Piesardzīgie ieguldītāji
Ieguldījumu iespējas ir plašas, tomēr Latvijā tās izmanto salīdzinoši kūtri. Bieži vien nauda tiek turēta bankas kontos vai ieguldīta nekustamā īpašuma iegādē. Kur savus līdzekļus investē uzņēmīgākie iedzīvotāji?
Ļoti precīzas, aktuālas un vienotas statistikas par to, kur savus līdzekļus iegulda iedzīvotāji, īsti nav. Apkopojot dažādos avotos atrodamus datus, var secināt, ka parasti viņi izvēlas neriskēt, tomēr pēdējos gados ir aktīvāki un meklē iespējas likt savai naudai strādāt.
Piesardzību un zināmu konservatīvismu šajā jautājumā var skaidrot dažādi, tomēr kā iemeslus var minēt arī nepietiekamo brīvo līdzekļu apjomu. Pēc “Eurostat” datiem, nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju pagājušajā gadā nebūtu varējuši uzņemties negaidītas finanšu saistības. Savukārt Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2017. gadā 28,4% iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Kaut arī kopš 2010. gada nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 11,7 procentpunktiem, Latvija joprojām ir viena no trūcīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Vienlaikus gan jāuzver, ka arvien pieaug iedzīvotāju līdzekļu apjoms banku kontos. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK) liecina, ka jūnija beigās mājsaimniecību kontos kopumā bija vairāk nekā 7,2 miljardi eiro. Pēdējos gados šī summa palielinās – pirms gada jūnija beigās iedzīvotāji bija noguldījuši ap 6,7, bet 2017. gadā – ap sešiem miljardiem eiro.
Drošība pirmajā vietā
Latvijā lielā cieņā ir investīcijas nekustamajā īpašumā, atzīst “Forbes” aptaujātie banku pārstāvji. Arī iedzīvotāji dažādās aptaujās apstiprina šo tendenci, uzskatot nekustamo īpašumu par labu ieguldījumu. “Swedbank” pētījumam gada sākumā tika aptaujāti 765 respondenti, un 47% aptaujāto vecumā no 18 līdz 74 gadiem norādīja, ka viņu skatījumā optimālākais naudas ieguldīšanas veids ir nekustamajā īpašumā. Šis rādītājs pēdējos gados ir gandrīz nemainīgs: 2017. gadā šādu atbildi sniedza 46%, 2016. gadā – 47%, 2015. gadā – 49% respondentu.
Saskaņā ar šīs aptaujas datiem nākamā populārākā investīcija ir zelts (28%) un pensiju trešais līmenis (16%). Savukārt 19% respondentu nevienu no aptaujā minētajiem ieguldījumu veidiem neuzskata par optimālāko investīciju. Ja salīdzina šā gada sākumā veikto aptauju un iepriekšējo gadu rezultātus, redzams, ka nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka labāk ieguldīt zeltā, taču kopumā svārstības nav pārāk krasas.
Interesants faksts – lielākā daļa respondentu norāda, ka ir izmantojuši kādu no ieguldījumu veidiem. Šā gada sākumā 76% aptaujāto sacīja, ka viņiem ir ieguldījumu pieredze, 2017. gadā – 75%, 2016. gadā – 63%, bet 2015. gadā – 68 procenti.
Arī bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis norāda: “Nekustamais īpašums viennozīmīgi ir Latvijas iedzīvotāju iecienītākais investīciju objekts. Pat ja tas ir mājoklis pašu dzīvošanai, lēmums to pirkt, nevis īrēt ir investīciju lēmums.”
Mājoklis veido salīdzinoši lielu daļu no Latvijas mājsaimniecību aktīviem gan uz kaimiņvalstu, gan jo īpaši uz attīstīto Eiropas valstu fona. Latvijai (un citām Austrumeiropas valstīm) raksturīgs arī salīdzinoši liels īpatsvars mājsaimniecību, kas dzīvo pašiem piederošā īpašumā. Mums tie ir 82%, vidēji eirozonā – 66%, bet, piemēram, Vācijā tie ir tikai 50% mājsaimniecību, piebilst Vaikulis.
“Luminor” Individuālās apkalpošanas pārvaldes vadītāja Indra Kimmele min vēl kādu būtisku tendenci – iedzīvotāji biežāk investē ne tikai nekustamajā īpašumā, bet arī biznesā. Savukārt investīcijas finanšu tirgos pagaidām Latvijā nav populārākā opcija.
Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs skaidro – novērojumi un pieredze liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem patīk iespēja redzēt savu naudu kontā. Drošība un piesardzība ir pirmajā vietā, līdz ar to brīvie līdzekļi visbiežāk tiek noguldīti termiņdepozītos, bet iedzīvotāji, kam ir lielāki uzkrājumi, tos investē drošos un viegli realizējamos vērtspapīros, piemēram, valsts parādzīmēs. Viņš piebilst, ka nekustamais īpašums vienmēr ir bijis populārs un drošs investīciju objekts un mūsdienās nekas daudz nav mainījies. Visbiežāk nekustamajā īpašumā iegulda (nevis pērk kā savu mājokli) iedzīvotāji, kuriem ir 200 000 – 300 000 eiro brīvo līdzekļu.
Runājot par iedzīvotāju izvēli investīciju jomā, bankas “BlueOrange” klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs atgādina arī par Eiropas Centrālās bankas pētījumu, kas publiskots 2017. gadā, bet dati Latvijā ievākti 2014. gadā. Tajā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlas investēt līdzekļus nekustamajā īpašumā un tur naudu norēķinu kontos vai depozītos.
Latvijas iedzīvotāji aizdod 23,1% no saviem finanšu līdzekļiem, kas ir deviņas reizes vairāk nekā eirozonas vidējais līmenis. Turklāt ieguldījumi brīvprātīgajos pensijas fondos ir tikai 7,3% no brīvajiem aktīviem, salīdzinot ar vidēji 24,5% citur Eiropā. Pēc būtības tas nozīmē, ka nauda, kurai vajadzētu būt ieguldītai nākotnes labklājībā, tiek virzīta uz aizdevumiem, kuriem draud konstants “defolts”, norāda Miklaševičs. Turklāt ieguldījumu īpatsvars investīciju fondos, akcijās un obligācijās ir statistiski nenozīmīgs. “Mums kā sabiedrībai vajadzētu darīt visu iespējamo, lai šo dinamiku mainītu,” uzskata bankas pārstāvis.
“Baltic International Bank”, izvērtējot klientu līdzekļu sadalījumu, secina – nauda arvien lielākoties tiek noguldīta tradicionālajos depozītos vai tiek izmantoti brokera pakalpojumi. Šā gada pirmajā pusgadā bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms bija 527 miljonus eiro, aktīvu pārvaldīšanā – trastā sasniedzot 96,84 miljonus, kas ir par 30% vairāk nekā 2018. gada beigās.
Savukārt “SEB Private Banking” investīciju stratēģis Ingus Grasis akcentē – to, kur iedzīvotāji visvairāk investē, nevar precīzi pateikt, jo nav vienotas statistikas. Turklāt investēt jsu var ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Investīcijas nekustamajā īpašumā nav nojaušamas, jo pēc hipotekāro kredītu datiem, lai arī tā ir investīcija, nevar noteikt skaidru tā iegādes mērķi – pirmais vai otrais īpašums sev, bērniem, izīrēšanai vai kā investīcija.
Arī vērtspapīriem nav vienotas statistikas, jo iedzīvotāji var izmantot dažādus pakalpojumu sniedzējus dažādās valstīs un tiem nav vienotas datu bāzes. Pat statistika par naudu banku kontos nav absolūti precīza, jo, parādoties dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, daļa naudas atrodas šo pakalpojumu sniedzēju kontos, piemēram, “Mobilly”, “Apple”, “Revolut” un tamlīdzīgi.
Arvien lielāka interese
Kaut arī līdz šim liela daļa iedzīvotāju ar saviem līdzekļiem rīkojusies visnotaļ konservatīvi, bankas pārstāvju teiktais liecina par aizvien lielāku interesi izdevīgi ieguldīt savu naudu. Cilvēki interesējoties par dažādiem risinājumiem un piedāvājumiem un arvien aktīvāk tos arī izmantojot.
“Baltic International Bank” Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs uzskata, ka iedzīvotāju vēlme investēt nekustamajā īpašumā ir visnotaļ pamatota. Pašreizējā investīciju klimatā, kur kopumā valda zems investīciju ienesīgums, Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgus ir vēl pievilcīgāks, jo piedāvā investīciju kategorijas produktus un augstāku ienesīgumu nekā Rietumeiropa un Skandināvija. Viņš arī prognozē, ka investīciju ienesīguma rādītāji nekustamā īpašuma jomā saglabāsies stabili.
Arī kopumā Baltijas valstu tirgū ir daudz pievilcīgu vidēja mēroga investīciju projektu, piemēram, augstas klases īres nami un biroju ēkas. Latvijā dzīvokļu, privātmāju, kā arī komerciālo īpašumu segmenti uzrāda augošu un pozitīvu dinamiku. Tomēr visaugstāko ienesīgumu nodrošina loģistikas un industriālais sektors, piemēram, lielas loģistikas ēkas. Kopumā pēdējo trīs četru gadu laikā aktivitāte Baltijas tirgū nekustamo īpašumu segmentā pārsniedz vienu miljardu eiro, kas tik nelielam tirgum ir ārkārtīgi labs sasniegums.
Kā jaunas tendences Davidovs min arī investīcijas lokālos uzņēmumos, piemēram, 2017. gadā kosmētikas ražotājs “Madara Cosmetics” nolēma piesaistīt papildu līdzekļus un kļūt par publisku uzņēmumu, piedāvājot iespēju iegādāties akcijas. Daudzi to izmantoja, un tagad “Madara Cosmetics” ir vairāk nekā 800 akcionāru.
Runājot par vērtspapīru, piemēram, obligāciju, iegādi, Latvijā vēl nav tik izteiktas vērtspapīru kultūras kā, piemēram, Vācijā un citās Rietumeiropas valstīs, kur tie tiek mantoti, nodoti no paaudzes paaudzē, palielinot dzimtas kopējo turīgumu. Tomēr arī šajā ziņā mūsu valsts mainās, ir pārliecināts “Baltic International Bank” pārstāvis.
“Swedbank” Investīciju daļas eksperts Rolands Zauls arī uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi interese par dažādu ieguldījumu iespējām. Cilvēki aktīvi interesējoties par jau izstrādātajiem ieguldījumu risinājumiem, piemēram, privātajiem portfeļiem, fondu fondiem, trešo pensijas līmeni, kā arī pasaules biržās piedāvātajiem risinājumiem – biržā tirgotajiem fondiem (ETF) un dažādu valstu uzņēmumu akcijām.
Šogad, salīdzinājumā ar 2017. un 2018. gadu īpaši izteikts pieaugums vērojams bankas piedāvātajā privātā portfeļa risinājumā un trešajā pensiju līmenī, kā arī biržā piedāvāto uzņēmumu akcijām, novērojis Zauls. Vienlaikus ir samazinājies darījumu skaits ar biržā tirgotajiem fondiem. “Swedbank” eksperts pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu (PRIIP) regulas stāšanos spēkā. No 2018. gada šo instrumentu iegāde ir ierobežota, ja tiem nav nodrošināts ieguldītājiem paredzētais pamatinformācijas dokuments (“Key Information Document”). Tāpēc Eiropas Savienības bankām, ievērojot šīs regulas nosacījumus, ir jāatsaka darījumi ar ETF, kamēr netiek nodrošināts šāds dokuments.
Tieši tāpat ir arī ar ieguldījumiem dārgmetālos, piemēram zeltā. Iedzīvotājiem par to ir interese, bet, ņemot vērā iepriekšminēto regulu, ir noteikti ierobežojošie faktori, kas ietekmē aktivitāti privātajā segmentā, līdz ar to ieguldījumi dārgmetālos nav pārāk lieli, saka Zauls. Salīdzinot ar 2017. un 2018. gadu, vērojams intereses pieaugums arī nekustamā īpašuma sektorā, lai gan, pēc zemesgrāmatas datiem, darījumu skaits pēdējos gados ir audzis visai mēreni.
“Varbūt ne vienmēr nekustamais īpašums ir labākais ieguldījumu veids. Jāņem vērā, ka grūti paredzēt nekustamā īpašuma kvalitātes līmeni, teiksim, pēc 20 vai 30 gadiem, kas lielā mērā var arī noteikt turpmāko īpašuma cenu un tā likviditāti otrreizējā tirgū. Tomēr svarīgākā atziņa ir tāda, ka iedzīvotāji ir gatavi meklēt risinājumus, lai vairotu savu labklājību un nodrošinātos pret nebaltām dienām,” saka “Swedbank” Investīciju daļas eksperts.
Vai šis intereses pieaugums nozīmē, ka tuvākajos gados, apkopojot statistiku, varēsim ziņot, ka tendences būtiski mainījušās? Visticamāk, pārmaiņas nebūs ļoti straujas, tomēr, pieaugot iedzīvotāju labklājībai, arī interese par investīcijām palielināsies. Var pieļaut, ka savas korekcijas šajā jautājumā ieviesīs arī ārējie faktori – tik bieži piesauktā ģeopolitiskā situācija un bažas saistībā ar tirdzniecības konfliktiem starp lielākajām pasaules ekonomikām, kā arī tas, cik ļoti kopumā palēnināsies ekonomikas izaugsme.