Ekonomika ir pieradināta pie naudas drukāšanas

Sadarbības projekts

Forbes Latvija

• Publicitātes foto

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šis jautājums ir tikpat aktuāls kā pērn. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis šogad aprīlī bija 7 %, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu deviņiem procentiem. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka Eiropā, ieskaitot arī Latviju, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā tā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Protams, rodas jautājums, kāpēc inflācija ir tik augsta. Sākotnējais cēlonis meklējams tajā, ka  Centrālās bankas stimuls ekonomikai bija pārāk ilgs un agresīvs. Eirozonā negatīva procentu likme pastāvēja jau no 2014. gada, līdz ar to banku sistēmai un biznesam bija pieejami ļoti lēti naudas resursi, kas lielākoties veicināja aktīvu, nevis ekonomikas pieaugumu, ko vēlāk negatīvi ietekmēja Covid-19. Apgrūtināta preču piegāde, kas ierobežoja noteiktu preču pieejamību, veicināja cenu kāpumu. Tad sākās karš, un līdz ar to pieauga energoresursu cenas, kas attiecīgi ietekmēja arī patēriņa preču cenu celšanos. Nākamais aspekts ir valstu pieaugošie militārie izdevumi, kas lielā mērā tiek finansēti uz parādu rēķina. 

Negatīvā ziņa ir tā, ka cīņai ar inflāciju vēl joprojām tiek izmantota naudas drukāšana. Piemēram, apkures cenu pieaugumu kompensē pabalsti, elektroenerģijas izmaksas tiek kompensētas ar dažādām mērķētām piemaksām, tiek palielinātas algas. Izmaksu kompensēšana ar vēl lielāku naudas piedrukāšanu, protams, nevar samazināt inflāciju ilgtermiņā.

Cik ilgi, jūsuprāt, varētu turpināties inflācijas kāpums?

Inflācijas kāpums faktiski ir apturēts, jautājums – vai šī situācija noturīga? Cerību dod centrālo banku rīcība, paaugstinot procentu likmes, taču likmju celšana patērētājiem ir ne mazāk sāpīga kā inflācija, jo pieaug kredītu un līzingu maksājumi un atliek mazāk naudas ikdienas un citiem tēriņiem, kas arī ir sistēmas mērķis samazināt inflāciju.

Kā augstā inflācija ietekmējusi LPB Bank darbību un banku darbību kopumā? 

LPB Bank aktīvi seko pasaules ekonomikas notikumiem un centrālo banku politikai. Bankas rīcība ir nekavējoša un atbilstoša Eiropas Centrālās bankas (ECB) realizētajai politikai. Protams, negatīvais efekts ir tāds, ka sadārdzinās kreditēšana. Tas ir novērojams visā komercbanku tirgū. Tajā pašā laikā ar paaugstinātām procentu likmēm ieguldījumu tirgus kļūst interesantāks. Potenciālu fiksēta ienākumu (obligāciju, depozītu) investīciju atdeve jau ir lielāka nekā pērn, un pašlaik var nopelnīt vairāk par salīdzinoši zemu risku. Vienīgā piebilde – fiksēta ienākuma finanšu instrumentu atdeve vairumā drošu instrumentu vienalga būs zemāka nekā inflācija. Kāpēc tā? Jo ECB refinansēšanas likme, neraugoties uz vēsturē straujāko likmju celšanu, ir aptuveni divas reizes zemāka nekā inflācija.

Jāatzīmē, ka LPB Bank fokusējas galvenokārt uz e-komercijas un FinTech pakalpojumiem, taču arī klasiskais banku serviss ir pietiekami attīstīts un veiksmīgi strādā. Šis biznesa modelis ļauj bankai būt stabilai arī krīzes apstākļos, jo e-komercijas pakalpojumam ir fiksēta komisijas maksa, nevis procentu ienākumi. Mēs esam pilnīgi droši, ka e-komercija turpinās attīstīties visā pasaulē, kas vēl pastiprinās mūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. Otrais stabilitātes garants ir kvalitatīvi ieguldījumi finanšu instrumentos un diversificētos aizdevumos klientiem, kad, augot tirgus likmēm, palielinās procentu ienākumi no aizdevumiem.

Kopumā banku uzdevums krīzes laikos ir sabalansēt savu aktīvu un pasīvu bāzi, nezaudēt spēju nopelnīt mainīgajos tirgus apstākļos un pielāgoties jaunai nozares regulācijai (piemēram, ir zināms, ka Latvijā bija un ir ļoti stingra AML politika). Makroekonomisko notikumu rezultātā augot procentu likmēm un inflācijai, kredītņēmējiem būtiski pieaug izmaksas, un tas ietekmē Latvijas kredītņēmēju maksātspēju. Jāņem vērā, ka arī bankām resursu cena pieaug. Ja pirms desmit gadiem komercbankas varēja aizņemties līdzekļus Latvijas Bankā ar 0 % likmi, tad tagad ir šī likme 3,5 % un, visticamāk, pieaugs.

Kā un vai mainījusies klientu uzvedība pēdējā gada laikā? 

Ja runājam par kreditēšanu, Latvijā kopumā klienti ir piesardzīgi, ņemot kredītus. Mums vēsturiski ir bijis tā, ka riska uzņemšanās Latvijas iedzīvotāju vidū ir daudz zemāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Tas redzams arī kredītu statistikā – gan Igaunijā, gan Lietuvā izsniedz vairāk kredītu nekā Latvijā. Tas neapšaubāmi ir saistīts ar fizisko personu ienākumu struktūru, ar biznesu kā tādu un ar risku uzņemšanos. Redzams, ka arī biznesa aktivitāte mums ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Izvērtējot kredītprojektus, bankas Latvijā pārsvarā pieņem lēmumu atteikt kredīta izsniegšanu, jo vienam trūkst nodrošinājuma, otram projekti izskatās grūti realizējami un riskanti… Tāpēc bankas labprāt izsniedz kredītus tikai tiem uzņēmumiem, kas varētu iztikt arī bez kredīta.

Kādas tendences mūs sagaida banku sektorā un finanšu tirgos?
Mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, tomēr, skatoties nākotnē, saglabāju optimismu par to, ka mēs spēsim pārvarēt izaicinājumus. Nauda joprojām būs spēks, kas virza pasauli uz priekšu. Cilvēki vēlēsies pelnīt un dzīvot arvien labāk, celt augstākas mājas un pirkt jaunākas mašīnas. Es ceru, ka mēs turpināsim attīstīties un strādāt kopā, lai radītu labākas iespējas un piepildītu savus sapņus par labāku nākotni. Un šajā nākotnē es redzu vairākas tendences, kas skars banku un finanšu nozari.

• Tehnoloģiju uzņēmumi un nozare turpinās būt pieauguma līderi finanšu tirgos, jo digitālā ekonomika un tehnoloģiju pakalpojumi turpina augt. Arī bankas aktīvi strādā pie digitālās transformācijas, iekļaujot un attīstot jaunus digitālus un attālinātus pakalpojumus, tai skaitā iesaistot mākslīgo intelektu un pielāgojoties klientu vajadzībām. Šis process notiek strauji, un banku digitālā klātbūtne kļūs arvien svarīgāka finanšu nozarē.
   
• Kriptovalūtu tirgus, tostarp Bitcoin, Ethereum un citu alternatīvo valūtu tirgus, turpinās augt, jo arvien vairāk investoru un institucionālo spēlētāju redz to kā perspektīvu ieguldījumu.
   

• Vairākas valstis jau ir izvirzījušas ideju par pāreju uz digitālu valūtu un atteikšanos no skaidras naudas. Tam varētu būt priekšrocības, piemēram, ātrāka maksājumu izpilde un efektīvāka nodokļu iekasēšana. Tomēr tāpat kā jebkurš pārejas process tas var radīt arī dažas problēmas, piemēram, digitālo valūtu drošības un privātuma jautājumos. Turklāt, ja kāda valsts ieviestu digitālu valūtu, tas varētu radīt izaicinājumus starptautiskajām tirdzniecības attiecībām un valūtas kursiem.
   
• Saistībā ar klimata pārmaiņām un arvien lielāko interesi par vides aizsardzību, zaļo tehnoloģiju un atjaunīgajiem enerģijas avotiem nozare turpinās augt. Arī bankas arvien vairāk pievērš uzmanību klientu uzņēmējdarbības stratēģijai un ir gatavas izsniegt kredītus tiem uzņēmumiem, kas ievieš ESG politiku un aktīvi seko līdzi zaļajam kursam. Līdz ar to uzņēmumi, kas strādā pie vides un klimata aizsardzības un uzņēmējdarbības ilgtspējas, varēs gūt finansiālu atbalstu no bankām ar labākiem nosacījumiem.