“Fintech” slepenā banka

• Foto: Džamels Topins speciāli Forbes

Ja vēlaties gūt ātru ieskatu banku sistēmas nākotnē, nelūkojieties Silīcija ielejas vai Manhetenas virzienā. Tā vietā dodieties pāri Džordža Vašingtona tiltam uz Fortlī Ņūdžersijā. Pārvarot satiksmes sastrēgumus un uzbraucot uz “Interstate 95” lielceļa, jūsu skatam kreisajā pusē pavērsies sarkana granīta biroju ēka. Tās 14. stāvā mājvietu atradusi tiešām neliela Federālās depozītu apdrošināšanas korporācijas (FDIC) apdrošināta banka, kas saucas “Cross River”.

Tomēr “Cross River” nav tipiska banka. Tajā nav kasieru vai bankomātu, vai seifu, toties ir 175 bankas darbinieki un treideri, kas strādā cieši plecu pie pleca aptuveni 2000 kvadrātmetru lielajā ofisa telpā pie simtiem datoru monitoru – bieži pa trim uz viena galda. Te jūtama jaunuzņēmumu gaisotne – virtuves zonā netrūkst “LaCroix” gāzētā ūdens un smalkas kafijas, birojā ir arī spēļu istaba.

“Cross River” piešķir kredītus – paraksta saistības par vairāk nekā miljardu dolāru mēnesī; tie ir 30 miljardi deviņu gadu laikā. Tomēr atšķirībā no bankām, kas vēl aizkavējušās pagātnē, faktiski visi “Cross River” aizdevumu speciālisti ir algoritmi, nevis cilvēki. Tās ir lietotnes. “Cross River” aizdevumu finansējums tiek iegūts no aptuveni 15 riska kapitāla atbalstītiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, tā saucamajiem “fintech”: “Affirm”, “Best Egg”, “Upgrade”, “Upstart”, “LendingUSA” u. c. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi atved klientus, “Cross River” nodrošina licences un infrastruktūru. Uzņēmums ietur 10–20 % no katra izsniegtā aizdevuma, savukārt masīvais aizdevumu apjoms ātri vien ir uzaudzējis “Cross River” aktīvus līdz diviem miljardiem dolāru; pirms desmit gadiem tie bija tikai 100 miljoni.

“Mēs esam transportēšanas, nevis uzglabāšanas bizness,” spriež Žils Geids, 53 gadus vecs imigrants no Francijas, kurš tērpies tumši zilā “Hugo Boss” svīterī un nēsā brilles gaišā ietvarā. “Mēs pārvietojam aktīvus. Mēs tos radām, mēs tos iesaiņojam, mēs tos pārdodam.”

Runājot par “Cross River” lomu finanšu tehnoloģiju revolūcijā, Geids ir pieticīgs. Viņa banka darbojas štata līmenī, un uz to attiecas konkrēts regulējums, kā arī ir nepieciešams iegūt licenci, lai varētu izsniegt aizdevumus. Lielākajai daļai finanšu tehnoloģiju uzņēmumu licences nav, tāpēc tie paļaujas uz banku finansējumu. Tas ir nozares mazais, netīrais noslēpums. Aiz “iPhone” lietotnēm un pārspīlēti ambicioziem stāstiem par lielo datu iegūšanu, kā arī aiz mākslīgā intelekta, kas pieņem lēmumus par aizdevumu piešķiršanu, slēpjas īstā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu būtība, kas izpaužas tikai un vienīgi kā agresīva aizdevumu bodīte FDIC apdrošinātām maz zināmām bankām.

Kopš 2010. gada Silīcija ielejas riska kapitāla firmas un citi uzņēmumi ir investējuši aptuveni 175 miljardus dolāru, lai izjauktu finanšu sistēmas kārtību, ziņo “Accenture”. Tas bijis par iemeslu daudzu privāto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu gluži vai astronomiskiem novērtējumiem. Tomēr, tāpat kā norādīts “WeWork” bukletā, ka uzņēmums nav nekas vairāk kā pārvērtēts aizdevējs nekustamā īpašuma iegādei, tā ieskats finanšu tehnoloģiju uzņēmumu aizkulisēs atklāj līdzīgas veiklas manipulācijas.

Paņemiet no “Affirm” 2000 dolāru bezprocentu aizdevumu, kas sadalīts 39 maksājumos, lai iegādātos “Peloton” velosipēdu, un izrādīsies, ka patiesībā jums naudu aizdod “Cross River”. Tas patur aizdevumu savā portfelī dažas dienas, tad parasti nodod to finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri pārdos parādu riska ieguldījumu fondiem un obligāciju pircējiem vai izveidos saliktus vērtspapīrus no tūkstošiem šādu aizdevumu.

Akciju tirgū bankas maksā mazāk nekā daudzi tehnoloģiju uzņēmumi, tāpēc “fintech” kompānijas pozicionē sevi kā tehnoloģiju uzņēmumus, nevis kā finanšu pakalpojumu sniedzējus. Savukārt riska kapitālistiem ir izdevīgi pārdot šo stāstu, tomēr tirgus nav tik stulbs. Daudzi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuri veikuši sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), pēc tam otrreizējā tirgū tiek smagi sodīti.

“LendingClub” veica IPO 2014. gadā un tika novērtēts par 5,6 miljardiem dolāru. Šodien tas ir 1,2 miljardus vērts. Ņujorkas finanšu tehnoloģiju uzņēmums “On Deck Capital”, kas izsniedz superātrus nelielus aizdevumus komercsabiedrībām, tagad novērtēts par 290 miljoniem dolāru, bet 2014. gada beigās sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā tā kapitalizācija bija 1,9 miljardi. Līdzīgs stāsts ir arī par citiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un IPO, piemēram, “Funding Circle” un “GreenSky”.

“Šie uzņēmumi pozicionē sevi kā tehnoloģiju kompānijas, bet realitātē tehnoloģijas izmanto tikai tādēļ, lai virzītu tirgū novecojušu biznesa risinājumu, piemēram, patēriņa kredītu izsniegšanu,” saka Endrū Markvards no “Middlemarch Partners”; agrāk viņš strādāja Federālo Rezervju bankā un “BlackRock”. “Investori uz to skatās un saka – tā ir banka, nevis tehnoloģiju uzņēmums.”

Pēc “Forbes” aplēsēm, pateicoties bēdīgi slavenajiem IPO, tirgus kopējais novērtējums jau samazinājies par aptuveni 15,6 miljardiem dolāru. Arī lielie aizdevēji “Prosper Marketplace” un “LoanDepot” bija pieteikušies publiskajam piedāvājumam, taču mainīja šos plānus vai palika kā privāti uzņēmumi. Bet netrūkst arī vēl pārspīlētāku novērtējumu.

Tas viss “Cross River” bankai var sagādāt lielas problēmas. Daži finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, ar kuriem “Cross River” sadarbojās, piemēram, “GreenSky” un “LendingClub”, savu investoru acīs jau piedzīvojuši fiasko. Un ir paredzamas vēl lielākas katastrofas. Pieci lielākie (pēc tirgus vērtības) “Cross River” klienti no “fintech” nozares  ir piesaistījuši 2,25 miljardus dolāru, bet to kopējā vērtība ir 50 miljardi. Izskatās, ka neviens negrib sākotnējo publisko piedāvājumo pat tad, kad akciju tirgus sasniedzis augstus rādītājus un klientu bankrotu rādītājs ir rekordzems.

Kaut arī patlaban Fortlī viss izskatās lieliski, šī ballīte var ātri beigties. FDIC dati liecina, ka personīgie aizdevumi –  gandrīz visus ir izsnieguši finanšu tehnoloģiju uzņēmumi – ir 60 % no visiem aizdevumiem “Cross River”  portfelī. Liela daļa “Cross River” aizdevumu ir ar nepieklājīgi augstu procentu likmi, bet tādos štatos kā Ņujorka un Konektikuta, kur augļošana tiek ļoti stingri regulēta, tas ir aizliegts. Pati banka finansējumu iegūst no riska kapitāla, piesaistot naudu, piemēram, no “Andreessen Horowitz” un “Battery Ventures” – aptuveni 28 miljonus dolāru 2016. gada beigās. Pirms mazliet vairāk nekā gada KKR & Co. aizvadīja 100 miljonu dolāru finansējuma piesaistes kārtu, kas “Cross River” ļāva panākt gandrīz miljarda dolāru lielu novērtējumu. Tas ir aptuveni trīsreiz vairāk nekā līdzīga izmēra reģionālai bankai. “Mūsu stratēģija ir būt pasaulē vienīgajam finanšu pakalpojumu sniedzējam fintech uzņēmumiem,” satraukti saka Geids. “Visvairāk par visu mēs vēlamies mainīt cilvēku dzīvi, tāpēc arī to darām.”

Pirms pievienošanās “Cross River” Geidam bija konvencionāla, ierasta karjera. Viņš strādāja “Bear Stearns” un “Barclays”, kā arī par Ņujorkas hipotekārā aizdevēja First “Meridian” finanšu direktoru. Tas ir pazīstams kā uzņēmums, kas izsniedz aizdevumus ar licencēto nosaukumu “Trump Financial”. Savas karjeras sākumā Geids, kurš ir dzimis Parīzē, paņēma divu gadu pārtraukumu, lai mācītos Talmudu. 2008. gadā viņš nolēma izdarīt savu lielo gājienu, saliekot kopā 700 000 dolāru no saviem iekrājumiem un deviņus miljonus no draugiem un paziņām, ieguldot naudu “Cross River” – nelielā bankā, kas bija saņēmusi licenci, bet tai nebija aktīvu.

“Cross River” pirmā darbības gada laikā Geids un viņa nelielā komanda lielākoties tirgoja valdības atbalstītus vērtspapīrus par izsoles cenām. Tad, mazāk nekā divus gadus pēc bankas atvēršanas, pie Geida vērsās Deivids Zaliks, kura finanšu tehnoloģiju uzņēmums “GreenSky” strauji attīstījās, piesaistot jaunus bezprocentu aizdevumu klientus, kuriem bija nepieciešams mājas remonts. Geids sāka izsniegt “GreenSky” aizdevumus un saprata, ka jaunradītais finanšu tehnoloģiju uzņēmums varētu kļūt par “Cross River” izaugsmes dzinēju.

Geids ātri vien pielāgoja “Cross River”, lai tas varētu kalpot finanšu tehnoloģiju uzņēmumu interesēm. Šādām darbībām laiks bija perfekti piemērots. 2010. gadā finanšu krīzes sekas bija radījušas neuzticību tradicionālajām bankām, klientiem bija maz līdzekļu, bet bankas vairījās izsniegt kredītus. “Cross River” un vairākas citas specializētās bankas, piemēram, “Celtic Bank” un “WebBank”, vēlējās aizpildīt šo tukšumu, izmantojot strauji augošo finanšu tehnoloģiju nozari.

No finanšu tehnoloģiju uzņēmumu piesaistīšanas bija arī citi ieguvumi. Iegūstot datus un izmantojot uz ieradumiem balstītas ekonomikas analīzi, daudzi jauni uzņēmumi, piemēram, “Acorns” un “Betterment”, palielināja savus ieguldījumu rādītājus un padarīja individuālos finansēšanas pakalpojumus efektīvākus. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi līdz šai dienai ir atbildīgi par aizdevumiem aptuveni 170 miljardiem dolāru vērtībā refinansēšanas vajadzībām.

Viss gāja gludi līdz aptuveni 2015. gadam, kad daži lielie uzņēmumiem, kā “LendingClub”, veica IPO. Pēkšņi investori ārpus Silīcija ielejas sāka ciešāk ieskatīties pārskatos – un atklāja plaisas pašos pamatos.

Šodien “Cross River” turpina paplašināt savu darbību, šķietamo aizmirstot par draudošajiem riskiem. Kamēr nekustamā īpašuma burbulis bija  piepūties un bankas savā starpā konkurēja ar neprātīgiem “nepietiekamas uzticamības pārbaudes” un zemu procentu likmju aizdevumiem, arī daži finanšu tehnoloģiju uzņēmumi sāka izsniegt riskantākus aizdevumus.

2018. gadā viens no “Cross River” lielākajiem partneriem finanšu tehnoloģiju jomā “Freedom Financial” piekrita par 20 miljoniem dolāru vienoties ar FDIC pēc tam, kad regulators konstatēja, ka “Cross River” darbojās “negodīgi un maldinoši”, neefektīvi pārraugot savu partneri, kas izsniedzis vairāk nekā 24 000 aizdevumu. “Cross River” bija spiests samaksāt 641 750 dolāru sodu.

Vēl lielāks drauds finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ir ekonomikas pavājināšanās. 2019. gada trešajā ceturksnī “Cross River” ziņoja, ka tā problemātiskie aizdevumi ir dubultojušies, sasniedzot 2 % no kopējiem aizdevumiem. Galvenais vaininieks bija 17 miljonu dolāru komerciālo nekustamo īpašumu aizdevumu portfelis, no kura 10 % bija kavēti maksājumi. (“Cross River” informē, ka lielākajā daļā aizdevumu maksājumi netiek kavēti.) Tomēr kopš krituma 2016. gadā “Cross River” zaudējumi ir gandrīz dubultojušies – kā tas notika arī ar vidējo aizdevumu procentu likmi. Taču pavisam nesen kavēto aizdevumu rādītājs ir samazinājies no 489 līdz 114 procentiem. Tas ir lieliski laikā, kad kredītu vide – pateicoties rekordzemam bezdarba rādītājam un zemām procentu likmēm – ir ideāla.

“Mūsu ienākumu saliktais gada pieauguma rādītājs (CAGR) ir 45 %,” atklāj Geids, kurš ir apguvis Silīcija ielejas cienīgu pārliecināšanas mākslu, stāstot par savu sniedzam visu veidu pakalpojumus uzņēmumu. “Runas par recesiju vai kredītu ciklu, kas drīzumā pagriezīsies pretējā virzienā, ir ļoti pārspīlētas.”

Bail no publiskā piedāvājuma

Pieci visaugstāk novērtētie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi var būt pateicīgi “Cross River” par savu pastāvēšanu. Neraugoties uz spēcīgiem ekonomiskajiem rādītājiem, neviens no tiem nav uzdrošinājies veikt sākotnējo publisko piedāvājumu

Izgāšanās

GREENSKY INC.

AIZDEVUMI REMONTAM

IPO – 2018. GADA MAIJS TIRGUS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS: 3,7 MILJARDI $

Viens no 2006. gadā izveidotā uzņēmuma līdzdibinātājiem ir Deivids Zaliks – sērijveida uzņēmējs, kurš darbojies daudzās jomās: gan atjaunotu datoru pārdošanā, gan investēšanā nekustamajā īpašumā; viņš arī bija līdzdibinātājs bankai, kas izrādījās neveiksmīga. Savukārt GreenSky izmanto tehnoloģijas, lai izsniegtu aizdevumus – bieži vien bezprocentu – remontam un mājokļu renovācijai. Šo kredītu galvotāji ir fiziskā darba darītāji, santehniķi un citi darbuzņēmēji, kuriem, protams, ir mobilais telefons. Bankām tas nodrošina lielus ieņēmumus no augstajām izsniegšanas maksām, bet šiem cilvēkiem uzlabo kredītriska rādītājus.

2018. gada maijā uzņēmums tika izlikts publiskajā piedāvājumā, piesaistot 955 miljonus dolāru, tomēr jau drīz pēc tam sevi lika manīt GreenSky biznesa modeļa trūkumi. 2018. gadā GreenSky mainīja pilna gada peļņas prognozi no 192 miljoniem līdz 175 miljoniem dolāru, un tas sabiedēja investorus.

Kopš tā laika uzņēmumam klājies arvien grūtāk, jo aizdevēji, ieskaitot Cross River, ir izstājušies. Pār jaunuzņēmumu ēnu met arī tiesvedība saistībā ar kādu no sadarbības partneriem. GreenSky 2017. gadā panāca izlīgumu, samaksājot 160 000 dolāru Ņūdžersijas ģenerālprokuratūrā, lai atrisinātu klientu sūdzības, bet tagad uzņēmums nonācis līdzīgā situācijā Alabamas štatā. Kopš IPO augstā novērtējuma, kad akcijas cena bija 26 dolāri, nu tā ir nokritusi līdz septiņiem dolāriem, tomēr Zaliks sev ir paturējis gana daudz – viņa 1,6 miljardu vērtība pārsniedz viņa uzņēmuma tirgus kapitalizāciju.

ON DECK CAPITAL

LIELO DATU IZMANTOŠANA MAZU UZŅĒMUMU AIZDEVUMIEM

IPO: 2014. GADA DECEMBRIS

TIRGUS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS: 1,6 MILJARDI $

2006. gadā dibinātais On Deck izmanto datus un algoritmus, lai ātri apstiprinātu aizdevumus nelieliem uzņēmumiem, kuriem bankas nevēlas piešķirt kredītu. On Deck aizdevumu summas svārstās no 5000 līdz pat 500 000 dolāru, un uzņēmuma lielākie banku partneri bija JPMorgan Chase un Celtic Bank no Jūtas. Celtic izsniedza aptuveni 20 % no visiem tā aizdevumiem.

Līdz 2013. gadam On Deck aizdevumos jau bija izsniedzis 400 miljonus dolāru, neraugoties uz procentu likmi, kas sasniedza pat 36 %. 2014. gada martā uzņēmums piesaistīja 77 miljonus dolāru no Čeisa Kolemana Tiger Global un citiem investoriem. Pēc dažiem mēnešiem tas veica IPO. Jau pirmajā tirdzniecības dienā On Deck akciju cena pieauga par 40 %, kamēr novērtējums bija 1,9 miljardi dolāru.

Kopš tā laika viss ir tikai pasliktinājies, jo mārketinga izmaksas pieauga, izaugsme palēninājās, savukārt konkurenti, piemēram, Fundbox, Kabbage un BlueVine, palielināja apgriezienus. 2017. gada sākumā On Deck ziņoja par 15 % norakstītu parādu bankrotu dēļ. Divus gadus vēlāk JPMorgan atteicās sadarboties ar šo  uzņēmumu.

Oriģinālā stratēģija bija “augt, augt un augt, bet tas kas parasti nerezultējas ar labu kredītu portfeli”, saka investīciju bankas BTIG analītiķis Džuliano Boloņa. “Cilvēki sāka saprast – kaut arī ir iesaistīts tik daudz tehnoloģiju, šie uzņēmumi ir vairāk fin nekā tech”. Kopš IPO On Deck akciju vērtība ir samazinājusies par 75 procentiem.

LENDINGCLUB

AIZDEVĒJU TIRGUS

IPO: 2014. GADA DECEMBRIS

TIRGUS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS: 8,8 MILJARDI $

Francūža Reno Laplānša 2007. gadā Facebook izveidotais LendingClub par savu misiju izvirzīja aizstāt baņķierus, savedot kopā aizņēmējus ar aizdevējiem un tādējādi samazinot izmaksas. Tomēr partnerbankas, piemēram Cross River, palīdzēja LendingClup augt pārsteidzoši ātri. Līdz 2014. gadam uzņēmums bija sasniedzis piecu miljardu dolāru aizdevumu apjomu un veica IPO, panākot augstāko novērtējumu – desmit miljardus dolāru.

Neilgi pēc tam finanšu pārskati atklāja, ka LendingClub 43 % ieņēmumu dedzināja par pārdošanu un mārketingu. Pirmajos četros gados, būdams publisks uzņēmums, LendingClub zaudēja 340 miljonus dolāru.

2018. gada septembrī uzņēmuma aktīvu pārvaldības meitasuzņēmums LC Advisors kopā ar Laplānšu un citu vadītāju vienojās samaksāt 4,2 miljonus dolāru sodu Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) par investoru maldināšanu attiecībā uz aizdevumiem, kurus viņi pirka. Regulators uzskatīja, ka viņi izmantoja LC Advisors, lai piesaistītu vairāk klientu, un pielāgoja ikmēneša atdeves rādītājus, lai neatklātu īstos riska apmērus. Laplānšam aizliedza strādāt vērtspapīru jomā. Tagad LendingClub akciju vērtība ir par 80 % zemāka, nekā bija augstākajā punktā.

“LendingClub publiskajā piedāvājumā izvirzīja Morgan Stanley tehnoloģiju baņķieri. Viņi centās to pārdot kā tehnoloģiju uzņēmumu,” saka Dereks Pileckis no riska ieguldījumu fonda Gator Capital Management. “Taču tas bija aizdevējs.”

FUNDING CIRCLE

VIENĀDRANGA AIZDEVUMU BIZNESS

IPO: 2018. GADA SEPTEMBRIS

TIRGUS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS: 1,5 MILJARDI $

Bijušajam konsultantam Samiram Desai (36) ideja par Funding Circle radās finanšu krīzes laikā sarunās pie alus kausa kādā bārā Londonā. Līdzīgi kā LendingClub, ideja bija internetā savest kopā aizņēmējus – šajā gadījumā mazos uzņēmumus – ar institucionālajiem investoriem. Funding Circle tika kotēts Londonas biržā 2018. gada septembrī, piesaistot gandrīz 400 miljonus dolāru; tas tika novērēts par diviem miljardiem dolāru.  

Tas arī bija augstākais punkts. Turpmāko deviņu mēnešu laikā ienākumu izaugsme ir samazinājusies uz pusi. Pie tā, kā apgalvo uzņēmuma pārstāvji, vainojams pieprasījuma kritums, kā arī proaktīvie centieni “vēl vairāk ierobežot” kreditēšanas tirgu riskantākiem uzņēmumiem. Pēdējā gada laikā akciju cena ir piedzīvojusi biedējošu kritumu –  par 77 procentiem.

“Funding Circle runā par to, ka peļņa nebūs iespējama līdz 2022.–2023. gadam,” atklāj Rass Moulds no britu brokeru kompānijas AJ Bell. “Cilvēki vienkārši zaudē ticību.”