Šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija
Forbes
Baltic edition
Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija – šogad martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu – samazinājusies līdz 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ko to vērtē banku ekonomisti?
“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:
“Martā Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada martu cenas kāpušas vien par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo 3 gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija.
Šobrīd inflāciju Latvijā visvairāk ietekmē naftas cenu kritums. Aptuvenas aplēses liek domāt, ka naftas patēriņš pasaulēs ir sarucis par 10-20% un pēc OPEC valstu, kā arī Krievijas nespējas vienoties par ieguves apjoma samazinājumu, naftas cenas biržās ir samazinājušās no 50 līdz 60 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 20-30 dolāriem šobrīd. Līdz ar to degvielas cenas Latvijā martā samazinājās par 7%.
Citās preču un pakalpojumu grupās martā lielas izmaiņas vēl nebija vērojamas un apģērbu, kā arī apavu cenās fiksēts ierastais sezonālais cenu kāpums. Taču turpmākajos mēnešos noteikti redzēsim daudz izteiktāku deflācijas spiedienu arī citur. Spriežot pēc bezdarba pieauguma ātruma, mobilitātes, kā arī patēriņa krituma, Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums šajās nedēļās ir straujāks kā 2009. gadā un Latvija ekonomikai zaudējumi šobrīd varētu būt ap 20-25 miljoniem eiro dienā.
Un tas nav tikai dēļ nozarēm kuru darbība faktiski ir apturēta, piemēram, viesnīcas, aviācija un restorāni. Lielas nenoteiktības apstākļos ne pirmās nepieciešamības pirkumi tiek atlikti un augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu. Protams atsevišķām preču grupās cenas noteikti augs, piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, taču ienākumu kritums pasaulē ir liels un tā rezultātā pat pārtikas cenas pasaulē kopš gada sākuma ir samazinājušās par 5%.
Precīzas prognozes nedz par ekonomiku, nedz patēriņa cenu izmaiņās šobrīd nav iespējams izdarīt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību un cik ātri varēsim atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Uz šiem jautājumiem šobrīd atbildes mums nav. Taču šobrīd ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad nepārsniegs 1% un atsevišķos mēnešos, visticamāk, būs vērojama arī deflācija.”
“Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare:
“Cenu kāpums seko ekonomikai un sācis bremzēties, kā rezultātā martā vidēji cenas bija vien par 1,4% augstākas nekā pērnā gada martā. Pagaidām pakalpojumu cenu pieaugums saglabājās salīdzinoši augsts (2,7%), kamēr preču inflācija bija vien 0,9% apmērā.
Preču cenu kāpumu martā, galvenokārt, virzīja pārtikas produktu cenas. Joprojām visstraujāk auga gaļas un tās produktu cenas, tai skaitā arī cūkgaļas cenas. Ja pagājušā gada martā par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājiem varēja nosaukt alkoholiskos dzērienus un tabaku, tad šogad šīs kategorijas devums kopējā inflācijā ir mazinājies un martā bija pat negatīvs. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,7%, ko lielā mērā noteica stipro alkoholisko dzērienu cenu kritums. Pērnā gada martā akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem bija augstāka nekā šī gada 1. martā ieviestā.
Straujāku preču cenu kāpumu bremzēja degvielas cena, kura martā samazinājās par 7%, salīdzinot ar februāri, un gada laikā tā samazinājās par gandrīz 5%. Pēc naftas kariem, kas uzliesmoja starp Saūda Arābiju un Krieviju, Brent naftas cena martā nokrita zem 23 dolāriem par barelu – tik zema naftas cena nav redzēta kopš 2002. gada. Vispirms naftas cenas izmaiņas, kā novērojām martā, atspoguļojās degvielas cenās, bet nākotnē caur enerģijas un transporta izmaksām varētu ietekmēt arī pārējo preču cenas.
Šī gada martā inflācija ir divreiz zemāka nekā pērnā gada martā, kad cenas kāpa par 2.8%. Savu lomu ir nospēlējuši vairāki faktori, piemēram, naftas cenas kritums, zemāki komunālo pakalpojumu tarifi un stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes straujais samazinājums pērn. Visi šie faktori ir vilkuši kopējo cenu līmeni uz leju, tādēļ cenu kāpums gada laikā bremzējies. 2020. gadā inflāciju ietekmēs arī koronavīrusa izplatība. Visdrīzāk, jau tuvākajos mēnešos redzēsim kā, noplokot pieprasījumam, varētu samazināties arī atsevišķu pakalpojumu cenas. Vienas no pirmajā varētu būt ar tūrismu saistīto pakalpojumu cenas. “Swedbank” prognozē, ka cenu kāpums turpinās samazināties, kā rezultātā 2020. gadā inflācija varētu būt 0,5%.”
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis:
“Martā inflācijas līmenis pieauga par 0,3%. Lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums sezonālajām precēm - apģērbam un apaviem, kā arī inerce bija cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Neliels pienesums bija arī alkoholam, tabakas izstrādājumiem un pārtikai. Savukārt būtiskākais kritums bija vērojams degvielai. Rezultātā gada inflācija noplaka līdz 1,4%.
Vīrusa sitiens pa globālo ekonomiku ir nogāzis inflācijas gaidas viscaur pasaulē. Pie tik straujas ekonomikas atdzišanas un bezdarba pieauguma, pieprasījums pēc pakalpojumiem un precēm turpinās lejupslīdi. Un apstākļos, kad globāli inflācijas tempi ir tik zemi, pie apvāršņa parādījušies deflācijas draudi. Tuvākajos mēnešos Latvijas cenu līmeņa izmaiņu vektoru uz leju lieks naftas cenu kritums. Tāpat jau aprīlī ir gaidāms siltumenerģijas tarifa samazinājums. Daudzām precēm un pakalpojumiem vājā, vietām neesošā pieprasījuma ietekmē cenas pikēs lejup. Tā kā tirdzniecība daudzos segmentos ir paralizēta, arī cenu izmaiņas vēl kādu laiku var vēl neuzrādīties, bet kļūs pamanāms līdz ar ierobežojumu noņemšanu. Tad, lai uzrunātu un iekustinātu patērētājus, kā arī atbrīvotos no preču krājumiem, daudzviet nāksies rīkot milzu izpārdošanas.
Grūti nosakāms virziens ir pārtikas cenām. Šobrīd globālās ekonomikas lejupslīde izraisa lielāko pārtikas cenu kritumu kopš 2015. gada, jo sarūk pieprasījums visam, sākot no piena produktiem un beidzot ar cukuru. Darbaspēka ierobežojumi lauksaimniecībā un, ja pagadās slikti laikapstākļi, var radīt riskus daudzu pārtikas preču iztrūkumam un cenu kāpumam uz rudens pusi. Tas var būt neskatoties uz to, ka formāli pārtikas krājumi pasaulē ir pietiekami, lai no šādiem scenārijiem izvairītos. Bet līdzīgi kā šobrīd ar medicīnas ekipējumu, valstis var uzsākt tirdzniecības ierobežojumus un sargāt krājumus, kas atsevišķos reģionos var palielināt bada, politiskās nestabilitātes un arī bēgļu krīzes draudus. Tas pastiprinās protekcionisma atbalstu daudzās sabiedrībās. Latvija šajā kontekstā ir relatīvi labās pozīcijās, tā kā pārtiku ražojam paši. Bet tā vai citādi globālās plūsmas būs jūtamas. Pagaidām gan tie ir krasi scenāriji, bet situācija var ātri mainīties, jo vīruss globālo ekonomiku, īpaši nabadzīgākās valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu būs ļoti novājinājis, bet ikviens negaidīts notikums var būt situāciju detonējošs. Tādēļ tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā strauji dils, un atsevišķos mēnešos iespējama deflācija. Šī gada inflācijas prognoze ir samazināta līdz 0,3%.”