“Rail Baltica” projekts varētu pārsniegt apstiprināto budžetu, brīdina Valsts kontrole
Forbes
Baltic edition
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka nepilnības “Rail Baltica” projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku, informēja Valsts kontrole (VK).
Kā skaidroja VK, “Rail Baltica” projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šī brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro.
VK vērš uzmanību, ka līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt projekts tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam.
“Rail Baltica” projekta aktivitāšu īstenošana par pusotru gadu atpaliek no sākotnēji finansēšanas līgumos noteiktā laika grafika.
2019. gada jūnijā AS “RB Rail” aplēsa, ka projekta īstenošana varētu ieilgt līdz 2030. gada martam, ja iestāsies riski un nebūs pieejams nepieciešamais finansējums. Tomēr 2017. gadā izmaksu un ieguvumu analīzē aplēstais budžets un apstiprinātais projekta īstenošanas termiņš – 2026. gads – nav mainīti.
Projekta finansēšanai līdz šim noslēgti 4 finansēšanas līgumi, no kuriem viens ir saistošs tikai Lietuvai. Atbilstoši aplēsēm pirmā parakstītā finansēšanas līguma budžets tiks pārsniegts par 59,3 miljoniem eiro, savukārt otrajā finansēšanas līgumā līdzekļu izlietojums būs par 0,231 miljonu eiro mazāks nekā finansēšanas līgumā noteiktais.
Projekta ietvaros veiktā juridiskā analīzē atklājās, ka nav efektīva mehānisma, kā risināt strupceļa situācijas, kad ministrijas, kas ir “Rail Baltica” projekta labuma guvējas, nevar vienoties par kopīgu risinājumu. Baltijas valstīm ir bijuši atšķirīgi redzējumi par projektu pārvaldību, piemēram, pieņemot lēmumu par vislabāko risinājumu AS “RB Rail” finansēšanai vai par infrastruktūras pārvaldības modeli, kā dēļ ir ticis zaudēts laiks.
Augstākās revīzijas iestādes arī konstatēja, ka neviena no Baltijas valstīm nav sagatavojusi projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam. Valstīm arī nav oficiāli apstiprinātu plānu projekta pašfinansējuma nodrošināšanai gadījumā, ja projekta īstenošanas izmaksas būs lielākas, nekā plānots, un/ vai Eiropas Savienības līdzfinansējums būs mazāks, nekā plānots.
Augstākās revīzijas iestādes sniedza ieteikumus AS “RB Rail”, tās akcionāriem un “Rail Baltica” projekta labuma guvējiem – visu trīs valstu satiksmes ministrijām. Revīzijas iestādes aicina vienoties par skaidriem lēmumu pieņemšanas noteikumiem “Rail Baltica” projektā visos projekta īstenošanas līmeņos un skaidriem izmaiņu un risku vadības plāniem, lai mazinātu projekta īstenošanas laika grafika un budžeta pārsniegšanas risku.
Kā informēja AS “RB Rail”, uzņēmums ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus. “RB Rail” pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norādīja, ka uzņēmums ir gatavs rīkoties un sāk īstenot nepieciešamos pasākumus, “lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā”.
“Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, Rail Baltica projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis. Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, “Rail Baltica” projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā,” uzsvēra Driksna.
“Rail Baltica” projektu 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem “Rail Baltica” projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS “RB Rail”.