Futūriste: “No klimata bēgļiem un tālākizglītības nepieciešamības mums neizbēgt”
Sadarbības projekts
Forbes Latvija
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, dzīve kļūst aizvien ātrāka un izmaiņas, kurām iepriekš bija nepieciešamas desmitgades, mēs pieredzam dažu gadu laikā. Līdz ar mākslīgā intelekta eksplozīvo attīstību progress un dzīves temps kļūs vēl straujāks. Tas nozīmē, ka mainīsies arī prasības darba tirgū, un pasaulei jāgatavojas tām jau tagad.
Īsā sarunā ar “Forbes” futūriste Elina Hiltunena, kura piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētajā starptautiskajā forumā “Izglītība nākotnei: no iesaistes līdz ietekmei”, dalījās ar savu vīziju par tuvāko nākotni un izmaiņām, kas skars cilvēka mācīšanos un nākotnes profesijas.
Ar ko īsti nodarbojas futūristi?
Mans uzdevums ir domāt par nākotni, saskatīt tajā iespējas un jaunas nepieciešamības. Ļoti svarīgi ir atgādināt sev par ieskatīšanos nākotnē, ja runājam par izglītību, un galvenais jautājums ir – kuras būs tās zināšanas , kas būs nepieciešamas nākotnē? Jāņem vērā, ka, lai iegūtu izglītību, ir nepieciešams daudz laika, tāpēc vienmēr vajag vīziju un izpratni par to, kas ir izmainījies un vēl mainīsies nākotnē, lai jau šodien sāktu mācīt tai nepieciešamās iemaņas.
Par ko bija jūsu uzstāšanās konferencē?
Es runāju par to, kur virzās pasaule un ar kādiem izaicinājumiem mums jārēķinās. Izmaiņas varam vērot jau tagad, un divas lielākās ir klimata pārmaiņas un biodiversitātes zaudēšana. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgas iemaņas, zināšanas, cilvēki, valstis un kompānijas, kas risinās šīs problēmas. Tas ir liels izaicinājums.
Jārēķinās arī ar citām milzīgām tendencēm: iedzīvotāju skaita pieaugums, demogrāfiskās izmaiņas. Es esmu no Somijas, un tā ir trešā straujāk novecojošā valsts pasaulē, Latvija ir desmitā. Tas ir liels izaicinājums darbaspēka ziņā jau tagad, vēl lielāks tas būs nākotnē.
Viens no risinājumiem ir migranti, un arī tas nozīmē nepieciešamību vairāk mācīt un mācīties. Cits risinājums – mākslīgais intelekts, robotika, automātika. Bet arī tam nepieciešami cilvēki, kas ar to visu prot strādāt. Vēl viens – senioru iesaistīšana darba tirgū. Piemēram, manam tēvam ir 87 gadi, viņš ir inženieris un joprojām turpina strādāt. TUn tad ir cilvēku pārkvalificēšanās . Ja runājam par nākotni, ir nepieciešama tālākizglītība, jo zināšanas, kuras esi apguvis pirms 30 gadiem, iespējams, vairs nav pielietojamas. Cilvēkiem jābūt gataviem mācīties aizvien vairāk un vairāk.
Vai runājam par fundamentāli jaunu zināšanu apguvi, vai arī jau iegūto zināšanu atjaunināšanu?
Var būt abi. Bet mums būs vairāk tehnoloģisko rīku, kas mums palīdz. Domāju, mums būs vairāk jāstrādā ar mākslīgā intelekta rīkiem. Strādāsim vairāk ar robotiem.
Mums vajadzēs iegūt jaunu izglītību jaunām dzīves nozarēm. Piemēram, kas notika ar mašīnrakstītājām? Viņas vairs nevienam nav vajadzīgas. Dažreiz ir situācija, kad ir jāatrod pavisam jauna nodarbošanās, jo vecā profesija vairs neeksistē. Tas notiek visu laiku. Piemēram, mašīnas pārņēmušas daudzus darbus. Ja runājam par auto – cilvēki brauc ar automašīnām, bet vairs nepārvietojas ar karietēm, un kučieri vairs nav vajadzīgi. Mēs varētu runāt arī par turpmāku satiksmes automatizāciju. Kas, šajā gadījumā, notiks ar taksometru vadītājiem?
Kura profesija pazudīs pirmā?
Es nevaru pateikt precīzi, ka kāda noteikta profesija izzudīs noteiktā laikā, bet, piemēram, ģeneratīvā mākslīgā intelekta modulis ChatGPT kādu dienu var atņemt darbu žurnālistiem.
Jūs tā domājat?
Noteikti! Jau tagad ir mākslīgā intelekta moduļi, kas raksta īsus stāstiņus. Scenāristi Holivudā jau ir nedaudz nobijušies, ka mākslīgais intelekts viņu vietā rakstīs scenārijus. Un tas pavisam noteikti ir iespējams.
Arī grafiskajiem dizaineriem ir pamats satraukties. Ir rīki, piemēram, “Midjourney”, kas ģenerē attēlus, nepieciešams tikai uzrakstīt pieprasījumu. Jāņem vērā, ka mēs speram tikai pirmos soļus ģeneratīvā mākslīgā intelekta lauciņā. Es domāju, ka šī ir revolucionāra lieta. Tā ir jauna ēra, kurā mēs esam sākuši dzīvot.
Šajā kontekstā kādu izglītību jūs ieteiktu izvēlēties vidusskolu absolventiem, ja nākotnē prognozējat daudzu profesiju izzušanu un jaunu profesiju rašanos?
Es teiktu tā – ko vien jūs vēlaties mācīties, to arī mācieties. Ejiet un apgūstiet jebkuru lietu, kurā esat ieinteresēts. Bet jābūt gatavam, ka tas, ko jūs zināt par savu darbu, nākotnē mainīsies, un būs nepieciešams mācīties atkal. To pašu esmu teikusi arī savam dēlam. Piemēram, viņu interesē programmēšana, bet jau tagad datori mācās programmēt paši, kas nozīmē, ka programmētājus, iespējams, nākotnē vairs nevajadzēs. Kad dēls pabeigs universitāti, šī profesija, iespējams, mainīsies, bet mēs joprojām izmantosim datorus un mums vajadzēs cilvēkus, kas ar tiem strādā.
Viena lieta, ko iesaku absolventiem, – veidojiet savām zināšanām un iemaņām zīmolu, jo nākotnē būs jākonkurē ar mašīnām, jums būs nepieciešams kaut kas tāds, kas mašīnām nepiemīt. Piemēram, es uzstājos ar runām. Mašīna varētu tās uzrakstīt un nolasīt, bet man ir sava zīmola vērtība, cilvēki vēlas, lai runātu es, nevis mašīna. Ir jādomā par to, kas būs tā lieta, ar kuru būsiet īpašs, par kaut kādu zināšanu kopumu, kas nav nevienam citam.
Ja runājam par novecojošajām sabiedrībām un imigrantiem? Varbūt mums nevajag migrantus, varbūt visu to darbu varēs paveikt roboti un mākslīgais intelekts?
Tā varētu būt, ka nevajag imigrantus, bet jūs vienalga viņus dabūsiet. Ar to jārēķinās klimata izmaiņu dēļ. Mums noteikti būs klimata bēgļi, un, līdz ar to, būs arī imigranti. Es zinu, ir politiskās partijas, kas apgalvo, ka nevēlas migrantus, bet noteiktās pasaules vietās iestāsies klimata pārmaiņu sekas, kā rezultātā un mums klimata bēgļi būs.
Kad tas sāksies?
Viena lieta, ko futūristi nespēj, – pareģot. Es nevaru pateikt konkrētu gadu, kad tas sāksies, bet tas noteikti sāksies. Ir jau prognozes, ka 2050. gadā pasaulē būs 1,5 miljardi klimata bēgļu, un tas ir ļoti daudz.
Ir ļoti svarīgi izprast kopējo bildi. Mums ir jāattīsta mūsu iemaņas. Esmu tik veca, ka laikā, kad mācījos skolā, septiņdesmitajos gados, pasaule bija tik atšķirīga. Tagad tā ir krietni ātrāka.
Kad es sāku strādāt žurnālistikā, datori bija kaut kas jauns, bet tagad tā ir ikdiena. Respektīvi, arī mana paaudze katru dienu mācījās, apguva kaut ko jaunu. Šajā ziņā kur ir tā lielā atšķirība starp jau piedzīvoto un nākotni?
Par mākslīgo intelektu runājam jau kopš 1956. gada. Ir bijuši posmi, kad temats ir bijis karstāks, un - kad tas atdziest. Šobrīd tas ir ļoti aktuāls. Mums ir lielie dati, digitālie dati, kas ir viena mākslīgā intelekta daļa, vēl mums ir algoritmi un paaugstināta datoru skaitļošanas kapacitāte. Apvienojot to visu, mēs piedzīvosim patiesu mākslīgā intelekta revolūciju. Mēs piedzīvosim pat prognozējošo mākslīgo intelektu.
Par to es rakstu savu otro doktora disertāciju. Prognozējošais mākslīgais intelekts ir ļoti interesants no aizsardzības viedokļa. Ja algoritms zinās, ko es nākotnē vēlēšos vai ko es nākotnē darīšu, tas radīs lielus jautājumus – gan tehnoloģiskajāus, gan ētiskajā un morālajā aspektā. Piemēram, ChatGPT jau ir mainījis noteikumus. Skolas jau runā par to, vai ir pieņemami, ja skolēni izmanto ChatGPT. Es domāju, ka mums nopietni jārunā par noteikumiem, kā un kur lietot mākslīgo intelektu.
