Latvijas eksports septiņos mēnešos pieauga par 0,7%, bet imports - par 3,5%
Forbes
Baltic edition
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro - par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Eksporta vērtība septiņos mēnešos veidoja 7,22 miljardus eiro, kas ir palielinājums par 47,3 miljoniem eiro jeb 0,7%. Savukārt importa vērtība veidoja 9,03 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 309,4 miljoniem eiro jeb 3,5%.
Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1%, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7%.
Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42% līdz 43%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5% un importa par 6,7% mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6% un importa – par 3,8%.
Starp svarīgākām izmaiņām eksportā 2019.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju ir tas, ka parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 12,1 miljoniem eiro jeb 12,9%, pārtikas rūpniecības ražojumu - par 11,2 miljoniem eiro jeb 12%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu - par 8,1 miljoniem eiro jeb 11,2%.
Savukārt koka un tā izstrādājumu eksports samazinājies par 14,3 miljoniem eiro jeb 7,5%, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu - par 11,4 miljoniem eiro jeb 5,8%.
Starp svarīgākām izmaiņas importā ir tas, ka minerālproduktu imports palielinājās par 29,6 miljoniem eiro jeb 20,6%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu - par 16,5 miljoniem eiro jeb 14,3%, plastmasas un to izstrādājumu - par 10 miljoniem eiro jeb 13,6%.
Tikmēr satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports kļuvis mazāks par 68,6 miljoniem eiro jeb 35,2%, bet mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu - par 32,2 miljoniem eiro jeb 10,4%.
Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (19,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4 %), Vācija (7,2 %) un Apvienotā Karaliste (5,8 %).
Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,7 % no importa kopapjoma), Vācija (11,5 %), Polija (9,1 %) un Igaunija (8,9 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,8 %, bet importā – 8,2 %.
Jūlijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju palielinājās kopējā eksporta vērtībā par 1,1 procentpunktu un importa vērtībā – par 4,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 1,4 procentpunktiem eksportā un par 2,5 procentpunktiem importā.
Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.
Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta kāpumu šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju ietekmēja dzelzs vai tērauda konstrukciju eksporta pieaugums par 2,8 miljoniem eiro jeb 26,9%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 39,6 miljoniem eiro jeb 99,2%.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 31,9 miljoniem eiro. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu visvairāk ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importa kritums par 49,1 miljoniem eiro jeb 96 %.