Latvijā vēl joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība
Forbes
Baltic edition
Pērn nedaudz ir samazinājies Džini koeficients, taču, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES), Latvijā vēl joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, visstraujākais ienākumu pieaugums bija vistrūcīgākajās un visturīgākajās mājsaimniecībās. Šīm mājsaimniecībām ienākumu pieaugums bija attiecīgi par 14,3% un 12,7%.
Savukārt vislēnāk ienākumi auga mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem. Šo mājsaimniecību ienākumi palielinājās attiecīgi par 10,7% un par 11,6%.
Nedaudz ir samazinājies Džini koeficients – no 35,6% 2017. gadā līdz 35,2% 2018. gadā. Tāpat ir samazinājusies ienākumu atšķirība starp vistrūcīgākajiem un visbagātākajiem iedzīvotājiem.
Kā norāda CSP, iedzīvotāju ienākumu palielināšanos sekmēja minimālās algas celšana, kā arī izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā. Tas nedaudz mazināja plaisu starp visturīgāko un vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem.
2018. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,5 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, savukārt 2017. gadā šī ienākumu starpība bija 6,8 reizes.
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība.
Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm.
2017. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (39,6%) un Lietuvā (36,9%), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,9%.
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2019. gada ienākumu un dzīves apstākļu. Tajā aptaujāti 5,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 9,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
Ziņots, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pagājušajā gadā Latvijā palielinājās par 11,7% – līdz 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.