Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par eksperimentālu pieeju cīņā ar nabadzību
Forbes
Baltic edition
Trīs zinātnieki - Abhidžits Banerdži, Estere Duflo un Maikls Krēmers - šogad apbalvoti ar Alfrēda Nobela prēmiju ekonomikā. Balva piešķirta par eksperimentālu pieeju globālās nabadzības mazināšanā.
Visi trīs laureāti strādā ASV. Banerdži un Duflo strādā Masačūsetsas tehnoloģiskajā institūtā, bet Krēmers - Hārvardā. Banerdži ir dzimis Indijā, bet Duflo - Francijā.
Pieeja, par kuru zinātniekiem piešķirta Nobela prēmija, paredz pasaules nabadzības problēmas dalīšanu trīs mazākos jautājumos, kurus vieglāk risināt pa vienam. "Viņi parādīja, ka uz šiem mazākajiem, daudz konkrētākajiem jautājumiem, bieži vien atbildēt var, veicot uzmanīgi izstrādātus eksperimentus tādu cilvēku vidū, kurus šī problēm skar," teikts Nobela prēmijas komitejas paziņojumā.
Duflo ir tikai otrā sieviete vēsturē, kura saņēmusi Nobela prēmiju ekonomikā. Turklāt, viņa ir arī pati jaunākā šīs prēmija laureāte - viņa ir dzimusi tikai 1972.gadā. Līdz šim rekords piederēja 51 gadu jaunajam Kenetam Errouam.
Prēmijas pasnigšana notiks 10.decembrī Stokholmā.
Nobela prēmija ekonomikā nav viena no tradicionālajām prēmijām, un tā netika norādīta Alfrēda Nobela testamentā, turklāt viņa pēcteči šo nomināciju neatbalsta. Viņi apgalvo, ka izgudrotājs nemīlēja ekonomistu. Taču apbalvojumu ir iedibinājusi Zviedrijas banka 1969.gadā un to arī finansē. Prēmija tiek piešķirta pēc tiem pašiem noteikumiem, kā pārējās Nobela prēmijas nominācijās.