu, ka atgriezties vēl nevēlos, jo biju jau iemācījusies lietuviešu valodu un iedzīvojusies valstī, man tur patika. Tas bija jauns posms – ārā no komforta zonas. Šāda attīstība, manuprāt, veicina progresu.

Nogurdinošākais bija braukt brīvdienās uz Latviju un tad atkal uz Viļņu, un vienā brīdī sapratu, ka vēlos atpakaļ. Pagāja pusgads, līdz man atkal atrada vietu Latvijas filiālē un bija iespēja atgriezties, bet pērn septembrī saņēmu zvanu no priekšnieka, kurš man piedāvāja kļūt par Latvijas filiāles vadītāju.

Kā ir strādāt nozarē, kas tiek ierobežota, kā vien var?

Esmu uzņēmumā jau divpadsmit gadu, bet nevarētu teikt, ka tā ir rutīna. Mainās ne tikai pats uzņēmums, bet visa nozare. Turklāt mēs kā uzņēmums esam tie, kas veicina izmaiņas industrijā. Spēja augt šim procesam līdzi ir labs motivators.

Philip Morris jau kopš 2008. gada ir pateicis, ka mainīs industriju. Man bija liels prieks 2016. gadā lasīt laikrakstu Times, kur mūsu galvenais vadītājs teica: “Es ceru, ka mēs kādu dienu nepārdosim nevienu cigareti!” Toreiz tas likās vispār neaptverami, īpaši uzņēmumam, kas tirgo cigaretes.

Kopš 2008. gada mēs investējam miljardiem dolāru, piesaistot zinātniekus. Jau toreiz uzņēmums saredzēja, ka cilvēki meklē alternatīvas, meklē veidus, kā atmest smēķēšanu vai darīt to mazāk. Mēs savukārt pētām virzienus, kuros var augt, un IQOS ir pirmais tāds produkts. Latvijā IQOS ir pieci gadi, bet globāli sākām ātrāk.

Jā, var piekrist, ka industrija tiek strikti regulēta, bet visiem regulējumiem ir jābūt saprātīgiem. Arī mēs uzsveram, ka nikotīnu saturoši produkti nedrīkst būt pieejami nepilngadīgajiem un nesmēķētājiem. Mums pat ir sauklis: “Ja tu nesmēķē, tad nesāc; ja smēķē, tad atmet; ja nevari atmest, izvēlies mazāk kaitīgo.” Philip Morris arī nekādā veidā neuzrunā nesmēķētājus.

Kad būs tā diena, kad nepārdosiet nevienu cigareti?

Globāli 30 % no Philip Morris apgrozījuma jau tagad ir mazāk kaitīgie produkti. Samazinātā riska produkti ir, piemēram, karsējamā tabaka (IQOS). Mēs esam zinātniski pierādījuši, ka lielāko ļaunumu nodara tieši cigaretes dedzināšana, kad izdalās tās toksiskās vielas. Tad vēl ir nikotīna spilventiņi, kas vairāk izplatīti Skandināvijā. Un tad ir elektroniskās cigaretes, kas ļauj uzņemt nikotīnu uzkarsētu šķidrā veidā.

IQOS risinājumu sākām komercializēt vēl 2017. gadā. Mēs bijām iesācēji nākotnei bez dūmiem, tas nebija viegli, jo vispirms ir jāpierāda pircējam, ka tas produkts ir viņam piemērots. Ierīce ir padārga, 49 eiro, tas ir zināms ieguldījums. Tāpēc ir jāstāsta, jāpierāda, kādēļ tas ir labāk nekā cigaretes.

Atgriežoties pie laika rāmjiem – ceram, ka 10–15 gadu laikā pasaulē cigaretes būs lielākoties vēsture. Uzņēmuma iekšienē esam noteikuši, ka 2030. gadā mazāk kaitīgajiem produktiem būtu jāveido vismaz 50 % no mūsu apgrozījuma.

Lietuvā jau labu laiku cilvēki pāriet uz šiem mazāk kaitīgajiem produktiem – tur to tagad ir vairāk nekā 50 procentu. Pircējiem karsējamā tabaka ir ļoti saprotama un pieņemamam. Bet ir daudz faktoru, kas to ietekmē, piemēram, akcīzes nodoklis faktiski nosaka, vai produkts pircējiem ir pieejams.

Tāpēc mēs vienmēr sakām, ka akcīzes nodoklim ir jāaug, taču tā pieaugums ir jāskatās kontekstā ar nelegālo tirgu. Ja akcīzes nodokli pacels pārāk augstu, pircējs aizies uz nelegālo tirgu.

Cigarešu pircēji ir cenu jutīgi. 2021. gadā karsējamajai tabakai akcīzes nodoklis pieauga par 113 %, un mēs vēl joprojām neesam spējuši sasniegt apjomu, kāds bija 2020. gadā, jo cilvēki vienkārši nevar atļauties, viņi atkal pievērsās cigaretēm. 2021. gadā IQOS pārdošanas apjoms saruka par 20 % – tas ir solis atpakaļ, nevis uz priekšu.

Kā uzņēmumam veicas ilgtspējas jomā? Redzēju, ka arī Philip Morris ir Dow Jones prestižajā ilgtspējas indeksā.

Šajā virzienā darām daudz. Izvēlamies zaļākus risinājumus, domājam par to, kā būt klimatneitrāliem. Piemēram, darba mašīnām ir jābūt ar noteiktiem CO2 emisijas rādītājiem. Tas ir arī darbs ar ražotnēm – tiek veiktas milzu investīcijas, lai ražotnēm nebūtu ietekmes uz vidi. Ir arī pārstrādes (recycling) programmas – gan ņemam atpakaļ ierīces, gan pašas karsējamās tabakas vienības, kur ir pietiekami daudz materiāla, kas nesadalās dabā.

Cik lielus ieguldījumus veicat pētniecībā un attīstībā?

Mums īpašs Kubs – zinātnes, pētījumu centrs, kas atrodas Šveicē, Nošatelā. Protams, tie ieguldījumi ir miljardos, piemēram, vēl 2018. gadā, kad runājām par pirmajiem IQOS, ieguldījumi jau bija ap četriem miljardiem. Katru gadu tās ir jaunas miljardu investīcijas.

Mēs uzklausām lietotājus, kas nav labi, un tad ieguldām jaunos produktos. Piemēram, cilvēkiem nepatīk, ka IQOS ir jātīra, un drīz būs jauns produkts, kas nebūs jātīra.

Kad palielināja akcīzes nodokli, starp tabakas un jaunajiem elektroniskajiem produktiem bija liela cīņa. Kā jūs tas ietekmē – esat abās pusēs…

Jā, mūs tas ietekmē mazāk, jo esam abās produktu grupās. Turklāt uzskatām, ka akcīzes nodoklim būtu jāaug, jo savā ziņā tas ir ieguldījums atpakaļ sabiedrībā. Taču tas, ko mēs esam vienmēr uzsvēruši, – tam ir jābūt samērīgam arī pa produktu grupām. Nevar vienai kategorijai nodokli pacelt debesīs, bet citām pozīcijām atstāt. Pieaugumam ir jābūt līdzīgam visām grupām, tas būtu godīgi.

Runājot par ieguldījumu sabiedrībā – kāds tas ir Philip Morris? kam ziedojat, ko atbalstāt?

Viens no mūsu partneriem ir Zaļā josta, kas arī saskan ar mūsu darbību, jo esam par zaļumu, ilgtspēju, sabiedrības izglītošanu par atkritumu pārstrādi un citām jomām. Vairāk liekam akcentu tieši uz sabiedrības izglītošanas iniciatīvām.

Vai var reāli redzēt rezultātu, ka sabiedrība kļūst gudrāka?

Tas prasa laiku un paaudžu maiņu, lai mēs redzētu reālu viedokļa maiņu. Jautājums arī, cik un ko iegulda pati ģimene, audzinot bērnus. Viss sākas ģimenē. Iespējams, šodien to vēl neredzam, bet, ceru, ka parīt redzēsim.

Kā atšķiras smēķētāju paradumi Baltijas valstīs?

Kā jau minēju, Lietuvā jau vairāk nekā 50 % Philip Morris klientu ir pārgājuši uz alternatīviem produktiem, ne cigaretēm. Igaunijā IQOS ieviests tikai pirms diviem gadiem, tāpēc līdz galam vēl nevaram novērtēt. Tur ir liela Skandināvijas ietekme – daudzi izvēlas nikotīna spilventiņus.

Par paradumiem... Smēķēšana nav tikai nikotīna uzņemšana, tas ir process. Tāpēc mums ir jāskaidro, ka, izvēloties mazāk kaitīgu produktu, process nemaz tik ļoti nemainīsies un varbūt tas ir tā vērts.