Eva Sietiņsone: "Tiecoties pēc izcilības."

Sadarbības projekts

Forbes Latvija

• Foto: Edmunds Brencis

Kā uzņēmumam veicies pagājušajā gadā?

Finanšu datus pašlaik nevaru atklāt, jo gada pārskats vēl nav publicēts, bet pērn esam piedzīvojuši strauju biznesa izaugsmi. To veicinājušas trīs lietas. Pirmā – aizvadītais bija pirmais pilnais gads, kad Cēsu alus grupā strādāja Piebalgas alus, kas ir mūsu meitasuzņēmums. Otrs – mēs iegādājāmies zīmolu Everest un attīstāmies ūdens segmentā. Un jāatzīst, ka ūdens un bezalkoholisko dzērienu segments, salīdzinot ar citiem segmentiem, kas stagnē, aug. Trešā lieta, kas nodrošināja šo izaugsmi, – pagājušajā gadā mēs oficiāli Latvijā sākām izplatīt Corona alu. Tas būtībā ir vienīgais importa alus Latvijā, kas tiešām ir populārs un attīstās.

Teicāt, ka attīstās bezalkoholisko dzērienu segments. Ko vēl bez ūdens šajā segmentā piedāvā Cēsu alus?

Bezalkoholiska alkoholisko dzērienu alternatīva tagad ir modes lieta, un vienlaikus tas ir arī sociāli atbildīgi. Pircējiem jādod iespēja izvēlēties tos pašus produktus, kas tradicionāli ir alkoholiski, bet – bez alkohola.

Bezalkoholiskā alus tirgus Latvijā joprojām nav liels, tas aizņem 1 % no kopējā alus tirgus, bet tendence ir pieaugoša. Ja paskatāmies Baltijas valstīs un Polijā, Slovākijā, Slovēnijā,  veikalos varam redzēt plašu bezalkoholisko produktu izvēli. Latvijā tā tendence vēl nav tik izteikta.

Iespējams, tā lēnām ieviešas arī pie mums, bezalkoholisko dzērienu tirgus attīstās, bet produkti Latvijā ir ļoti labi. Mums ir gan Piebalgas bezalkoholiskais alus, gan Brūža nefiltrētais bezalkoholiskais alus, kas sasniedzis ļoti labus rādītājus. Arī kokteiļu un sidru segmentā mums ir bezalkoholiskie produkti.

Savulaik Cēsu alus lepojās, ka ir teju vienīgais kas ražo Latvijā un izmanto Latvijā audzētus miežus. Tas joprojām atbilst patiesībai?

Vispirms vēlos uzsvērt, ka uzskatu – tā ir mūsu konkurences priekšrocība, ka produkciju ražojam Latvijā. Cēsu alus ir vienīgais no lielajiem ražotājiem, kam ražotne ir Latvijā un kas visus produktus ražo Latvijā. Cēsīs un Jaunpiebalgā, Piebalgas alus ražotnē, kopā nodarbinām 300 cilvēku.

Daļu nepieciešamo miežu joprojām iepērkam no Latvijas ražotājiem, bet miežu un iesala piedāvājums šeit ir ļoti mazs. Ir mazi apjomi, ar tiem nepietiek, lai saražotu mūsu apjomus. Tādēļ daļu iepērkam Eiropā.

Cik daudz alus un citu dzērienu sezonā saražojat?

Šis jūnijs mums bijis absolūts rekorda mēnesis. Kopumā Latvijas tirgū jūnijā esam laiduši 11 miljonus litru produktu – gan alu, gan citus dzērienus. Gadā saražojam apmēram 100 miljonus litru. No tiem aptuveni 70 % ir alus.

Alus normālais brūvēšanas periods ir trīs četras nedēļas. Tā ir arī pie mums, bet, lai vasarā pārdotu alu atbilstoši lielajam pieprasījumam, mēs sezonai gatavojamies jau laikus un pavasarī veicam priekšražošanu.

Kurš jūsu produkts ir populārākais?

Mūsu flagmanis un pārdotākais produkts joprojām ir Cēsu Premium, kas ir populārākais alus Latvijā jau vairāk nekā desmit gadu. Pēdējos gados Latvijā aizvien vairāk attīstās premium alus segments, tādēļ tādiem zīmoliem kā Piebalgas alus, Corona, Brūža alus un Mītava joprojām ir attīstības periods. Cilvēki ir gatavi par savu iecienītāko produktu maksāt arvien vairāk un izbaudīt to.

Premium kategorijā ietilpst alus, kam veikalā cena ir augstāka, un šī relatīvi augstā cena veidojas tāpat kā, piemēram, apģērbam. Vērtība ir pašam zīmolam, kurā ieguldīts, lai to izveidotu, un specifiskajām alus īpašībām, kādu nav daudziem citiem aliem. Latvijā par premium alu var saukt visus Latvijas tradicionālos alus zīmolus, kas mums bijuši ilgāk nekā 20 gadu. Patērētāji to uzskata par premium produktu un ir gatavi maksāt vairāk.

Ar ko premium alus atšķiras īpašību ziņā? Piemēram, mūsu gadījumā Piebalgas alus ir viens no retajiem aliem Latvijā, kas tiek raudzēts ar atvērtās raudzēšanas tehnoloģiju. Tā kādreiz alu brūvēja arī Cēsu alus un citi ražotāji. Piebalgas alum  ir atvērtā raudzēšana, un alus baudītāji to novērtē. Arī raudzēšanas laiks ir ilgāks, šāds alus ir ilgāk izturēts.

Cik liela ir eksporta proporcija? Vai, ieejot citos tirgos, cenšaties pielāgoties tiem, piemēram, pārdēvējot produktus,?

Mēs eksportējam apmēram 20 %  produkcijas. Pamattirgus ir Latvija. Eksportējam gan sidrus, gan kokteiļus, gan arī alu, bet ar alu ir specifiski, jo zīmolam ir jābūt saprotamam tajās valstīs, kur to tirgo. Jā, ir mums arī privātie zīmoli vai adaptētie zīmoli, lai vairāk atbilstu konkrētajam tirgum, bet mēs tirgojam arī savus zīmolus, īpaši tas ir izteikts Īrijā un Anglijā. Savus zīmolus, piemēram, Cēsu Premium, mēs nepielāgosim citu tirgu vajadzībām, drīzāk varam izstrādāt jaunu privāto zīmolu, ja tas ir interesanti un rentabli.

Cēsu alus ir atzīts par labāko darba devēju Vidzemē. Vai tas nav tikai tādēļ, ka esat arī viens no lielākajiem darba devējiem reģionā?

Mēs neesam pats lielākais, bet viennozīmīgi esam svarīgs darba devējs reģionā, kurā gandrīz nav bezdarba. Ja esam atzīti par labāko darba devēju, mēs ar to varam lepoties, bet ne tikai šī titula dēļ.

Uzņēmums ir stabils, Vidzemē tā joprojām ir ļoti liela vērtība. Mūsu darbiniekiem ir sociālās garantijas, stabila alga, kas pieaug atbilstoši tirgum.Lai mēs savu vērtību kā darba devējs nevērtētu tikai pēc šī titula, veicam arī iekšējus darbinieku apmierinātības pētījumus. Arī šogad mēs to darījām, un rādītāji ir ļoti labi.

Cilvēki novērtē tehnoloģijas, ar kādām strādā, darba vidi, skaidras atbildības un zinošus vadītājus. Mēs rūpējamies, lai cilvēki jūtas labi un droši, darba drošība mums ir ļoti augsta prioritāte, un mūsu mērķis ir panākt, ka ražotnē nenotiek neviens negadījums.

Kāda uzņēmumā ir darbinieku mainība, vai cilvēki ilgi te strādā?

Ļoti daudzi strādā uzņēmumā vairāk nekā 20 gadu, tai skaitā arī es. Un tajā pašā laikā ir arī darbinieku mainība, īpaši starp gados jaunākiem darbiniekiem. Mēs ar to strādājam, pētām, kuros amatos ir lielākā rotācija.

Lielākā rotācija ir darbā, kur ir fiziska slodze. Tāpēc mēs strādājam, lai pēc iespējas vairāk šos procesus nākotnē automatizētu, lai aizvien mazāk būtu fiziskā darba, lai cilvēkiem ir vieglāk, interesantāk.

Cik liela nepieciešamība uzņēmumā ir pēc kvalificēta darbaspēka? Vai nav tā, ka lielāko daļu darbu var paveikt tikai ar spēku un kaut kādām pamatiemaņām?

Domāju, ka nākotne ir kvalificētā darbaspēkā. Arvien vairāk procesu tiek automatizēti, apmācām darbiniekus, lai būtu kvalificēts darbaspēks.

Mums ir divi alus meistari, kas ieguvuši izglītību ārzemēs, jo Latvijā par aldari, alus tehnologu kļūt nevar, nav tādas programmas. Ir pārtikas tehnologi, ir dzērienu tehnologi, bet alus meistarību te nemāca. Mūsu tehnologi ir mācījušies Vācijā, lai iegūtu padziļinātas zināšanas alus brūvēšanas tehnoloģijās. Viņu vadībā strādā vārītava, raudzētava, tur visi darbinieki ir kvalificēti.

Padomju laikos alus meistariem apgūt zināšanas ārzemēs diez vai bija iespējams. Es atbalstu arī pašmācību un uz pieredzi balstītas zināšanas. Mūsu galvenais aldaris te strādā jau 35 gadus, uzņēmumā strādāja arī viņa vecāki. Zināšanas viņš ieguva caur pieredzi, bet arī viņš vēlāk izmācījās Vācijā. Es augsti vērtēju teorētiskās zināšanas, tās paplašina redzesloku un dod ļoti spēcīgu pamatu.

Nākamais etaps jau ir pildītava, kur mums ir četras līnijas – skārdenes, PET pudeles, stikla tara un kegi, ko piedāvājam HoReCa. Tur darbinieku kvalifikācija atšķirsies pēc nepieciešamības, pēc tehnoloģiskajām prasībām, jo ir iekārtas, kas ir ļoti specifiskas, ir dažas, kur vajadzīgs fiziskais darbs, bet, jo jaunākas iekārtas, jo vieglāk darbiniekam ir ar tām strādāt.

Mūsu mērķis, lai iekārtas būtu videi un darbiniekam draudzīgākas, lai nākotnē fiziskā darba kļūst aizvien mazāk. Līdz ar to arī pildītavas operatoram ir nepieciešamas tehnoloģiskās zināšanas. Bet ir arī vienkāršāki darbi, kas tāpat ir ļoti svarīgi.

Jūs pieminējāt taru veidus. Pēc depozītsistēmas ieviešanas uzņēmums ir pamanījis kādas pozitīvas izmaiņas?

Tas bija ļoti liels projekts, un depozīta sistēma strādā labi. Pirmajā gadā mēs atpakaļ atguvām 70 % no visa tirgū palaistā iepakojuma.

Stikla pudeles nāk atpakaļ līdz pat 100 %, pirms depozīta sistēmas mēs atguvām aptuveni 60 procentu. Protams, varbūt stikla tara nav lielākais un bīstamākais dabas piesārņotājs, bet, lai saražotu jaunas pudeles, vajag milzīgi daudz resursu. Tagad Latvijas tirgū vairs nevajag pirkt jaunas stikla pudeles, jo tās nāk atpakaļ un tās var izmantot atkāroti.

Arī PET atgriešanas procents pieaug, tas tiešām ir iespaidīgs. Latvija nepilnos divos gados būs jau sasniegusi normālas, augsti funkcionējošas depozītsistēmas atgriešanas rādītājus.

Cēsu alus saņēmis augstāko – Dimanta kategorijas –novērtējumu Ilgtspējas indeksā. Ko tas nozīmē, ko uzņēmums tādu ir paveicis?

Saņemt šādu novērtējumu mums bija ļoti svarīgi. Tam mēs esam veltījuši 15 gadus. Ja standartā uzņēmums strādā un rūpējas par biznesu, tad ilgtspēja ir tā lieta, kas ir ļoti svarīga, lai uzņēmumi varētu attīstīties arī nākotnē.

Mūsu noteiktās prioritārās jomas ir rūpes par darbiniekiem, vidi, pircējiem un sabiedrību kopumā. Ļoti liela uzmanība tiek pievērsta vides jautājumiem, kādā veidā mēs rūpējamies par to. Viens ir tas, ka mēs atgriežam savu iepakojumu caur depozīta sistēmu, otrs, kā izmantojam energoresursus.Mēs pētām savu produktu dzīves ciklu, kurā posmā visvairāk tiek patērēti resursi, kā samazināt to patēriņu. Attīstībā ik gadu investējam vismaz divus miljonus, un daļa investīciju ir veltīta dažādiem energoefektivitātes projektiem.

Mūsu mērķis ir arī samazināt ūdens un elektroenerģijas patēriņu uz vienu saražoto dzēriena litru. Pēc milzīgajām enerģijas cenām, ko nesen piedzīvojām, mēs ieviesām siltumatgūšanu no aukstuma kompresoriem un notekūdeņiem, tādējādi panākot ievērojamu siltumenerģijas ietaupījumu..

Esam vienīgais pārtikas ražotājs, kas saņēmis šādu atzinību. Un mums patīk tāda nopietna pieeja visos jautājumos. Es darba intervijās jūtu, ka tieši potenciālajiem jaunās paaudzes darbiniekiem ir svarīgi, lai uzņēmums rūpējas par kaut ko vairāk, nevis tikai peļņu; viņiem ir svarīgas arī citas vērtības Un mēs komandā ejam uz augstiem mērķiem, lai būtu šāds uzņēmums.

Ir pētījumi, kas liecina, ka sieviešu vadīti uzņēmumi strādā ar līdz pat 25 % lielāku peļņu nekā vīriešu vadītie. Vērtējot savu pieredzi, jūs tam varētu piekrist?

Eiropas Savienībā ir ļoti liela rūpe par to, lai izskaustu dzimumu diskrimināciju, lai valdēs un padomēs būtu aizvien vairāk sieviešu. Skandināvijā jau ir noteikts minimums, cik valdē vai padomē jābūt sievietēm.

Bet, ja runājam par vadību, man pašai ļoti grūti salīdzināt. Esmu domājusi par šo jautājumu. Es uzticos savai intuīcijai, tajā pašā laikā pamatīgi iedziļinos procesos, ļoti daudz darbu un atbildības labprāt deleģēju. Varbūt tieši tā vēlme pēc varas sievietei ir mazāka, varbūt, tas palīdz pārējiem cilvēkiem strādāt pašiem.

Man nav nepieciešama varas centralizācija manās rokās. Nevaru pateikt, vai tā ir dzimumu atšķirības iezīme vai specifisks vadības stils. Vīriešiem ir svarīgāka varas pozīcija un savu lēmumu īstenošana. Arī man ir lēmumi, kurus vēlos īstenot tieši tā, kā es gribu.

Jūs atbalstītu likumu, kas noteiktu sieviešu un vīriešu attiecību uzņēmumos, valdēs, padomēs?

Es noteikti nebūšu tā, kas veicinās šādu likumu, jo ar varu neko tādu nevar ieviest. Tad arī parādīsies jautājums, vai sievietēm būs motivācija izglītoties, jo amats jau tāpat būs garantēts. No tā jāizvairās.

Manā vadības komandā ir 50 % sieviešu, tas dabīgi notiek, ja sieviete ir vadībā. Sieviete pieņems darbā vairāk sievietes.

Tas, ko es esmu piedzīvojusi pati,– ka sievietei pēc būtības Latvijā tikt uz augšu ir grūtāk nekā vīrietim. Tā ir taisnība.