Arī Latvijai ir iespēja izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokli
Forbes
Baltic edition
Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī, secināts pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.
Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi – “Airbnb”, “Booking.com”, “eBay”, “Etsy”, “Facebook”, “Google”, “Linkedin” – būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei. Vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies.
KM ieskātā ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū. Vienlaikus regulējumam ir jāļauj Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.
Pētījuma autoru ieskatā digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā būtu pamatota. Turklāt no līdzekļiem, kas iegūti digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumos, varētu atbalstīt arī Latvijas plašsaziņas līdzekļus.
Pētījuma veicēji norāda, ka jauns digitālo pakalpojumu nodoklis būtu uzskatāms par apgrozījuma, nevis kapitāla pieauguma nodokli un līdz ar to tā ieviešana nebūtu pretrunā ar OECD nodokļu paraugkonvenciju.
Kā atzīst pētījuma veicēji, izlemjot par šī nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot digitālo pakalpojumu nodokļa direktīvas projektā norādīto nodokļa likmi – 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka citu ES dalībvalstu, kurās šis nodoklis ir ieviests vai to plānots ieviest, piemērotās nodokļa likmes svārstās 2% - 7% apmērā. Tādejādi digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumi Latvijā no 7 lielākajiem, ES reģistrētajiem digitālajiem uzņēmumiem vien, piemēram, 2019. gadā varētu pārsniegt 3-4 miljonu eiro atzīmi.
Gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas.
Pētījumu izstrādāja Baltijas valstīs strādājošs zvērinātu advokātu birojs “Primus Derling”.