Kriptoklimata krīzes pārvarēšana
Bitkoinu ieguve gadā prasa tik daudz enerģijas, ka pietiktu, lai apgādātu ar elektrību visu Beļģiju, un tāpēc atmosfērā ik gadu nonāk 40 miljoni tonnu oglekļa dioksīda.
Kamēr dažas valstis – no Ķīnas līdz Indonēzijai – slēdz šo nodarbi, amerikāņu uzņēmēji steidz gūt labumu – un vienlaikus padara planētu nedaudz zaļāku.
Laukos Pensilvānijas rietumos septiņdesmitajos gados augušais Bils Spenss ar saviem draugiem spēlējās uz ogļu ieguves atkritumu kaudzēm, kas bija pilnas ar toksiskiem smagajiem metāliem. Pastrādājis kā inženieris naftas ieguves nozarē, viņš deviņdesmitajos gados atgriezās mājās, un šīs kaudzes, zināmas arī kā gobi (garbage of bituminous – bitumena atkritumi), vēl aizvien izraibināja ainavu. Sabiedrība uztraucas par to, ka no šīm kaudzēm gruntsūdeņos izplūst nāvējošas kancerogēnas vielas vai, vēl sliktāk, kaudzēm aizdegoties, tiek piesārņots gaiss (38 no 772 gobiem Pensilvānijā gruzd).
Tāpēc tagad Spenss (63) ir uzņēmies misiju novākt atkritumu grēdas, atjaunot augsni, turklāt ar to vēl nopelnīt. 2017. gadā viņš iegādājās Scrubgrass Generating spēkstacijas (atrodas Venangonā Pitsburgas ziemeļos) akciju kontrolpaketi; šis uzņēmums specializējas tieši gobu pārstrādē. Tomēr gobi nav pārāk laba degviela, un pārstrādes rūpnīca darbojās neefektīvi. Vēlāk tajā pašā gadā pēc aizkuņģa dziedzera mazspējas un nieru vēža diagnosticēšanas (Spenss uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar gobu kaitīgo ietekmi uz viņu jau kopš bērnības) uzņēmējs aizgāja no biznesa. Garlaicības mākts, viņš sāka nodarboties ar kriptovalūtām un jau pavisam drīz piedzīvoja lielo atklāsmi. Pateicoties bitkoiniem, Spenssš padarīja Scrubgrass par veiksmīgu uzņēmumu.
Pēc veiktās operācijas Spenss atkal ir ierindā un pārstrādā 20. gadsimta smagās rūpniecības atkritumus 21. gadsimta digitālajā zeltā. Aptuveni 80 % Scrubgrass 85 tūkstošu kilovatu jaudas tagad tiek izmantots jaudīgu, milzumdaudz enerģijas patērējošu datoru apgādei ar elektrību. Šie datori validē bitkoinu transakcijas un sacenšas ar citiem datoriem visā pasaulē, risinot datošanas uzdevumus un pelnot par to jaunus bitkoinus. Šis process pazīstams kā mainings jeb ieguve. Atkarībā no bitkoina cenas, kas nesen uzkāpa pat līdz 35 000 dolāru, Scrubgrass ir aprēķinājis, ka par katru kilovatstundu (kWh) ar šo ieguvi ir nopelnījis 20 centu vai vairāk, savukārt, pārdodot šo enerģiju tīklā, ieguvums būtu tikai trīs centi par kWh. Turklāt uzņēmums droši pārstrādā gobu, saņemot nodokļu atlaides par atjaunojamās enerģijas ražošanu, kas tagad ir aptuveni divi centi par kWh – tikpat, cik hidroelektrostacijām.
Spenss ir viens no aizvien pieaugošās Amerikas bitkoinu ieguves darboņu kategorijas, kas pārvērš vienu no kriptovalūtas lielākajiem pasīviem – neremdināmo enerģijas apetīti – aktīvā. Vai tā būtu pasaules atbrīvošana no atkritumu grēdām, gobiem, palīdzot sabalansēt Teksasas elektrotīklu, vai arī liesmojošu naftas un gāzes atradņu izpēte, šie kriptoenerģijas uzņēmēji gūst peļņu, pārvēršot digitālos citronus ekoloģiskā limonādē. Un tādām valstīm kā Ķīna, Indonēzija un Irāna stingri ierobežojot vai pat pilnībā aizliedzot bitkoinu ieguvi, veikliem uzņēmējiem paveras vēl nebijušas iespējas. Pēc Kembridžas Universitātes Alternatīvo finanšu centra datiem, no tikai 4 % tirgus daļas pirms diviem gadiem ASV ir kļuvusi par otro lielāko bitkoinu ieguves valsti, tagad sasniedzot 17 procentus.
Tomēr, ja neņem vērā visus ieguvumus, ko sniedz bitkoini, ir skaidrs, ka šī kriptovalūta ir īsta vides katastrofa. Atkarībā no bitkoina cenas (augstāka cena piesaista vairāk maineru) tā globālais tīkls nepārtraukti patērē no astoņiem līdz 15 gigavatiem jaudas, ziņo Kembridžas Universitāte. Ņujorkas pilsēta darbojas ar sešiem gigavatiem, bet visa Beļģija ar desmit. Tieši cik daudz oglekļa tiek izmests atmosfērā no bitkoinu iegūšanas, tas ir atkarīgs no izmantotā enerģijas avota, bet piesārņojums noteikti nav mazs. Lai atbrīvotu vienu bitkoinu, racējiem savās iekārtās jāpatērē aptuveni 150 000 kWh, kas ir pietiekami daudz enerģijas 170 vidēja izmēra mājām ASV veselam mēnesim.
Īpaši nepatīkami ir tas, ka bitkoinu milzīgais enerģijas patēriņš nav to defekts, bet gan iezīme. Protams, daļa elektrības tiek izmantota, lai validētu darījumus, bet diezgan daudz tiek izšķērdēts, risinot bezjēdzīgas matemātiskas problēmas. Šāda darba veikšanas pierādīšana ir vienkārši veids, kā radīt mākslīgu trūkumu, lai tas būtu pārāk dārgi, ja kāds uzņēmums vai grupa vēlēsies manipulēt ar tirgu. 2010. gadā kādā forumā Satoši Nakamoto, iespējamais bitkoina radītājs, atklāti komentēja: “Tas ir tas pats, kas ar zeltu un tā ieguvi. Zelta ieguves robežizmaksas ir ļoti tuvas zelta cenai tirgū. Dārgmetāla ieguve rada zudumus, tomēr šie zudumi ir daudz mazāki par zelta kā apmaiņas līdzekļa pielietojuma iespējām. Arī bitkoina kā apmaiņas instrumenta pielietojuma iespējas pārspēj elektrības cenas.”
Protams, sistēma nevarēja būt uzbūvēta citādi. Eksistē nopietnas kriptovalūtas, ieskaitot Ethereum, Cardano, Stellar, Ripple XRP un Algorand, kuru ieguvē tiek izmantots krietni mazāk elektrības nekā bitkoiniem, vai arī tās tiek mainītas, lai būtu energoefektīvākas. Piemēram, Ethereum nākamgad pāries no darba veikšanas pierādīšanas sistēmas uz tā saucamo statusa apliecinājumu, kas par 99,95 % samazinās tās nepieciešamību pēc enerģijas. Ir pat kāda jauna valūta, Candela, kuras protokols paredz tās ieguvi, izmantojot tikai saules enerģiju.
Tomēr bitkoins jau nekur nepazūd. Tā pirmatklājēja priekšrocības ir rezultējušās 700 miljardu dolāru tirgus kapitalizācijā, kas ir vairāk nekā nākamajām piecām vērtīgākajām kriptovalūtām kopā. (Otrās populārākās kriptovalūtas Ether tirgus kapitalizācija ir 250 miljardi.) Savukārt bitkoinu ieguve, visticamāk, nekļūs mazāk energointensīva. Tās algoritms piespiež lietotājus sacensties par katra jauna bitkoina iegūšanu, līdz aptuveni 2140. gadā tiks izrakta pēdējā monēta. Viena bitkoina darījuma reģistrēšanai blokķēdes virsgrāmatā nepieciešams miljoniem reižu vairāk enerģijas nekā darījumam Visa banku tīklā. (Kriptovalūtas atbalstītāji apgalvo, ka jaunais darījumu tīkls Lightning, kas darbosies paralēli Bitcoin kriptovalūtai, padarīs to efektīvāku par Visa.)
“Ja jūs uzskatāt, ka tā nav īsta nauda, tad jebkāds šajā sistēmā iztērētais enerģijas daudzums jums šķitīs pārāk liels,” saka Ņujorkas štata spēkstacijas un bitkoinu ieguves rūpnīcas Greenidge Generations Holdings vicepriekšsēdētājs Teds Rodžerss. “Bet bitkoins nekur nepazudīs, tā būs globāla rezervju valūta, kā arī nākotnes finanšu pasaules centrs.”
Lai saprastu, cik zaļš var būt bitkoins, jāaplūko Lone Star State piemērs. Teksasa piedzīvoja plaši aprunāto atslēgumu pagājušajā ziemā lielā sala laikā. Tika atslēgts desmitiem spēkstaciju, kas izraisīja vairāku miljardu dolāru zaudējumus, bet daži privātie klienti saņēma rēķinu pat par 17 000 dolāru. Organizācijas ar komisku nosaukumu Teksasas Elektrības pieslēguma uzticamības padome (Electric Reliability Council of Texas; ERCOT) vadītāji pēc šī atgadījuma atstāja amatus, bet valsts politiķi pavēlēja spēkstacijām būt labāk sagatavotām ziemas laikapstākļiem. Tomēr nekas daudz nav izdarīts, lai sistēmu reformētu.
Par laimi, šķiet, ka brīvais tirgus būs glābiņš, pateicoties jauniem vēja un saules enerģijas ieguves projektiem 16 gigavatu apjomā, ko nākamgad plānots realizēt Teksasas rietumos. Parastos apstākļos tas nozīmētu daudz vairāk elektrības nekā nepieciešams, lai aizlāpītu starpību starp Teksasas pieprasījuma caurumu. Bet tagad tas nodrošinās arī elektropadevi ekstremālos laikapstākļos, piemēram, sniegavētru vai karstuma viļņu gadījumā. Bitkoinu racēji ir kā jaunās, videi draudzīgās enerģijas amortizators. Viņi iegādājas pāri palikušo elektroenerģiju, kad tā nav nepieciešama, bet, kad pieprasījums piedzīvo lēcienu, slēdz savas ieguves jaudas, atbrīvojot tīklam nepieciešamās slodzes.
Dalasas uzņēmuma Autonomous tehnoloģiju direktore (un Forbes 30 līdz 30 saraksta dalībniece) Džesija Peltana (24) prognozē: “Teksasas rietumi dominēs; te nāks visi.” Pagājušajā gadā Peltana palīdzēja atvērt 150 megavatu kriptovalūtu ieguves datu centru Midlendas tuvumā HODL Ranch, kas nosaukts par godu kriptovalūtu spekulantiem, kuri tās iepērk un tad HODL (hold on for dear life) – turas pie tās, lai arī kas notiktu. Tas ir pirmais liela mēroga projekts, ko ar enerģiju apgādās lieli reģionālie saules un vēja parki. Dažreiz naktīs vēja brāzmas ir tik spēcīgas, ka tīkla operatori novada lieko enerģiju, lai tikai novērstu pārslodzi.
Galvenais faktors – šie maineri ir noslēguši tā saucamos pieprasījuma reakcijas līgumus ar Teksasas elektrotīklu, kas paredz, ka viņi apmaiņā pret atlaidēm nekavējoties izslēdz datorus pēc paziņojuma par strauju pieprasījuma pieaugumu. Tas ļauj HODL Ranch tikt pie elektrības vidēji par diviem centiem par kWh, bet viena bitkoina ieguves cena patlaban ir tuvu 2000 dolāru.
Lielākais bitkoinu ieguves centrs Amerikā arī atrodas Teksasā, Rokdeilā, uz ziemeļaustrumiem no Ostinas – netālu no gigantiska tīkla savienojuma, kas cauri transformatoru labirintam un augstsprieguma līnijām vada 5000 MW jaudu, un to pārvalda publiski kotētais uzņēmums Riot Blockchain (tirgus kapitalizācija trīs miljardi dolāru). Riot pieslēdzas tieši šajā starpsavienojumā un iegūst 300 MW sulas, kas darbina 120 000 augstas veiktspējas ieguves datoru, kuri ir izkārtoti deviņus metru augstos torņos trīs šaurās ēkās, kas katra ir garāka par diviem futbola laukumiem. Pašlaik notiek paplašināšanas darbi, un tiek plānots līdz 2022. gadam sasniegt 750 MW kapacitāti ar vēl papildus 130 000 mašīnu.
Riot ir noslēdzis desmit gadu līgumu par jebkāda daudzuma elektrības iegādi Rokdeilā par ļoti zemu cenu, 2,5 centiem par kWh, ņemot vērā atlaidi – 0,5 centi par kWh, kas tiek saņemta par dalību pieprasījuma reakcijas programmā. Pastāv arī iespēja visu jaudu pārpārdot tīklam. Kad Teksasu pārņēma sals, Rokdeilas stacija brīvprātīgi slēdza visu ieguvi uz divām dienām. Pieņemot, ka maksimālā cena, ko uzņēmums pelnīja par kWh, bija deviņi dolāri, tas izvērtās par negaidītiem 90 miljoniem. “Šādā enerģijas iepirkšanas mērogā mēs ne tikai iegūstam bitkoinu,” saka direktors Džeisons Less. “Riot ir virtuāla spēkstacija.”
Less (35) Kalifornijas Universitātē Ērvinā studēja datorzinātnes, bet pirmo reizi par bitkoiniem uzzināja ap 2010. gadu, kad aizrāvās ar pokeru. Viņš redzēja, kā citi spēlētāji tos izmantoja, lai veiktu darījumus ar saviem laimestiem bez banku starpniecības. Lesu neuztrauc bitkoina vērtības svārstības, jo viņš iet uz visu banku: “Kad notiek lielas cenu svārstības, tās mani necik neietekmē. Pokerā, ja esi labs, tu tāpat zaudēsi 45 % gadījumu. Man nav nekādu problēmu zaudēt.”
Vēl azartiskāk zaļo tehnoloģiju jomā rīkojas Crusoe Energy Systems, kas piesaistīja 250 miljonus dolāru, lielākoties ar bitkoinu iegūšanu nomaļās naftas un gāzes atradnēs sešos štatos, tostarp Ņūmeksikā, Teksasā un Ziemeļdakotā. Investoru vidū ir Bain Capital, Valor Equity Partners, Tesla līdzdibinātājs Dž. B. Straubels un kriptovalūtu miljardieri dvīņubrāļi Kamerons un Tailers Vinklvosi. Crusoe ierīkoja 45 konteinerus, pilnus ar bitkoinu ieguves datoriem, kuri darbojas ar enerģiju no dabasgāzes sadedzināšanas, kas citādi vienkārši izgaistu un netiktu izmantota. (Ierīkojot naftas urbumu, kamēr tam vēl nav pievadītas caurules dabasgāzes novadīšanai, gāzi tiek aizdedzināta un vienkārši izkūp atmosfērā. Tas nekādi neuzlabo globālās sasilšanas problēmu.)
“Mēs par zemu novērtējam šī biznesa darbības sarežģītību,” atzīst Crusoe līdzdibinātājs Čeiss Lohmillers (35), kriptovalūtu investīciju veterāns no kompānijas Plychain Capital. Jaunuzņēmuma izaicinājums ir izvietot savus konteinerus plašā teritorijā, īpaši vasaras svelmē. Kaut arī Crusoe, visticamāk, nekad neattīstīsies līdz Riot mērogiem un peļņai, tomēr tas jau tagad ik dienu novirza desmit miljonus kubikmetru gāzes, kas citādi vienkārši sadegtu. “Mūsuprāt, labākais veids, kā uzlabot naftas atradņu saimnieciskos rezultātus, ir pievienot tām dažas bitkoinu stacijas,” saka Lohmillers.
Kas īsti ir zaļā enerģija? Vēja un saules enerģija, protams. Citi avoti varētu nebūt tik acīm redzami.
Seneka ezera krastos Ņujorkas štatā Greenidge Generation stacija ražo 80 MW jaudas, aptuveni pusi no šīs enerģijas izmantojot kriptovalūtas ieguvei. Privātā kapitāla kompānija Atlas Holdings no Griničas Konektikutā 2014. gadā iegādājās slēgtu elektrostaciju un to pārveidoja, lai tā darbotos ar dabasgāzi. Tas nozīmē, ka tagad tā rada tikai ceturto daļu izmešu, salīdzinot ar iepriekšējām sešām desmitgadēm, kad tā darbojās ar oglēm, turklāt tagad izmešos nav sēra savienojumu un daļiņu.
Tiktāl izklausās zaļi. Bet līdzīgi kā tad, kad tā darbojās ar oglēm, stacija aizvien izmanto 380 miljonus litru ūdens dienā dzesēšanai, un tas nināk atpakaļ Seneka ezerā par aptuveni septiņiem grādiem siltāks. Vietējie vides aktīvisti sauc to par “gigantisku zivju blenderi” un vaino uzņēmumu par to, ka uzsildītajā ūdenī samazinās skābekļa saturs, savukārt tas veicina aļģu ziedēšanu. Likumprojekts, kas varēja aizliegt kriptovalūtu ieguvi Ņujorkas štatā uz trim gadiem, jūnijā tika noraidīts štata komitejā. Greenidge turpina apzaļumot bitkoinus, iegūstot CO2 kvotas mežsaimniecības kompensācijas. Uzņēmuma direktors Džefs Kērts apgalvo, ka stacijas ūdens izmantošana pilnībā atbilst likumam un ka uzņēmums investē uzraudzības sistēmās, lai pasargātu ezera foreles.
Arī Pensilvānijā vides aktīvisti nav sajūsmā, ka Spensa Scrubgrass iegūs tādas pašas subsīdijas kā hidroelektrostacijas. Tomēr štats ir izlēmis tā – labāk lai gobu sadedzināšanas spēkstacija rada oglekļa dioksīda izmešus, nekā tie turpina bojāt ainavu un piesārņot vidi.
“Problēma pastāv,” atzīst Spenss. “Vienīgais veids, kā to risināt, ir ar šādām stacijām.” Scrubgrass tehnoloģijas netika plaši izmantotas līdz deviņdesmitajiem gadiem, un tās ir dārgas. Īpašā reaktorā tiek sadedzināti gobi, akmeņi un viss pārējais, radot pelnus ar augstu pH līmeni, kas tālāk tiek izmantoti atlikušo gobu skābuma neitralizēšanai. Tas ir izdevīgi, tikai pievienojot bitkoinu ieguvi. Spensa jaunais partneris ir Gregs Bērds, kurš līdz 2019. gadam vadīja dabas resursu investēšanas nodaļu privātā kapitāla uzņēmumā Apollo Global Management. Abi kopā nodibināja Stronghold Digital Mining, kam tagad pieder Scrubgrass. Ar Bērdu (49) direktora amatā Stronghold jūnijā no privātajiem investoriem piesaistīja 105 miljonus dolāru, kas ir pietiekami daudz, lai iegādātos vēl vairāk bitkoinu ieguves aprīkojuma un otru vai pat trešo gobu sadedzināšanas spēkstaciju. Un uzņēmums ir iesniedzis pieteikumus kotēšanai biržā. Bērds atklāj, ka līdz šim divdesmit gadu karjeras laikā privātā kapitāla jomā viņš neko līdzīgu nav piedzīvojis. “Tā ir svarīgākā izspēle šīs paaudzes laikā.”