Latvijā turpina samazināties naudas viltojumu skaits un vērtība
Forbes
Baltic edition
Latvijā turpinās tendence skaidrās naudas apgrozībā samazināties gan naudas viltojumu skaitam, gan viltojumu kopējai vērtībai, informēja Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.
Turklāt jau tradicionāli Latvija ir starp tām eiro zonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vērsa uzmanību centrālās bankas pārstāvis.
2019. gadā kopējais Latvijā apgrozībā atklāto viltojumu skaits samazinājās par 6% (no 1130 2018. gadā līdz 1063 atklātām viltotām naudas zīmēm 2019. gadā), bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 22% (no 54,3 tūkstošiem eiro 2018. gadā uz 42,5 tūkstošiem eiro 2019. gadā).
2019. gadā apgrozībā atklātas 356 viltotas monētas un 707 viltotas banknotes. Starp izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro un 20 eiro banknotes (ap 77% no viltoto banknošu skaita), starp monētām “populārākā” 2 eiro monētas – 98% no viltoto monētu skaita.
Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2019. gadā konstatēti 559 tūkstoši viltotu banknošu (2018. gadā 563 tūkstoši viltotu banknošu). Arī eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 un 20 eiro nominālu (attiecīgi 36,5% un 34,2% no banknošu viltojumu skaita).
Kā uzsvēra Antiņš, iespēja saņemt viltotu banknoti ir ļoti maza. Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu.
Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes. Viltojumu kvalitāte pārsvarā ir zema, starp policijas atklātajiem viltojumiem ir pat maksājumos apzināti izmantoti zemas kvalitātes naudas zīmju pakaļdarinājumi ar nepiederošiem uzrakstiem.