Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,9% iedzīvotāju
2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 000 jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana, izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā, kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.
2018. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 409 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai. 2017. gadā tie bija 367 eiro mēnesī.
Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2018. gadā sasniedza 860 eiro mēnesī, 2017. gadā – 770 eiro mēnesī.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (40,4%) un vismazākais – Pierīgā (14,4%) un Rīgā (16,1%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27,0% un Zemgalē – 21,7% iedzīvotāju.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, ievērojami samazinājās nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības risks. Nabadzības riskam 2018. gadā bija pakļautas 26,2% ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (2017. gadā – 32,6%) un 16,7% daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (2017. gadā – 20,7%).
Jau piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem, 2018. gadā tas bija 14,5% (2017. gadā – 17,5%).
Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018. gadā tādu bija 74,9% (2017. gadā – 74,0%). Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija 31,7% vientuļo personu vecumā līdz 64 gadiem (2017. gadā – 31%).
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,5% 2018. gadā un 8,1% 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (57,7% 2018. gadā un 59,5% 2017. gadā) un pensionāri (52,5% 2018. gadā un 48,9% 2017. gadā).
Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2019. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 5300 mājsaimniecību un intervēti 9600 respondentu vecumā no 16 gadiem.