Grand Credit – konservatīvie stratēģi
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Andris Kazaks vada veiksmīgu biznesu konkurentu pārpildītā finanšu jomā, piedāvājot nevis jaunu pakalpojumu, bet visvecāko iespējamo – kredītus.
Lai bizness būtu veiksmīgs, tam jābūt inovatīvam, nav jēgas atkārtot to pašu, ko dara citi... Tās ir klasiskās frāzes, ko dzirdējis ikviens jaunais uzņēmējs, kurš mēģina piesaistīt naudu no investoriem. Grand Credit vadība šo pieeju pilnībā apgāž, savienojot vienu no pasaulē vecākajiem pakalpojumiem ar inovatīvām investīcijām. Uzņēmumam ir 14 gadu, tas nepārtraukti aug un nekad nav cietis zaudējumus. Kompānijas recepte – naudu vajag vairot, nevis tērēt.
Andris Kazaks (43) ar Maksimu Mališko (39) iepazinās pašā krīzes priekšvakarā – 2007. gadā, kad Maksims atnāca uz biroju, kur strādāja Andris. Tas bija neliels uzņēmums, kas nodarbojās ar konsultācijām nekustamo īpašumu jomā, piedāvājot ļoti vienkāršu, taču pieprasītu pakalpojumu klāstu – palīdzēja cilvēkiem tikt pie hipotekārā kredīta: formēja dokumentus, nodrošināja īpašumu vērtēšanu, sniedza juridisku atbalstu un citus papildpakalpojumus.
Savukārt Maksimam Mališko bija ideja veidot uzņēmumu ar jaunu pieeju finanšu jomā. Andri iedvesmoja Maksima ideja un stratēģiskā plānošana šī projekta īstenošanai. Tā sākās abu sadarbība – Andris vadīja kreditēšanas nodaļu, kas vērtēja īpašumus, pārvaldīja kredīta riskus un izsniedza aizdevumus.
Nodrošināts kredīts kā finansiālu attiecību veids parādījās Senajā Ēģiptē, hipotēka kā termins – 6. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tā bija aizņēmēja atbildības forma: zemes īpašums pret aizdevēju. Lai norādītu ķīlā esošās zemes statusu, pie zemesgabala robežām tika novietoti stabiņi ar atbilstošu uzrakstu vai plāksnīti. Šāds stabiņš tika saukts par hipotēku (brīdinājums, apgrūtinājums, ķīla).
Pirmo kredītu Grand Credit izsniedza 2007. gada 1. decembrī – tad, kad, kā raksta Latvijas Banka, bija hipotekārās kreditēšanas kritums rezidentiem. 2007. gada beigās hipotēku kredīta atlikuma gada pieaugums bija tikai 38,6 % – pretēji 89,2 % pieaugumam 2006. gada beigās. Globālās finanšu krīzes dēļ krietni saruka arī nekustamo īpašumu cenas – 2008. gada pirmajā pusgadā sērijveida dzīvokļu cenas jau bija samazinājušās par 18 %, liecina Ober-Haus dati. Turklāt notika izmaiņas likumos, kas ierobežoja kredītu apjomus. Izveidojās situācija, ka īpašumi kļuva lētāki un tos varēja atļauties vairāk cilvēku, tomēr pircējiem bija sarežģījumi ar finansējuma saņemšanu. Ar to arī Grand Credit sāka savu biznesu.
Tajā laikā tas bija ļoti riskants modelis, bet Maksims ticēja, ka tas ir labs laiks kredīta portfeļa izveidošanai, līdz ar to izvērtēšanu veicām ļoti konservatīvi un kredītus izsniedzām tikai tiem klientiem, kuriem ticējām,” saka Andris, piebilstot, ka krīzes laikā uzņēmums nenorakstīja nevienu kredītu.
Tomēr kreditēšana Latvijā aizvien saruka, pievienojās arī citas finanšu krīzes sekas – bezdarbs un bankām neatmaksātie kredīti. Līdz ar to klasiskās bankas bija spiestas risināt citas problēmas – atgūt un realizēt tūkstošiem dzīvokļu un citu objektu, kamēr kredītu izsniegšana palika otrajā plānā. Grand Credit šis fakts pavēra jaunas iespējas – palielināt kredītportfeli, finansējot jaunu mājokļu būvniecību un rekonstrukciju.
“Vienlaikus mēs novērojām, ka klienti sāka mainīt savus ieradumus – cilvēki vairs negribēja ņemt kredītus lieliem dzīvokļiem, viņi saprata, ka pilnībā pietiek ar 15 kvadrātmetru virtuvi, nav vajadzības pēc 25 kvadrātmetriem šai funkcijai,” atceras Grand Credit valdes loceklis Andris Kazaks. Šāda tendence pavēra atkal jaunas biznesa iespējas – būvniecības nozares kreditēšanu. Pilnīgs absurds, jūs teiksiet, jo tajā laikā bija pilna Rīga dažādu projektu, kas tika sabūvēti pirmskrīzes laikā un nu nokļuva banku īpašumā vai stāvēja tukši. Tomēr izrādījās, ka pieticīgākām, saprātīgākām klientu vēlmēm atbilstoša piedāvājuma tirgū nav – ir tikai dzīvokļi vecās sērijveida mājās, kurām strauji tuvojas ekspluatācijas termiņa beigas, vai arī plašas jaunbūves, par kurām neviens vairs negribēja maksāt.
Arī nekustamo īpašumu attīstītāji to pamanīja – gan lielās kompānijas, gan mazāki nekustamo īpašumu attīstītāji sāka būvēt ekonomiskās klases mājokļus. Un nelielu platību dzīvokļi vairs nebija tikai mikrorajonu, bet arī Rīgas centra iezīme. “Bankas vairs nebija gatavas finansēt būvniecību kā tādu. Mūsu finansējums bija labs risinājums. Nesaskatījām lielu risku, jo pēc krīzes nekustamo īpašumu cenas bija tiktāl nokritušas, ka tās varēja tikai augt,” saka Andris. Kopumā Grand Credit finansējis dažādus objektus, kuru kopējā platība pārsniedz 70 tūkstošus kvadrātmetru.
Nākamais Grand Credit attīstības solis bija MVU (mazo un vidējo uzņēmumu) mikrokreditēšanas programmas īstenošana kopā ar valsti un Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Grand Credit izsniedza uzņēmumiem aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro darbības paplašināšanai. Programmas ietvaros Grand Credit finansējumu varēja saņemt arī jaunuzņēmumi to sākotnējā stadijā. Šis produkts būtiski paplašināja Grand Credit finansēto nozaru klāstu.
Tagad Grand Credit bizness sastāv no trim pamata virzieniem. Apmēram 70 % ienākumu veido dažādi hipotekārie kredīti, t.i., tādi, kuros par ķīlu kalpo nekustamais īpašums, ap 10 % ir tādi aizdevumi uzņēmējiem, kur par nodrošinājumu kalpo komercķīlas, vēl 20 % biznesa veido finanšu investīcijas uzņēmumos. Labus rezultātus uzņēmumam palīdzēja sasniegt pārdomātā stratēģija. Lai arī Grand Credit finanšu risinājumu klāsts ir gana daudzveidīgs, var teikt, ka panākumu atslēga ir tāda finanšu servisa izveidošana, kas palīdz naudu vairot, nevis tērēt. “Mēs aizdodam naudu ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību un uzņēmumiem nopelnīt,” skaidro Andris Kazaks. Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana un investīcijas jaunuzņēmumos – lūk, kādu nišu atkal saskata Grand Credit.