Ticība - kriptovalūta
Pašlaik Coinbase izskatās pēc kazino, bet tā dibinātājs – miljardieris Braiens ārmstrongs – uzskata, ka tas ir pasaules finanšu sistēmas revolūcijas sākums.
Netālu no Kalifornijas ielas Sanfrancisko slejas kāda banka ar varenām akmens kolonnām; tās pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā. Dažu soļu attālumā no tās atrodas Coinbase birojs. Tā ir Amerikas lielākā kriptovalūtu birža, kurā tirgo, piemēram, bitkoinus. Var teikt, ka Coinbase ir kā programmatūras inženieru un jaunu mārketinga vadītāju skudrupūznis. Te saduras banku nozares teorijas grāmatu un kriptoanarhisma pasaules.
Pēc sava stila un filozofijas 37 gadus vecais miljardieris, Coinbase dibinātājs un vadītājs Braiens Ārmstrongs ir anarhistu nometnē. Viņš sēž līdzās nozares leitnantiem pie neliela galda gluži kā bibliotēkā. Mugurā viņam ir melns T krekls, melnas bikses un melni, spīdīgi sporta apavi. Viņš runā par jaunu un drosmīgu pasauli, kurā cilvēki būs brīvi no banku, gigantu un valdības kontrolētu naudas plūsmu važām. Intervijas laikā viņš ir piezemēts un mazliet kautrīgs. Uzņēmējs atklāj, kāpēc iesaistījies biznesā. “Vēlējos, lai pasaulē būtu globāla, atvērta finanšu sistēma, kas veicina inovāciju attīstību un brīvību.”
Vērtējot pēc viņa biznesa modeļa, Ārmstrongs gan vairāk atgādina finansistus svītrotos kreklos, kuri strādā dažus kvartālus tālāk. Astoņus gadus pēc darbības sākuma viņa uzņēmums ir atvēris jau 35 miljonus kontu un pārvalda vairāk nekā 21 miljardu dolāru vērtus aktīvus. Pēc mūsu aplēsēm, šogad Coinbase mērķē uz 800 miljonu dolāru ieņēmumiem.
Šādu panākumu iemesls ir darbība, kas līdzīga bankām. Klientu naudu Coinbase iegūst ar banku pārskaitījumiem. Savus aktīvus – digitālo monētu atslēgas – uzņēmums glabā seifos. Tas var palepoties, ka līdzekļus apdrošinājis Londonas Looyd’s. Uzņēmuma drošības dienestā strādā bijušais Irākas kara veterāns, kas novērtē fiziskus apdraudējumus, savukārt matemātisko uzbrukumu riskus novērtē kriptogrāfijas speciālists ar doktora grādu.
Klientu piesaistes arguments ir drošība. Biržās, ar kurām Coinbase konkurē, tā nav tik augstā līmenī. Mt. Gox birža Japānā bankrotēja 2014. gadā pēc tam, kad hakeri nozaga uzņēmumam kriptomonētas 480 miljonu dolāru vērtībā. Kanādas lielākās biržas QuadrigaCX klienti zaudēja piekļuvi 150 miljonu dolāru vērtiem aktīviem, kad 2018. gada decembrī pēkšņi nomira uzņēmuma dibinātājs, kuram vienīgajam bija atslēgas, ar kurām bija iespējams piekļūt naudai. Tagad ieguldītāji pieprasa viņa mirstīgo atlieku ekshumāciju. Lai paceltos šādā līmenī, Ārmstrongam bija jāpiever acis uz darījumdarbības ētiku, kas savukārt ļāva attīstīties kriptovalūtām.
Coinbase strādā 55 atbilstības nodrošināšanas inspektori, un tiek prognozēts, ka līdz ceturkšņa beigām viņu skaits palielināsies līdz 70 speciālistiem. Viņi rūpīgi analizē visus darījumus, meklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes. Viņu darbību regulē kāds jauns un visai pretrunīgs noteikums, kas nosaka: ikreiz, kad klienti pārvieto bitmonētas uz citu biržu, jāizmanto darījuma apliecināšanas dokuments – papīra formātā. Coinbase cītīgi ievēro šo noteikumu un sūta standarta ziņojumus ieņēmumu dienestam par tirgotājiem, kuri viena gada laikā veic 200 vai vairāk darījumus ar ieņēmumiem, sākot no 20 000 dolāru.
Tad kāpēc gan Coinbase ir tik populārs kriptovalūtu fanātiķu vidū, ņemot vērā, ka tas ziņo par saviem klientiem? Viens no iemesliem – uzņēmuma piedāvājumā ir 26 jaunākās kriptovalūtas, un dažas no tām ir speciāli veidotas tā, lai piedāvātu kaut ko vairāk nekā bitkoini. Vēl viens iemesls ir pakalpojums, kas tika aizsākts 2018. gada augustā un ļauj klientiem pārvietot bitmonētas savā personiskajā makā bez nepieciešamības noskaidrot klientu un atbilst noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas apkarošanas noteikumiem.
“Ja esat privātpersona un vēlaties uzglabāt savu kriptovalūtu, jūs neesat finanšu pakalpojumu sniedzējs,” saka Ārmstrongs, neaizmirstot iespēju, ka viņu varētu noklausīties ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla darbinieki. “Un ir tādi uzņēmumi kā, piemēram, mūsējais, kuri nodrošina cilvēkiem rīkus, lai viņi paši varētu uzglabāt un izmantot savu kriptovalūtu.”
Dzimis inženieru ģimenē netālu no Sanhosē, Braiens Ārmstrongs jau skolas gados demonstrēja uzņēmēja raksturu. Reiz viņu uz savu kabinetu izsaucis direktors, jo zēns skolas pagalmā pārdevis iepriekš iegādātus saldumus. Vēlāk viņš pārdeva lietotus datorus, bet pēc maģistra grāda iegūšanas Raisas Universitātē 2006. gadā izveidoja jaunuzņēmumu – platformu privātstundu pasniedzējiem un studentiem. Arī dzīvojot Buenosairesā, Ārmstrongs turpināja strādāt pie izglītības platformas. “Biju izdomājis, ka nekad neesmu bijis Dienvidamerikā. Vēlējos kādu gadu ceļot un izmēģināt strādāt no tik attālas vietas, kā arī izbaudīt piedzīvojumus. Man bija jāsaprot, ko vēlos darīt savā dzīvē,” viņš saka. “Tā bija interesanta pieredze – redzēt šāda veida valsts finanšu sistēmu, kas ir piedzīvojusi hiperinflāciju.”
Vēlāk, strādājot par programmētāju Airbnb, pār Ārmstronga nāca kriptoatklāsme. Viņa darba devējs sūtīja mājokļu īpašniekiem Latīņamerikā naudu. Šo procesu viņš apraksta šādi: “Augstas komisijas maksas... ilgs gaidīšanas laiks... nepārskatāmība. Reiz mēģinājām aizsūtīt naudu uz Urugvaju, bet nezinājām, cik viņi patiesībā saņems.”
2010. gadā Ārmstrongs izlasīja kādu manifestu, ko bija sarakstījis cilvēks (vai cilvēki) ar pseidonīmu Satoši Nakamoto. Manifestā bija tika teikts, ka bitkoins ir pagrīdes valūta. Darījumi ar to tiek reģistrēti virsgrāmatā, ko sauc arī par blokķēdi, un to uzglabā un dublē pašpasludinātu drošības elementu grupa – mezgli. Nesaskaņas par darījumiem un noteikumiem tiek risinātas balsojot. Mezglu uzticamību garantē nepieciešamība iesaistīties aritmētiskos aprēķinos pirms darījumu virknes apstiprināšanas. Mezgls, kurš ir atrisinājis aritmētisko uzdevumu, pats iegūst dažas monētas.
Šī darbība, ko sauc arī par mainingu, Ārmstrongu neinteresēja, taču viņš pamanīja iespēju bitmonētu atslēgu drošas uzglabāšanas un darījumu apstrādāšanas jomā. Ar to var nodarboties ikviens, kuram ir nepieciešamā programmatūra, bet, ja tiek pieļauta kļūda, jūsu monētas nozags vai arī tās tiks pazaudētas.
Par tūkstoti dolāru Ārmstrongs iegādājās bitkoinus, kad tie maksāja deviņus dolārus par monētu. Viņš saglabāja ticību kriptovalūtai arī tad, kad cena samazinājās līdz diviem dolāriem. Brīvdienās un vakaros Ārmstrongs rakstīja kodu Ruby un JavaScript saskarnēs, lai varētu iegādāties un uzglabāt monētas. Viņš Bitcoin tīklā darīja to pašu darbu, ko reiz interneta attīstības labā darīja pārlūkprogrammu veidotāji.
Bija jautri. Vai tas bija tā vērts, lai aizietu no pastāvīgās darbavietas? 2012. gadā uz šo jautājumu atbildēja 150 000 dolāru liels līdzekļu pieplūdums no Y Combinator, kas bijis sēklas investors daudzos citos pazīstamos jaunuzņēmumos, tostarp Airbnb. Bijušais Goldman Sachs darbinieks Freds Ērsams pievienojās projektam, piešķirot Coinbase uzticamību banku vidū, kurām būtu platformai jāpārskaita nauda.
Riska kapitālisti ar Andreessen Horowitz priekšgalā apbēra Coinbase ar pusmiljardu dolāru lielām investīcijām. “Tas būtu tas pats, ja Google izveidotu Gmail bitkoiniem,” saka Kriss Diksons, Andreessen partneris, kurš ir Coinbase valdē. “Un tieši tā viņi paši to aprakstīja.”
Pēdējā līdzekļu piesaistes kārtā Coinbase novērtējums sasniedza 8,1 miljardu dolāru. Ērsams (31) kopš tā laika ir pametis Coinbase, bet saglabājis tā akcijas; viņš turpina strādāt pie līdzekļu piesaistes jaunuzņēmumiem, kas darbojas kriptovalūtu un blokķēdes jomā, un veido blokķēdes korporāciju norēķinu tīkliem.
Būtībā to, ko Ārmstrongs cenšas panākt, var aprakstīt ar vārdu defi, kas nozīmē decentralizētas finanses (decentralized finances – angļu val.) vai, ja jums tā labpatīk, nepakļaušanos valsts iestādēm (defiance of authority – angļu val.). Defi jānonāk visos līmeņos; tiek paredzēts, ka reiz blokķēdes tiks izmantotas tirdzniecības darījumos, vienādranga aizdevumu platformās un kredītu nodrošinājumam bez banku starpniecības. Intriģējoši šķiet tas, ka Coinbase ir brokera/dīlera licence. Vai tas nozīmē, ka uzņēmums kādu dienu veiks liktenīgo manevru un kļūs par akciju biržu? Iespējams.
Kaut gan Coinbase lielais sapnis ir kļūt par visu veidu finanšu jomu revolucionāru, šobrīd finansējums tiek iegūts no salīdzinoši ikdienišķām lietām, piemēram, tirdzniecības komisijām. Coinbase ļauj amatieriem pirkt un pārdot kriptovalūtu vai mainīt vienu kriptovalūtu pret citu par aptuveni 2 % komisiju vai spredu (starpība starp solīto un prasīto cenu). Lielākais konkurents Binance šādiem spekulantiem prasa par 90 % mazāku maksu, tomēr viņi strādā pavisam citā jomā – ārzonu finanšu pasaulē. ASV Maltas uzņēmums Binance nav plaši pārstāvēts.
Nopietniem tirgotājiem tiek piedāvāts šis tas labāks. Viņi izmanto Coinbase Pro – atšķirīgu platformu, kas kopē akciju tirgum raksturīgo pārdošanas un pirkšanas rīkojumu izvietošanu. Pircēja un pārdevēja kopējā komisija šeit ir aptuveni 1 % par sīkākiem darījumiem un 0,07 %, ja runa ir jau par 100 miljoniem dolāru un vairāk.
Mazliet vairāk nekā puse no Coinbase Pro tirdzniecības apjoma veido algoritmu treidings. Nikna tirgošanās vairs nešķiet īpaši produktīva, tomēr tā ieeļļo kapitāla tirgus. Solītās un prasītās cenas starpība (spredi) par bitkoinu, kas tagad ir 9300 dolāru vērts, tiek mērīti daimos (desmitdaļās). Izsakot to procentos, kriptovalūtu spredi ir ļoti līdzīgi ārkārtīgi likvīdo SPDR S&P 500 ETF fondu sprediem.
Problēma ar ieņēmumiem no komisijām ir tāda, ka tie ir ļoti jutīgi pret kriptovalūtu cenām. Kad sabrūk bitkoins, kā tas jau ir noticis 2018. gadā, tirdzniecības apjoms samazinās, līdz ar to arī ieņēmumi no katras monētas. Tāpēc Coinbase mērķis ir atrast stabilus ieņēmumu avotus, lai sabalansētu tos ar komisijām. Viens no lielākajiem, kā apgalvo finanšu direktore Alīsija Hāsa, ir institucionālie klienti. Šī digitālā noliktava tika ievērojami paplašināta, kad pagājušā gada augustā Coinbase iegādājās Xapo’s institucionālo biznesu. Tagad tas pārvalda bitmonētas un citas kriptovalūtas par kopumā astoņiem miljardiem dolāru.
Jaunākais ieņēmumu avots ir steikošana (iesaistīšanās). Konkrētu kriptovalūtu, piemēram, tezos vai EOS, turētājs saņem maksu par tīkla darījumu apstiprināšanu. Nav nepieciešams tērēt elektrību kā gadījumā ar bitkoinem un tam vajadzīgajiem aprēķiniem, tomēr arī šeit ir nianses, jo iejaukšanās receptē var novest pie konkrētā dalībnieka daļas konfiskāciju. Coinbase šīs darbības veic paši un sadala peļņu ar saviem klientiem. Līdzīgi darbojas akciju brokeri, kuri aizdod jūsu pelnošos vērtspapīrus instrumenta īsās pozīcijas pārdevējiem, bet atšķirība gan ir tāda, ka jūs diez vai tiksiet pie potenciālās peļņas sadales.
Vēl viens Coinbase produkts ir USD Coin, kas izstrādāts sadarbībā ar biržu Circle un ar kura palīdzību klienti var apmainīt ASV dolārus pret kriptovalūtu, kurai ir tāda pati vērtība, bet ar to iespējams ātrāk tirgoties. Darījumā izmantotie dolāri pelna komisiju, kuru Coinbase sadala ar saviem klientiem.
Coinbase apgalvo, ka pagājušajā gadā tā kopējais darījumu apgrozījums bija 80 miljardi dolāru. (Binance lielās ar tādu darījumu vērtību dienā, kas, aprēķinot uz gadu, sasniedz triljonu dolāru). Vai ar to pietiek, lai pelnītu? Finanšu direktore Hāsa atzīst, ka situācija mainās ik mēnesi, proti, vienu mēnesi tiek uzrādīta peļņa, nākamajā – ne. Tomēr viņa uzsver – ja izslēdz no vienādojuma bezskaidras naudas pozīcijas, piemēram, maksu par nemateriālās vērtības norakstīšanu un darbinieku akciju iegādes iespēju hipotētisko vērtību, Coinbase jau vairākus gadus ir rentabls.
Uzņēmumā, kas koncentrējas uz izaugsmi, nauda ienāk tikpat ātri, kā no tā tā iziet. Kopš operatīvās darbības vadītājas Emīlijas Čojas pieņemšanas darbā pirms diviem gadiem Coinbase ir četrkāršojis darbinieku skaitu līdz tūkstotim. Strādnieki galvenajā birojā nespēj vien iekārtot jaunas darba vietas, turklāt biroji ir arī Ņujorkā, Dublinā un Tokijā. Un tad vēl ir nākotnes prognozes.
Čoja, kura pirms tam strādāja LinkedIn, spējusi attīstīt riska kapitāla piesaistes portfeli no nulles līdz 60 kompānijām. To vidū ir Ņujorkas Bison Trails un Sanfrancisko Alchemy, kas palīdz korporācijām izmantot blokķēdi, kā arī Amber Group no Šeņdžeņas Ķīnā, kas izmanto mākslīgo intelektu kriptovalūtu tirdzniecībā. Čoja saka: “Daudzas lietas, ko darām riska kapitāla piesaistes jomā, nav mūsu pamatdarbība, bet mums šķiet, ka tas ir interesanti.” Ārmstrongs piebilst: “Šie riska kapitāla ieguldījumi var būt tiešām milzīgi, bet mēs nezinām, vai tie nostrādās. Patiesībā tiem ir ļoti augsts nesekmības rādītājs. Taču, ja to nedarīsim, tas nozīmēs, ka nedomājam pietiekami plaši.”
Vorens Bafets ir nosaucis kriptovalūtas par žurku indi, Džeimijs Daimonds – par krāpšanu, bet pastardienas ekonomists Nuriels Rubini – par visu melu māti. Kā tas ietekmēs ekonomiku?
Drīz to uzzināsim, ir pārliecināts Ārmstrongs. Viņa nākotnes redzējumā tūkstošiem jaunuzņēmumu izmanto kriptovalūtas, lai piesaistītu kapitālu globālajā tirgū, kuru vairs nekontrolē Volstrīta. Pēc viņa prognozēm, desmit gadu laikā cilvēku skaits, kas iesaistīsies blokķēdes ekonomikā, eksplodēs no 50 miljoniem līdz miljardam. Nākotnē mūs gaida finanšu sistēma, kas ir “globālāka, godīgāka, brīvāka un efektīvāka”.
Finanšu atbrīvošanas misija iekļauj arī emocionālo komponenti. Jaunais Coinbase produktu vadītājs Surodžits Čaterdžī runā par to, kas notika, kad Indijā pēkšņi tika veikts uzbrukums apgrozībā esošajai naudas masai. Viņa 80 gadus vecais tēvs pavadīja piecas stundas, lai varētu izņemt no konta naudas summu, kuras vērtība bija 30 dolāru.
Daudzas valstis, ieskaitot Meksiku, Argentīnu, Krieviju un Kipru, ir veikušas līdzīgu vērtības konfiskāciju, kuras laikā daļa labklājības tiek iesaldēta vai piespiedu kārtā pārvērsta par kaut ko mazāk vērtīgu. Tas tika darīts arī ASV. 1933. gadā Federālo rezervju banka konfiscēja zeltu, samainot to pret papīra gabaliņiem, kuri kopš tā laika ir zaudējuši 95 % vērtības.
Tāpat kā zelts, arī bitkoini ir pārāk neērti, lai tos izmantotu kā maksāšanas līdzekli. Sarežģītais darījumu pievienošanas mehānisms virsgrāmatai nozīmē, ka nepieciešamas desmit minūtes, lai apstiprinātu maksājumu, un vienas sekundes laikā vienlaikus drīkst notikt tikai četri darījumi. Uz šādiem pamatiem globālo ekonomiku neiegriezīsi.
Tomēr risinājumi jau top, apgalvo Ārmstrongs. Pirmkārt, tā ir bitkoinu ir vērtības krātuve, kurai tiek pievienota vēl papildu vērtība – līdzīgi tam, kā nesatricināma valūta Federālo rezervju noguldījumos kalpo par segumu čekiem un elektroniskajiem maksājumiem banku nozarē. Otrkārt, iespējams radīt jaunas digitālās valūtas, kuru pamatā būtu darījumu ātrums. Coinbase atbalsta, piemēram, litecoin un bitcoin cash.
Decembrī Coinbase saņēma Visa autorizāciju. Tas ir pirmais šāds precedents nozarē, kas ļauj uzņēmuma izsniegt debetkartes, kuru turētāji var norēķināties par precēm un pakalpojumiem 46 miljonos maksāšanas vietu (ieskaitot naudas izņemšanu bankomātus), kur pieņem Visa karti, un tādējādi izņemt naudu no Coinbase konta, kurā glabājas kriptovalūtas. Sākotnēji šīs debetkartes būs pieejamas 29 valstīs (ASV to vidū nebūs). Tomēr Coinbase varētu attīstīt savu Visa autorizāciju par vēl kādu citu biznesa virzienu – kredītkaršu izsniegšanu citu kriptovalūtu biržu vārdā.
Tikmēr bankas izmanto iespēju pārveidot maksājumu tīklus ar veco labo dolāru. Zibmaksājumu sistēma Zelle, ko vada lielo banku konsorcijs, pagājušajā gadā pārvaldīja 187 miljardus dolāru, kas ļāva tai apsteigt PayPal piederošo Venmo. Zelle lielākoties tēmē uz privātpersonām, kas vēlas samaksāt rēķinu restorānā, to sadalot, tomēr uzņēmumna darījumu vidū atrodami arī tādi, kuru vērtība sasniedz 3,2 miljonus dolāru.
Nav nekādu šaubu, ka banku sistēmai tuvojas tehnoloģija, kas to neatgriezeniski izmainīs, un Coinbase kļūs par tās daļu. Un tas ir vienīgais veids, kā nonākt Forbes Fintech 50 un Blockchain 50 sarakstā. Ārmstrongs sastapsies ar spēcīgu konkurenci, tostarp centrālajām bankām, kuras jau plāno veidot savas digitālās valūtas. Facebook vēl nav atmetis domu par Libra – globāli pieejamu valūta, kas balstīta uz tādiem aktīviem kā dolāri un eiro.
Ārmstrongs saka: “Lai uzplaukst tūkstošiem ziedu! Kad es izveidoju Coinbase, lielākā daļa cilvēku domāja, ka blokķēde – tas ir vājprāts. Tagad valdības un vecā gvarde, kā arī vadošie uzņēmumi veic investīcijas šajā tehnoloģijā. Tāpēc teiksim tā – tas ir ļoti labi.”
