Kas neriskē…

• Foto: Sputnik / Scanpix / LETA

Arvien biežāk izskan runas par krīzes tuvošanos, kas var gan pavērt jaunas iespējas, gan arī nopietni kaitēt biznesam. Protams, vienkāršoti pieejot, varētu teikt, ka krīze vai ekonomikas lejupslīde ir brīdis, kad var lēti nopirkt, bet pēc tam dārgāk pārdot. Tomēr daudzi eksperti ir vienisprātis – precīzi prognozēt lejupslīdes dziļumu un arī ilgumu nav pa spēkam teju nevienam.

Protams, jo vairāk esam informēti par norisēm pasaulē, jo labāk var veikties ar cenu krituma/pieauguma prognozēšanu dažādās jomās. Intuīcija un veiksme arī dažkārt palīdz gan biznesa veidošanā, gan labklājības vairošanā, tomēr tas noteikti nedrīkst būt vienīgais, uz to paļauties.

Ja esat aizdomājušies par līdzekļu investēšanu, jāņem vērā daudzi aspekti: konkrēti ieguldījuma mērķi, ilgums, sagaidāmais ienesīgums, iespējamie riski. Liela nozīme ir pieredzei – vai esat amatieris šajā jautājumā, vai jau veicis veiksmīgus ieguldījumus. Svarīgi ir arī tas, kādu daļu no saviem līdzekļiem esat gatavi atvēlēt investīcijām. Izpēte – pamatīga izpēte – var palīdzēt orientēties un izvēlēties piemērotāko no plašā investīciju piedāvājuma: vērtspapīri, fondi, īpašumi, ieguldījumi uzņēmumos, mākslas darbos...

Jautājumu ir daudz, bet vai ir gatava, universāla atbilde? Katrs gadījums ir individuāls, uzsver “Forbes” aptaujātie eksperti, vienlaikus iezīmējot tendences un vadlīnijas, kas varētu noderēt, ja gatavojaties drīzumā veikt ieguldījumus.

Visdrošākie risinājumi

Latvijas iedzīvotāji bieži vien izvēlas savu naudu glabāt naudas konta, tāpēc varbūt ir vērts apdomāt termiņnoguldījumus. Procentu likmes bankās pašlaik ir zemas, tomēr arī riski te ir mazi – noguldījumu izmaksu nepieejamības gadījumā tiek garantēta iespēja saņemt līdz 100 000 eiro.

Vērtējot banku piedāvātās likmes, var teikt, ka ievērojami nopelnīt ar noguldījumiem būs grūti vai pat neiespējami. Turklāt arī no termiņnoguldījuma peļņas procentiem tiek iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Izpētot vairāku banku piedāvājumus, secinājām, ka pāris simtus eiro termiņdepozītā uz gadu var noguldīt ar likmi no 0,07% līdz 0,4%. “Baltic International Bank” Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins par šādiem noguldījumiem saka: “Patlaban procentu likmes ir ļoti zemas un, investējot bezriska instrumentos, sanāk piemaksāt, nevis gūt peļņu.”

Līdzīgās domās ir arī citu banku pārstāvji. “Ja nevēlamies riskēt ar savu naudu, samierinoties ar peļņu līdz 2%, tad varētu izskatīt iespēju naudu noguldīt termiņdepozītos, strukturētajos depozītos ar pamatsummas atmaksas garantiju, kā arī augstas kvalitātes investīciju reitinga valsts un korporatīvajās obligācijās,” norāda Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

Komentējot termiņdepozītu atdevi, bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis skaidro, ka likmes desmit gadu laikā ir pamatīgi kritušās un pašlaik ir pie nulles atzīmes. Arī tas, iespējams, ir tikai pagaidām, ņemot vērā, ka eiro valūtā starpbanku likmes ir negatīvas un arī vairumam valdību obligāciju likmes ir negatīvas. Turklāt Eiropas centrālā banka (ECB) prasa bankām piemaksāt par to lieko naudu, kas sistēmā ir izveidojusies pašas ECB realizētās naudas drukāšanas kampaņas rezultātā. Eksperts prognozē, ka nulles (vai kaut kad pārskatāmā nākotnē – arī negatīvas) noguldījumu likmes ir uz palikšanu.

Tātad varētu teikt, ka riskantākie ieguldījumi ir ienesīgāki? Ieguldītājam noteikti ir svarīgi izvērtēt savu riska apetīti, uzkrājumus un investīcijām pieļaujamo līdzekļu daļu, uzsver, “Swedbank” Investīciju daļas eksperts Rolands Zauls. Viņaprāt, pie noteikta līdzekļu izvietojuma ir iespējams vairāk uzmanības veltīt arī riskantākiem ieguldījumiem. Piemēram, var ieguldīt akcijās, kas var nest lielāku peļņu, bet ar lielāku riska līmeni. Savukārt mazāk riskanti ieguldījumi, piemēram valstu obligācijas, būs drošāks ieguldījums ar fiksētu peļņu.

Neatdot visu un ievērot pamatprincipus

Skaidrs, ka lēmums par investīcijām balstās uz dažādiem apsvērumiems un nav atkarīgs tikai no summas, ko cilvēks konkrētajā brīdī ir gatavs ieguldīt. Tomēr pieejamie līdzekļi arī ir būtisks faktors – nevar ieguldīt vairāk naudas, nekā jums ir, vai arī visus savus līdzekļus. Konkrēta naudas summa ir svarīga arī cita aspekta dēļ – noteikti ieguldījumi (mākslas darbi, nekustamais īpašums u. c.) ir iespējami tikai tad, ja cilvēka rīcībā ir vairāk naudas, savukārt noguldījumi un dažādi finanšu instrumenti pieejami arī par mazākām summām. Atbildot uz “Forbes” jautājumu, kādas investīcijas būtu piemērotākas, ja cilvēks grib ieguldīt nelielas summas, vairāki eksperti uzsvēra, ka tas nevar būt vienīgais rādītājs, lai sniegtu rekomendācijas.

“Swedbank” Investīciju daļas eksperts Rolands Zauls norāda, ka ir grūti dot objektīvus ieteikumus bez individuālas konsultācijas, ņemot vērā tikai ieguldītājam pieejamos brīvos līdzekļus. “Luminor” Individuālās apkalpošanas pārvaldes vadītāja Indra Kimmele arī uzsver, ka investīciju jomā daudz kas ir atkarīgs no mērķiem, gatavības uzņemties risku, vēlamā ienesīguma un citiem faktoriem. Investīciju portfeļa sastāvs ir atkarīgs no klienta riska profila, viņa akcentē.

Eksperti arī atgādina, ka ieguldīt pilnīgi visus savus līdzekļus nebūtu prāta darbs. “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis iesaka – pirms sākt lūkoties vērtspapīru, nekustamā īpašuma vai citu aktīvu virzienā, ir nepieciešams nodalīt tā saucamo īstermiņa drošības spilvenu. Ekspertu viedoklis par tā lielumu dalās, bet Vaikulis lēš, ka šai summa vajadzētu būt līdzīgai ar mājsaimniecības izdevumiem sešiem mēnešiem. Šo drošības spilvenu vajadzētu turēt visdrošākajos, mazāk svārstīgajos un visātrāk pieejamajos aktīvos. Piemēram, ja jums kontā ir 10 000 eiro un ģimenes vajadzībām mēnesī tiek tērēti divi tūkstoši, tad ar jebkādām investīcijām pagaidām būtu jāpaciešas, piebilst Vaikulis. Ja brīvie līdzekļi pārsniedz drošības spilvenam nepieciešamo apjomu, tad neatkarīgi no summas – vai tie būtu 10 000 vai 500 000 eiro – pamatprincipi, lai izvēlētos piemērotu ieguldījumu veidu, ir līdzīgi.

Vaikulis min vairākus šādus principus. Pirmām kārtām portfelim jāatbilst katra cilvēka riska tolerancei jeb spējai uzņemties risku, kas ir ļoti individuāla. Neatbilstoša riska portfelis var novest pie nesaprātīgām darbībām, visbiežāk – stresa apstākļos pārdot visu nepiemērotākajā (zemākajā) punktā, kas nozīmē zaudējumus. Pašlaik pat likumi prasa, lai pārvaldnieks ar specializētu testu anketas veidā noteiktu potenciālā klienta riska profilu. Tas atkarīgs no viņa finansiālā stāvokļa, ieņēmumu struktūras, izglītības, zināšanām par tirgiem, attieksmi pret tirgus svārstībām un citiem aspektiem.

Tāpat svarīga ir risku diversifikācija. “Visa brīvā nauda vienas kompānijas akcijās, obligācijās, augsta riska kopējo aizdevumu (“peer-to-peer”) platformā, zeltā vai vienā nekustamā īpašuma objektā – tā ir slikta ideja. Var, protams, paveikties, bet agrāk vai vēlāk šāda risku koncentrācija sagādās nepatīkamus finansiālus un emocionālus pārdzīvojumus,” brīdina Vaikulis. Tikai tad, kad ir skaidrība par riska tolerances pakāpi un diversifikācijas nepieciešamību, var sākt analizēt un salīdzināt dažādu investīciju objektu potenciālo atdevi un pievilcību, uzskata eksperts.

Strādāt var ne tikai miljoni

Pēc “SEB Private Banking” investīciju stratēģa Konstantīna Goluzina domām, vienmēr visizdevīgāk būs ieguldīt pašam savā uzņēmējdarbībā. Pamatojums – liela turība tiek sasniegta, tieši pateicoties veiksmīgai sava biznesa darbībai. “Taču vairākumam no mums nav ne laika, ne uzņēmības, ne arī riska apetītes ieguldīt lielu daļu savu uzkrājumu biznesā, kura veiksmi neviens nevar garantēt,” viņš piebilst.

Divas populārākās alternatīvas ieguldījumiem ir nekustamais īpašums un vērtspapīri. Mājoklis bieži vien ir lielākais un vērtīgākais aktīvs, kas veido lielāko daļu no kopējās potenciālā ieguldītāja turības, tāpēc vērtspapīri parasti tiek izvēlēti par galveno ieguldījumu alternatīvu.

Vērtspapīrus var iedalīt divās lielās grupās: akcijas un obligācijas. Akcijas var būt potenciāli ienesīgākas, īpaši ilgtermiņā, skaidro “SEB Private Banking” investīciju stratēģis, taču šajā gadījumā jārēķinās ar iespēju piedzīvot lielas cenu svārstības un jābūt gatavam, ka ieguldījumi var nest zaudējumus pat vairākus gadus pēc kārtas. Tātad ieguldījumi akcijās prasa lielu riska apetīti un ilgu ieguldīšanas termiņu – vismaz piecus gadus un vairāk. Lai gan uzņēmumu obligācijas ir drošākas, tās, līdzīgi kā akcijas, garantētu peļņu katru gadu var nesasniegt un to tirgus cenas arī var piedzīvot lielas svārstības.

Pilnīgu drošību sniedz tikai valdību obligācijas. Turot tās līdz termiņa beigām, investors pilnīgi noteikti var saņemt obligācijas pirkuma brīdī nofiksēto ienesīgumu. Vienīgais āķis – patlaban lielākajai daļai eirozonas valdību obligāciju ienesīgums ir negatīvs, proti, šādas obligācijas pircējs garantēti cietīs zaudējumus, ja turēs šo obligāciju savā portfelī līdz termiņa beigām. Taču arī valdības obligācijām ir sava loma kopējā vērtspapīru portfelī, norāda Goluzins.

Kā jau iepriekš minēts, pieejamais līdzekļu apjoms nav vienīgais kritērijs, apdomājot piemērotākās investīcijas. “Jebkurš ieguldījums ir jāuztver kompleksi, un te jautājums par summu nav tik būtisks. Vai tas ir pirmais ieguldījums, vai arī portfeļa kārtējā papildināšana? Vai investoram ir pieredze finanšu un tirgus jautājumos, vai arī viņš ir iesācējs? Vai ieguldījumu veic gados jauns cilvēks? Jautājumu ir ļoti daudz,” uzskaita “Signet Bank” ieguldījumu eksperts Voldemārs Strupka. Viņš novērojis, ka pat tagad, pēc lielām regulatoru un industrijas pūlēm, daudzi – gan klienti, gan konsultanti – pret šiem jautājumiem izturas pavirši, un tas var izraisīt problēmas. Atbildot uz jautājumu par ieguldījumu izdevīgumu, abstrahējoties no konkrētā investora situācijas, Strupka skaidro: investoram ar summām līdz 100 000 eiro no likvīdiem ieguldījumiem būs pieejams ierobežots instrumentu klāsts – akciju tirgus, obligāciju tirgus, kā arī biržā tirgotie fondi (ETF) un standarta ieguldījumu fondi (“mutual funds”). Pašlaik viņš nesaredz labas iespējas akciju tirgos, uzskatot, ka būtu vērts pagaidīt, kamēr riska un potenciālās atdeves attiecība būs patīkamāka, it īpaši kompānijām ar lielu kapitalizāciju.

Attīstības tirgu obligācijas un augsta ienesīguma obligācijas izskatās potenciāli pievilcīgāk, kaut gan arī te ir daudz risku un klupšanas akmeņu, tomēr, ņemot vērā centrālo banku pašreizējo politiku, iegādāties fondu daļas, kas investē šajā tirgus segmentā, varētu nebūt slikta doma, piebilst ieguldījumu eksperts. Ieguldījums diversificētā fondā arī ļauj investoriem izvairīties no atsevišķu obligāciju riska. Atkarībā no summām daļu naudas caur ETF varētu investēt dārgmetālos, lai gūtu aizsardzību no tirgus volatilitātes un “melnām dienām”, spriež “Signet Bank” pārstāvis.

Savukārt Indra Kimmele no “Luminor” skaidro, ka, investējot nelielas summas, piemērotāki ir fondi vai fondu fondi, kas seko zināmai riska stratēģijai. Lai sāktu investēt, piemēram, nekustamajā īpašumā, ir nepieciešams lielāks sākuma kapitāls. Arī “BlueOrange” klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs uzskata – ja potenciālajam investoram ir līdz 100 000 eiro brīvo līdzekļu, varētu apsvērt iespēju tos ieguldīt diversificētos akciju un obligāciju fondos.

Vērtējot ieguldījumu iespējas dažādos finanšu instrumentos, Zigurds Vaikulis pauž viedokli, ka diversifikācijas uzdevumu neatkarīgi no summas visefektīvāk varētu risināt vērtspapīru portfelis, kas sastāv no dažādu pasaules reģionu akcijām un obligācijām. Summa var ietekmēt tikai veidu, kā to realizēt. Mazākām summām, līdz 100 000 eiro, pēc eksperta domām, optimālākā izvēle būtu kāds sabalansētas stratēģijas fondu fonds. Ar lielākām summām jau var sākt lūkoties individualizētas portfeļu pārvaldīšanas pakalpojuma virzienā. Globāla sabalansēta vērtspapīru portfeļa eiro valūtā ar 50 pret 50 dalījumu akcijās un obligācijās (vai to fondos) atdeves potenciāls pirms saistītajām izmaksām nākamo piecu sešu gadu periodam varētu būt ao 3,5–3,7% gadā, lēš Vaikulis. Viņš gan uzsver, ka tā nav prognoze, vai solījums, drīzāk – “eksperta minējums”, kas balstīts uz pašreizējiem obligāciju ienesīguma līmeņiem, akciju novērtējumiem un pieņēmumiem par kompāniju peļņas pieauguma potenciālu. Jārēķinās arī ar to, ka tirgi mēdz svārstīties. Lai kāda būtu vērtspapīru portfeļa faktiskā atdeve, tā pilnīgi noteikti nebūs vienmērīgi sadalīta pa gadiem.

Lai arī tā ir salīdzinoši zema atdeve, cipars nešķiet tik mazs, ja par atskaites punktu izvēlas banku termiņdepozītu atdevi, uzskata “CBL Asset Management” investīciju direktors. Sarūkošu procentu likmju klimats palielina investīciju pievilcību nekustamajā īpašumā. Ar šādām investīcijām eksperts nedomā situāciju, kad cilvēks nopērk zemi vai dzīvokli, cerot pārdot to dārgāk, bet īpašumu kā naudas plūsmas investīciju objektu, piemēram, ofisus vai tirdzniecības centrus. “Saprātīgākais veids, kā investori, tostarp privātpersonas, pasaulē iegūst ekspozīciju uz nekustamo īpašumu, ir ar specializētu fondu starpniecību. Tā iespējams nodrošināt vismaz kaut kādu diversifikāciju ar salīdzinoši nelielām summām,” saka Vaikulis. Latvijas gadījumā saskaņā ar likumiem neprofesionāliem klientiem minimālais ieguldījums šādos specializētos fondos ir 20 000 eiro. Potenciālā atdeve parasti tiek rēķināta no nomas ienesīguma, bet nedaudzie Latvijas komercīpašumu segmentā strādājošie fondi sola atdevi ap 8–10% gadā.

Arī Reģionālās investīciju bankas vadītājs uzskata, ka pie noteiktā brīvās naudas apjoma – vairāk nekā 30 000–50 000 eiro – jau var domāt par investīcijām nekustamajā īpašumā, piemēram, par īres dzīvokļa iegādi. Viņš gan iesaka būt ļoti piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt tirgus situāciju, īpašuma stāvokli, nepieciešamos papildu ieguldījumus, potenciālo pieprasījumu un nekustamā īpašuma atrašanās vietu.

Lielākiem ieguldījumiem plašāka izvēle

Ja investors ir gatavs ieguldīt lielākas summas, vairāk nekā 100 000 eiro, izvēles iespējas ir plašākas. Gan nekustamajam īpašumam, gan, piemēram, mākslas darbiem, salīdzinot ar citiem investīciju veidiem, viens no lielākajiem šķēršļiem ir to lielās izmaksas, norāda “Luminor” Individuālās apkalpošanas pārvaldes vadītāja Indra Kimmele. Visticamāk, tādu mākslas darbu cena, kuros ir vērts investēt un ir paredzams peļņas potenciāls, būs mērāma miljonos. Savukārt finanšu tirgū investīcijas var sākt veikt ar samērā nelielām sākotnējām izmaksām. Nekustamā īpašuma iegāde nereti ir lielākās finanšu saistības, ko kāds uzņemsies, bet ieguldījumi finanšu tirgos parasti ir personiskās bagātības saglabāšanas un vairošanas galvenā sastāvdaļa.

Ja summas ir lielas, investīciju portfelī jau var iekļaut arī individuālus finanšu instrumentus – akcijas, parādzīmes, piebilst Kimmele. Investīciju jomas noteikti būs atkarīgas ne tikai no plānotās investējamās summas, bet arī termiņa – vai tiek plānots ieguldīt īstermiņā vai ilgtermiņā. 

Runājot par ieguldījumiem no 100 000 līdz 250 000 eiro, papildus jau minētajiem instrumentiem varētu uzmanīgi pievienot arī kādas atsevišķas obligācijas, uzskata “Signet Bank” ieguldījumu eksperts Voldemārs Strupka. Investējot vairāk par 250 000 eiro, obligāti jādomā arī par alternatīvajiem ieguldījumiem: nekustamais īpašums, hedžfondi, dārgmetāli, sarežģītās stratēģijas un  tādi ieguldījumu projekti, kas parastiem klientiem nemaz nav pieejami (tā saucamie “club deals”, piemēram, tiešie ieguldījumi uzņēmumu kapitālā, veiksmīgi pārvaldītos hedžfondos u. c.). Kā rāda statistika, ilgtermiņā alternatīvie ieguldījumi nodrošina labākus peļņas rezultātus nekā klasiskās aktīvu klases.

Savukārt “Baltic International Bank” Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins uzsver – ja klients vēlas turēt savu naudu virs 100 000 eiro vienā bankā, prātīgi būtu ieguldīt ārpusbilances instrumentos. Tie var būt gan ieguldījumi finanšu instrumentos, gan arī līdzfinansējuma projekti un fiduciārie noguldījumi.

Īpašas vērtības?

Vairāki “Forbes” aptaujātie eksperti pieminēja ne tikai finanšu instrumentus, bet arī citas iespējamās investīcijas: nekustamais īpašums, mākslas darbi, zelts… Diskutējot par investīcijām, mēdz runāt arī par to, vai ir vērts ieguldīt kriptovalūtās, bet par šādu iespēju viedoklis bieži vien ir negatīvs, jo kriptovalūtu tirgus lielākoties nav regulēts. Cilvēkiem, kuri apdomā šādu investīciju, jābūt gatavam arī zaudēt savus ieguldījumus.

Jautājums par kriptovalūtām pēdējā laikā bijis plašsaziņas līdzekļus uzmanības lokā arī tādēļ, ka “Facebook” paziņoja par ieceri veidot savu virtuālo valūtu “Libra”. Laižot to klajā, bija paredzēts “Libra” vērtību piesaistīt starptautiskajam valūtu grozam, lai nodrošinātos pret straujām vērtības svārstībām, kā tas noticis, piemēram, ar “Bitcoin”. Tomēr šāds “Facebook” nodoms jau izraisījis finanšu uzraudzības iestāžu un politiķu bažas, ņemot vērā iespējamos naudas atmazgāšanas un citus riskus.

Par naudas atmazgāšanas risku mēdz runāt arī kontekstā ar mākslas darbu iegādi, jo atšķirībā no bankām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, izsoļu namiem un mākslas pārdevējiem noteiktās valstīs nav pienākuma ziņot par lieliem skaidras naudas darījumiem. Faktiski tirgotāji pircēju un pārdevēju vārdus var saglabāt anonīmus, vēsta “F&D Magazine”. Tāpēc tiek strādāts pie regulējuma pilnveidošanas.

Kopumā globālais mākslas tirgus 2018. gadā sasniedza 67,4 miljardus dolāru, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina pētījums “Art Basel and UBS Global Art Market Report”. Savukārt nelegālais mākslas tirgus, kurā ietilpst zādzības, viltojumi, nelikumīgs imports, gadā var sasniegt sešus miljardus dolāru. Naudas atmazgāšanai un citiem finanšu noziegumiem piedēvētā daļa ir trīs miljardu dolāru robežās, atsaucoties uz ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja, norāda “F&D Magazine”.

Tomēr vērtīgs mākslas darbs var būt laba investīcija. Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš sarunā ar “Forbes” atgādināja, ka šis investīciju veids laika gaitā sevi jau ir pierādījis. Arī Latvijas māksliniekiem varētu būt labs potenciāls gūt panākumus pasaules mērogā, tomēr tas prasa ieguldījumus arī no valsts puses, uzsvēra Zariņš. Tas, ka laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību valsts neuzskata par prioritāti, ietekmē arī Latvijas mākslinieku iespējas gūt atpazīstamību pasaulē.

Atgriežoties no mākslas pie ikdienišķākām lietām, ir vērts nedaudz vairāk parunāt arī par tendencēm nekustamā īpašuma tirgū. Iespēju investēt nekustamajā īpašumā minēja vairāki eksperti, un arī iedzīvotāji uzskata, ka tā ir vērtīga investīcija. Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (51,2%) arī prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamajos 12 mēnešos, liecina “SEB bankas” mājokļu cenu indikatora dati. Šogad tādu iedzīvotāju, kas sagaida cenu kāpumu, ir nedaudz mazāk kā 2018. gada rudenī. Vienlaikus salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri teju uz pusi palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, ka prognozē mājokļu cenu kritumu; šādās domās ir 11% respondentu.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija regulāri ziņo par cenu izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū. Cenu indikators tiek veidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušajiem darījumiem, ko nodrošina vairākas nekustamo īpašumu kompānijas. Asociācijas dati liecina, ka septembrī vidējā cena sekundārajā tirgū dzīvokļiem Rīgas centrā bija 1400 eiro par kvadrātmetru, mikrorajonos – 830 eiro, Rīgas rajonā – 545 eiro par kvadrātmetru.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu sekundārajā tirgū piedāvātajiem dzīvokļiem Rīgas centrā un Rīgas rajonā cena palielinājusies par vienu procentu. Dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgas centrā cena septembrī samazinājās par diviem procentiem, bet Rīgas rajonā jauno projektu cena palielinājusies par 0,5 procentiem. Šādas nelielas svārstības vērojamas regulāri, turklāt tās ir mainīgas.

Daži eksperti gan norāda, ka būtu vērts padomāt nevis par mājokļu, bet gan par komercplatību iegādi, kas var izrādīties visai izdevīgi. No vienas puses, tiek runāts par jaunu biroju telpu nepieciešamību, un šāda investīcija ilgtermiņā var būt ienesīga. No otras puses, jāapzinās visi riski un iespējas, paturot prātā prognozes par ekonomikas sabremzēšanos vai lejupslīdi.

Kā redzams, investīcijas prasa gan laiku, gan izpēti, gan arī pamatīgu sagatavošanos, kas nozīmē neaizmirst par drošības spilvenu un atbildēt sev pašam uz būtiskiem jautājumiem: cik lielu risku uzņemties, cik daudz laika esat gatavs veltīt šim jautājumam (piemēram, nekustamie īpašumi vai uzņēmējdarbība ir gana laikietilpīgs pasākums), cik naudas varat atvēlēt investīcijām, galu galā – kādi ir mērķi un gaidāmie rezultāti. Šajā jomā tik tiešām nebūs gatavu risinājumu, kas derēs visiem un vēl būs pasakaini ienesīgi. Tomēr, ieklausoties ekspertu padomos un ieguldot arī savu laiku, var tikt pie visnotaļ precīzas kartes investīciju pasaulē.