Fiskālās disciplīnas uzraugi aicina valdību izvērtēt nodokļu atvieglojumu lietderību
Forbes
Baltic edition
Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) valdību samazināt nodokļu slogu darba spēkam, nodrošināt vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās, kā arī atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus, informēja padomē.
Padome publicējusi pētījumu par 2018. gada nodokļu reformas rezultātiem un kritērijiem tālākai nodokļu sistēmas pilnveidošanai. Pētījuma ietvaros FDP analizējusi pasaules un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu neseno pieredzi nodokļu reformu īstenošanā un uz tā bāzes piedāvā risinājumus, kurus valdība varētu ņemt vērā, lemjot par Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanu vidējā termiņā.
Nodokļu sistēmas pilnveidošanas nolūkos tika izanalizēti 2018. gada nodokļu reformas rezultāti. Nenoliedzami, reformai ir pozitīvi aspekti: nemainīgas nodokļu likmes pēdējos trīs gadus, vienādotas nodokļu likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam, samazinājusies nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, ievērojami uzlabojusies uzņēmumu peļņa, kā arī PVN plaisa ir samazinājusies līdz 10%, secina FDP.
“Latvijas nodokļu reformu pozitīvi ir novērtējis prestižais OECD valstu nodokļu sistēmu salīdzinošais pētījums, Latvijas nodokļu sistēmu ierindojot augstajā 3. vietā,” uzsvēra FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Tomēr reformai ir arī negatīvie aspekti: nodokļu ieņēmumi pret IKP ir samazinājušies, nodokļu plaisa zemajām algām joprojām ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, nav piepildījušās cerības par straujāku ekonomisko izaugsmi, vēl joprojām augsta ir ēnu ekonomikas daļa. Reformas rezultātā nodokļu slogs ir nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu, lai gan reformas mērķis bija pārnest slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu.
Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, FDP piedāvā četrus pamatkritērijus, kurus valdībai būtu jāņem vērā, lemjot par to, kādus priekšlikumus atbalstīt: sasniegt kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu pret IKP; samazināt nodokļu slogu darba spēkam un īpaši zemāko ienākumu grupām; atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus; nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci, vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās un vienādu darbinieku sociālo aizsardzību.
Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, FDP brīdina, ka valsts finansējuma apjoms pilnībā nenodrošina iedzīvotāju prasības pēc publiskajiem pakalpojumiem un sociālā atbalsta. Tāpēc nodokļu ieņēmumu palielināšana, pēc FDP ieskatiem, ir viens no svarīgiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai.
“Padomes prognozes liecina, ka vidējā termiņā ir sagaidāms vēl lielāks pieprasījums pēc valsts finansējuma, kas var radīt spiedienu uz politisko lēmumu pieņēmējiem palielināt budžeta deficītu un pārkāpt tiesību aktos noteiktos fiskālās disciplīnas nosacījumus,” sacīja Šteinbuka. “Tāpēc padome uzskata, ka nākamajai nodokļu reformai būtu jānodrošina lielāki nodokļu ieņēmumi, lai finansētu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc publiskajiem pakalpojumiem, pensijām un sociālā atbalsta.”
Kaut gan nodokļu reformas ietvaros nevienlīdzības mazināšanai Latvijā tika samazināts nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem, FDP norāda, ka Latvijā tas joprojām ir ievērojams un lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
“Lai gan reformas rezultātā nodokļu slogs tika nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu un no zemāka līmeņa algām uz augstākām, uzņēmēji ir galvenie ieguvēji no 2018. gada reformas. Būtu jāturpina samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, to pārnesot uz kapitālu, patēriņu un vides nodokļiem, tādejādi turpinot nevienlīdzības mazināšanas un konkurētspējas palielināšanas politiku, kā to iesaka arī ES padome,” FDP ieteikumus nodokļu politikas jomā uzskaita Šteinbuka.
Padome arī uzskata, ka reformas ietvaros būtu rūpīgi jāizvērtē nodokļu atvieglojumu lietderība un turpmākajā nodokļu politikas veidošanas procesā jācenšas izvairīties no jaunu atvieglojumu un izņēmumu ieviešanas, lai saglabātu nodokļu sistēmas vienkāršību un izvairītos no nodokļu bāzes mazināšanas.
Tāpat FDP iesaka turpināt pasākumus mikrouzņēmumos nodarbināto skaita samazināšanai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, taisnīgu nodokļu nomaksu un nodrošinātu sociālo aizsardzību darbiniekiem, kā arī jāturpina pasākumus ēnu ekonomikas un nodokļu plaisas mazināšanai.
Kā norāda FDP, pēc starptautiskiem standartiem Latvijā ir salīdzinoši zems nodokļu slogs un 2018. gada nodokļu reformas rezultātā tas pazeminājās vēl vairāk. Pēc FDP aprēķiniem, reformas rezultātā kritums nodokļu ieņēmumos 2018. gadā (salīdzinājumā ar situāciju, kāda tā būtu bez reformas) sasniedza apmēram 0,8% no IKP, bet 2019. gadā – 1,4% no IKP. Turpmāk, pēc FDP ieskatiem, būtu jāsasniedz nodokļu sloga mērens pieaugums.