Šogad ekonomika radīs diezgan daudz bažu

Forbes

Baltic edition

• Foto: Katie Jowett, Unsplash

“Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare:

“Janvārī gada inflācija bija 2,2%, savukārt mēneša inflācija 0,4% apmērā. Visstraujāko cenu pieaugumu gada laikā ir piedzīvojušas ar transportu saistītās izmaksas un pārtika. Šīs kategorijas visticamāk arī saglabās savu pozīciju kā inflācijas virzītājas 2020. gadā.

1. janvāris nāca ar vairākām izmaiņām – dažas veicināja, bet citas iegrožoja cenu kāpumu. Viena no apspriestākajām izmaiņām janvāra sākumā bija akcīzes nodokļa likmes palielināšana degvielai, kura uzkurināja benzīna un dīzeļdegvielas cenas. Degvielas cenas janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, auga par gandrīz 9%. Salīdzinot ar 2019. gada minimālajām degvielas cenu izmaiņām, janvāra visai straujais cenu kāpums autovadītājiem ir licis runāt. Taču globālās izaugsmes riski un no tiem izrietošās pašreizējās tendences pasaules naftas cenās liek gaidīt degvielas cenu samazinājumu.

Izmaiņas piedzīvoja arī komunālo maksājumu rēķini, kurus lielā mērā ietekmēja jaunu tarifu ieviešana. Par 5% dārgāka kļuva atkritumu izvešana. Tai pat laikā, pateicoties tarifu pazemināšanai, mazāki kļuva maksājumi par gāzi un elektrību. Kopumā, gan mēneša, gan gada griezumā cenas komunālajiem pakalpojumiem ir nedaudz samazinājušās, taču nelielās izmaiņas nav atstājušas būtisku ietekmi uz inflāciju. 2020. gadā mājokļa apsaimniekošanas izmaksām visdrīzāk nebūs tik nozīmīga ietekme uz kopējo inflāciju kā pērn.

Janvārī jau kā tradīcija pienāk atlaižu laiks, kad iedzīvotāji var izdevīgi iegādāties apģērbus un apavus. Arī šogad apģērbu un apavu cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, bija zemākas, kas ļāva modes sekotājiem izdevīgi papildināt savas garderobes.

Pārsteidzoši strauji mēneša un gada laikā cenas auga dzērieniem ar nelielu alkohola saturu. Iespējams, ka tā ir novēlota pērn martā paaugstinātā akcīzes nodokļa likmes ietekme – patērētājs to izjūt tikai tad, kad krājumi ir iztukšoti, un veikala plauktus papildina ar jauniem dzērieniem, kuriem tiek piemērota jaunā nodokļa likme. Līdzīgu fenomenu varam novērot arī tabakas izstrādājumu cenu izmaiņās. Akcīzes nodokļa likme cigaretēm tika paaugstināta pērnā gada jūlijā, bet būtiskas cenu zīmju izmaiņas veikalu plauktos novērojam tikai pēc kāda laiciņa – janvārī. Šo alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu īpatnību varētu nodēvēt par akcīzes preču (ne degvielas) fenomenu. No 1. janvāra tika paaugstināta akcīzes nodokļa likme citiem tabakas produktiem (piemēram, cigāriem utt.), tomēr šo produktu īpatsvars patērētāju grozā ir ļoti mazs, tādēļ šīs izmaiņas pamanīs tikai attiecīgo produktu cienītāji.

Kopumā inflācija Latvijā ir visai mērena, un tāda tā arī saglabāsies – 2020. gadā prognozējam, ka inflācija būs ap 2,4%. Tādējādi iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās uzlaboties, jo vidējās algas kāpums joprojām ievērojami pārsniegs inflāciju.”

“Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš:

“Patēriņa cenas janvārī Latvijā vidēji pieauga par 2,2%. Tai skaitā precēm kāpums bija 2,0%, bet pakalpojumiem – 2,7%. Arī turpmāk pakalpojumu cenas augs straujāk. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas labvēlīgi patērētājiem ietekmēs globālās izejvielu cenas.

Epidēmija Ķīnā ir padarījusi pasaules ekonomikas pieaugumu par neprognozējamāko kopš lielās ekonomiskās krīzes laikiem 2008./2009. gadā. Taču ir laba ziņa – šī krīze samazinās inflāciju. Bloomberg izejvielu cenu indekss šobrīd ir zemākajā punktā kopš 2016. gada februāra.

Tās ļoti krasu kritumu piedzīvoja janvāra 2. pusē, kad tirgi saprata, kāda ietekme uz Ķīnas ekonomiku būs koronavīrusa epidēmijai. Šobrīd ir ļoti grūti iegūt precīzu informāciju par šīs valsts rūpniecībā notiekošo, taču fragmentārie informācijas gabaliņi rada iespaidu, ka pilnībā apstājušās vai ar nepilnu jaudu strādā vairāk nekā puse šīs valsts rūpnīcu. Lai atgrieztos pie normālas situācijas, pat labvēlīgā scenārijā vajadzēs vairākus mēnešus. Ir destabilizētas piegādes ķēdes, nav precīzi prognozējama cilvēku pārvietošanās pasākumu atcelšana. Diez vai izejvielu cenas iepriekšējā līmenī atgriezīsies agrāk nekā šī gada otrajā pusē, jo ražošanas pārtraukšanas periodā būs pieauguši krājumi.

Patēriņa cenu kāpums janvārī bija lielāks nekā vidēji aizvadītajā desmitgadē šajā mēnesī. Galvenais izskaidrojums ir akcīzes paaugstināšana, degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 5,6%. Taču nevajadzētu gaidīt visaptverošu cenu kāpumu, kā nereti brīdina šādu nodokļu izmaiņu pretinieki. Degvielas cenas vispār ir ļoti svārstīgas, kustība uz augšu vai leju par 5% mēneša laikā nav nekas neparasts, notikumiem pasaules tirgos var būt vēl lielāka ietekme.

Līdzīgi degvielas cena mēneša laikā ir mainījusies arī 2015. gada augustā (-5,4%), 2014. gada decembrī (-6,5%), 2015. gada janvārī (-7,8%), 2012. gada augustā (+5,0%), 2011. gada martā (+4,7), vairākumā gadījumu tas nav bijis saistīts ar akcīzes nodokļa izmaiņām. Nav šaubu, ka pakāpeniskā akcīzes nodokļa paaugstināšana ir ievirzījusi degvielas cenu augstākā trajektorijā nekā tā būtu bijusi bez šādas paaugstināšanas. Taču arī pēc šī akcīzes kāpuma degvielas cena ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim attiecībā pret algām, citiem vārdiem, degvielas pirktspēja ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim. Gada griezumā degvielas cena janvārī bija par 8,8%, bet pēdējos piecos gados, šādi mērot, degvielas cena ir gan augusi par 20,8%, gan samazinājusies par 18,0%.

Degvielas cenas ir pieaugušas, bet mājokļos patērētā enerģija kļūst lētāka. Par 24,1% lētāka, nekā pirms gada ir kļuvusi gāze (mēneša laikā tās cena pazeminājusies par 5,1%), bet par 2,4% samazinājusies elektrības cena.

Sagaidāms, ka šogad kopējais cenu līmenis vidēji augs par 2,1%. Kā jau minēts, pakalpojumu inflācija ir relatīvi augsta, bet arī tā trīs mēnešus ir bijusi zem 3%, iespējams, ka algu pieaugums jau bremzējas. Iepriekšējos trīs gados pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 3,1%. Starp pakalpojumiem gan ir daži inflācijas rekordisti. Vēstuļu nosūtīšana ir kļuvusi par 59,2% dārgāka nekā pirms gada, taču mūsdienās šo pakalpojumu izmanto reti. Vispārējā medicīniskā prakse jeb ģimenes ārsta pakalpojumi ir sadārdzinājušies par 40,6%, taču pacienta maksātais parasti sedz tikai nelielu daļu no šī pakalpojuma kopējām izmaksām.

Šogad ekonomika radīs diezgan daudz bažu, IKP pieaugums visdrīzāk būs vājākais kopš 2010. gada, taču par inflāciju nav jāsatraucas, tās prognoze drīzāk slīd lejup nekā augšup.”

“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

“Latvijā turpinās mērens patēriņu cenu pieaugums un pat salīdzinoši straujais akcīzes likmes kāpums degvielai no šī gada 1. janvāra nav radījis lielu kopējo cenu pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī gada inflācija Latvijā pat nedaudz sarukusi un salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,2%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas kāpušas par 0,5%. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā jau 8 gadus nav pārsniegusi 3% un pēc manām prognozēm arī šogad vidējais patēriņu cenu līmenis Latvijā varētu augt par nedaudz vairāk kā 2%.

Janvārī vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām protams radīja akcīzes likmes palielinājums naftas produktiem, kā arī minimālais biodegvielas piejaukums benzīnam un dabasgāzei. Papildus tam līdz ar ģeopolitiskās spriedzas palielināšanos Tuvajos Austrumos gada sākumā pieauga arī naftas cenas pasaules tirgos un tā rezultātā degvielas cenas janvārī Latvijā pieauga par 5,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Bez degvielas janvārī par 53,2% pieauga arī pasta pakalpojumu cenas, taču atsevišķu preču un pakalpojumu cenas janvārī kļuva arī lētākas. Piemēram, samazinoties pārvades tarifiem janvārī par 5,3% saruka dabasgāzes cenas mājsaimniecībā, kā arī par 2,4% samazinājās elektroenerģijas cenas. Papildus tam siltās ziemas ietekmē šogad bija vērojamas lielākas atlaides apģērbiem un apaviem, kuru cenas janvārī saruka par 9%.

Ķīnas koronavīrusa ietekmē kopš janvāra pirmajām nedēļām naftas cenas pasaule ir sarukušas par vairāk gandrīz 20%. To ar novēlošanos jau sākam redzēt arī Latvijā un turpmākajos mēnešos degvielas cenas Latvijā, visticamāk, samazināsies. Vienlaikus pārtikas cenu inflācija pasaulē paātrinās un saskaņā ar Pasaules pārtikas organizācijas datiem pārtikas cenas pasaulē janvārī augušas par 11,3% salīdzinājumā ar 2019. gada sākumu, lai gan Latvijā pārtikas cenu gada inflācija janvārī bija vien 3,7%. Tas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos arī Latvijā iespējams redzēsim pārtikas cenu pieaugumu. Papildus tam no šī gada 1, marta Latvijā pieaugs akcīzes likmes alkoholiskajiem dzērieniem un stiprajam alkoholam akcīzes likme būs pārliecinoši visaugstākā likme Baltijā. Tas kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,35 procentpunktiem. Tādēļ domājams, ka inflācijas temps Latvijā turpmākajos mēnešos nemazināsies un pēc manām prognozēm vidējais patēriņu cenu līmenis Latvijā šogad varētu palielināties par 2,3%.”

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis:

“Līdz ar janvāri atgriezās cenu līmeņa kāpums, kas mēneša laikā pieauga par 0,4%, bet gada inflācija bija 2,2%. Lielāko ietekmi uz cenu līmeni veidoja pārtikas, alkohola, ar transportu, atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, kā arī veselības aprūpes sadārdzināšanās.

Skatījums uz inflācijas attīstību ir pārmetis kārtējo kūleni. Un tāpat kā attiecībā uz ekonomiku, tas noticis koronavīrusa dēļ. Gada sākums viesa nelielu optimismu par to, ka globālā ekonomika stabilizējas. Bezdarbs ASV, ES, gan citviet turpināja rukt un veidoja nosacījumus inflācijas spiediena pieaugumam. Taču vīruss šos asnus, vismaz attiecībā uz gada pirmo ceturksni, ir nopļāvis. Tas, noēnojot citus, ir kļuvis par būtiskāko risku pasaules ekonomikai. Patlaban pamanāmākais efekts ir naftas un citu izejvielu cenu kritums. Primārais jautājums ir, cik ilgi vīrusa stress turpinās sirot pa pasauli. Jo īsāks būs tā plosīšanās laiks, jo mazāk ietekmi tas atstās. Tuvāko mēnešu laikā tas var nozīmēt daudzu izejvielu un arī importa patēriņa preču cenu mazināšanos vai pat izpārdošanas vilni. Īpaši tajās grupās, kas domātas Āzijas tirgum. Lai arī patērētajiem šāda ziņa varētu iet pie sirds, ieilgstot sarežģījumiem, spēcīgāk būs jūtamas arī pretējas plūsmas, tas ir, noteiktās preču kategorijās veidosies deficīts. Ražošanas dīkstāves ietekmē var sākt pietrūkt ne tikai Ķīnā, bet komponenšu iztrūkuma dēļ, arī citviet ražotās preces. Turklāt alternatīvas var nebūt vai arī, visticamāk, nebūs cenā tik labvēlīgas kā Ķīnas ražojumi. Tādēļ citu valstu ražotāji, laikā, kad globālais konkurents ir izslēgts no spēles, izmantos situāciju, lai paceltu cenas. Latvijas iekšzemes procesu (algu spiediena) ietekmē cenu kāpums pakalpojumiem turpināsies. Otrajā ceturksnī inflācija var noslīdēt tuvu 1%, bet tālākās perspektīvas minēto faktoru dēļ ir nenoteiktas. Jo izteiktāk izveidosies deflācijas procesi, situācijai stabilizējoties, noteiktu preču grupās varam piedzīvot strauju cenu atlēcienu. Šobrīd viss norāda, ka inflācija šogad būs zemāka par pērn piedzīvotajiem 2,8%. 2020. gada prognoze ir 2,1%.”