Uzņēmēji 29. Janvāris 2020
Ķerot vilni
“PolyLabs” jau piecus gadus bruģē ceļu uz daudzmiljardu dolāru vērto poliolu tirgu. Tagad uzņēmums ķer izdevību un mēģina ielēkt šajā vilcienā ar savu zaļo piedāvājumu.
Katrīna Žukova
Portāla "Forbes.lv" redaktore
Kristiāns Grundštoks (39) rāda fotogrāfijas ar sevi uz sērfa dēļa un smejas: “Tā tas viss sākās!” Ilgstoši sēžot aukstā ūdenī un gaidot vilni, sanāk ļoti daudz domāt. 2012. gadā domas aizvedušas līdz idejai jau tā dabai draudzīgo hobiju padarīt vēl zaļāku, sākot ražot bioloģiskus sērfa dēļus.
Meklējot autoritāti poliuretāna nozarē, Kristiāns kopā ar kādu paziņu nonāca Koksnes ķīmijas institūtā. Ieguvuši tur putu paraugus, viņi devās uz Portugāli pie lielākajiem sērfa dēļu ražotājiem. Taču apņēmīgie latvieši piedzīvoja neveiksmi – izrādījās, industrija tur ir gana sarežģīta un savu kanonu pilna.
Pēc neražas Portugālē Kristiāns lēma spert soli atpakaļ un koncentrēt savus spēkus tieši uz institūta izgudrojumu – biopoliola ražošanu no rapšu un tallu eļļas. Saskaņā ar 2018. gada datiem globālā poliolu tirgus vērtība ir 23,3 miljardi dolāru un tas aug par 8,5 % gadā. Uzņēmums tēmē tieši uz biopoliolu tirgus segmentu, kas gan ir pieticīgāks – 3,13 miljardi dolāru, taču tas aug par 9,5 % gadā.
Poliols ir viena no svarīgākajām vielām, lai ražotu visā pasaulē ārkārtīgi izplatīto polimēra produktu – poliuretānu. Tas tiek izmantots gandrīz visās industrijās – sākot ar celtniecību, beidzot ar apģērbu un auto ražošanu.
Poliols tradicionāli tiek iegūts no naftas, taču to ir iespējams iegūt arī no atjaunojamiem resursiem. Pagaidām nozare nespēj apmierināt augošo tirgus pieprasījumu pēc bioproduktiem par saprātīgām cenām. Biopoliola izmaksas līdz šim bija ievērojami lielākas, taču Koksnes ķīmijas institūtā radīta unikāla tehnoloģija, kas ļauj ražot biopoliolu par tādām pašām vai pat nedaudz zemākām izmaksām kā parasto poliolu. Un, kas nav mazsvarīgi, biopoliola ražošanas laikā netiek radīti blakusprodukti vai atkritumi un gala produkts ir CO2 negatīvs.
Foto Lauris Aizupietis speciāli Forbes
2014. gadā, nodibinot “PolyLabs”, sākās jaunuzņēmuma maratons. Turpmākajos gados uzņēmumam izdevās piesaistīt 200 tūkstošu eiro investīcijas. Tikai pēc trim gadiem notika pirmā pārdošana. Kristiāns gan steidz skaidrot, ka tas ir ātri, jo šajā nozarē produkta ceļš no laboratorijas līdz pirmajai pārdošanai parasti ir seši gadi.
2017. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11 tūkstoši eiro, pērn – 98 tūkstoši. Šogad plānotais apgrozījums ir 150 tūkstoši eiro, bet nākamajos divos gados “PolyLabs” plāno sasniegt 4,2 miljonu lielu apgrozījumu. Kristiāns uzsver, ka šāds krass lēciens ir balstīts uz reālām klientu intervijām un to apjomu indikācijām. Pagaidām uzņēmums pārdod biopoliolu salīdzinoši mazā apjomā, taču tas ir liels bizness.
“Mēs esam jaunpienācēji, un mēs esam maziņi, bet mūs zina,” lepojas Kristiāns. “PolyLabs” ir vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs un viens no retajiem Eiropā, kurš ražo biopoliolu. Visa saražotā produkcija tiek eksportēta. Šī izejviela ir nepieciešama visā pasaulē – paraugi ir sūtīti uz Eiropu, ASV, Dienvidāfriku, Japānu, Dienvidkoreju. Tomēr uzņēmuma iekšienē ir skaidrs – tas pagaidām spēj nosegt tikai Eiropas pieprasījumu. Sūtot biopoliolu no Eiropas uz tālākiem reģioniem, būtu grūti izsekot visam līdzi, tāpēc, ja būs interese, ražotnes jautājums tiks risināts uz vietas, slēdzot licences līgumu.
“PolyLabs” klientu lokā ir daudzmiljardu kompānijas: “BASF”, “Covestro”, “Daimler”, “Repsol” un citas. Īpaši priecīgs uzņēmuma vadītājs ir par plānoto tikšanos ar “Henkel”. Skaidrojot biznesa specifiku, viņš norāda, ka ir testējošie klienti un maksājošie klienti. Var paiet pat divi gadi, kamēr klients no vienas kategorijas pāriet otrā.
lasiet arī
Uzziņa: Dīkstāves pabalsti – kā pieteikties un cik ilgi maksās
Foto Lauris Aizupietis speciāli Forbes
Testēšanas process ir ārkārtīgi garš, arī industrija ir “sena, ļoti lēna un pat stagnējoša”. Iekļūšana šajā tirgū prasa ļoti ilgu laiku, taču ilgais pārdošanas cikls vienlaikus ir drošības garantija klientu pasūtījumu regularitātei. “Ja tu vienreiz sāc, tu arī paliec tur,” saka Kristiāns, pajokojot, ka šī industrija ir ļoti “lipīga”.
Uzņēmums piedāvā trīs veidu biopoliolus, kas iegūti no rapšu un tallu eļļas, un vēl vairāki produkti ir izstrādes stadijā. Darbs gandrīz jau gandrīz pabeigts arī pie PET poliola. PET poliols tirgū nav jaunums – kas unikāls ir “PolyLabs” piedāvājumā? Uzņēmums ir atradis veidu, kā šajā vielā pārstrādāt tieši zemākās šķiras plastmasu. Patlaban “PolyLabs” aktīvi piedalās dažādos Eiropas Savienības projektos, lai varētu attīstīt savas ieceres.
“PolyLabs” var lepoties arī ar iegūtām balvām un nominācijām. Piemēram, pērn tas tika iekļauts Baltijas un ziemeļvalstu TOP 10 inovatīvāko uzņēmumu sarakstā, bet šogad “PolyLabs” Vācijā notikušajā konkursā “Chem Start-up 2019” tika atzīts par labāko ķīmijas nozares jaunuzņēmumu visā Eiropā.
Uzņēmums cer nākamo divu gadu laikā sasniegt izvirzīto apgrozījuma mērķi – 4,2 miljonus eiro. Tad varēs sākt darbu pie savu ražotņu celtniecības. Kristiānam ir padomā divas vietas – Latvija un Nīderlande. Tieši Roterdamas osta jau ir piedāvājusi “PolyLabs” vietu rūpnīcas celšanai un investoru konsorciju. Kā vienai no lielākajām ostām Eiropā tai ir svarīgi samazināt savu CO2 līmeni un attīstīt zaļās tehnoloģijas.
Pašlaik uzņēmums biopoliolu ražo ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Olainē. “Nav nekā dārgāka kā uzturēt savu rūpnīcu, kas netiek nodarbināta vismaz piecreiz nedēļā,” saka Kristiāns Grundštoks. Tas arī izskaidro, kāpēc ķīmijas jaunuzņēmumu ir tik maz, – tie nespēj mērogot ražošanu ārpus laboratorijas un validēt tehnoloģiju industriālā apmērā. Ja IT jaunuzņēmumus var salīdzināt ar sprintu, tad ķīmijas nozarē tas noteikti ir maratons, uzskata “PolyLabs” vadītājs.
lasiet arī
Uzņēmējs valsts pārvaldē