Kaimiņu būšana
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Uzrunājot potenciālos sadarbības partnerus, es pēkšņi atskārtu, cik ļoti daudz Latvijā pieder lietuviešiem vai arī citu valstu tautiešiem, taču juridiski – Lietuvā reģistrētām kompānijām. Kā tad tā?
Kad visā pasaulē sākās finanšu krīze, lielākais ārvalstu finanšu investors Latvijā bija Igaunija – pateicoties Swedbank, bet, kad banku pārreģistrēja uz Zviedriju, tad investoru galvgalī nonāca Zviedrija. Tolaik mūsu kaimiņvalsts Lietuva pēc ārvalstu tiešo investīciju apjoma ieņēma 8.vietu.
Kopš tā brīža pagājuši desmit gadi un esam jaunas krīzes priekšvakarā, kura jau jūtama rūpniecībā, un, protams, skars arī citus segmentus un tautsaimniecību kopumā. Desmit gadi ieviesa būtiskas korekcijas ārvalstu tiešo investīciju jomā. Bet visspilgtāk iezīmējās divas tendences: uzņēmēji aiziet uz zemo nodokļu valstīm, bet Lietuva ienāk Latvijā.
Par nepieciešamību pazemināt nodokļu slogu Latvijā var runāt bezgalīgi un statistika tikai to apliecina: aiz Zviedrijas bankām (kuras Zviedriju ierindo lielāko ārvalstu investoru galvgalī) pozīcijas nostiprinājušas Nīderlande un Kipra. Investīcijas no Nīderlandes desmit gadu laikā pieaugušas trīs reizes no 217 līdz 645 miljoniem eiro, bet no Kipras – divas reizes. Interesanta situācija ir arī ar Luksemburgu, no kuras desmit gadu laikā investīcijas pieaugušas teju septiņas reizes (!). Šeit statistiku uzlabojis “Latvijas Balzama” īpašnieks S.P.I., kas kopumā ieguldījis vairāk nekā 100 miljonus no Luksemburgas un vēl 104 miljonus – no Nīderlandes.
Ar zemo nodokļu valstīm viss būtu vairāk vai mazāk skaidrs – šī tēma nav jauna. Taču interesantas korekcijas ieviesuši lietuvieši, lielāko ārvalstu investoru topā pakāpjoties uz piekto vietu un palielinot investīciju apjomu Latvijā desmit gadu laikā par 160%, kamēr Latvijas investīcijas Lietuvā ir sarukušas par 30%. Lielākais investors Latvijā ir BITE, kurai pieder ne tikai telekomunikāciju operators, bet arī lielākā komerctelevīzija (kanāli TV3, LNT). Patiesībā gan Lietuvas investīcijas Latvijā ir vēl lielākas, jo, piemēram, liela daļa naudas lietuviešu Akropoles būvniecībai (60 miljoni eiro) nākusi no Nīderlandes. Ja pieskaitītu šīs investīcijas Lietuvai, tad pieaugums būtu 180%.
Varētu domāt, ka Lietuva sargā savu tirgu no konkurentiem – un tā droši vien ir, bet ne tik lielā apmērā. Piemēram, Igaunija desmit gadu laikā ir spējusi audzēt investīciju apjomu Lietuvā par 160% un attīstīties šajā tirgū.
Kādēļ tā notiek? Iespējams, ka vienkārši nav naudas attīstībai un arī to pierāda statistika par komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem katrā no valstīm. Ja Lietuvā izsniegto kredītu apjoms ir atguvis pirmskrīzes līmeni un pat sāk to pārsniegt, tad Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir par 42% jeb par 9,85 miljardiem eiro (kas ir aptuveni tikpat, cik viss Latvijas viena gada budžets) mazāks, nekā pirms desmit gadiem. Nav brīnums, ka Latvijas uzņēmējiem grūti apgūt ārvalstu tirgus.
Tuvojas jauna krīze un kā zināms - krīze ir labākais laiks attīstībai. Pavisam iespējams, ka lietuvieši apsteigs vēl kādu valsti.